Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 10. nodaļa. Benders Čaraks
Makš ķ erē š ana Bendera Č arakā
No Kš emas es atgriezos Bandar Abbasā un sā ku pē tī t iespē jas nokļ ū t Kiš as salā . LP ceļ vedis piedā vā ja divas iespē jas. Bija iespē jams nokļ ū t Bandar r Lenge (Bandar e Lenge), kas atrodas 250 km attā lumā no Bandar Abbas, no turienes regulā ri kursē prā mji uz Kiš as salu par 14 USD vienā virzienā . Vē l viena iespē ja bija braukt vē l 90 km no Bender Lenge, lai nokļ ū tu lī dz Bender r Chara k (Bandar e Chara k), un no turienes ar vienkā rš u laivu par 4 dolā riem aizbrauktu prom.
Tā kā braucu ar autostopiem, par ceļ u nemaksā ju, un man bija vienalga, ka Bender Chara ir 90 km tā lā k, galvenais, lai ar laivu varē tu ietaupī t naudu uz prā mja. Pirms izbraukš anas no Bandar Abbas Daniels mani pacē la, un pē c pusminū tes es braucu garā mbraucoš ā automaš ī nā uz Bandar Lenghe.
Izkā pu krustojumā un nezinā ju, uz kuru pusi man iet.
Tā kā uz ielas cilvē ku nebija, devos uz netā lu esoš u autoservisu un pajautā ju strā dniekam, kā tikt pie Bendera Č araka, viņ š palū dza pagaidī t un atgriezā s ar maš ī nas atslē gā m, sakot, ka aizvedī s uz terminā li. Es biju ļ oti pā rsteigts un iepriecinā ts par viņ a rū pē m par mani.
No terminā ļ a izgā ju cauri Savari autostā vvietai un pavisam drī z atrados pie izejas no pilsē tas. Ar atplestu roku apturē ju maš ī nu, kuras vadī tā ji devā s uz Buš eru (persieš u Buš eru) uz darbu. Viņ iem priekš ā bija garš ceļ š.900 km, viņ i ļ oti priecā jā s par kompanjonu un piedā vā ja doties uz mā jā m, kur katrā dā rzā aug dateles palmas. Kopumā Bushir ir labi pazī stams ar saviem datelē m un ratta b (negatavi dateles, kuras ē d kā neatkarī gu ē dienu, sī kā ku informā ciju skatiet rakstā par Bam). Es biež i domā ju par to, kā bū tu izvē rties mans ceļ ojums, ja es dotos uz Buš eru.
Iespē jams, mani tur bū tu gaidī juš i ne mazā k aizraujoš i piedzī vojumi, bet tad es nebū tu satikusi viesmī lī gu ģ imeni no Bendera Č araka, nebū tu ar viņ iem makš ķ erē jusi, neē dusi krabjus un nebū tu devies ar hidrostopu uz Kiš as salu.
Es savus plā nus nemainī ju un izkā pu pagriezienā uz Benderu Č araku. Lai tiktu lī dz paš am ciemam, bija jā pievar vē l 10 km. Biju jau sagatavojusies tam, ka š ajā vietā nā ksies stā vē t ilgi, jo pē c minū tes man blakus apstā jā s maš ī na. Jaunie puiš i, kuri piekrita mani pacelt, atgriezā s mā jā s pie Bendera Č araka. Jau no pirmā s sarunas minū tes mē s sā kā m jokot un smieties, tā pē c es tos uzreiz identificē ju kā "savē jos". Atceroties mū su dialogus, man š ķ iet, ka viņ i runā ja manā dzimtajā valodā – ar viņ iem bija tik viegli sazinā ties. Tomē r patiesī bā mē s runā jā m tikai persiski. Es viņ iem paskaidroju, ka dodos uz molu, lai paņ emtu laivu un dotos uz apm. Kiš s.
– Bet mums nav laivu, uz salu var kuģ ot tikai no Bandar e Langes! Jums jā iet atpakaļ , - atbildē ja puisis, kuru sauca Yaghu b.
- Kā tā ? - Es atbildē ju, - manā grā matā rakstī ts, ka no š ejienes ar lē tu laivu var aizbraukt tikai par 4$!
- Gha yegh nist! Khatarna k e (laivas nav, tas ir bī stami), - vecā kais atbildē ja un paskaidroja, - Laivas jau sen bija aizliegtas, kad iznā ca tava grā mata?
- Se sal gozashte (pirms trī s gadiem), - es atbildē ju, tagad skaidri saprotot, ka viņ i zina, par ko runā , un ar laivu aizbraukt prom nebū s iespē jams.
"Dosimies uz savu mā ju, paē dī sim maltī ti un tad izlemsim, ko darī t, " ieteica Yaghu b.
Sazinoties ar vietē jiem iedzī votā jiem, pamanī ju dī vainu iezī mi.
Ja man bija saderī ba ar cilvē ku, tā teikt, kontakts nodibinā ja, un man cilvē ks iepatikā s, tad ļ oti drī z viņ š sā ka teikt, ka es labi runā ju persieš u valodā , stā stu man jokus un stā stus, papildinot sarunas ar ž estiem, jo patiesī bā es es gandrī z neko nesapratu. Parasti š ā ds cilvē ks jautā vienkā rš as lietas: "Kā tevi sauc, cik tu esi gadu, kurš pē c profesijas, neprecē jies vai precē jies, vai tu tici Dievam, vai man patī k Irā na. " Š os jautā jumus man uzdeva tik biež i, ka slinkuma dē ļ visas atbildes iegaumē ju persieš u valodā , lai netiktu izskaidrotas ar ž estiem.
Bet, kad kontakts netika nodibinā ts, š oferis gandrī z uzreiz man teica, ka es neko nesaprotu persieš u valodā , un tā pē c visa brauciena laikā kļ uvu dusmī gs un kluss.
Bija arī treš ais, progresī vs psihotips. Š is autovadī tā js man sā ka uzdot tā dus jautā jumus, uz kuriem bija ne tikai grū ti atbildē t persieš u valodā (es nezinā ju pusi no vā rdiem): “Cik cilvē ku dzī vo Baltkrievijā?
Kas ir jū su valsts prezidents? Kā ds ir jū su kapitā ls? Kā das ir cenas? Kā das ir tavas algas? ”, bet arī formulē t paš u atbildi, piemē ram: “Ar ko pareizticī ba atš ķ iras no katolicisma? ". Lai atbildē tu uz š ā diem jautā jumiem, man bija jā rā da daudz ž estu, jā zī mē attē li un ilgi jā ritina sarunvā rdnī ca, meklē jot vajadzī go vā rdu tulkojumus.
Iebraucā m ciematā un apstā jā mies pie mā jas, kuru ieskauj augsta mā la siena. Es paliku ā rā gaidī t, un drī z iznā ca mans tē vs un aicinā ja mani mā jā s. Man kā viesim iedeva istabu ar gultu un mē belē m, galda nebija. Mans tē vs aizgā ja vakariņ ā s, un es izgā ju pagalmā nomazgā t rokas. Mā jas otrā pusē atvē rā s durvis, no kuras iznā ca sieviete š allē un lietusmē telī , laikam jau saimniece, viņ a grasī jā s izkā rt veļ u ž ā vē š anai, bet, mani ieraugot, paslē pa seju un ā tri aizbē ga, pat nepaspē jot pasveicinā ties. Mā jas saimnieku vairs neredzē ju.
No telpas, kurā , manuprā t, bija virtuve, Yaghu b atgriezā s kopā ar savu brā li Dž avadu ar galdautu un ē diena š ķ ī vjiem.
- Maahi ("a" - garš , zivs), - Dž avads paskaidroja, piedā vā jot man zivis mē rcē.
Vē l viens tradicionā ls ē diens bija "ratta b wa dugh" (ratta b jeb dateles ar jogurtu) – pirms randiņ a ē š anas to iemē rc jogurtā . Š o ē dienu uzlaboju un radā s ideja uz plā nā s pitas maizes uzlikt dateles un jogurtu un vī t to kā mū su pankū kas, kas irā ņ us ļ oti pā rsteidza. Man teica, ka viņ u tē vs Alipurs ir zvejnieks, un reizi č etros lī dz seš os mē neš os viņ š ar tirdzniecī bas kuģ i dodas uz AAE, kur viņ i atved dateles, augu eļ ļ u un zivis.
Atsauce. Rattab - nenobrieduš i dateles (priekš pē dē jā nogatavinā š anas stadija), stingra un nedaudz savelkoš a garš a, no dzeltenas lī dz spilgti sarkanai krā sai. Islā ma valstī s tradicionā li pē c saulrieta Ramadā nā dateles pasniedz ar jogurtu vai pienu kā pirmo ē dienu.
"Trī s reizes nedē ļ ā ar savu laivu braucu jū rā , kur ķ eru zivis, " piebilda Alipurs, "airē ju ar airiem netā lu no krasta, tad iemetu tī klu ū denī un pē c daž ā m stundā m atgriež os mā jā s. . Pirms doš anā s uz tirgu izņ emu zivis no tī kla un š ķ iroju, kā arī nejauš i noķ ertos krabjus lieku ledusskapī . Pā rdodu zivis par 4-6$/kg, un krabjus gandrī z neē dam.
Man bija jā iemā cā s daž i vā rdi no persieš u valodas saistī bā ar makš ķ erē š anu: ghaye gh (laiva), tur (tī kls), kharchan ng (krabis).
- Emš a b mahi gereftim m, mikha i? (Š ovakar mē s ejam makš ķ erē t, vai vē laties mums pievienoties? ), - jautā ja Alipur.
- Mikha m (es gribu), - es atbildē ju.
Dž avads atnesa lielu augļ u bļ odu un nolika to man tuvumā:
- Hendune, harboze, bekhors! (arbū zs, melone, ē st)
Kad bijā m paē duš i, netī ros traukus aiznesa uz citu mā jas daļ u.
Tad viņ i sā ka pulcē ties makš ķ erē š anai, tē vs no ledusskapja izņ ē ma vairā kas mazas zivtiņ as dzī vā s ē smas ķ erš anai, kā arī devā s uz veikalu, lai nopirktu ā ķ us, kas nebija mazā ki par ī kš ķ a izmē ru. Ar motocikliem braucā m kā das divdesmit minū tes lī dz jū rai.
Zivju ķ erš anas tehnoloģ ija bija ļ oti vienkā rš a. Ē sma jā sagriež uz pusē m, jā paņ em tā daļ a, kas ir ar galvu, ar ā ķ i izdur cauri ž aunā m, tad ar “helikopteru” atritina un jā izmet pē c iespē jas tā lā k. Makš ķ erē š anas aukla š eit vienlaikus darbojas kā makš ķ ere un pludiņ š , tā pē c tā ir jā tur gaisā ar rā dī tā ju un ī kš ķ i ar vienu roku. Pē c tā s sasprindzinā juma var saprast, kad zivs sā ks dzenā t ē smu un kad vajag ā ķ i.
Alipur sniedza ī su instruktā ž u, un pē c daž ā m minū tē m viņ š noķ ē ra zivi pusotras plaukstas lielumā un turpinā ja vilkt lomu ar 8-10 minū š u intervā lu stundu, lī dz saule norietē ja, Dž avads arī noķ erto zivju skaita ziņ ā nav zemā ks par savu tē vu. Man paveicā s tikai vienu reizi, vairumā gadī jumu man bija grū ti zinā t, kad jā ķ er, un mana ē sma tika vai nu vienkā rš i apē sta, vai arī zivs bija no ā ķ a.
Man patika makš ķ erē t, bet visvairā k man patika cilvē ki, ar kuriem no rī tiem nepazinu, bet vakarā , pateicoties stopē š anai, biju viņ iem blakus un jutu, cik tuvi viņ i man kļ uva. Man š ķ iet, ka tajā dienā , sē ž ot uz akmens ar makš ķ erauklu rokā s, gaidot zivi, es biju patiesi priecī ga.
Pē c makš ķ erē š anas nolē mā m peldē t. Bija tumš s, un Dž avads gā ja pa priekš u, apgaismojot dibenu ar lukturī ti. Ū dens bija karsts un zem kā jā m bija smalkas smiltis.
Apakš ā , netā lu no sevis, es ieraudzī ju plakanu zivi, kas atgā dinā ja dzeloņ raju, un pievē rsu tai draugu uzmanī bu, kas viņ us ļ oti traucē ja. "Kheili khatarnak e (ļ oti bī stami), " Alipur teica, un mē s lē nā m izkā pā m no ū dens, un tad mē s uzkā pā m uz motocikliem un devā mies mā jā s.
Nā kamajā dienā redzē jā m, kā netā lu no mums ar lī dzī gu ē smu tiek ķ ertas zivis, bet, kad trī s cilvē ki sā ka vilkt lomu, es neizturē ju un skrē ju uz notikuma vietu ar kameru. Divi turē ja aiz priekš ē jā m ž aunā m kaut ko, kas pludinā ja ū denī , bet treš ais ar ā ķ i vilka auklu. Milzī gs dzeloņ rajs, zivs, ko redzē jā m naktī , tika aizvilkta pludmalē . Vai makš ķ ernieki viņ u nomedī ja ar nolū ku, vai arī tas notika nejauš i, ka viņ š paķ ē ra ē smu, un ko viņ i tagad ar viņ u darī s, es nevarē ju noskaidrot.
Atsauce. Š ā das dzeloņ rajas sauc par dzeloņ rajā m to indī go muguriņ u dē ļ uz astes.
Lai gan š ie jū ras radī jumi neuzbrū k pirmie, par upuri ir viegli kļ ū t, vienkā rš i uzkā pjot uz smiltī s iegremdē juš a dzeloņ a. Stingray ā da ir izturī ga un ar neparastu tekstū ru, to izmanto ā das rū pniecī bā , un spā rni tiek uzskatī ti par delikatesi daudzā s virtuvē s.
Daļ u no nozvejas atdevā m saimniekam, bet pā rē jā s zivis ielikā m ledusskapī , kur nejauš i pamanī ju krabjus. Un, lai gan viņ i vairs nebija dzī vi, un nagi bija norautas, nez kā pē c man bija bail tos pacelt. Pamanī jis manu interesi, Alipur piedā vā ja tos pagatavot, kamē r tika gatavotas vakariņ as. Pā rnesā m tos milzī gā katliņ ā , iepriekš ū denim pievienojot sā li un man nezinā mu zaļ umu ķ ekarus. Lai apē stu vā rī tu krabi, tas stingri jā paņ em vienā rokā un ar otru jā noskrū vē augš ē jais č aumalas kā korķ is no pudeles, tad jā iztī ra iekš puses, pē c kā var iegū t gaļ ī gā ko un garš ī gā ko krabja daļ u plkst. kā ju pamatne.
Mani Irā nas draugi nez kā pē c ē da tikai š o daļ u, pā rē jo krabi nosū tot uz miskasti. Manuprā t, to darī t ar gardumu bija vienkā rš i nepiedodami, tā pē c parā dī ju, ka krabja kā jiņ ā s ir arī gaļ a, un tas ir ļ oti garš ī gi. Alipurs iesmē jā s un pamā ja ar roku, sakot, ka tur ir tik maz gaļ as, ka pat negribas mocī t.
Angļ u valoda ar irā ņ u akcentu
Tajā paš ā vakarā Dž avads mani aizveda uz privā tu angļ u valodas skolu pē c skolotā ja Ī zaka uzaicinā juma. Kad viņ š uzzinā ja, ka Bandar Č arakā ir ieradies ā rzemnieks, viņ š lū dza mani apmeklē t viņ a nodarbī bu. Esmu vairā kkā rt novē rojis, ka Irā nā lielā kā daļ a sveš valodu skolotā ju nekad nav bijuš i valstī s, kuru valodu viņ i mā cī ja.
Tā pat kā franč u valodas skolotā js no Kē š mtaunas ar seš u gadu pedagoģ isko pieredzi nekad nebija bijis Francijā un Kermanas universitā tes angļ u valodas skolotā js nekad nebija apmeklē jis Angliju, tā Ī zaks no Bandar Abbas nekad mū ž ā pat nerunā ja ar ā rzemnieku. Acī mredzot politisko sankciju dē ļ ā rvalstī s nebija apmaiņ as un uzlabotas apmā cī bas programmas Irā nai. Savukā rt skolas audzē kņ i, lai gan regulā ri maksā ja naudu par sveš valodas mā cī š anu, vienmē r skumji atzina, ka diez vai kā dreiz varē s aizbraukt uz ā rzemē m, lai liktu lietā savas zinā š anas, un tā pē c daudzi mā cī jā s bez rū pī bas.
Mana parā dī š anā s stundā radī ja manā mu sajū smu skolē nos. Viņ i sacentā s viens ar otru, lai man pajautā tu, drudž aini atcerē damies kā das iepriekš nevajadzī gas sveš valodas vā rdus.
Pirmais jautā jums skanē ja tradicionā li: “Kā pē c es saviem ceļ ojumiem izvē lē jos Irā nu? “Mazliet noguris no atbildes uz š o jautā jumu, ko man uzdeva burtiski visi sastaptie, nolē mu pajokot un teicu: “Es gribē ju doties uz patieš ā m bī stamu valsti, un tā pē c izvē lē jos Irā nu. Un tagad esmu sarū gtinā ts, jo š eit ir ļ oti droš i, nav teroristu, nav kara, cilvē ki ir ļ oti laipni un viesmī lī gi, un man š eit ļ oti patī k. Sā kumā viņ i mani klausī jā s piesardzī gi, bet pē c vā rdiem “man š eit ļ oti patī k” viņ i sā ka pamā t un smaidī t, un tā mē s sadraudzē jā mies.
"Zinā tne uzvarē s" jeb kā pē c es atteicos no 50 dolā riem
No skolas atbraucā m mā jā s, kur mū s jau gaidī ja vakariņ as.
Es stā stī ju par saviem piedzī vojumiem un to, ka braucu bez maksas garā m braucoš ā m automaš ī nā m, kā arī skaidri nodemonstrē ju savu ceļ ojumu kartē , zī mē jot marš rutu no Benderč aras uz Baltkrieviju caur Krieviju, Gruziju, Azerbaidž ā nu un visu Irā nu, bet es ar lepnumu atzī mē ju, ka viņ š regulā rajam transportam iztē rē ja tikai 60 USD (no tiem 50 USD vilcienam Maskava-Volgograda un 10 USD autobusam Astara-Tehrā na).
Raksturojot tik dī vainu ceļ oš anas veidu - galu galā , pē c irā ņ u domā m, par brī vu ceļ o tikai nabagi -, es, neviļ us, pā rliecinā ju savus draugus, ka viņ i ir, maigi izsakoties, nabaga ceļ otā ji, kuriem arī ļ oti vajadzī ga nauda. Vakarā , kad jau biju aizgā jusi gulē t, Alipurs ienā ca istabā , apsē dā s man blakus gultā un teica: “Kish, khe ili gerun ne. Ghaza, hotel, taxi - ziya d pul (Kish, ļ oti dā rgi, pā rtika, viesnī cas, taksometri – liela nauda)”, un pē c tam uz spilvena uzlika 5.000 riā lu (50 USD) rē ķ inu.
Biju ļ oti apmulsusi, jo naudu neprasī ju, turklā t pē kš ņ i atcerē jos, ka viņ a piedā vā jums varē tu bū t “taarof”, tad pē c pieklā jī bas likumiem vairā kas reizes jā atsaka, lai tas, kurš piedā vā pakalpojumu paš am ir iespē ja atsaukt savu piedā vā jumu. Tā pē c atbildē ju, ka naudu nevajag, jo viesnī cas vietā dzī voš u pie drauga un netaisos braukt ar taksi un iet uz restorā niem. Alipurs paņ ē ma naudu, novē lē ja man ar labu nakti un aizgā ja, bet man likā s, ka viņ u apbē dinā ja mana atbilde.
Atkal garī gi ritinot dialogu, es sapratu, ka mans atteikums var ļ oti aizskart viņ a jū tas - galu galā naudas piedā vā jums no viņ a puses bija labas gribas ž ests, kad viņ am kā ī paš niekam vienkā rš i vajadzē ja man palī dzē t.
Tad es nolē mu, ka rī t, pirms doš anā s ceļ ā , es palū gš u Alipuram iedot man naudu, ko viņ š bija piedā vā jis iepriekš ē jā vakarā , bet pē c atgrieš anā s no salas es to viņ am atdoš u, argumentē jot, ka man tā nav vajadzī ga. Tā dē jā di, vē rš oties pie viņ a pē c naudas, es atzī stu, ka man ir nepiecieš ama viņ a palī dzī ba, un viņ š kā saimnieks man sniegs pakalpojumu, kas viņ am bū s iespē ja paust cieņ u pret mani kā viesim. Interesanti, cik pā rsteigts viņ š bū s, kad atdoš u viņ am naudu pē c ceļ ojuma uz salu, ī paš i piestā jot atpakaļ ceļ ā uz viņ a mā ju.
Agri no rī ta piegā ju pie Alipura un teicu, ka viņ am taisnī ba par augstajā m pā rtikas un taksometru cenā m, tā pē c nolē mu palū gt viņ am naudu. Kā jau gaidī ju, viņ š ļ oti priecā jā s par manu lū gumu un uzreiz no paklā ja izņ ē ma tos paš us 5.000 riā lus, no kuriem vakar biju atteicies. Raugoties nā kotnē , es vē los pieminē t, ka pē c č etrā m dienā m es atgriezos no Kiš as salas uz viņ u mā jā m Bandar Chara k.
Mana sieva un vecā kais dē ls devā s uz daž ā m nedē ļ ā m Bandar Abbasā , tā pē c Alipurs teica apmē ram š ā di: "Mana sieva aizgā ja, mā ja ir tukš a, dzī vojiet tik ilgi, cik vē laties, es bū š u ļ oti apmierinā ts. " Es pateicos viņ am par viesmī lī bu, pastā stī ju par ceļ ojumu uz salu...un atgriezu naudu. Alipurs bija ļ oti pā rsteigts un sā kumā negribē ja ņ emt naudu, bet es uzstā ju, apgalvojot, ka dzī voju pie drauga, nevis viesnī cā , taksometra vietā braucu ar autobusu, turklā t ar draugu gatavojā m ē st. ē dienu virtuvē un negā ja uz dā rgiem restorā niem. Kā du laiku viņ š turpinā ja stā vē t, satvē ris naudu rokā , bet tad pasmaidī ja un noglaudī ja plecu.
Nā kamajā dienā , dodoties projā m, biju lieciniece citai Irā nas tradī cijai - š ķ iroties viens otram dā vanas. Dž avads man uzdā vinā ja skaistu pildspalvu komplektu, es parakstī ju un iedevu viņ iem pastkarti ar Baltkrievijas simboliku. Alipurs mani cieš i apskā va un, uzsitot pa plecu, pasniedza 30.
000 riā lu (30 USD), bet tagad man nebija iespē jas atteikties, viņ š iespieda naudu man kabatā.
- Khe ili, khe ili motshakeram (liels paldies), - es atbildē ju, pieņ emdama dā vanas un mazliet piesarkusi no tā dā m rū pē m.
Es zinu, ja ceļ ojuma laikā nauda beigsies, kā tas notika ar mani Irā nā , tad citi cilvē ki labprā t visu nepiecieš amo iedos bez maksas. Tā man ir Brī vo ceļ ojumu akadē mijas sauklis “Zinā tne uzvarē s” bū tī ba – “zinā t, ka pasaule mums apkā rt ir bagā ta un laipna, zinā t, ka jebkurā pilsē tā var atrast pā rtiku un naktsmā jas, jebkurā pilsē tā un jebkurā pasaules valstī jū s tiksiet laipni gaidī ts. Un, kad viesmī lī gi saimnieki nodroš ina savu mā ju dzī voš anai, gatavo un pasniedz garš ī gus ē dienus, nē sā s pa pilsē tu, tad naudas ņ emš ana no viņ iem š ajā gadī jumā acī mredzot bū s lieka, pat ja kabatā ir vē lams vairā k.
Hidrostopa uz Kiš as salu.
Dienu pirms doš anā s uz salu vakariņ ā s es teicu saviem Irā nas draugiem, ka esmu ieradies Bandar Charak, lai ietaupī tu uz prā mja, izmantojot privā tu lē tu 4 USD laivu. Tač u jaunais likums aizliedza cilvē ku pā rvadā š anu atklā tā s laivā s, un tagad no Bandarč aras ostas uz salu devā s tikai prā mji par 12 USD, kas bija tikai par 2 USD mazā k nekā no Bandar Lenges. Alipuru ģ imenes tē vs, rū pī gi mani noklausī jies, teica, ka viņ š pats biež i kuģ o ar kuģ i uz Apvienotajiem Arā bu Emirā tiem un noteikti pazī st prā mja kapteini, kas nā kamreiz dosies uz Kiš as salu. rī ts. Viņ š apsolī ja piezvanī t kapteinim un palū gt, lai viņ š mani pavizina bez maksas.
Mani pamodinā ja agri no rī ta, lai aizvestu uz ostu. Alipurs, kā solī ja, piezvanī ja kapteinim, kurš izrā dī jā s viņ a draugs, un viņ š piekrita nodroš inā t man brī vu vietu. Pie piestā tnes bija neliels prā mis, kapteinis pā rbaudī ja manu vī zu pasē un teica, lai braucu garā m, neņ emot naudu.
Pamazā m prā mis pilnī bā piepildī jā s ar pasaž ieriem, tā ka pirms kuģ oš anas nebija brī vas vietas, kondicionieri netika galā , un slē gtajā kajī tē ā tri kļ uva karsts un mitrs. Pē c stundas kuģ ojā m uz Kiš as salu, kur mani sagaidī ja Hadi Lari.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
Avots: http://sanyok-belarus. cilvē kiem. lv/
