Zigurats
Ziggurat nozī mē ceļ u uz debesī m, tos cē la senie š umeri, akadieš i, asī rieš i, elamieš i, eblaiieš i un babilonieš i vietē jā m reliģ ijā m, galvenokā rt Mezopotā mijas reliģ ijai un elamieš u reliģ ijai. Katrs zikurā ts bija daļ a no tempļ u kompleksa, kurā bija arī citas ē kas, un zikurā ts bija lī dzī gs mastabai ar plakanu augš daļ u. Saulē cepti ķ ieģ eļ i veidoja zikurata kodolu ar apdedzinā tu ķ ieģ eļ u apš uvumu ā rpusē . Katrs solis bija nedaudz mazā ks par soli zem viņ a. Apš uvumi biež i tika glazē ti daž ā dā s krā sā s, un tiem varē ja bū t astroloģ iska nozī me. Karaļ i daž reiz iegravē ja savus vā rdus uz š iem stiklotajiem ķ ieģ eļ iem. Stā vu skaits bija no diviem lī dz septiņ iem. Piekļ uve svē tnī cai bū tu bijusi caur virkni rampu vienā Zigurata pusē vai pa spirā lveida rampu no bā zes lī dz virsotnei. Mezopotā mijas zikurā ti nebija vietas publiskai pielū gsmei vai ceremonijai. Tā s tika uzskatī tas par dievu dzī vesvietā m, un katrai pilsē tai bija savs patrons dievs. . Tikai priesteriem bija atļ auts apmeklē t Zigurā tu vai tā s pamatnes telpas, un viņ u pienā kums bija rū pē ties par dieviem un rū pē ties par viņ u vajadzī bā m. Priesteri bija ļ oti ietekmī gi š umeru un asī rbā bilieš u sabiedrī bas pā rstā vji. Viens no vislabā k saglabā tajiem zikurā tiem ir Chogha Zanbil Irā nas rietumos. Sialkas zikurā ts Kaš ā nā , Irā nā , ir vecā kais zinā mais zikurā ts, kas datē ts ar 3. tū kstoš gades sā kumu pirms mū su ē ras. e. Ziggurā ta dizainparaugi bija daž ā di, sā kot no vienkā rš iem pamatiem, uz kuriem atradā s templis, lī dz matemā tikas un bū vniecī bas brī numiem, kas aptvē ra vairā kus rindu stā vus un kurus papildinā ja templis. Lī dz š im 11 zikurā ti no 21 zikurā tiem ir atklā ti arheoloģ iskajos izrakumos saskaņ ā ar vē stures avotiem. Š eit ir daž i no š iem Irā nā sastopamajiem zikurā tiem: 1. Kashan Sialk Ziggurat: š ī zikurata raž otā js nav norā dī ts, tač u bū vniecī bas datums ir 2500. gads pirms mū su ē ras. e. Sialka kalns patiesī bā bija seno cilvē ku svē tnī ca, kas veidota no mā la un keramikas. Š is vē sturiskais komplekss netika identificē ts lī dz 1310. gadam, un Kaš aņ as iedzī votā ji bija pazī stami ar nolā dē to pilsē tu. 2. Chogha Zanbil Ziggurat: atrodas Irā nas dienvidrietumu daļ ā netā lu no Shush pilsē tas, tas ir droš ā kais zikurā ta paliekas pasaulē un datē ts ar 1250. gadu pirms mū su ē ras. Choga Zanbil ē ka atrodas š ī s pilsē tas centrā un tā s augstā kajā daļ ā . Š o svē tnī cu uzcē la Ontaš s no Napier ap 1250. gadu pirms mū su ē ras. e. , Lielā s Elamieš u karalis, un to slavē ja dievs Ishushinak, Shusha (senā s pilsē tas) aizbildņ u dieviete; kurai uzbruka armija, nogalinot asī rieš u Banipalu, un tika iznī cinā ta kopā ar elamieš u civilizā ciju. 3. Ziggurat Kenar Sandal: piederē ja senajiem elamieš iem apmē ram pirms 3800 gadiem, tagad ir iznī cinā ta, tač u tā s vē sturiskā informā cija ir piesaistī jusi mū su uzmanī bu. Sandals Ziggurat no Jiroft tika nesen atklā ts un ir vecā ks par Ziggurat Choga Zanbil. Š is zikurā ts piederē jis Artas iedzī votā jiem, un arheoloģ iskie izrakumi vē l nav pabeigti. 4. Ziggurat Haft-Tape: Saskaņ ā ar Dr. Negahban pē tī jumu, tā pieder Vidusā zijas periodam un tika uzcelta 1357. gadā pirms mū su ē ras.
