Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 7.3. nodaļa Persepolis un tās apkārtne
Tā bija mana pē dē jā diena Š irazā un ceturtā nakts pie Š ervina. Š ajā dienā grasī jos apciemot Persepoli ar couchsurferi Dominiku no Austrijas.
- Jums jā mostas piecos no rī ta un puspiecos jā dodas uz Marvdaš tu, - Š ervins pamā ca, - no turienes jū s dosieties ar taksometru uz Takht e Jamshid (irā ņ i nesaka Persepoli).
Un mē s negribē jā m tik agri celties, lai apskatī tu vē sturiskā s drupas. Izpē tī jā m laika prognozi un konstatē jā m, ka tuksnesī , kas tagad ir Persepolisa, dienas laikā temperatū ra paceļ as lī dz neticami augstā kajam punktam, tā pē c nā kamā s dienas rī tā pusseptiņ os jau bijā m sapakoti un piebā zti ar pā rtikas devā m – banā niem un ā boliem. , kā arī ū dens pudeles. Š ervins mū s aizveda uz staciju un iesē dinā ja regulā rā autobusā uz Marvdaš tu par piecsimt tomaniem, no turienes ar taksi braucā m uz Persepoli, sā kumā š oferis piedā vā ja braukt pē c seš iem tū kstoš iem tomanu, bet saņ ē ma atteikumu un viegli nometa cenu. trī s tū kstoš i.
Kā dreiz š ī vieta bija milzī gā s Ahemenī du impē rijas galvaspilsē ta, oā ze, ko ieskauj zaļ umi ar tekoš u ū deni un kanalizā ciju. Tagad š eit bija tuksnesis, milzī gs kā disks, saule cē lā s arvien augstā k un sā ka neizturami degt. Dominiks š o izmiruš o pilsē tu salī dzinā ja ar Dubaiju pē c piecsimt gadiem, kad beidzas nafta un katrs koks pā rstā j iegū t ū deni. Ieeja muzejā maksā ja piecsimt tomaņ u, bet tā kā man bija starptautisks students "ISIC", biļ eti iegā dā jos ar 50% atlaidi. Kasiere paskatī jā s uz maniem dokumentiem un izlasī ja: "Aleksandrs. "
- Aleksandrs Lielais, kurš iznī cinā ja Persepoli? viņ š jokoja.
Es arī gribē ju kaut ko pasmī nē t par to, cik ļ oti nož ē loju un nopietni domā ju par Persepoles atjaunoš anu, bet nezinā ju, kā to pateikt persieš u valodā , un vienkā rš i klusē ju.
Ā rzemnieki š o vietu sauc par Perspoli, nosaukumu lasot grieķ u manierē , bet paš i irā ņ i to sauc par "Takht e Jamshid" (Dž amš ida tronis), kas nosaukts karaļ a Dž amš ida vā rdā , kura valdī š anas laiks ir aprakstī ts irā ņ u mitoloģ ijā un eposos.
Visiem pils apmeklē tā jiem bija jā iziet cauri "Visu tautu vā rtiem". Ieeju no rietumu puses ierā mē divas kolonnas ar milzī gu buļ ļ u reljefiem, bet no austrumiem - divas asī rieš u stila radī bas vē rš a cilvē ka formā . Sienas klā j apmeklē tā ju grafiti, agrā kais uzraksts, ko man izdevies atrast, ir no 1800. gada.
Centrā lā atrakcija ir Apadana zā le. Galvenā vē rtī ba ir kā pņ u un teraš u akmens plā tnē s kaltajiem reljefiem. Kā pņ u ā rpusē attē lots svinī gs karaļ a gvardes gā jiens, bet iekš pusē - kalpu gā jiens, kas nes aunus, traukus, vī na ā das ar vī nu. Uz paš as Apadanas ciļ ņ iem attē lots iekaroto tautu pā rstā vju gā jiens.
Troņ a zā li sauc arī par "simts kolonnu zā li" pē c atrasto kolonnu pamatu skaita. Ziemeļ u portika malā s stā vē ja lieli akmens vē rš i, un astoņ us akmens vā rtus, kas veda uz pili, rotā ja ainas no karaliskā s dzī ves un karaļ a cī ņ ā m ar dē moniem.
Kalnā atrodas nepabeigts kaps, kas paredzē ts Artakserksam II, un nedaudz tā lā k gar kalnu atrodas Artakserksa III kaps. No turienes paveras skaists skats uz izpostī to pilsē tu.
Par nelielu samaksu jū s varat apmeklē t muzeju ar interesantiem arheoloģ iskiem artefaktiem: akmens traukiem, marmora vā zē m, rotaslietā m, ķ ī ļ raksta plā ksnē m un daudz ko citu. Tač u vē rtī gā kie eksponā ti tika nogā dā ti Teherā nas Nacionā lajā muzejā .
Autostops pa vē sturiskā m drupā m
Pie izejas no Persepolisas atcerē jos, ka pa ceļ am no Isfahā nas uz Š irazu pabraucu garā m Pasargadai. Š ī pilsē ta tika dibinā ta 546. gadā pirms mū su ē ras, un tā bija pirmā Ahemenī du impē rijas galvaspilsē ta. Tagad š eit ir redzams Kī ra Lielā mauzolejs, persieš u valodā lasā ms "Kurush". Memoriā ls atrodas 130 km no Š irazas, bet, izbraucot pie pagrieziena uz Pasargadu, lī dz paš am mauzolejam ar autostopiem vē l vajadzē s nobraukt kā dus desmit kilometrus. Š ajā laikā saule bija neizturami karsta, un tika nolemts nekur nedoties, bet vienkā rš i iegā dā ties pastkartes ar kamerā pazuduš iem pieminekļ a skatiem.
Suvenī ru veikalā nejauš i ieraudzī jā m satriecoš us skatus uz nekropoli "Naqsh e Rustam" (6 km no Persepoles), kur ir apglabā ti Ahemenī du dinastijas valdnieki: Dā rijs I, un, iespē jams, Kserkss I, Artakserkss I, Darijs II. . Pē c sarunā m ar taksometru vadī tā jiem sapratā m, ka lē ti aizbraukt nebū s iespē jams, un braucā m ar stopu. Tomē r tā vietā , lai pamestu kompleksu, mē s devā mies uz autostā vvietu. Es apstā jos, lai pajautā tu kā dai irā ņ u ģ imenei ceļ u.
- Mē s labprā t tev iedotu pacē lā ju, bet vietu nav, - š oferis neizpratnē atbildē ja, - bet š eit ir tū ristu autobuss. Simts-ak! viņ š kliedza pē c aizejoš ajiem tū ristiem.
Autobuss apstā jā s, gids paskatī jā s ā rā pa atvē rtajā m durvī m.
- Mē s esam ceļ otā ji, mē s braucam uz Naksh e Rustam, vai jū s varat mū s aizvest uz š oseju? Es viņ u uzrunā ju angliski.
- Mē s varam, mē s ejam uz turieni. Katrs pa trim dolā riem.
– Ekskursiju mums nevajag, ja iespē jams, iedodiet pacē lā ju vismaz lī dz trasei, un tad paš i tiksim.
- Jā , apsē dieties bez maksas, - gids mī kstinā ja, - vienalga, ekskursija tika apmaksā ta par visu autobusu, daž i neieradā s, un mums joprojā m bija tukš as vietas.
Ielē cā m salonā un iekā rtojā mies aizmugurē , kur pusdienoja puisis un meitene no Austrijas, Dominika tautieš i. Meitene pasveicinā ja un turpinā ja ē st, puisis aizmirsa pasveicinā ties un ar mums viņ š , š ķ iet, nemaz neteica ne vā rda. Jautā ju, no kurienes nā k un kur apmetā s, meitene atbildē ja: "viesnī cā . " Man no š ī pā ra bija dī vaina sajū ta: puisis klusē ja un sarunā nepiedalī jā s, it kā bū tu sieviete, bet viņ a vietā runā ja kompanjons, viņ i atteicā s no mū su piedā vā tajiem augļ iem, bet pretī neko nepiedā vā ja. . Iespē jams, esmu pieradis pie austrumnieciskas viesmī lī bas, tā pē c man š ķ ita, ka š ie puiš i ir slikti izglī toti.
Pateicā mies gidam par piegā di un devā mies pastaigā pa “Naqsh e Rustam” (persieš u tautas eposa leģ endā rā varoņ a Rustama zī mē jumi). Š ī vieta ir pazī stama ar klinš u reljefiem un karaļ u kapenē m, un tā ir platforma ar kalniem, kuros lielā augstumā ir izgrebti ķ ē niņ u kapenes, un zem tiem ir ciļ ņ i, kas parā da š o valdnieku nopelnus cilvē kiem: uzvaras svinī bā m, miera noslē gums. Senā kie reljefi ir datē ti ar 1000. gadu pirms mū su ē ras. Netā lu no kapenē m atrodas 12 m augsta noslē pumaina ē ka, kuras lielā kā daļ a atrodas zem mū sdienu zemes lī meņ a, par tā s mē rķ i nav vienprā tī bas, bet irā ņ i to sauc par Zaratustras kubu (Kaab e Zartosht).
Netā lu atradā s suvenī ru veikals, un Dominiks sev iegā dā jā s zoroastrisma simbola Faravahara figū riņ u, kas ir sava veida spā rnotais disks, kurā attē lots Fravaš i, sava veida sargeņ ģ elis, kuram vē lā k tika pievienots cilvē ka attē ls.
No š ejienes bija iespē jams doties uz arheoloģ isko zonu "Naqsh e Rajab", kas pazī stama arī ar klinš u reljefiem, kuros redzamas kronē š anas ainas. Interesantā kais attē ls ir Kartira, slavenā zoroastrieš u augstā priestera, portrets. Tač u tā arī nenonā cā m, jo uzreiz atradā m braucienu uz Marvdaš tu, no kurienes ar vietē jo autobusu nokļ uvā m Š irā zā . Irā nas pasaž ieri skatī jā s uz mums ar ziņ kā ri un mē ģ inā ja runā t, un š oferis nemitī gi jautā ja, kā pē c mē s nolē mā m ierasties Irā nā un vai mums š eit patī k - jautā jums, kas man ir uzdots vairā k nekā simts reizes.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
