Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 9. nodaļa. Kēšmas sala
Qeshm sala ir lielā kā sala Persijas lī cī . Uz to var nokļ ū t ar prā mi, izbraucot no galvenā s piestā tnes Bandar Abbas un ierodoties salas galvenajā pilsē tā , ko ā rzemnieki dē vē par "Qeshm Town", biļ ete vienā virzienā maksā.8 USD. Es apmeklē ju apmē ram. Keš mā septembra vidū .
Hamids un viņ a ģ imene mani sagaidī ja Qeshm Town, viņ i jau iepriekš pasū tī ja falafelu restorā nā , un, kad es ierados, tas jau bija uz galda kā galvenais ē diens. Vē lē jos viņ us iepazī stinā t ar baltkrievu virtuvi, un pannā gatavoju plā nā s pankū kas. Tā kā tie stipri atgā dinā ja plā no pitas maizi, kas Irā nā ir diezgan izplatī ta, man izdevā s pā rsteigt Irā nas draugus, tač u visiem patika prasme, ar kā du es saviju pildī jumu - š ķ iņ ķ i un sieru, ievā rī jumu, augļ u gabaliņ us un pat salā tus, locot pankū kas. aploksnes un ruļ ļ i. Pateicoties daudzveidī bai, mū su maltī te izvē rtā s par aizraujoš u laika pavadī š anu.
Qeshm Island apskates vietas ir slikti aprakstī tas 2008. gada LP. Tā pē c Hamids izstrā dā ja detalizē tus norā dī jumus. Ceļ ojumu pa salu, kas stiepjas 136 km garumā , vislabā k iedalī t divos posmos: ziemeļ u un dienvidu piekrastes izpē tē .
Salas dienvidu krasts. Sā kumpunkts: Qeshm Town. Paš ā pilsē tā var apskatī t Portugā les cietoksni un vairā kus sagū stī tos lielgabalus. Tomē r no visa dienvidu marš ruta es apmeklē ju tikai pludmali, iemesls tam bija briesmī gais karstums, kura dē ļ es negribē ju atstā t mā ju lī dz vē lam vakaram.
10 km: "Golden Beach Resort" (Plage Simin) ar nelielu cietoksni pretī . Ieeja pludmalē maksā ja 3$, es iedevu apsargam 1.5$ un uzrā dī ju studenta apliecī bu. Ar ž estiem irā nis man paskaidroja, ka nekā du atlaiž u nav, tač u, paskatoties uz manu pā rsteigto seju, viņ š mani tomē r izlaida cauri barjerai. Pludmale ir labiekā rtota - ir tualetes un duš as, nojumes pie krasta, tī ras smiltis, bet nav kur atstā t mantas, tā pē c uzmanī gi ieliku somā un iedevu viesnī cas galda darbiniekam. Pirmo reizi visā uzturē š anā s laikā es publiski uzvilku š ortus, kautrē joties valkā t peldbikses. Pludmales skaisto panorā mu pamatī gi sabojā ja naftas ieguves platforma, pamesta un tā pē c sarū sē jusi. Vispā r tik milzī ga celtne pie krasta manī nemitī gi iedvesa bailes, tā pē c var teikt, ka pludmale man nepatika.
Atsauce. 10 km no Qeshm pilsē tas uz Susu atrodas kuriozs objekts ar nosaukumu Harboz - klintī vairā kas seklas kultivē tas alas, un vienā no tā m ir aptuveni 400 gadus vecs bareljefs, kurā attē lots Noasa š ķ irsts.
10 km: "Fallen Star" (Satare Oftade vai Darre Setarcha), kur ir akmeņ i ar dī vainā m aprisē m, ko noslī pē ū dens, bet viņ i saka, ka labā k ir redzē t Chahu aizu ziemeļ os.
10 km: Nazas sala (Jazire Naz), kas bē guma laikā kļ ū st par pussalu. Atkā pš anā s ū dens atsedz vairā kus simtus metru koraļ ļ u rifu un ļ auj uz salu aizbraukt ar automaš ī nu.
30 km: Hengamas sala ar parku ar krokodiliem un citiem rā puļ iem. Ja iegā dā jaties laivas biļ eti, varat doties uz teritoriju, kas ir dabisks delfī nu akvā rijs.
Salas ziemeļ u krasts. Sā kumpunkts: Qeshm Town. Dienas gaiš ajā laikā es apskatī ju visu ziemeļ u piekrasti, apmeklē ju sā ls alu (namakdan) un atgriezos atpakaļ , braucot 170 * 2 = 340 km apkā rt salai.
20 km: salī dzinoš i liela Dargakhan pilsē ta ar attī stī tu jū ras velš u tirgu.
30 km: Laft ciems. Tieš i š eit tū risti ierodas, lai piestā tnē apskatī tu zvejas laivas, lai nofotografē tu skaistas mā jas ar vē jķ ē rā jiem (persi valodā tos sauc par badgiriem, tie ir daļ a no gaisa kondicionē š anas sistē mas, vairā k lasiet rakstā par Yazd). Vē jķ ē deru ir ļ oti daudz, un tos turpina uzstā dī t pat uz modernā m mā jā m, tā pē c saka, ka Laft panorā ma ir visdaž ā dā kie vē jķ ē rā ji.
Kalnā redzē siet ī paš u kupolveida ū denskrā tuvi, kurā savulaik glabā jā s saldū dens visam ciematam, turklā t ļ oti sen eksperti vairā kas dienas gadā raka akas zemē , lai katru dienu atveriet jaunu aku un izsū knē jiet no tā s uzkrā to saldū deni. Daž as akas joprojā m tiek izmantotas.
30 km: Tabl ciems. Š eit var redzē t mangrovju mež u (Jangal Khara), kas atrodas rezervā tā daž us kilometrus no galvenā ceļ a. Tā s ī patnī ba slē pjas apstā klī , ka mangroves, kuru lapas atgā dina vī tolus, aug nevis svaigā , bet sā ļ ā jū ras ū denī .
Š oferis, kurš mani vadī ja ilgu laiku, nevarē ja saprast, kā pē c es gribē ju redzē t mangrovju mež u, un beigā s viņ š brī vprā tī gi mani tur aizveda. Jū ras ū denī starp laivā m auga krū mi, vietē jie tikko bija atveduš i daž us kokus, nocirtuš i un ielikuš i pikapa aizmugurē , piemiņ ai paņ ē mu sev zaru. Saka, ka, braucot ar laivu daž us kilometrus, var redzē t, ka aug augsti koki, kas aug tieš i no ū dens, bet, tā kā es tos neredzē ju no krasta, man ā tri kļ uva garlaicī gi un lū dzu, lai mani atgriež Tablā .
25 km: Č aku aiza (Char Kuh, Chahkouh) – interesantā kā vieta uz salas. Pē c zemestrī ces kalns sadalī jā s divā s daļ ā s, tā iekš pusē izveidojā s š aura plaisa, kuras mū sdienī go izskatu veidoja vē ji un lietus. Daž i uzskata, ka š ī vieta kā dreiz bijusi jū ra. Aiza ir interesanta ar savā m dī vainajā m ainavā m, tā s paš ā centrā ir izrakta aka.
Tablas ciemā es viegli apturē ju pikapu un, teicis š oferim “Char Kuh”, ielecu aizmugurē . Vī rietis, kurš ceļ oja ar mani, uzzinā ja, ka es ceļ oju viens, un sā ka uztraukties:
- Khatarnak e. Unja mardom nist! Abnists! (bī stami, nav cilvē ku, nav ū dens) - viņ š man paskaidroja.
Es viņ am parā dī ju pudeli ū dens, un tas viņ u mazliet nomierinā ja. Š oferis apstā jā s pie "kamieļ a galvas", atbilstoš as formas klints, kas ir Č aku orientieris, un norā dī ja, lai pa putekļ aino ceļ u iet pa kreisi uz nedzī vā s prē rijas pusi, vē lreiz jautā jot, vai man ir ū dens.
Lai paslē ptos no dedzinoš ā s saules, samitrinā ju š alli ū denī un apsē ju ap galvu. Ejot garā m diviem lielajiem akmeņ iem, par kuriem runā ja š oferis, tie izskatī jā s pē c nepabeigtas dabiskas izcelsmes arkas, sapratu, ka virzos pareizajā virzienā . Priekš ā bija smilš ains ceļ š , bet no vietas, kur stā vē ju, bija grū ti pateikt, kur tas ved. Vislielā kā s bailes bija apmaldī ties, pa š o laiku biju gā jusi kā das divdesmit minū tes, bet karstuma dē ļ man š ķ ita, ka pagā jusi vesela mū ž ī ba. Tā pē c, ieraugot zī mi tū ristiem persieš u valodā , biju ļ oti apmierinā ta ar to. Turpat uz smiltī m bija daudz pē du, kas nozī mē ja, ka tū ristus š urp atvedis autobuss, bet lī dz paš ai aizai vē l bija piecsimt metru.
Č aku izskatā s š ā di. Sprauga ved taciņ a, no kuras pa labi un pa kreisi augsti kalni ar dī vainā m formā m - vai nu dziļ i asimetriski caurumi, vai kaut kā di pasakaini tē li. Ejot arvien tā lā k, celiņ š kļ ū s daudz š aurā ks, un pa ceļ am parā dī sies bruģ akmeņ i, sā kumā pietiks tiem pā rlē kt, tad pā rkā pt, tad lai tos pā rvarē tu jau vajadzē s pievilkties uz augš u, atpū š ot kā jas un rokas uz blakus esoš ajiem akmeņ iem. Es uzkā pu pē c iespē jas tā lā k aizā , tač u ar laiku akmeņ i ceļ ā kļ uva tik augsti, ka kļ uva nedroš i tiem kā pt pā ri, turklā t š ajā vietā nedarbojā s mobilais telefons, beidzā s ū dens, un sakarā ar to, ka es biju viens, tas kļ uva nedaudz rā pojoš s. Pē c pē dē jā s fotogrā fijas uzņ emš anas es nolē mu atgriezties. Pie ieejas aizā paš ā centrā atradu aku ar ū deni, bet nedzē ru.
Slā pu dzī ts, ā tri vien attapjos trasē , bet tā kā maš ī nu nebija, tad paslē pos kalna ē nā . Garā m gā ja motociklists, kurš pats apstā jā s un ar prieku piekrita man aizvest uz pilsē tu, kur dabū ju ū deni no moš ejā uzstā dī tā ledusskapja.
60 km: ģ eoloģ iskais parks ar pasaulē garā ko "Sā ls alu" (Namakdan) 6200 m garumā .
Mana ideja ar apceļ oš anu pa salu bija tā da, ka man vienkā rš i jā nokļ ū st lī dz “Sā ls alai” (Namakdan), bet katru reizi autovadī tā ji, uzzinā juš i par manu marš rutu, teica, ka ar garā mbraucoš u maš ī nu tur nokļ ū t nav iespē jams. Tā kā ds irā nis no Qeshm pilsē tiņ as teica, ka ala ir 170 km attā lumā , un neviens man tā du attā lumu par velti neaizvedī s. Š oferis no Tablas atzī mē ja, ka lī dz alai nebija iespē jams tikt, jo tā atrodas ļ oti tā lu - 115 km. Mans jaunais ceļ abiedrs no pilsē tas netā lu no Č aku teica, ka es nekad netikš u lī dz alai, jo man jā brauc 72 km, bet neviens uz to neiet.
Viņ š mani izlaida uz š osejas netā lu no pagrieziena uz ciematu, no kurienes lī dz Namakdanai bija 12 km. Apdzī votā s vietas klā tbū tne patiesī bā nozī mē ja to, ka tajā varē ja pā rnakš ņ ot, papildinā t pā rtikas krā jumus, lū gt iedzī votā jiem vizinā t naudu vai, sliktā kajā gadī jumā , aiziet uz alu. Pē c daž ā m minū tē m mani savā ca vietē jais iedzī votā js ceļ ā uz ciemu un teica, ka man atlicis tikai 8 km. Es viņ am pastā stī ju par saviem piedzī vojumiem Tablā un Č aku un palū dzu aizvest mani uz pā rtikas veikalu. Mē s viņ u ilgi meklē jā m, ar grū tī bā m mē ģ inot braukt ar lielgabarī ta pikapu pa š aurajā m ieliņ ā m. Piebraucot pie veikala, š oferis palū dza mani uzgaidī t maš ī nā un devā s uz turieni ar draugu. Pē c daž ā m minū tē m viņ i atgriezā s ar maisiņ u, kurā bija vairā ku veidu cepumi, tortilja, soda un sula. Izņ ē mu naudu un mē ģ inā ju samaksā t, bet irā nis parā dī ja, ka tā ir dā vana, sakot: “dustam” (tā dā nozī mē : tu esi mans draugs).
Mani aizveda uz galveno ceļ u, kas veda uz Namakdan, no kurienes man bija jā brauc 8 km pa sliktu ceļ u. Protams, š eit neviens nebrauca, izņ emot, iespē jams, retus tū ristus, kuriem alas izpē te bija tā da pati aizrauš anā s kā man, tā pē c stopē š anas metode š eit nederē ja. Apsē dos ceļ malā , lai piebeigtu cepumus un sulu un izdomā tu rezerves plā nu, piemē ram, norunā t, lai kā ds no ciema mani aizvedī s uz alu par naudu. Tajā brī dī uz ceļ a izbrauca automaš ī na un devā s uz mani. Es enerģ iski pamā ju ar rokā m un nekavē joties viņ u apturē ju.
- Namakdan? ES jautā ju.
- Ķ ila, befarmain (jā , sē dies), - š oferis atbildē ja un uzreiz piekrita dot pacē lā ju bez maksas.
Paskaidroju, ka ļ oti gribu redzē t Sā ls alu, un, cik nopratu persieš u valodā , š oferis veda manu tē vu uz ā rstniecisko (varbū t tikai sā ls) avotu, kas atrodas blakus alai, lai dziedinā tu viņ a kā jas. Noklausī jies manu stā stu par apceļ oš anu pa salu, irā nis teica, ka viņ i pie alas atradī sies apmē ram stundu, un atpakaļ ceļ ā viņ i mani savā ks un aizvedī s uz Dargakhanu, no kurienes viņ i bija. Š ī pilsē ta atradā s tikai 20 km attā lumā no Qeshm pilsē tas, tā pē c fakts, ka viņ i piekrita mani pavizinā t, man bija liels panā kums.
Vairā kus kilometrus turpinā jā m braukt pa asfaltu, bet tad sā kā s putekļ ains gruntē jums. Tač u ceļ š gā ja gar jū ras krastu, un varē ja baudī t ainavu, pa ceļ am gā jā m garā m alai, kurā kā dreiz dzī voja vientuļ nieks. Apstā jā mies pie dakš as ar ū dens mucā m. Š oferis ar tē vu nogriezā s pa labi uz jū rmalu, kur atradā s avots, un es devos pa kreisi cauri kā das rū pnī cas teritorijai, kur atradā s iekā rtas akmeņ u š ķ iroš anai, iespē jams, te joprojā m tiek iegū ta š ķ embu vai galda sā ls. Zeme, saplaisā jusi no karstuma, burtiski nokrita zem manā m kā jā m, ar katru jaunu soli pacē lā s putekļ u mā konis, un es periodiski izkratī ju no zā bakiem smiltis.
Apkā rt esoš ajiem kalniem bija sarkana nokrā sa, pa labi bija pasaulē lielā kā sā ls ala, 6200 m gara. tū risti. Pa kreisi bija neliela ala, kas ir neliela telpa. Blakus atradā s avoti ar ļ oti koncentrē tu sā ls š ķ ī dumu, lī dzī gi tiem, ko es redzē ju Krievijā pie Baskunč akas ezera.
Redzot pietiekami daudz dabas brī numu, devos peldē ties. Tač u peldē š anai š ī vieta bija neparocī ga - lai bū tu lī dz viduklim dziļ ā ū denī , bija jā iet tā lu pa nepazī stamu akmeņ ainu un dubļ ainu dibenu. Tā pē c es sā ku medī t krabjus, kuru bija daudz.
Pē c stundas es izbraucu no Namakdanas tajā paš ā automaš ī nā , kurā ierados, un vē lu vakarā atrados Dargakhanā , no kurienes ar taksometru kopā ar citiem pasaž ieriem par 3 USD braucu uz Qeshm Town.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
