Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 7.2. nodaļa Širāzas apskates objekti
Š iraza - "dā rzu pilsē ta"
Mē ģ inot ī si raksturot Š irazu, jū s iegū stat "dā rzu, ziedu, dzejnieku un vī na pilsē tu", un lū k, kā pē c. Š iraza ir slavena ar saviem dā rziem, kas iekā rtoti saskaņ ā ar Korā nā dotajiem pē cnā ves svē tlaimes dā rzu aprakstiem, tur atrodas ievē rojamu viduslaiku Irā nas kultū ras personī bu mauzoleji: Hafiz, Saadi, un pirms revolū cijas š ī pilsē ta bija lielā kais centrs. par vī na darī š anu.
Iepazī š anos ar pilsē tu vislabā k sā kt ar Nasir-ol Molk moš ejas (Masjid e Nasir-ol Molk) apmeklē jumu, ko daudzi dē vē par Rozā moš eju. Ja ierodaties pietiekami agri, tad, ieejot lū gš anu zā lē pa labi no moš ejas, var redzē t satriecoš u ainu - saules gaisma, kas iet cauri daudzkrā sainajā m vitrā ž u stikla mozaī kā m, pā rpludina grī du ar dī vainiem krā su rakstiem. Mans draugs parā dī ja fotogrā fiju, kad visu zā li pā rplū da gaisma. Neskatoties uz to, ka man bija karte, kā parasti, es apmaldī jos un moš ejā ierados tikai pulksten 11, paņ emot lī dzi tikai gabaliņ u daudzkrā sainas saulainā s laimes.
Pavisam netā lu atrodas skaistā kais Mandarī nu dā rzs (Bagh e Naranjestan), tas ir mazā kais no visiem Š irazas dā rziem, tač u piesaista ar savu bagā tī gi dekorē to pili (Naranjestan e Ghavam) ar spoguļ u zā li un krā sainā m vitrā ž ā m. Man nebija laika to apmeklē t, bet, spriež ot pē c fotogrā fijā m, š is ir viens no skaistā kajiem Š irazas dā rziem.
Uz tā s paš as ielas, ja ej pilsē tas virzienā , atrodas Atig Jami moš eja (Masjid e Jame ye Atig), kas celta 9. gadsimtā . Š eit var ilgstoš i staigā t, apmeklē jot lū gš anu vietas, bet vecā kā saglabā jusies moš ejas daļ a ir neliels paviljons Khoda-khane (Dieva nams). Tas tika uzcelts, lai uzglabā tu vē rtī gus Korā na manuskriptus, un tas atgā dina Kaabu Mekā . Tiek uzskatī ts, ka Hafizs š eit sacerē jis dzejoļ us. Pirms ieieš anas bū s jā nodod fotoaparā ts un somas, tač u nenā k par ļ aunu paņ emt lī dzi mobilo telefonu un nofotografē t.
Vakil moš eja (Masjid e Vakil) ir jā redz. Interesanta ir telpas dienvidu daļ a, ko atbalsta cirsts kolonnas, kā arī mihrabs un kā pnes no masī va marmora gabala, kas atvests no Azerbaidž ā nas.
Paš ā pilsē tas centrā atrodas Karima Khana pils, kurš , bū dams de facto Irā nas valdnieks, nekad neizmantoja titulu "Š ahs" un atteicā s pieņ emt karalisko titulu. Pastaiga pa teritoriju blakus strū klakā m un citrusaugļ iem neaizņ ems daudz laika, tač u muzejā varē s nofotografē ties ar Karima Hana militā rajā m figū rā m un ā rvalstu vē stniekiem. Netā lu no pils atrodas Karim Khan mauzolejs un Farsas provinces muzejs. Viens no paviljoniem izskatā s ī paš i bagā ts, tas kalpoja valdniekam ā rvalstu delegā ciju uzņ emš anai.
Nepaies ilgs laiks, lai apskatī tu Afif-Abad dā rzu un militā ro muzeju, bet es gribē ju š eit palikt ilgā k, lai izstaigā tu galveno ē ku un apskatī tu vē rtī gos retos eksponā tus ieroč u muzejā . Mani interesē ja milzī ga 14. gadsimta griezī go ieroč u un bruņ u kolekcija. Jū s varat apbraukt pili un apbrī not zī mē jumus un bareljefus uz fasā des, tie atkā rto reljefus uz Persepoles pilī m. Interesanti, ka dā rzs pieder militā rajai nodaļ ai, tā pē c muzeja kasieru un apkopē ju darbu veic karavī ri.
Pie ieejas pilsē tā , Lielā Allā ha aizā ("Allah Akbar Gorje") atrodas Korā na vā rti (Darvaze ye Ghoran). Virs galvenā s ejas Vā rtos ir speciā la telpa, kurā tiek glabā ts Korā ns, lai cilvē ki, kas iebrauc un izbrauc no pilsē tas, izejot cauri vā rtiem, varē tu saņ emt svē tī bu. Korā na vā rti parā dī jā s 18. gadsimtā pē c Karima Khan pasū tī juma, bet modernā ē ka tika uzcelta 1949. gadā .
Ejot kā jā m, nejauš i iekļ uvu Jahar Nam dā rzā , uz izkā rtnes bija rakstī ts, ka kā dreiz tas bijis viens no č etriem slavenā kajiem Š irazas dā rziem. Š odien tā var lepoties tikai ar zaļ umu pā rpilnī bu un lē tu biļ eti.
Pē c desmit minū tē m es nokļ uvu slavenā persieš u dzejnieka un sū fiju meistara Hafiza mauzolejā . Viņ š rakstī ja daudzus liriskus ghazalus (dzejoļ us) par mī lestī bu, vī nu, dabas skaistumu un rozē m, viņ a dzejoļ i tiek uzskatī ti par persieš u dzejas virsotni. Mauzolejs ir paviljons, kas uzcelts virs dzejnieka marmora kapakmens, kur ierodas daudzi svē tceļ nieki. No viņ a darbiem vispopulā rā kais ir dzejas krā jums "Divan", kura fragmenti nepā rtraukti tiek deklamē ti mū zikas pavadī jumā blakus viņ a mauzolejam.
Pā rbraucot uz autobusu, es ā tri sasniedzu Saadi mauzoleju, agrā ku persieš u dzejnieku un ievē rojamu sū fisma pā rstā vi. Viņ a poē tiskais traktā ts "Bustan" (Augļ u dā rzs) ir viens no izcilā kajiem sū fiju literatū ras darbiem, un Gulistā ns (Rož u dā rzs) joprojā m ir katra persieš u atsauces grā mata un skolā s tiek iegaumē ta no bē rnī bas.
Pirms doš anā s prom no pilsē tas es devos uz veikalu, lai nopirktu pastkartes, un nejauš i starp tā m atradu satriecoš u pils fotogrā fiju ar dī ķ i un augstā m cipresē m. Arī mani aizrā va skaistais nosaukums - Ē denes dā rzs (Bagh e Eram), un nolē mu noteikti apmeklē t š o paradī zes gabalu. Lai nokļ ū tu Š irazas Universitā tē , kurai blakus atrodas š is dā rzs, nā cā s pā rsē sties vairā kos autobusos. Bet pa ceļ am satiku kā du vietē jo puisi, kurš mani atveda lī dz paš ai Ē denes dā rza ieejai. Viņ š uzkā pa man pa priekš u uz biļ eš u kasi un samaksā ja par biļ eti 4$, man bija tikai laiks pateikt "paldies" un grasī jos pirkt sev biļ eti par manu naudu, bet viņ š jau pamā ja ardievas, teica "had afes" un novē lē ja man labi pavadī t laiku Š irā zā .
Ē denes dā rzs š obrī d ir botā niskais dā rzs ar visdā rgā ko ieejas biļ eti visā Irā nā , nebija atlaides ne studentiem, ne vietē jiem iedzī votā jiem. Tač u teritorija ir iegrimusi apstā dī jumos, ejot pa takā m koku paē nā , š eit ar prieku var pavadī t pat vissiltā ko dienu.
Kad atrodaties Š irā zā , noteikti izmē ģ iniet Falyudeh (Faludeh ye Shirazi) – aukstu desertu, kas izskatā s kā balts vermicelli, kas ir izgatavots no kukurū zas cietes. Pirms pasniegš anas tam pievieno rož ū deni un saldo laimu (klasisko) vai piparmē tru sī rupu. Falude tiek uzskatī ts par vienu no pirmajiem aukstajiem desertiem, kas tika gatavots jau 400. gadā pirms mū su ē ras. Tad tā raž oš anai tika izmantots ledus, kas tika glabā ts ī paš os mā la kupolos - ledusskapjos (yakhchal).
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
