Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". Nodaļa 14.2. Atrakcijas Yazd
Jazda ir viena no vecā kajā m pilsē tā m uz Zemes, pē c arheologu domā m, tā pastā v kopš.3. tū kstoš gades pirms mū su ē ras. e. Tū risti š eit biež i ierodas, lai pastaigā tos pa vecpilsē tas Adobe ielā m, apbrī notu mā ju panorā mu ar vē jķ ē rā jiem (badgiry), apmeklē tu zoroastrieš u tempļ us vai dotos apskates ekskursijā uz tuksnesi.
Ziņ kā rī gie ceļ otā ji dod priekš roku nevis apmeklē t Yazd, bet gan tā da paš a nosaukuma provinci. Piemē ram, apmeklē jiet Meybod, kur ar adobe mā jā m tas attē lo Yazd miniatū rā . 70 km no pilsē tas atrodas Kharanak (Kharanaq) pilsē ta, kuru iedzī votā ji pameta un pā rvē rtā s par spoku pilsē tu. Tur atrodas arī Chak-Chak ciems (persieš u valodā “cap-cap”), kur atrodas uguns templis “Pir e Sabz”, uz kuru jū nija vidū ierodas tū kstoš iem svē tceļ nieku.
Ja ierodaties Jazdā , tad sā ciet tā s izpē ti no galvenā s apskates vietas - Amir Chakmak kompleksa, kura galvenā daļ a ir trī sstā vu Hoseiniya, rituā la ē ka, kas paredzē ta lū gš anā m un sē rā m par Imamu Huseina.
Pa labi no kompleksa jū s redzē siet ē ku ar pieciem badgiriem. Iepriekš tā bija milzī ga tvertne, kurā viņ i glabā ja ū deni pilsē tai. Ieejot iekš ā , vispirms nokļ ū sti istabā , kuras iekš ienē padziļ inā jumā atrodas gredzens, un ap to novietoti dī vaini priekš meti: koka nū jas daž ā da izmē ra bumbieru formā , ķ ē des ar metā la plā ksnē m, virs paceļ as tribī ne. gredzens kā sporta sacensī bā s. Š o vietu sauc par “Sahe b a Zaman Zurkhane”, tas ir, sporta zā li. Š eit sportisti nodarbojas pē c speciā las metodes, treniņ š sastā v no vingroš anas un spē ka vingrinā jumiem, kā svari tiek izmantoti koka nū jas un ķ ē des.
Ja atnā ksiet vakarā , varē siet piedalī ties bodibildingā Irā nas stilā.
Apmā cī bas video vietnē youtube:
http://youtu. be/juA18a1PaZQ
Turpinot apskatī t ē ku, nokā piet zemā k stā vā , lai apskatī tu tvertni, tagad tajā nav ū dens, bet mē rogs ir iespaidī gs. Pē c tam jū s varat doties uz jumtu, no turienes nofotografē t daž as fotogrā fijas un tuvā k apskatī t badgirus.
Atsauce. Badgirs (farss "ba: d" vē jš , "gi: r" ķ ē rē js) - paredzē ts gaisa dzesē š anai dzī vojamā s telpā s un ū denskrā tuvē s. Ar nelielu vē ju gaiss, ejot garā m vē jtveram, iekļ ū st tā š ahtā un nolaiž as telpā , zem kuras visbiež ā k tiek uzstā dī ts baseins. Atdzesē jot, plū sma tiek sadalī ta - auksts gaiss paliek mā jā , savukā rt karstais gaiss iet uz augš u pa š ahtu telpas pretē jā galā.
Tikuš i galā ar ū denskrā tuvi, ir pienā cis laiks Ū dens muzejā noskaidrot, no kurienes tuksneš a vidū nā k tieš i š is ū dens.
Muzeja ē ka atrodas iepretim Amira Č akmaka kompleksam, tā s maketi un ilustrā cijas uzskatā mi parā da, ka ū dens transportē š anai uz pilsē tu tika izveidota kanā lu sistē ma - “troses” (qanat). Paš ā muzejā ir nokā pš ana uz vienu no tiem. Daudzi plakā ti ir veltī ti cilvē kiem ar ī paš u profesiju, kurā apvienots racē js un inž enieris, ar viņ u aprē ķ iniem un kaļ ķ ainā m rokā m radā s tieš i š ī s "virves". Zem viena no plakā tiem rakstī ts, ka profesija bijusi tik bī stama, ka strā dnieki apdomī gi uzreiz nolaiduš ies pazemē baltā s drē bē s.
Atsauce. "Kanat" (kyariz, kariz) ir tradicionā la pazemes hidrauliskā sistē ma, kas apvieno ū dens apgā des un apū deņ oš anas sistē mas. Zemes slā nī tiek atrasts ū dens avots, pē c tam zem tā tiek izveidots pazemes kanā ls (horizontā lā š ahta), kas tiek novadī ts uz rezervuā ru ar ū deni vai apū deņ oš anas vietu.
No muzeja vislabā k ir doties pastaigā pa vecpilsē tu, tā s ielā m ar adobe mā jā m un augstiem mū riem. LP ceļ vedis burtiski iesaka "apmaldī ties, ejot pa veco Yazd", ja jums nav kartes, jū s, visticamā k, to darī sit. Ļ aujiet "Tū risma informā cijas birojam" kalpot par jū su ceļ vedi, tad pa ceļ am uz to jū s pabrauksiet garā m trī sstā vu Hoseiniya (kā Amir Chakmak), bibliotē kai un ū dens tvertnei ar č etriem badgiriem, un jū s atradī sities pie mauzoleja. no 12 Imams, kvadrā tveida ē ka ar kupolu. Tā celta 11. gadsimtā . un ir vecā kais Jazdā . Netā lu atrodas Aleksandra cietums, interesants ar iekš pagalmu, mū zikas instrumentu veikalu, kā arī pazemes tē jnī cu, kur savulaik gā ja garā m “virve”.
Dž eimsa moš eja 15. gs. tiek uzskatī ta par augstā ko moš eju Irā nā . Tā s portā ls ir bagā tī gi dekorē ts ar mozaī kā m, un tajā ir divi 48 metrus minareti.
Š eit visur ir mozaī ka, tā s mazie daudzkrā sainie gabali veido milzī gu regulā ru ģ eometrisku rakstu audeklu. Pie pretē jā s izejas no moš ejas jū s redzē siet kā pnes, kas iet lejup, viena no ejā m uz "virvē m".
Man arī ļ oti patika Khazire moš eja. Tā s portā ls ar diviem minaretiem un krā sainiem stikla "logiem" ir viegli atpazī stams. Moš ejā mani pā rsteidza ī paš a svē tku atmosfē ra, kas parā dī jā s pateicoties sienā m milzī gu vitrā ž u veidā.
Interesantā kais dā rzs Jazdā ir "Bagh e Dolat Abad". Š ī kā dreizē jā Karima Hanzada rezidence, kas celta 1750. gadā , ir pils, ko ieskauj dā rzi. Pati ē ka ir ievē rojama ar to, ka tajā atrodas augstā kais badgirs Irā nā . Ieejot iekš ā , neaizmirstiet aizvē rt durvis un logus, lai apbrī notu apbrī nojamos daudzkrā sainos mozaī kas logus.
Ekskursijas programmu pa Jazdu var pabeigt ar iepazī š anos ar zoroastrisma reliģ iju, Uguns tempļ a un neparastas š ī s reliģ ijas piekritē ju kapsē tas apmeklē jumu. Atgriež oties Azerbaidž ā nā , apmeklē jot "Uguns pielū dzē ju templi", uz jautā jumu, kas viņ i ir, saņ ē mu atbildi: "Viņ i pielū dz uguni, tā pē c katrā viņ u templī deg uguns. " Tā kā š is skaidrojums ir nepareizs, labā k ir sā kt no sā kuma.
Atsauce. Zoroastrisms (arī mazdaisms) ir viena no vecā kajā m reliģ ijā m, kuras pamatā ir pravieš a Zaratustras (Zaratustras) atklā sme, ko viņ š saņ ē mis no Dieva – Ahura Mazda. Svē to grā matu sauc par Avestu, un reliģ ijas piekritē jus sauc par zoroastrieš iem (uguns pielū dzē jiem). Saskaņ ā ar zoroastrismu gaisma ir redzams Dieva attē ls fiziskajā pasaulē . Tā pē c, vē loties vē rsties pie Dieva, zoroastrieš i pagriež savas sejas pret gaismu – gaismas avots viņ iem simbolizē lū gš anas virzienu.
Ī paš u cieņ u viņ i pievē rš ugunim, kas jau kopš seniem laikiem ir vissvarī gā kais un cilvē kam pieejamā kais gaismas un siltuma avots. Lī dz ar to plaš i izplatī tā ā rē jā definī cija zoroastrieš iem ir "uguns pielū dzē ji".
Zoroastrieš u templis Jazdā š obrī d, man š ķ ita, ir muzejs ar visu nepiecieš amo atribū tiku: augstu sē tu un skapī ti pie ieejas. Templis ir neliela ķ ieģ eļ u ē ka, kas celta 1932. gadā , ar zoroastrisma simbola Faravahara figū ru uz fasā des un apaļ u dī ķ i, kurā ē ka tik brī niš ķ ī gi atspoguļ ojas fotogrā fiem par prieku.
Atsauce. Faravahar ir sava veida spā rnotais disks, kas darbojas kā galvenais zoroastrisma simbols, attē lojot Fravaš i (Labo Garu), sava veida sargeņ ģ eli Ā brahā ma reliģ ijā s. Sā kotnē ji tā bija “spā rnota saule” (spē ka un dieviš ķ ā s izcelsmes simbols), kurai vē lā k tika pievienots cilvē ka attē ls.
Faravahar - sava veida spā rnotais disks, kas darbojas kā galvenais zoroastrisma simbols, attē lojot Fravaš i (Labo garu)
Tū risti apmeklē templi galvenokā rt, lai redzē tu un fotografē tu svē to uguni, kas deg kopš.474. gada AD. e. Planš etdatori angļ u valodā palī dzē s jums uzzinā t vairā k par reliģ iju. Zoroastrismā tiek uzskatī ts, ka katrs cilvē ks ir personī gi atbildī gs par labā uzvaru pā r ļ auno. Lai tas notiktu, viņ am savā darbī bā jā vadā s pē c labā m domā m, labiem vā rdiem un labiem darbiem.
Pē c iepazī š anā s ar reliģ ijas pamatiem, jū s varat doties uz Klusuma torņ iem, kā dreizē jo zoroastrieš u kapsē tu. To var sasniegt ar pilsē tas autobusu, tad lī dz paš iem Towers bū s jā iet kā jā m. Š ī vieta sastā v no diviem pakalniem, kas beidzas torņ os ar apaļ ā m sienā m.
Mazajā tornī var uzkā pt diezgan viegli, savukā rt augstajā tornī kā pš ana prasī s zinā mu atlē tisku sagatavotī bu. Katra torņ a centrā tika izrakti padziļ inā jumi, kuros tika iemesti kauli. Pakā jē atrodas vairā kas pamestas ē kas (ū dens tvertne ar badgiriem un vairā kas saimniecī bas ē kas), blakus moderna kapsē ta no betona kapiem.
Atsauce. Zoroastrieš i tic Ahura Mazda radī to dabas elementu un savvaļ as dzī vnieku (uguns, ū dens, vē ja, zemes, augu un mā jlopu) svē tumam, tā pē c lī ķ u aprakš ana zemē (zemes piesā rņ ojums) un kremē š ana (gaisa piesā rņ ojums) tiek uzskatī ta par liels grē ks. Tradicionā lais apbedī š anas veids ir lī ķ a atsegš ana atklā tā , ī paš i sagatavotā vietā putniem iznī cinā š anai. Lī ķ i tika pā rvietoti uz torni bez jumta un sasieti, lai putni nevarē tu aiznest lielas ķ ermeņ a daļ as.
Pē c skeleta attī rī š anas no mī kstajiem audiem kauli tika iemesti torņ a ieplakā.
Š ī paraž a izskaidrojama ar to, ka zoroastrieš i neciena lī ķ i, pē c viņ u priekš statiem lī ķ is nav cilvē ks, bet apgā noš a viela, Ahrimana (ļ aunuma personifikā cijas) pagaidu uzvaras simbols. zemes pasaulē . Tomē r Irā nā tradicionā lais apbedī š anas rituā ls musulmaņ u spiediena dē ļ sā kumā tika atmests. 1970. gadi , un zoroastrieš i tagad apglabā ķ ermeņ us betona kapos un kriptā s, lai izvairī tos no zemes un ū dens apgā nī š anas.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
Avots: http://sanyok-belarus. cilvē kiem. lv/
