Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 8. nodaļa. Bandar Abbas
Autobusa pietura uz Bandar Abbas
Lai no Š irazas nokļ ū tu Bandar Abbasā , bija jā pā rvar 650 km, tā pē c centos pē c iespē jas ā trā k tikt uz ceļ a. Tač u ā tri aizbraukt nebija iespē jams, tā pē c devos uz degvielas uzpildes staciju, kur vē rsos pē c palī dzī bas pie nejauš a š ofera. Viņ š piekrita aizvest mani uz savu ciematu un uzaicinā ja uz mā jā m pusdienā s, kā arī lū dza apmeklē t viņ a granā tā bolu dā rzu (bagh e an ar), ko viņ š mantojis no sava tē va.
Kad es ierados ciematā , es redzē ju, ka viņ a tē va fotogrā fijas bija pakā rtas uz mā ju pī lā riem un vā rtiem uz imama Rezas mauzoleja fona Mashhadā . Diemž ē l viņ š pirms daž ā m dienā m aizgā ja mū ž ī bā , un tā dā veidā ciemā tiek godinā ta viņ a piemiņ a. Iegā jā m dā rzā un nedaudz parunā jā m par dzī vi, irā nis manu mugursomu lī dz malā m piepildī ja ar granā tā m, kas padarī ja to tik smagu, ka to bija grū ti pacelt, un pa ceļ am nā cā s dalī t augļ us citiem š oferiem.
Viņ š man arī noplū ca sauju biezu zaļ u mizu riekstu no koka. Lai iegū tu š ā du uzgriezni, vispirms tas bija jā notī ra un pē c tam jā salauž akmens. Kad vē lā k skatī jos bildes, nojautu, ka tā s ir mandeles.
Mans sarunu biedrs sā ka mani burtiski pierunā t doties uz viņ a mā ju vakariņ ā s, un, tā kā man bija maz laika, es pieklā jī gi atteicos, bet viņ š turpinā ja uzstā t. Es sapratu, ka manam izskatam viņ am ir kā da ī paš a, varbū t rituā la nozī me. Atcerē jos teicienu: "Ciemiņ š ir Allā ha sū tnis", un es pieņ ē mu ielū gumu. Mā jā es satiku viņ a sievu, brā li un mā ti, sievietes bija ģ ē rbuš ā s musulmaņ u tradicionā lajā s drē bē s.
Man tika pagatavotas tradicionā lā s vakariņ as ar vistu, rī siem un plā tsmaizi un kā cieņ as zī mi uz š ķ ī vja tika uzlikta apcepta makaronu garoza (kad vermicelli vā ra, tos nemaisa, un tad veidojas piedegusi garoziņ a pannas apakš ā tas tiek uzskatī ts par garš ī gā ko kumosu). Pusdienas beidzā s pē c pusstundas, irā nis teica, ka vedī s uz trasi, bet pa ceļ am piestā jā m pie citas mā jas, kur satiku brā li un viņ a sievu, viņ i man izrā dī ja mā ju un pacienā ja ar saldumiem. Un tikai stundu vē lā k ar smagu mugursomu, kas bija piepildī ta ar granā tā boliem un mandelē m, es atkal atrados ceļ ā uz Bandar Abbasu.
Kad sā ka krē slot, man vē l bija jā veic apmē ram treš daļ a distances. Pulksten seš os saule norietē ja, un pē c piecpadsmit minū tē m vairs neko nevarē ja redzē t. Mans pē dē jais š oferis mani veda absolū tā tumsā pa kaut kā diem kalniem un pā rejā m, viņ š klusē ja un drū ms.
Braucu pilnī gā neziņ ā , kur atrodos, gaismā s vē rojot tikai stā vus nobraucienus un kā pumus. Uz manu kautrī go frā zi “aizved mani pē c iespē jas tā lā k” (ta jayi ke vasat t mamkene) š oferis atbildē ja, ka ir jau pā rā k daudz ceļ ojis, lai aizvestu mani lī dz tuvā kajam ciemam, no kurienes man paš am jā tiek. No viņ a viedokļ a man bija ļ oti slikti, jo nebija iespē jas aizbraukt no turienes. Gluž i otrā di, nebiju sarū gtinā ts, jo vē l nebija vakars, proti, bija tikai septiņ i vakarā . Mani izlaida pie veikala, kur, sapulcē juš ies aplī , stā vē ja vī rieš i un sajū smā par kaut ko runā ja. Es piegā ju pie viņ iem un paskaidroju, ka dodos uz Bandar Abbasu.
- Inja terminā ļ a nist, utubu s nist (te nav terminā ļ a, nav autobusa), - viens no viņ iem atbildē ja.
Viņ i man paskaidroja, ka, lai gan ceļ š , pa kuru braucu, ir vienī gais Bandar Abbas, apdzī votā vieta bija tik maza, ka autobusi š eit vienkā rš i neapstā jas. Manis dē ļ vī rieš i bija manā mi nervozi, jo jutā s neē rti, ka nezina, kā palī dzē t. Skatoties uz viņ iem, es pats sā ku uztraukties, lai gan nepā rprotami turē ju galvā domu: “Ja ir cilvē ki, tad bū s nakš ņ oš ana, viesnī cā vai pie kā da, un mana situā cija nebū t nav bezcerī ga. ”. Bet irā ņ i bija ļ oti satraukti.
Viens no viņ iem piedā vā ja iekā pt viņ a maš ī nā , lai aizvestu mani uz nā kamo pilsē tu. Mē s seš i iekā pā m salonā , vadī tā js un divi pasaž ieri priekš ā , trī s aiz muguras. Es biju ļ oti izslā pis, izņ ē mu no mugursomas tukš u plastmasas pudeli un jautā ju: “A b dari? (Vai jums ir ū dens? ). Uz ko viņ š saņ ē ma atbildi, kas aptuveni nozī mē ja sekojoš o:
- Kā ds ū dens, mē s tagad neesam galā!
Domā jam kā tevi aizvest uz Benderu!
Tač u, tiklī dz irā nis bija beidzis savu runu, mums garā m pa ceļ u lielā ā trumā aizsteidzā s parastais autobuss. "Tas bū tu mans autobuss, ja tas apstā tos, " es domā ju. Mani draugi domā ja tā pat.
- Utubu s, utubu s, Bandar, Bandar! (autobuss, Bandar Abbas) - viņ i kliedza.
Automaš ī nā radā s kņ ada, pasaž ieri sā ka mudinā t š oferi iedarbinā t maš ī nu un pē c iespē jas ā trā k devā s vajā t pie autobusa, kurš , š ķ iet, brauca ļ oti ā tri, jo panā cā m to tikai pē c plkst. daž us kilometrus.
Lielā ā trumā iebraucā m pretimbraucoš ajā joslā un panā cā m autobusu, irā nis izliecā s pa maš ī nas logu un sā ka ar ž estu rā dī t autobusa š oferim, lai viņ š apstā jas. Š oferis nesaprata ž estus un tad sā ka viņ am kliegt “tū rist, Bandar! ”, autobuss sā ka samazinā t ā trumu un lē nā m noslī dē ja ceļ a malā.
Apstā jā mies aiz viņ a ceļ a malā , izlē cā m no maš ī nas un skrē jā m uz autobusu, kura vadī tā js kā du laiku turpinā ja samazinā t ā trumu. Bet, redzot mū s skrienam pretī , viņ š nez kā pē c pē kš ņ i pā rdomā ja un ieslē dza gā zi tieš i tajā brī dī , kad skrē jā m uz ā rdurvī m.
- Bā c viņ u! - š ķ iet, ka mans aizelpas draugs neķ ī tri teica, redzot, kā autobuss uzņ em ā trumu un atkal aiziet, - Uz priekš u, seko viņ am!
Mē s atkal ietriecā mies maš ī nā un dzenā jā m aizejoš o autobusu. Kad mē s viņ u atkal panā cā m, mans draugs vispirms parā dī ja vadī tā jam pā rpratuma ž estu - viņ š pagrieza pirkstu ap deniņ u un pē c tam atkal sā ka kliegt: “Tū rist, Bandar! ". Autobuss apstā jā s un mē s steidzā mies uz ā rdurvī m. Ar š oferi notika ī sa saruna, frā zē s nepā rtraukti skanē ja vā rdi: “tū rists, Baltkrievija, Bandara”.
Š oferis iebilda ar vā rdiem: “pilns, pilns” (pilns, bez sē dvietā m), bet mani labvē ļ i uzstā ja, aizbildinā damies, ka esmu tū rists, mani š eit nevar atstā t vienu, un man ir vajadzī ga palī dzī ba. Mū su uzbrukumā autobusa vadī tā js padevā s, es ā tri ielecu pasaž ieru nodalī jumā un pazudu tā aizmugurē.
Tukš u vietu tieš ā m nebija, tā pē c apsē dos uz kā pnē m pie otrajā m durvī m autobusa centrā . Blakus bija krā ns ar aukstu ū deni, un es sā ku alkatī gi dzert, blakus esoš ais puisis to pamanī ja un piedā vā ja man savu sulu. Citi irā ņ i, pamanī juš i, ka esmu ā rzemnieks, sā ka man piedā vā t savas cepumu devas. Pē c kā dā m desmit minū tē m mē s sadraudzē jā mies, es iedevu viņ iem klausī ties savu atskaņ otā ju ar mū ziku, un viņ i sā ka man viens pē c otra piekā pties, skaidrojot, ka viņ i paš i sē dē s uz kā pnē m, nevis manis. Pē c stundas bija pietura lielā pilsē tā , un lielā kā daļ a pasaž ieru pameta autobusu.
Apsē dos atzveltnes krē slā , izņ ē mu no mugursomas baltu š alli, ko Isfahā nā iedeva melnā č ekā , kā arā biem, salocī ju to un noliku zem galvas, ar š o š alli radī ju pamatī gu neizpratni jauno draugu lokā . .
- Ei, draugs, vai tu atbalsti valdī bu? viens no pasaž ieriem man jautā ja angliski.
- Nē , es esmu tikai tū rists. Un š o š alli man uzdā vinā ja, - es atbildē ju.
Sarunā iesaistī jā s garā mbraucoš ais autobusa vadī tā js:
- Tā tad tu neesi no Basija?
- Jā , nē , nemaz, tā ir tikai dā vana, - es atkā rtoju vē lreiz.
- Zini, "Bassi j" ir ļ oti slikti cilvē ki. Tā du š alli kā jū s nē sā mū su reliģ iskais lī deris Khamenei un organizā cijas Bassij biedri, kuri ī steno revolū cijas likumus, tač u patiesī bā viņ i biež i provocē cilvē kus un tos arestē . Saskaņ ā ar likumu viņ i nav pakļ auti policijai, bet gan tieš i Hamenei, un viņ i izdarī ja daudz sliktu lietu.
Es nomierinā ju savus draugus un centos viņ iem nekavē joties uzdā vinā t š o š alli.
Viņ i atteicā s no š ā das dā vanas, bet manā mi uzmundrinā ja. Š oferis prasī ja, kur es plā noju palikt Benderā , atbildē ju, ka sagaidī s.
- Ja nav kur nakš ņ ot vai nepiecieš ama palī dzī ba, sazinieties ar mani, - viņ š ieteica.
Es atlaidos un apgū los atpū sties, pasakaini applū duš ais autobuss mani veda uz Bandar al-Abba s. Bet drī z es pamodos no tā , ka esmu ļ oti izslā pis, piere bija klā ta ar sviedriem, un apkā rt logi aizsvī duš i. “Salū zis gaisa kondicionieris, vai kā ? - Es nodomā ju, - Tomē r š is ir dī vains autobuss, parasti salonā ir auksts, bet š eit ir karsts un pat smacī gs. Tu nevari tā nodarī t pā ri cilvē kiem! ". Mē ģ inā ju vē lreiz aizmigt, bet nespē ju, sviedri pilē ja pa seju. Autobusā beidzā s ū dens, slā pju un karstuma nomocī ts, es iekritu nemierī gā snaudā . Š oferis mani pamodinā ja.
- Bandars (Bender Abbas), - viņ š man teica.
Atverot acis es paskatī jos uz savā m drē bē m, tā s visas bija nosmē rē tas no sviedriem, mana galva nedomā ja labi.
Atceros, ka autobusā sensors rā dī ja angliski: 7. septembris, laiks - pusvieni naktī , temperatū ra aiz borta + 32C. Autobusa durvis atvē rā s, un es ā tri devos lejā pa kā pnē m, sapņ ojot pē c iespē jas ā trā k izkā pt no autobusa. Un tā es spē ru pirmo soli ā rā , lai izbaudī tu svaigo gaisu...Grū ti izteikt to, ko tajā brī dī jutu. Es gribē ju kliegt un lū gt atgriezties autobusā . Es jutu, ka es kopā ar savā m drē bē m esmu iegremdē ts karstā ū denī , sviedri lija pā r manu seju un kaklu, krū tī m, vē deru un muguru, ū dens straumes tek pa kā jā m. Es ieskatī jos dū makā un burtiski nezinā ju, ko darī t. Pestī š ana nā ca kā pavisam jauna automaš ī na Iran Khodro ar gaisa kondicionē tā ju un jautrs zē ns vā rdā Iļ ja d.
Benders r Abba s
Iļ ja mani atveda mā jā s, kur mū s sagaidī ja viņ a brā lis Daniels un vecā ki. Redzot manu izbiedē to sejas izteiksmi, viņ i uzreiz saprata, kā du iespaidu uz mani atstā jusi viņ u pilsē ta.
Patieš ā m, Bender r Abba s, biež ā k viņ u vienkā rš i sauc par Bender r (Farsi Bandar), es atceros nepanesamo mitro karstumu. Pē c daž ā m ē nā pavadī tā m minū tē m sā ku svī st, un pirmo reizi mū ž ā pati piedzī voju, ko nozī mē , kad viss ķ ermenis svī st vienlaicī gi: seja, vē ders un mugura, kā jas un rokas. , tā dos brī ž os gribas teleportē ties prom no š ī s pilsē tas . Bet dī vainā kā rtā pusstundu uz balkona ž ā vē tā m drē bē m nav sviedru smakas. Man š ķ iet, ka tas ir saistī ts ar to, ka lielā mitruma un temperatū ras atš ķ irī bu dē ļ uz ķ ermeņ a kondensē jas ū dens, un pats ķ ermenis tik ļ oti nesvī st.
Karstuma dē ļ mū su dzī ves ritms ir stipri nobī dī jies pret vakaru. Visbiež ā k cē lā mies ap diviem pē cpusdienā , un tad kā miegainas muš as devā mies uz duš u un brokastī m virtuvē . Jaunieš u dzī ve š ajā pilsē tas dzī vē sā kā s pulksten seš os vakarā.
Tad devā mies uz kafejnī cu, kur uzpī pē jā m ū denspī pi (vairā kas reizes dienā , katru dienu, tā pē c nā cā s pat atteikties), ē dā m picu un falafeli pitas maizē.
Atsauce. Falafels ir arā bu ē diens, kas ir fritē tas sasmalcinā tu aunazirņ u bumbiņ as, kas garš otas ar garš vielā m. Persijas lī č a pilsē tā s un daudzā s arā bu valstī s to pasniedz kā ā trā s uzkodas – ar dā rzeņ iem pildī tā tortiljā.
Bendera ir maza pilsē tiņ a, tā pē c visi viens otru labi pazī st un aiz ieraduma dodas uz tā m paš ā m iestā dē m, kas patī k. Tā pē c katru vakaru uzreiz tikā mies ar visiem draugiem vienā kafejnī cā , vakara firmas ē diens bija saldē jums (bastani) un ū denspī pe. Tur es satiku meiteni Farzaneh, kuru vē lā k apciemoju Š irazā.
Reizē m sanā cā m mā jā s, stā stī jā m viens otram jokus, jautrus stā stus, spē lē jā m spē li “Uzmini vā rdu (krokodils)” – kad vajag ar ž estiem parā dī t vā rdu, lai publika uzminē tu. Es uzminē ju “Baltkrievija”, bet palū dzu raidī juma vadī tā jam nerā dī t uz mani, un dalī bniekiem tas bija ilgi jā min. Lai kliedē tu stereotipu, ka vī rietis neprot gatavot, ciemiņ iem uzcepu ā bolu š arloti.
Persijas lī č a pilsē tā s jū s redzē siet sievietes, kas valkā knā bja formas masku, ko sauc par burku. Š eit plaš i izplatī ta ir arī aizdedzinoš ā bandari mū zika, kuras skaņ ā s mani irā ņ u draugi, arī š oferis, sā ka dejot maš ī nā tā , ka tā š ū pojā s no vienas puses uz otru.
Bandari mū zika. Sandy - Mashalla: arī mashalla (arā bu.
“Dievs tā gribē ja”, “Dievs gribē ja”) ir arā bu rituā ls lū gš anas izsaukums, ko biež i izmanto kā izbrī nu, prieku, slavē š anu un pateicī bu Dievam, ko parasti izrunā uzreiz pē c labā s ziņ as saņ emš anas. Krievu kultū rā tas aptuveni atbilst frā zei “Paldies Dievam! ” vai uzslavē t, piemē ram, “Labi darī ts! »
Bandar Abbas jū ras tirgus
Visinteresantā kais man bija nokļ ū t lī dz tirgum, kur zvejnieki atveda savu lomu no jū ras. Iļ jads mani pavadī ja ar lielu nelabprā tī bu uz zivju tirgu, tur smarž a nebija daudz labā ka kā gaļ as paviljonā , un karstuma un mitruma dē ļ man nā cā s pastā vī gi kontrolē t sevi, lai nesaslimtu. Š eit viņ i pā rdeva tunci par 16 USD par zivi, kas sver apmē ram 8 kg, vai zivju fileju par USD 4/kg. Tuvē jā stendā par 4-6 dolā riem varē ja iegā dā ties daž ā da izmē ra garneles no vidē ja lī dz milzī gam. Par papildus samaksu 2$/kg tā s tika iztī rī tas no č aulas.
Gribē ju nopirkt tunč a fileju, bet Iļ jads mani atrunā ja, jo tē vs jau bija nopircis pā rtikas preces vakaram. Kā izrā dī jā s, viņ i zivis ē da ļ oti reti, tā pē c es to nepaspē ju izmē ģ inā t. Beigā s nopirku tunč a konservus par 3$ (ir gan lē tā ki, gan dā rgā ki, cena atkarī ga no tunč a kvalitā tes). Biju spiests vairā kas minū tes vā rī t konservus, skaidrojot, ka vienā burciņ ā no miljona var bū t baktē rija, kas var nogalinā t cilvē ku.
Noslē pumains vā rds.
Iļ jada mā jā es iegā ju Skype un uzrakstī ju ziņ u savam draugam Vladimiram, kurš dzī voja Norvē ģ ijā un studē ja universitā tē . Tā kā irā ņ i pie viņ a mā cī jā s, viņ š pat apsolī ja ar mani runā t persieš u valodā.
Salam, es rakstī ju.
- Salam, - atbildē ja Vladimirs.
- Č etori? Khoo b i? (Kā tev iet? Man viss kā rtī bā? )
Š is izteiciens nozī mē "kā tev iet? nu? ” un ir analogs amerikā ņ u frā zei “how do you do” (how are you).
To biež i jautā sanā ksmē , bet, tā kā atbilde nevienam nerū p, jums vienkā rš i jā saka: “Mersi. Khuba m” (paldies, labi).
"Kos kesha m, " mans draugs pē kš ņ i atbildē ja.
Š o frā zi viņ am acī mredzot ieteicis kā ds irā nis. Es zinā ju, ka “am” ir saī sinā jums no darbī bas vā rda “hastʹ m” (bū t), ja to runā nozī mē “es esmu”. Bet es nezinā ju, kas ir “kos kesh”, tā pē c es palū dzu Iļ jam jā tulko. Tač u normā las reakcijas un adekvā ta tulkojuma vietā viņ š izplū da smieklos un burtiski aizripoja zem galda. Cik maz vajag, lai irā nis pasmaidī tu - “kos kesham”, un viss, tas jau ir smieklī gi. Kad Iļ ja beidza histē riskos smieklus, viņ š ar nopietnu skatienu teica, ka vā rds ir slikts un to nevajadzē tu lietot, tā pē c viņ š man neteiks tā tulkojumu. Tomē r nolē mu nebū t sarū gtinā ts, ka nevaru papildinā t savu vā rdu krā jumu. "Ja vā rds ir slikts, " es domā ju, "tad es noteikti to dzirdē š u vē lreiz, un tad es to noteikti pierakstī š u un iemā cī š u. "
Nejaukt degvī nu ar picu, degvī ns jā dzer ar degvī nu.
Neskatoties uz necieš amo karstumu, dzī ve pilsē tā turpinā jā s. Dienu vē lā k es joprojā m gā ju uz sporta zā li, kur satiku daudzus puiš us, kuri runā ja labi angliski. Kā du dienu viens no viņ iem pienā ca pie manis un teica:
– Pie mums atbrauca viesis no Krievijas, viņ am par godu mani draugi rī ko ballī ti, jū s arī esat mū su viesis, un mē s jū s aicinā m. Tas nebū s garlaicī gi, vienkā rš i nedzeriet daudz, pretē jā gadī jumā mani draugi ir apmā cī ti š ajā jautā jumā.
- Protams, es ieš u! Neuztraucies par mani, es nedzeru, es atbildē ju.
Kā jau pamanī ju, irā ņ i nemaz neprot dzert. Esot prā tī gi, viņ i daž reiz dejo un dzied tik daudz, ka ir bail iedomā ties, kas ar viņ iem notiks, ja viņ i iedzers. Viesis no Krievijas izrā dī jā s mans vā rdabrā lis, jauns puisis Alekss. Tā mē s izveidojā m divas komandas: Irā nu ar diviem apmā cī tiem puiš iem un Krieviju ar vienu apmā cī tu un vienu nedzē rā ju.
Var teikt, ka toreiz irā ņ i mū s par daudz dzē ra. Tomē r vispirms vispirms.
Vē lu vakarā atbraucā m ciemos un atvedā m lī dzi picu (par š o ē dienu jau runā ju, itā ļ i raud). Mā jas saimnieks mū s priecī gi sagaidī ja un parā dī ja š ņ abja pudeli ar 1 litra tilpumu. Uz tā bija rakstī ts: "Nemiroff, raž ots Anglijā. " Bijā m č etri, un viens nedzē ra, tas nozī mē , ka vajadzē ja pietikt trim. Bet es kļ ū dī jos, patiesī bā ar vienu pudeli nepietika. Iemesls tam bija milzī gs tostu skaits: “Tev! Viesiem! Jū su vecā kiem! Par mieru pasaulē ! Pē c tam mē s sā kā m apskaut, irā nis mums teica:
- Jū s esat mani brā ļ i, palieciet manā mā jā , dzī vojiet tik ilgi, cik vē laties.
Un mē s viņ am atbildē jā m:
– Nē , tu esi mū su brā lis, brauc uz Krieviju, dzī vosi pie mums.
Tad viens otram teicā m daudz komplimentu, apliecinot, ka visi esam brā ļ i: musulmaņ i, kristieš i, baltkrievi, krievi, irā ņ i.
Alekss teica skaistu tostu: “Lai mē s varē tu ceļ ot un satikt patiesus draugus savos ceļ ojumos! »
- Salomā ti! (Mē s darī sim! ) - teica irā nis un, lī dz dibenam piedzē ries, sā ka runā t par meitenē m.
Pastā stī ju par to, ka ceļ oju viena un man nav draudzenes.
– Vai tavs draugs Omids nevarē ja tevi iepazī stinā t ar meiteni? - jautā ja irā nis.
Omids, kas ir mums blakus, neizpratnē paraustī ja plecus.
- Jā , tā nav tava vaina, - mans jaunais brā lis turpinā ja mani uzrunā t, - tā nav tava vaina. Kurš vainī gs? Un viņ š ir vainī gs, - un norā dī ja uz Omidu, - Es jums pateikš u, kā atrisinā t jū su problē mu. Jums vienkā rš i vajag vē l vienu "cos cash", un š ī nedara darbu. Viņ š pagriezā s pret Omidu un uzrunā ja viņ u:
- Tu nedari savu darbu, tu esi slikta "kos cash".
Es atkal dzirdē ju vā rdu, ko Iļ jads iepriekš bija nosaucis par sliktu.
Izrā dī jā s, ka “kos kesham” tiek tulkots kā “es esmu suteneris”, un, tā kā oficiā li tiek uzskatī ts, ka Irā nā nav mī lestī bas pret naudu, š is vā rds tiek atzī ts par sliktu. Pa š o laiku pirmā pudele bija izdzerta, un mē s gaidī jā m, kad ieradī sies vē l kā ds cilvē ks. Kā jau gaidī ts, jaunais viesis atnesa vē l vienu pudeli Nemiroff. Alekss smagi elpoja un piecē lā s, lai pastaigā tos, tač u, tā kā mē s visu š o laiku bijā m sē dē juš i uz grī das, viņ a kā jas viņ am nepaklausī ja, un viņ š , atspiedies pret sienu, lē nā m devā s ā rā , atstā jot durvis vaļ ā , istabu apņ ē ma karstums. Mē s devā mies pasaukt viņ u uz mā ju ar gaisa kondicionē tā ju. Kad mē s izgā jā m uz ielas, mē s bijā m ļ oti pā rsteigti, redzot, ka Alekss bija uzkā pis uz augstā ž oga, kas norobež o mā ju, un tagad viņ š sē dē ja uz tā , kā jas karā jot pret brauktuvi. Kā vē lā k stā stī ja, ielu viņ š labi neredzē ja, tā pē c nolē ma kā pt augš ā , no kurienes pavē rā s skaists skats uz palmā m un pa ceļ u braucoš ajā m maš ī nā m.
- Č au Aleks, ko tu tur dari?
Ejam lejā ! – pā rtrauca savu apceri irā nis.
- Es vairs nedzerš u ar tevi, tu dzer vairā k nekā krievi. Es ieš u gulē t, - Alekss atbildē ja, nokā pa no ž oga un iegā ja istabā.
Man teica, ka nā kamajā dienā viņ š jutā s labi, bet lī dzsvara labad viņ š joprojā m turpinā ja turē ties pie sienas. Droš i vien stiprais š ņ abis noķ erts.
Piezī me. Alkohola lietoš ana Irā nā ir noziedzī gs nodarī jums (pē c atkā rtotas aizturē š anas lī dz nā vessodam ieskaitot). Visi stā stā minē tie vā rdi ir izdomā ti. Autors bija vē rotā js no malas un likumu nepā rkā pa.
Kā es nomainī ju naudu un pagarinā ju vī zu. Irā nas birokrā tija.
Es devos uz Nacionā lo banku (Bank e Mally), lai samainī tu pē dē jos 100 USD, nezinot, ka tirgus kurss no oficiā lā atš ķ iras gandrī z par 25%. Bankā par 100 USD varē ja dabū t 1 00.000 riā lu, bet tirgū — 1 24.000 riā lu.
Pie valū tas maiņ as loga bija gara cilvē ku rinda, jo š eit viņ i maksā ja rē ķ inus, saņ ē ma un mainī ja naudu. Katru reizi, lai veiktu kā du darī jumu, bankas darbinieks paņ ē ma klientam kaudzi ar aizpildī tiem papī riem, attā linā jā s no loga un, kā varē ja redzē t caur stiklu, piegā ja pie sava rakstā mgalda. Tas nebija tikai galds, bet pilnvē rtī gs birojs, tajā atradā s: pildspalvas, skavotā ji, mapes, vairā kas pildī tu papī ru kaudzes, daž ā di zī mogi, kā arī milzī gi Irā nas naudas kū ļ i: te sarkana, tur zila, te zaļ a. Pie galda darbinieks lē nā m nolika papī rus, uzlika vairā kus zī mogus, aizpildī ja veidlapas, parakstī jā s, izņ ē ma vai ziņ oja naudu pareizajā saiš ķ ī un tad, mē rotiem soļ iem, lē nā m atgriezā s pie loga. Mierī gi gaidī ju savu kā rtu, lai gan paskatoties uz visā m viņ a manipulā cijā m bija skaidrs, ka paies vismaz pusstunda, lī dz pienā ks mana kā rta.
Piecu minū š u laikā biju Tejarat bankā , samierinā jos ar domu, ka atkal redzē š u garu rindu.
"Kungs, ja vē laties samainī t naudu, jums jā iet uz otro stā vu, sekojiet man, es jums parā dī š u ceļ u, " mani angliski uzrunā ja darbinieks pie ieejas.
Bankas telpā s izgā jā m pa durvī m gar logu ar rindu, tā pē c es nokļ uvu apkalpoš anas zonā starp galdiem ar papī ru un zī mogu kaudzē m, daudzkrā sainas naudas kaudzē m un skrienoš iem klerkiem. Mani aizveda pie kā da galdiņ a, kur sē dē ja bankas darbinieks, parā dī ju viņ am 100$.
"Padoš anā s nebū s, " viņ š atbildē ja.
Tagad jau piekritu samainī t visu summu, ja nu vienī gi to izdarī t pē c iespē jas ā trā k. Strā dnieks paņ ē ma no manis naudu un vairā kas veidlapas no galda un, jautri vicinā dams simts dolā ru banknoti, devā s uz otro stā vu. Vispirms iegā jā m koptelpā , kur bija jā uzliek divas plombas.
Tas izskatī jā s tā : viņ š piegā ja pie kolē ģ es, kura bija aizņ emta ar kaut kā svarī ga rakstī š anu, atvainojā s, ka traucē ja uzmanī bu un lū dza uzlikt zī mogu. Kolē ģ is paņ ē ma papī ru un, rū pī gi izlasī jis dokumentu, uzlika zī mogu, tad piegā jā m pie cita galdiņ a un lū dzā m zī mogu uzlikt jaunajam ierē dnim, kurš , iepazinies ar papī ra saturu, to apliecinā ja ar savu zī mogu. . Savā cuš i divus zī mogus un parakstus, atgriezā mies pirmajā stā vā , kur mans darbinieks uzlika treš o zī mogu un teica, lai eju pie loga saņ emt naudu. Man vajadzē ja tikai stundu, lai samainī tu naudu bankā . Es domā ju: “Nez, cik ilgs laiks man prasī s rī t, lai atjaunotu savu Irā nas vī zu? »
Imigrā cijas centrs tika slē gts uz kā du brī vdienu, un, tā kā vī zai beidzā s pē c divā m dienā m, mē s braucā m uz policijas iecirkni, kuru mums bija grū ti atrast pē c kā rtī gas braukā š anas pa pilsē tu.
Izejot cauri kontrolpunktam, apmaldī jā mies un sā kā m prasī t ceļ u, kā rezultā tā uz biroju mū s atveda afgā ņ i, kuri bija pā rcē luš ies uz dzī vi Irā nā un biež i ieradā s š eit vī zu jautā jumos. Nepiecieš amā priekš nieka nebija, un mē s palikā m viņ u gaidī t gaitenī . Afgā ņ i skatī jā s uz mani ar ziņ kā ri, un es skatī jos uz viņ iem. Kad es iepazinos, es uzzinā ju, ka viņ i ir ieraduš ies no Kandahā ras un strā dā Bandar Abbasā , bet mans brā lis un vecā ki palika Afganistā nā . Atvē ru frā ž u grā matu un atradu vā rda "bī stams" tulkojumu persieš u valodā - Khatarna k.
- Kandahar khatarna k eh? Taliban? (Tas ir bī stami Kandahā rā , Taliban), es jautā ju.
“Na, Kandahar khatarna k nist (nē , Kandahā rā tas nav bī stami), ” afgā nis atbildē ja un piebilda apmē ram š ā di: “Pilsē tā nav talibu — tas ir bī stami ā rpus pilsē tas, bet mans brā lis dzī vo tur, un es varu. iedod viņ a telefona numuru. Ja vē lies nā kt, zvani viņ am. " Viņ š man atstā ja telefonu un mē s sarokojā mies.
Š efs atgriezā s no pusdienā m un paskaidroja, kā di dokumenti jā ņ em lī dzi, lai pagarinā tu vī zu un kurā bankā maksā t valsts nodevu, kā arī iedeva divas bilingvā lā s anketas (persi un angļ u). Es pats ā tri aizpildī ju savu daļ u angļ u valodā , bet virsnieks bija pā rā k slinks, lai aizpildī tu persieš u valodu, tā pē c viņ š lika Iļ jadam paš am aizpildī t veidlapas. Atceros, ka Iļ ja nevarē ja iztulkot vā rdu "ekonomists", jautā jumu par profesiju anketā . Ievē roju, ja Baltkrievijā jautā jat jaunietim par viņ a izglī tī bu, viņ š atbildē s "ekonomists" vai "jurists", bet, ja pajautā si irā nim, viņ š atbildē s "arhitekts" vai "inž enieris".
Lai samaksā tu valsts nodevu, bija jā dodas uz noteiktu banku, kas atradā s citā pilsē tas daļ ā . Lonely Planit ceļ vedī teikts: "Aizejiet uz banku, sakiet "vī za", samaksā jiet naudu, un viss pā rē jais tiks izdarī ts jū su vietā. " Laikam jau tā bū s, ja uz banku atnā ks vientuļ š ā rzemnieks, bet man viss sanā ca savā dā k.
Ieraudzī jis sev blakus irā ni, bankas darbinieks viņ am iedeva trī s veidlapas un lika tā s aizpildī t paš am. Tā pē c Iļ jadam bija jā aizpilda veidlapas man un bankas darbiniekam, ievadot rekvizī tus, adreses, uzvā rdus utt. , visu trī s eksemplā ros - bankas klientam, darbiniekam un viņ a priekš niekam. Samaksā juš i devā mies meklē t kabinetu, kur varē tu uztaisī t visu pases lapu fotokopiju. Kad viss bija izdarī ts, atgriezā mies policijas iecirknī . Virsnieks jautā ja, kur apmetos, atbildē ju, ka nesen ierados un izlasī ju LP lē tas viesnī cas adresi.
- Un kas tas ir? — viņ š jautā ja, norā dot uz Iļ jadu.
- Š is ir mans tulks, - paskaidroju un palū dzu pagarinā t vī zu uz 30 dienā m, maksimā li iespē jamo termiņ u.
Virsnieks iedeva mums saš ū tu mapi ar maniem profiliem un fotogrā fijā m un lika mums doties uz otru ē ku pretī.
Arī tur sē dē ja darbinieks, viņ š atvē ra mapi, izlasī ja anketu un, dokumentus apliecinā jis ar zī mogu, lika mums doties uz treš o ē ku pie svarī gā kā priekš nieka. Viņ am bija jā gaida, bet kopumā viss gā ja gludi, viņ š uzlika lielu zī mogu un atgrieza mū s pirmajā ē kā . Mē s iedevā m mapi virsniekam, kuru apmeklē jā m paš ā sā kumā , viņ š pamā ja ar galvu un lū dza atgriezties pē c divā m stundā m. Lai neciestu karstumā , palikā m pagaidī t koridorā.
Pusdienlaikā devā mies pē c dokumentiem.
- Motarjem (tulkotā js) - virsnieks sauca manu draugu.
Iļ jads iegā ja birojā , un viņ i kaut ko apsprieda.
"Viņ š lū dz viņ am dot desmit tū kstoš us, " tulkoja Iļ ja, norā dot uz priekš nieku.
- Desmit tū kstoš i tomaņ u? Es jautā ju un pie sevis nodomā ju, re, desmit dolā ri par to, ko viņ am vajadzē ja darī t bez maksas.
- Nē , rials, viņ š tā teica, - atbildē ja Iļ jads.
Tā tad par paā trinā jumu bija jā maksā tikai viens dolā rs.
Es ar prieku nodevu naudu virsniekam, un viņ š man iedeva pasi ar vī zu, kas pagarinā ta uz trī sdesmit dienā m. Tik vienkā rš i un vienkā rš i, pavadot tikai dienu, samainī ju naudu un pagarinā ju vī zu.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
