Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 11. nodaļa. Kiša sala

25 Decembris 2012 Ceļošanas laiks: no 01 Jūlija 2011 ieslēgts 01 Oktobris 2011
Reputācija: +272.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Č etras dienas Kiš as salā

Es apmeklē ju Kiš as salu septembra beigā s un paliku tur č etras dienas, iztē rē jot tikai 18 USD, ieskaitot prā mja biļ eš u izmaksas, kurā m vajadzē ja maksā t 24 USD turp un atpakaļ . Š ā da ietaupī juma noslē pums bija tā ds, ka no cietzemes uz salu devos ar hidrostopu, proti, pē c vienoš anā s ar kapteini man par biļ eti nebija jā maksā.

Brauciens uz salu ilga apmē ram stundu. Izkā pjot no prā mja ar gaisa kondicionē tā ju, es atkal sajutu aptveroš o un smacoš o karstumu. Š ajā laikā piestā tnē mani jau gaidī ja Hadi Lari, kurš steidzī gi aizveda uz autobusu, arī kondicionē tu un pat papildus aprī kotu ar salvetē m. Mans draugs samaksā ja biļ eti un saņ ē ma sī knaudu - daž as monē tas, kuru izcelsme nav Irā na, kas tika izkaltas ar dzelzs ū dens krū zi un uzrakstiem arā bu valodā.


– Š oferis domā ja, ka esam ā rzemnieki un braucam no Apvienotajiem Arā bu Emirā tiem, tā pē c maksā ja dirhamus, – Hadi paskaidroja, – Emirā tos bū vlaukumos strā dā daudzi – afgā ņ i, pakistā nieš i, bet ī paš i filipī nieš i. Lai pagarinā tu vī zu, darbiniekiem ir jā atstā j AAE uz mē nesi, un š ajā laikā viņ i ierodas Kiš as salā un atpū š as. Š eit varat ē rti izmantot dirhē mu, lai samaksā tu biļ eti vai doties uz kafejnī cu.

Salas ielas izskatī jā s glī tas un tī ras, zā lieni gar ceļ u bija glī ti nopļ auti kvadrā tveida kubu formā , bet gar mediā nu auga palmas. Tā pat kā Qeshm Island, tā bija beznodokļ u un ļ ā va viegli ievest automaš ī nas, tā pē c mums garā m gā ja milzī gi Toyota pikapi un citas ā rzemē s raž otas automaš ī nas.

- Katrs koks un augs š eit tika atvests no cietzemes, un agrā k bija tikai smiltis, un nekas neauga.

Salas aprī koš ana prasī ja vairā kus gadu desmitus, - Hadi man paskaidroja.

Braucā m garā m iepirkš anā s centram un milzī gam hipermā rketam, kā arī apskatī jā m galveno pilsē tas apskates objektu - pazemes ū dens tvertni (Paya b), kas pā rvē rsta par muzeju. To izmantoja tī ra dzeramā ū dens uzglabā š anai visai pilsē tai. Tā kā ieeja tur maksā ja ap 4$, tad izdomā ju, ka par pusdolā ru labā k bū tu apmeklē t Jazdas pilsē tas Ū dens muzeju, no kurienes sā kotnē ji nā kuš as š ā da veida ē kas.

No apskates objektiem varē tu apmeklē t arī izpostī to Harire cietoksni, kas atrodas netā lu no ū denskrā tuves. Kā dreiz š ī vieta bija dzī vī ga pilsē ta, ko, iespē jams, savā dzejas krā jumā Gulistā na (Rož u dā rzs) aprakstī jis irā ņ u dzejnieks Saadi. Saskaņ ā ar leģ endu, Harire pirms aptuveni 800 gadiem iznī cinā ja zemestrī ce.

Spriež ot pē c fotogrā fijā m, lielā kā daļ a pilsē tas teritorijas š obrī d ir attē lota ar noplukuš iem mū riem un ejas, kas nesen rekonstruē ti tū ristiem.

Salas rietumu piekrastē ir visdā rgā kā tū ristu izklaide, kas ietver laivoš anu ar caurspī dī gu dibenu, nirš anu atklā tā jū rā , elitā ro parku un zooloģ isko dā rzu apmeklē š anu. Tā , piemē ram, dienvidrietumos ir “Delfī nu parks”, “Gazeļ u parks”, “Ekskluzī vas pludmales” un elitā ru privā tmā ju sektors, kā arī “Piekrastes ciems tū ristiem”. Diemž ē l š ī s vietas nevarē ju apmeklē t, un zemā k esoš ā s fotogrā fijas paņ ē mu no interneta.

Izkā pā m netā lu no parka, kura centrā varē ja redzē t ē ku ar dī vainā m kolonnā m.


- Š eit ir Dariush Grand Hotel - skaistā kā viesnī ca Persijas lī cī , - Hadi turpinā ja savu stā stu, - mani vecā ki strā dā ja pie š ī s viesnī cas ī paš nieka (apm.

nozī mē Hoseins Sabets), un viņ š viņ iem teica, ka vē las uzcelt neparastu viesnī cu, kurā var sajust Persepoles atmosfē ru. Lai to izdarī tu, viņ š atveda marmoru no cietzemes un akmens grebē jus, š ķ iet, itā ļ us, un viņ i vairā kus gadus š eit veidoja statujas. Akmens statujas un interjera priekš meti atkā rto senā s Ahemenī du galvaspilsē tas piļ u apdari, turklā t viesnī cu ieskauj daudzas kolonnas, kuru virsotni vainago masī vas akmens figū ras.

Piedā vā ju doties uz viesnī cu, lai paš am pā rliecinā tos par tā s krā š ņ umu un grezno noformē jumu, bet izrā dī jā s, ka apmeklē jumam jā iegā dā jas biļ ete.

"Biļ ete maksā.20 USD, " sacī ja Hadi.

- Tas nevar bū t tik dā rgi, varbū t 2 dolā ri, bet ne 20 vispā r, - es iebildu un pagriezos pret sargu, - Beba khshid, beli t chegkha dr mishe? (Atvainojiet, cik maksā biļ ete)

- Bi st hezar (divdesmit tū kstoš i), - viņ š atbildē ja.

"Redziet, tikai divdesmit tū kstoš i riā lu - tas ir, 2 USD, " es priecā jos un pasniedzu naudu apsargam. Bet viņ š no tiem atteicā s un paskaidroja: "Bist hezar toman" (divdesmit tū kstoš i tomaņ u), un skaidrī bas labad viņ š parā dī ja biļ etes, uz kurā m mū su skaitļ os bija rakstī ts 2.000, tas ir, 20 USD.

Tad paņ ē mā m daž as fotogrā fijas no viesnī cas ieejas un devā mies pastaigā tā lā k uz krastmalas pusi, tā dē jā di apejot ē ku labajā pusē . No ē kas baseina puses ieeja viesnī cā nebija iež ogota, un mums bija lieliska iespē ja tikt iekš ā , tač u Hadi to kategoriski neļ ā va.

Lielas ziņ kā res vadī ts, lai uzzinā tu, kā da ir viesnī ca, par kuras ieeju jā maksā.20 dolā ri, vē lā k iegā ju oficiā lajā mā jaslapā un uzzinā ju, ka š ī s pieczvaigž ņ u viesnī cas celtniecī ba ilga piecus gadus un izmaksā ja 115 miljonus dolā ru. .


Apdares ziņ ā pie ieejas tieš ā m bija daudz kolonnu un strū klaku, un ē kas zā lē atrodas statujas, kas atgā dina Persepoli. Virtuā lā tū re ļ ā va aplū kot 360 grā dus un ieiet jebkurā telpā , izvē lē jos "Karalisko dzī vokli". Stū rī bija televizors ar kineskopu, garlaicī gas ž alū zijas, pieticī ga gulta un galds ar atzveltnes krē slu - tas ir viss, kas bija istabā . Ļ aujiet ikvienam veikt savu virtuā lo ekskursiju pa viesnī cu un izveidot par to savu viedokli.

Netū ristu dzī ve uz salas

Ejot no Dariush Grand Hotel, devā mies uz maksas pludmali, kurā ieeja maksā ja 3$. Hadi izmaksas skaidroja ar to, ka teritorija bija aprī kota ar sauļ oš anā s krē sliem un nojumē m, duš ā m un tualetē m, kā arī kamerā m personī go mantu glabā š anai. Pludmales perimetru apjoza augsts ž ogs – rež ģ is, kura vienā vietā nejauš i nebija izveidojusies milzī ga bedre.

Bet, protams, Hadi neļ ā va viņ ai to izmantot, tā pē c devā mies tā lā k un drī z vien nokļ uvā m publiskajā pludmalē ar ne mazā k tī rā m smiltī m, ē rtā m telš u nojumē m, karstu smaragda jū ru un svelmainu sauli, neskatoties uz vakara laiku. No š ejienes pavē rā s skats uz bū vē jamā m viesnī cā m un celtņ iem. Jū rā kuģ oja laivas ar tū ristiem, un tuvā k krastam, lī dz viduklim ū denī , tē rpuš ies melnā plī vurā , kas pilnī bā sedza ķ ermeni, sievietes stā vē ja un vē roja draiskojoš os bē rnus, vī rieš i sacentā s peldē š anā un ļ ā vā s peldē t tā lā k.

Skatoties uz sievietē m melnā plī vurā , kas peld ū denī , varē ja domā t, ka viņ as nekad neš ķ irsies no š ī s kleitas. Mana irā ņ u draudzene stā stī ja smieklī gu stā stu, kad viesis no Eiropas viņ ai uzdeva jautā jumu: “Kad jū s (irā ņ u sievietes) ejat peldē ties baseinā , vai jū s arī nē sā jat plī vuru, hidž abu vai lakatu, lai segtu matus? Š is jautā jums nevarē ja aizskart, bet lika man ļ oti pasmieties.

Iespē jams, tā pieņ ē musi kā da meitene no Eiropas, jo redzē jusi, kā irā ņ u sievietes, nolē muš as peldē ties kopā ar bē rniem un ģ imeni, drē bē s devā s jū rā . Patiesī bā atbilde uz š o jautā jumu ir ļ oti vienkā rš a – baseini Irā nā sievietē m un vī rieš iem ir atseviš ķ i! Netā lu no publiskā s pludmales atrodas sievieš u pludmale - no ziņ kā rī go skatieniem no visā m pusē m slē gta konstrukcija kā stadions ar augstā m sienā m, tajā drī kst ieiet tikai sievietes, kur var peldē ties peldkostī mos.


Tā kā pelddrē bes lī dzi neņ ē mu, ū denī devos biksē s, kā to dara lielā kā daļ a irā ņ u. Hadi uzvilka š ortus, bet tajā paš ā laikā viņ š bija ļ oti samulsis - viņ aprā t, š orti bija pā rā k ī si. Un es domā ju, ka viņ š bū tu vē l vairā k neē rts, ja ieraudzī tu mani peldbiksē s. Jū ras ū dens bija pā rā k karsts, lai izjustu peldē š anas prieku, visvairā k man patika smalkā s smiltis zem kā jā m un dzidrs ū dens.

Bija kluss un mierī gs, nebija mū zikas, tuvumā nebija telš u ar kebabiem un citiem civilizā cijas labumiem, un, kad satumst, mē s palikā m vieni, un tikai viena laterna izgaismoja mū su lietas pamestā pludmalē.

Mā jupceļ ā piestā jā m Kish Hyper Market, kurā pie ieejas bija Ikea zī me, kā arī ē stuvju reklā ma. Plauktos glī ti, saskaņ ā ar Eiropas standartiem preč u izstā dī š anai, tika izlikti augļ i, kas atvesti no cietzemes - granā tā boli par USD 5, ā boli par USD 3 un daudz kas cits par tā m paš ā m paaugstinā tā m cenā m vairā kas reizes, lai gan preč u izvē le , pā rtika un mā jsaimniecī ba, protams, kvalitā te un kvantitā te nebija zemā ka par starptautiskajiem hipermā rketiem.

Mans draugs uzstā ja uzaicinā t mani ē st.

Ieejot mazā kafejnī cā , prasī ju ē dienkarti, tač u nekā di nevarē ju izdomā t - ē dienkartē ne tikai cipari bija rakstī ti indoarā bu valodā , bet arī cenas bija norā dī tas dirhē mos, AAE valū tā . Pasū tī jā m standarta safrā na rī sus un kebabu, ko vienmē r pasniedz ar ceptiem tomā tiem, papriku un uz pusē m pā rgrieztu laimu.

Es lū dzu Hadi pastā stī t par sevi. Izrā dī jā s, ka viņ š ir dzimis Teherā nā , kur joprojā m dzī vo viņ a vecā ki. Tagad viņ š strā dā par tirgotā ju starptautiskā uzņ ē mumā un iegulda naudu vē rtspapī ros. Tā kā viņ a darbs galvenokā rt ir atkarī gs no datora un interneta, viņ am nebija grū ti lū gt, lai viņ u pā rceļ no biroja Teherā nā uz Kiš u. Lai to izdarī tu, viņ am pat nebija jā maina darbs.

- Protams, nedaudz zaudē ju algu, bet š eit par to paš u cenu ī rē ju lielu dzī vokli lieliskā stā voklī ar mē belē m un visu nepiecieš amo.


Dzī ve Kiš ā ir mierī gā ka nekā Teherā nā , vide ir labā ka, lai gan ir ļ oti karsts, it ī paš i vasarā , bet lielā ko daļ u laika pavadu birojā ar kondicionieri un mā jā s ir arī kondicionē tā js. Sakarā ar laika starpī bu, kad daž ā dā s valstī s tiek atvē rtas birž as, man birojā jā bū t agri no rī ta, pusdienlaikā ir vairā ku stundu pā rtraukums, un tad palieku lī dz vē lam vakaram. Reizē m pamanu, ka ar darbu vispā r neatliek laika sev, piemē ram, agrā k varē ju vairā k sportot, komunicē t ar meitenē m, viegli varē ju izstā stī t kā du joku un likt smieties, bet tagad daru tikai to, ko gribu. darbu, bet galu galā es š eit esmu daudz laimī gā ks nekā Teherā nā.

Ī paš uma ī rē š anas matemā tika

Mē s gā jā m mā jā s pa ielu garā m neskaitā miem tipiskiem vienas lielas telpas birojiem, kas bija dā rgi mē belē ti ar platiem stikla logiem, kas vē rsti uz ielu un parasti sastā vē ja tikai no viena darbinieka.

– Vai tie ir biroji? ES jautā ju

- Jā , tā s ir nekustamo ī paš umu aģ entū ras, - atbildē ja Hadi, - pē dē jā laikā to ir bijis tik daudz, ka es pats esmu pā rsteigts, ka tik daudz cilvē ku vē las pā rcelties uz Kiš u. Lai gan tas nav pā rsteidzoš i, ņ emot vē rā bū vniecī bas mē rogu, kad pirms gada pā rcē los uz š ejieni, mana apkā rtne sastā vē ja tikai no daž ā m ielā m, un tagad jau ir daudz joslu, kas apbū vē tas ar jaunā m mā jā m.

Nekustamā ī paš uma aģ entū ras palī dz atrast un ī rē t mā jokli, jū s jau zinā t, kā cilvē ki parasti ī rē dzī vokli Irā nā , vai ne? Ir divu veidu lī gumi: Ejare (EJAREH) - ikmē neš a maksā jums un Rahn (RAHN) - iemaksa ar depozī tu.

Ekonomisko sankciju dē ļ pret Irā nu inflā cija mū su valstī ir ļ oti augsta, un katru gadu nekustamo ī paš umu cenas pieaug vairā kas reizes, tā pē c, ja mā jokļ a ī paš nieks saskaņ ā ar ī res lī gumu ik mē nesi saņ em naudu Irā nas riā los, tad lī dz gada beigā m gadā maksā jumi dolā ru izteiksmē kļ ū s pavisam nelieli. Tā pē c daž i mā ju ī paš nieki tā vietā , lai saņ emtu ikmē neš a ienā kumus, Ejareh (EJAREH) lī gumu, izvē las maksā t ī ri ar depozī tu, ko sauc par Rahn (RAHN), vai kombinē abas maksā š anas iespē jas.

Piemē ram, par savu dzī vokli saskaņ ā ar Ejare lī gumu es veicu depozī tu 25.000 000 Irā nas riā lu (atbilstoš i USD 2500) un man nekas nav jā maksā katru mē nesi. Gada laikā saimnieks izmantoja manu naudu, nopelnī ja varbū t 30%, inflā cijas dē ļ zaudē ja apmē ram 20% un galu galā guva 10% peļ ņ u. Gadu vē lā k, kad man beidzā s lī gums, es pametu dzī vokli un atguvu savus 250.


Lai ī rē tu mā ju Irā nā , viņ i parasti vē rš as nekustamo ī paš umu aģ entū rā , viņ iem ir fiksē ta komisijas maksa par katru darī juma veidu, piemē ram, slē dzot lī gumu ar Rā na depozī tu, viņ i saņ em no katras puses 0.5% no lī guma summa, mū su gadī jumā lī gums bija par 25.000 000 IRR (2500 USD), tas ir, 12.5 USD katrs no saimnieka un ī rnieka.

Es savukā rt stā stī ju, ka Maskavā , ī rē jot mā jokli ar aģ entū ras starpniecī bu, visbiež ā k ir jā maksā komisijas maksa 100% apmē rā no ikmē neš a maksā juma, un pie paš reizē jā s ī res cenas tas parasti ir vairā k nekā.1000 USD.

Visā salas piekrastē ir lielisks asfaltē ts veloceliņ š , tā pē c Hadi man atdeva savu velosipē du, tā lredzī gi ierī kojot tam elektriskos lukturus priekš ā un aizmugurē , tā pē c izrā dī jā s, ka vē lā k tie man ļ oti noderē ja.

Sagaidī jis dienas otro pusi, kad vairs nebija tik karsts, devos pretī nogrimuš ajam grieķ u kuģ im (Keshti e Yunani), kas atrodas salas dienvidaustrumos. Kuģ is uzskrē ja uz sē kļ a 1966. gadā un tagad ir fotografē š anas objekts. Bija jā brauc kā di 10 km, un es ļ oti priecā jos, ka varē š u braukt ar riteni. Bet patiesī bā izrā dī jā s, ka pedā ļ u mī š ana pat vakarā un, precī zā k sakot, laiks tuvojā s saulrietam, izrā dī jā s ā rkā rtī gi grū ts neizturamā karstuma dē ļ . Daž u minū š u laikā mans T-krekls bija izmirkts, un sviedri straumē m tecē ja pa manu seju un iekļ uva acī s tā , ka tā s sā ka knibinā t tik stipri, ka nā cā s divas reizes apstā ties un tā s noskalot ar tī ru ū deni.

Man izdevā s piebraukt lī dz kuģ im tieš i saulrieta laikā . Š eit jau sapulcē juš ies Irā nas tū risti un ā rzemnieki ar gatavā m kamerā m.

Ja godī gi, fotografē t cauri sarū sē juš u kuģ i ir apš aubā ms prieks, bet tā kā nav ko darī t, tad atliek paņ emt rokā s fototehniku ​ ​ un skriet pa kreisi un pa labi no kuģ a labu fotogrā fiju meklē jumos. Lai gan es joprojā m gribu atzī mē t, ka nakts fotogrā fijas izrā dī jā s ļ oti skaistas.


Pā rskatot karti, sapratu, ka ā trā kais veids, kā nokļ ū t mā jā s, ir doties pa galveno Ghuru b e Kish ceļ u caur salas centru, nevis braukt atpakaļ pa veloceliņ u gar krastu. Pē c izbraukš anas pa vā ji apgaismotu ceļ u es braucu apmē ram piecas minū tes un apstā jos, lai vē lreiz pā rbaudī tu marš rutu. Netā lu stā vē ja neliela bū diņ a sezonas strā dniekiem, kurā dega gaisma. Pieklauvē ju un rā dī ju jaunajam vī rietim karti. Puisis pamā ja ar galvu un aicinā ja mani ienā kt.

Neuzkrī toš ā kabī ne iekš ā izrā dī jā s ļ oti labā stā voklī - sienas apdarinā tas ar patī kamu skaidu plā tni, logos ielikti stikla pakeš u logi, darbojā s kondicionieris un ledusskapis, stū rī stā vē ja aizzī mogotas ū dens pudeles. Duš a un tualete bija ā rpusē . Puiš i ieradā s no Afganistā nas un dzī voja š eit kopā , strā dā jot pie lidostas teritorijas labiekā rtoš anas, no rī ta viņ us aizveda ar automaš ī nu, bet vakarā atveda. Mē ģ inā jā m runā t persiski, bet labi nesapratā mies. Viņ i ar ž estu rā dī ja, lai palieku, un pē c daž ā m minū tē m atnesa man vakariņ as - bulguru ar aunazirņ iem un gaļ u, plā nu plā tsmaizi, tē ju ar saldumiem.

Kamē r mē s runā jā m, ā rā bija pilnī gs tumš s, bet es priecā jos par viņ u viesmī lī bu, turklā t viņ i man rā dī ja ceļ u - bija jā brauc uz priekš u kā du pusstundu, nekur nenogriež oties. Vienī gā nianse, kas traucē ja, bija tas, ka ceļ š nebija apgaismots.

Pā rbaudī ju priekš ē jo lukturi, tas apgaismoja ceļ u divus trī s metrus no velosipē da, ar ko pietika, lai nepazustu uz taisnas š osejas. Saulei norietot, gaisa temperatū ra normalizē jā s, un es, izvē lē jies augstā ko pā rnesumu, ar lielu prieku sā ku spiest pedā ļ us.

Pilnī gā tumsā , tikai viena priekš ē jā luktura gaismā , vadī jos pa baltajā m apmalē m ceļ a labajā pusē un tā dā veidā nobraucu kā dus piecus kilometrus. Bet pē kš ņ i apstā jos, jo ceļ š beidzā s, un tā vietā bija sazarojums pa labi un pa kreisi. Turklā t pa dienu te notika remontdarbi, tā pē c daļ a brauktuves tika nobloķ ē ta ar betona bluķ iem, bet malā s gulē ja smilš u kalni. Apceļ ojis tos, pē c kilometra atkal sastapos ar sazarojumu, kas beidzā s apļ veida krustojumā ar daudzā m izejā m. Tā lā kais ceļ š

vē l vairā kas reizes tas beidzā s ar dakš ā m, un man bija jā pieņ em lē mumi, kurā virzienā doties.


Manas lielā kā s bailes bija apmaldī ties, un, ieraugot lidostas vadī bas torni, biju ļ oti priecī ga, jo sapratu, ka, lai arī esmu nedaudz apmaldī jusies, tagad vismaz zinā ju, kurp doties. Pē c stundas braucu uz laukumu blakus intensī vai lielceļ am, un, tā kā nevarē ju kartē atrast nosaukumu, atstā ju velosipē du pie ceļ a un pamā ju ar rokā m garā m braucoš ai automaš ī nai. Š oferis apstā jā s un ar ziņ kā ri paskatī jā s uz mani un manu velosipē du, es izskatī jos ā rkā rtī gi nogurusi un satraukta.

- Man koja hastam? (Kur es esmu? ) - jautā ju š oferim.

Viņ š paņ ē ma karti un norā dī ja uz laukumu netā lu no mola. Izrā dī jā s, ka es braucu pa diagonā li pa visu salu apmē ram 20 km, un man bija jā brauc vē l 5 km pa intensī vu ceļ u uz mā ju. Es ieslē dzu aizmugurē jo lukturi un braucu pa ceļ u cauri satiksmei, tagad vē loties, lai man bū tu ķ ivere, un noliecos pē c iespē jas tuvā k apmalei, kad katrs priekš ē jais lukturis nā ca no aizmugures.

Kiš as osta ar imigrā cijas biroju atļ auju saņ emš anai kuģ oš anai no salas un ieceļ oš anas zī mogiem vī zas saņ emš anai, ja nepiecieš ams, reģ istrā cijas leti un ī paš u bagā ž as deklarē š anas koridoru atgā dinā ja lidostu. Ierodoties tur pē c stundas, uzreiz visu noskaidroju - lai kuģ otu uz Irā nas kontinentā lo daļ u, bija ne tikai jā pē rk biļ ete, bet jā uzrā da pase un jā saņ em ī paš s dokuments, kas ļ auj atstā t salu un braukt ar prā mi.

Tā kā biļ eti pirkt negrasī jos, uz molu devos nevis caur imigrā cijas biroju, bet gan pa dienesta ieeju kopā ar ostas darbiniekiem un tad bez problē mā m atradu ī sto prā mi. Pie mola jau bija rinda, kurā katrs turē ja rokā s apzī mogotas krā sainas papī ra lapas ar atļ auju kuģ ot. Tiklī dz pasaž ieri bija uz klā ja, es piegā ju pie kapteiņ a un uzrunā ju viņ u persi valodā.

- Beba khshid, man mikha m be Chara k ber am.

Amma ma n pule kafi nadora m. (Atvainojiet, es gribu doties uz Bandar Charak, bet man nepietiek naudas).

- ES tevi saprotu. Bet ko es varu darī t jū su labā , kungs, - kapteinis atbildē ja lauzī tā angļ u valodā.

- Vai vari mani aizvest uz prā mi? – jautā ju vē lreiz angliski.


Kapteinis atbildē ja, ka viņ a kuģ is ir “pilns” (pilns), bet no tā bija redzams, ka viņ š man pilnī bā simpatizē un, iespē jams, tomē r atradī s brī vu vietu. Sarunā joties ar mani, kapteinis nepā rtraukti pā rslē dzā s no persieš u valodas uz angļ u valodu, tā pē c es atkā rtoju savu lū gumu viņ am zinā mā valodā : “Man pou le kafi nodora m. Vī za dā vanā m (man nepietiek naudas, man ir vī za) ”. Tač u pē dē jā frā ze par vī zu viņ u ļ oti satrauca. Varbū t viņ š atcerē jā s, ka esmu ā rzemnieks un, pē c viņ a domā m, man noteikti bija jā saņ em atļ auja, lai atstā tu salu vai iebrauktu Irā nā.

Izņ ē mu pasi un parā dī ju vī zu, bet bija jau par vē lu, tagad irā nis pā rliecinoš i rā dī ja uz ostas ē ku un atkā rtoja, ka vispirms vajag saņ emt atļ auju imigrā cijas birojā.

Kad sapratu, ka kapteini pā rliecinā t neizdosies, no visa spē ka metos uz biroju, bet tas izrā dī jā s slē gts, tad apturē ju kā du uniformā tē rptu darbinieku un pagriezos pret viņ u. Virsnieks ar ziņ kā ri sā ka pē tī t manu pasi un tikai pē c tam, kad paskaidroju, ka steidzos, pasmaidī ja un, atdodot man dokumentus, teica, ka papildu zī mogi nav vajadzī gi. Izš ā vu no ofisa kā lode un metos uz molu, bet man par lielu vilš anos prā mja vairs nebija.

Vairā k nekā stundu pavadī ju pie piestā tnes, gaidot nā kamo prā mi, bet galu galā man bija jā atgriež as ostas ē kā , lai pā rbaudī tu grafiku.

Izbraucot nā cā s izmantot dienesta eju, jo bija ļ oti neē rti ieiet muitas zonā no mola puses un skaidrot, kā pē c neaizbraucu prom. Š oreiz apsargs kabī nē mani apturē ja, pā rbaudī ja pasi un, š ķ iet, aizrā dī ja, ka eju tur, kur aizliegts.

Izrā dī jā s, ka nā kamajam prā mim bija jā dodas tikai pē c trim stundā m, un, tā kā tobrī d salā sā kā s visintensī vā kais karstums, nolē mu palikt uzgaidā majā telpā . Bija arī neatbildē ts jautā jums par atļ auju izbraukt, un devos uz imigrā cijas biroju. Priekš nieks rū pī gi apskatī ja manu pasi un apstiprinā ja, ka nekā di papī ri nav vajadzī gi, kā arī palū dza palī gu aizvest pie kases, kas atradā s uz ielas. Kā da irā nieš a rū pī gā uzraudzī bā devos uz biļ eš u kasi, samaksā ju 12$ un tiku pie kā rotā s biļ etes.

Autors: Kozlovskis Aleksandrs.

Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.

Avots: http://sanyok-belarus. cilvē kiem. lv/

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
iemiesojums