Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 7.1. nodaļa Širaza

25 Decembris 2012 Ceļošanas laiks: no 01 Jūlija 2011 ieslēgts 01 Oktobris 2011
Reputācija: +272.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Apbrī nojama irā ņ u viesmī lī ba

Lī dz pulksten seš iem vakarā biju tikusi tikai pusceļ ā . Pa ceļ am mani aizturē ja apelsī nu dā rzi, kuru ī paš nieks izrā dī jā s mans š oferis, tad ilgi gaidī ju garā mbraucoš u maš ī nu. Savukā rt braukš anu ar garā mbraucoš iem motocikliem viņ š atklā jis - ar rokas mā jienu var apturē t jebkuru motociklistu un pa ceļ am palū gt viņ am pacē lā ju, kamē r neviens naudu neprasī ja. Daž reiz š ī kustī ba izrā dī jā s ļ oti ē rta, lai atstā tu pilsē tu un nokļ ū tu uz š osejas.

Mazā busiņ a š oferis mani aizveda uz Abadi. Acī mredzot, rē ķ inoties ar taarofu, viņ š piekrita braukt par velti, bet, kad ieradā mies, viņ š bija ļ oti sarū gtinā ts, ka es atteicos maksā t braukš anas maksu. Pa to laiku bija jā steidzas, jo tuvojā s saulriets, pē c kura pienā ca ī stā nakts, un tumsā pā rtraukt braucienus bija bezjē dzī gi.

Uzreiz nolē mu noskaidrot ceļ u un pieturā pagriezos persi valodā pie jaunieš a.


Viņ š man lauzī tā angļ u valodā atbildē ja, ka man jā dodas uz terminā li pusotra kilometra attā lumā no š ejienes, diemž ē l autobusi uz turieni nebrauc. Redzot, ka grasos doties kā jā m, irā nis, vā rdā Muhameds, piedā vā ja mani pavadī t. Viņ š bija ļ oti priecī gs par iespē ju pirmo reizi mū ž ā runā t angliski ar ā rzemnieku, un visu ceļ u jautā ja, vai man š eit patī k un kā pē c es nolē mu ierasties Irā nā . Viņ š neticē ja manam stā stam, ka es braucu bez maksas garā m braucoš ā m automaš ī nā m, un pā rliecinoš i paziņ oja, ka viņ a valstī tas nav pieņ emts un neiespē jami. Atcerē jos, ka kopš rī ta neko neesmu ē dusi, un devos uz veikalu pirkt dateles - tā s ļ oti labi remdē izsalkumu.

– Vai š ie ir labi randiņ i? Es jautā ju savam jaunajam draugam.

- Nē , kvalitā te nav ī paš i laba, - atbildē ja Muhameds, - labā kā s dateles aug Bamā , netā lu no Kermanas.

Tie dateles tur ir garš ī gi, droš i vien tikko atvesti no Buš heras, - viņ š norā dī ja pikapa virzienā , kura piekabē lī dz augš ai bija piekrauti lieli plastmasas spaiņ i.

Tajā brī dī gā jā m garā m frizē tavai, kura ā rpusē atradā s ū dens dzesē tā js. Atstā jusi savu pavadoni ā rā , iegā ju iekš ā un palū dzu ū deni. Kamē r es pabeidzu savu treš o krū zi, Mohammedam izdevā s satikt vī rieti blakus pikapam, viņ i sajū smā par kaut ko runā ja un lū dza mani nā kt klā t.

– Man teica, ka tu ceļ o un neesi mē ģ inā jis gardos dateles? irā nis jautā ja pikapam.

"Kā pē c es to nepamē ģ inā ju, " es sacī ju un norā dī ju uz savu paciņ u, "tā tiesa, viņ i man teica, ka tie nav ī paš i garš ī gi.

Vī rietis paskatī jā s uz kastī ti un komentē ja: “in khorma khub nist” (š ie datumi nav labi). Viņ š atvē ra spaini un ieteica pamē ģ inā t no turienes dateles, tā s bija mī kstas un dzeltenas, un garš oja ļ oti saldi.

- Datelei jā bū t maigā m un sulī gā m lī dz vietai, kur ā da nav jū tama. Tikai tie nav dateles, bet "ruta b" - tā sauc nedaudz nenobrieduš us dateles, tiem ir salda un nedaudz savelkoš a garš a, - tulkoja Muhameds.

"Khe ili motshaker rram, " es pateicos randiņ u ī paš niekam, un mē s devā mies tā lā k.

Ā rā bija pilnī gi tumš s, un tagad varē ja izbraukt tikai ar autobusu. No pikapa attā linā jā mies kā dus trī ssimt metrus, kad pie mums apstā jā s vieglā automaš ī na. Viņ as š oferis, jauns puisis, signalizē ja mums un pagriezā s pret farsi: “Koja Miri? Terminā lis vai ne? » (kur jū s dodaties? uz terminā li)

- Beila, esi terminā ls mira m (jā , es eju uz terminā li), - es atbildē ju.

- Befarmain (iekā p), - teica š oferis, aicinot mani maš ī nā.

- Vai tu pazī sti š o puisi? Es jautā ju Muhamedam.

"Es to redzu pirmo reizi, " viņ š atbildē ja.


Redzot mū su neizlē mī bu, š oferis runā ja ar manu draugu persi valodā.

(Vai tu esi izsalcis), viņ š man jautā ja, kamē r es ē du, un, nesagaidot atbildi, nolika man blakus vē l vienu sviestmaizi. Otrā sviestmaize atgrieza spē kus un labo garastā vokli. Braucot ar autostopu Irā nā , dienā jā nobrauc diezgan liels attā lums, tā pē c vienmē r pirms ceļ a paē du sā tī gas brokastis, bet varē ju rē ķ inā ties tikai ar pusdienā m un vakariņ ā m, kad š ajā laikā varē ju nomainī t maš ī nu un nopirkt augļ us. vietē jais veikals - ā boli, vī nogas, granā tā boli.

Peimens piezvanī ja draugiem un teica, ka viņ am ir ā rzemju viesis. Pie mums ar maš ī nu piebrauca vē l č etri cilvē ki, visi bija studenti, un divi no viņ iem diezgan labi runā ja angliski. Viņ i teica, ka š odien visu dienu palī dzē juš i Paimanam organizē t viņ a mā sas kā zas. Viņ a mā jā nebija iespē jams palikt, jo vienkā rš i nebija kur nakš ņ ot.

Nedaudz pā rdzī voju, ka vakarā bū s jā š ķ iras no viņ iem un jā iet meklē t nakš ņ oš anas vietu.

"Mē s jū s izmitinā sim viesnī cā, " Peimans ieteica.

- Cik maksā s nakts? ES jautā ju.

"Mē s paš i samaksā sim, tev par to nav jā uztraucas, tu esi mans viesis, " viņ š atbildē ja.

Bet es uztraucos, es negribē ju, lai man atkal maksā par mani, tagad par viesnī cu. "Varbū t es teicu, ka man ir maz naudas, bet es neteicu, ka man tā s nav vispā r! - Es nodomā ju un skaļ i piebildu:

- Man ir nauda, ​ ​ pietiek, lai samaksā tu par viesnī cas numuriņ u, es negribu, lai tu par mani maksā.

- Dustam, dustam (mans draugs), - Paimans sā ka mani pā rliecinā t, kamē r viņ š rā dī ja š ā du ž estu - viņ š savienoja ī kš ķ i un rā dī tā jpirkstu gredzenā , ar abā m rokā m izveidojot ķ ē di, un tad izvilka gredzenus un parā dī ja, ka ķ ē de. neplī st.

"Viņ š saka, ka viņ a paziņ a strā dā viesnī cā , un jums nekas nav jā maksā, " viņ a draugi man paskaidroja.

Beigā s piekritu, un devā mies uz viesnī cu, kur man atrada tī ru divvietī gu istabiņ u ar ledusskapi, pagalmā bija TV, duš a un tualete.


Izejot no viesnī cas, nolē mā m pastaigā ties pa pilsē tu. Netā lu atradā s veikals, kurā tirgoja svaigi spiestu granā tā bolu sulu, vitrī nu rotā ja granā tā bolu manekeni ar sulas glā zē m. Teicu, ka gribu nopirkt sulu un nobildē t, un tad atcerē jos, ka kameru esmu atstā jusi istabā . Es palū dzu draugiem gaidī t mani iekš ā un skrē ju uz viesnī cu. Atgriezies pē c daž ā m minū tē m, piegā ju pie kases un izņ ē mu naudu sulas iegā dei.

- Befarmain, - teica Paimans, norā dot uz galdu, uz kura jau stā vē ja sulas glā ze, tā man tika nopirkta daž u minū š u laikā , kamē r nebiju klā t. Arvien vairā k mani pā rsteidza irā ņ u viesmī lī ba.

Paimanam piezvanī ja radinieki, un viņ am bija jā dodas prom.

Viņ a draugiem vajadzē ja iet viņ am lī dzi, tā pē c viņ i teica “ha d a fes” (uz redzē š anos) un grasī jā s mani pamest.

- Subhune! (brokastis) - pē kš ņ i teica Paimans, parā dot, ka atceras kaut ko svarī gu.

"Viņ š saka, ka aizmirsis jums nopirkt pā rtikas preces, lai jū s varē tu no rī ta paē st brokastis, " viņ a draugs tulkoja.

- Uz! Merci, ne miham! (nē , paldies, es negribu), - es protestē ju un piebildu, - khe yli zahma t keshidin. (“Tu dari pā rā k daudz priekš manis” vai “Tu dari pā rā k daudz priekš manis”)

Paimans uz mirkli apstā jā s, nosarka, teica "zini, putekļ i" un aizskrē ja uz veikalu. Bija skaidrs, ka viņ š steidzā s, jo viņ š patieš ā m skrē ja un nestaigā ja. Viņ š atgriezā s ar maisu ar pā rtiku, mani cieš i apskā va, kopā ar draugiem iekā pa maš ī nā un aizbrauca. Un es paliku stā vē t tajā paš ā vietā un pieskatī ju viņ us. Es nezinā ju, kā du iespaidu par sevi atstā ju, vai rī kojos pareizi, ka pieņ ē mu viņ u palī dzī bu - atļ ā vos ā rstē ties, iekā rtojos viesnī cā un tagad atļ ā vu arī brokastis.

Viss notika ļ oti ā tri, pirms stundas biju izsalcis un nezinā ju, kur nakš ņ oš u, bet tagad garš ī gi paē du, paliku atseviš ķ ā istabā ar televizoru un ledusskapi, un no rī ta pilnas brokastis gaidī ja mani, tur bija tortilja, cepumi, siers iepakojumā , sula un kakao. Es biju viens Irā nā , tač u nekad nejutos vientuļ š , pateicoties to cilvē ku atvē rtī bai, draudzī gumam un viesmī lī bai, kas mani ieskauj.

Manas mā jas ir tavas mā jas


Ar autostopiem Irā nā biju vairā k nekā apmierinā ts - gandrī z nekad nebija jā gaida uz š osejas ilgā k par desmit minū tē m, un, pateicoties labajam ceļ a segumam, mani vadī tā ji biež i brauca ar ā trumu 160 km/h, un es ā tri tiku uz vē lamo pilsē tu. Lai gan bija izņ ē mumi. Katru reizi tā bija viena un tā pati vieta – krustojums, ar pagriezienu uz Jazdu, aiz kura sā kā s tieš s ceļ š uz Š irazu. Š eit pirmo un otro reizi garā m braucoš u maš ī nu gaidī ju vairā k kā stundu, tomē r tad braucu bez pā rsē š anā s.

Š irazā Š ervins mani sagaidī ja savā maš ī nā . Viņ a ģ imene bija ī paš a, un es to labi atceros. Pirmkā rt, viņ u ģ imenē bija seš i bē rni: divi brā ļ i un č etras mā sas. Otrkā rt, meitenes un pati mā te neatzina islā ma piederumus un mā jā s lakatu un lietusmē teļ u vietā vienmē r valkā ja ī sus T-kreklus, kā arī pastā vī gi lietoja kosmē tiku. Š ī iemesla dē ļ es pastā vī gi jutos kā ballī tē . Turklā t meitas jau mā cī jā s Eiropā , mamma labi runā ja angliski, un no rī tiem viņ as pā rmaiņ us skrē ja č etrus kilometrus pa skrejceliņ u. Š ervins pacē la mani augš ā un parā dī ja uz savu istabu:

– Tagad š ī ir tava istaba, tu esi mū su viesis, tā pē c mana mā ja ir tava mā ja, paliec un dzī vo pie mums.

Zinā ju, ka Š iraza ir apskates objektu pilna, un uzreiz nodomā ju, ka trī s dienu laikā nepaspē š u visu apskatī t, tā pē c palū dzu palikt vē l pā ris dienas.

- Es nezinu, Aleks, - Š ervins neizpratnē atbildē ja, - Man jā lū dz atļ auja mammai.

Pē c intonā cijas nopietnī bas sapratu, ka tos varē tu arī nepieļ aut, un vā rdus “mana mā ja ir tava mā ja” nevajag uztvert burtiski, tie kalpo tikai pieklā jī bas izpausmei. Pē c daž ā m minū tē m viņ š atgriezā s un teica, ka mā te to atļ ā vusi.

Kā vē lā k uzzinā ju, Irā nā ir pieņ emts, ka dē li dzī vo vienā mā jā ar vecā kiem, lī dz viņ i apprecas. Tikai pē c kā zā m viņ i var (ja, protams, vē las) izvē lē ties citu dzī vesvietu un pā rcelties. Paraž u un morā les normu sistē ma ir veidota tā , ka neprecē tam vī rietim ir ļ oti grū ti paš am ī rē t dzī vokli, jo mā jas ī paš nieks vienkā rš i nevē las viņ am izī rē t mā jokli morā lu apsvē rumu dē ļ , bet iesaka viņ am atgriezties vecā ku mā jā.

Attiecī gi vientuļ š vī rietis nevar uzaicinā t pie sevis ciemiņ us bez vecā ku atļ aujas, nemaz nerunā jot par to, ka viņ š nevar atvest mā jā s meiteni, ja neplā no viņ u precē t.


Visu dienu mā cī jos gatavot “chole zard”, izrā dī jā s, ka tas nemaz nebija grū ti - rī sus vajag pa nakti izmē rcē t, un tad, pievienojot nedaudz cukura un safrā na, vā ra tos rož ū denī un kā rto. to veidnē s, atstā jot ledusskapī uz nakti atdzist. Pirms pasniegš anas desertu pā rkaisa ar sasmalcinā tā m pistā cijā m un kanē li. Vakarā visa ģ imene sapulcē jā s, lai man un vē l vienam viesim no Austrijas pagatavotu š aš liku.

Pats Š ervins ieradā s, bē dī gs un noguris, viņ š paņ ē ma brī vu laiku no darba un pavadī ja visu dienu bankā . Fakts ir tā ds, ka viņ š nopirka jaunu automaš ī nu Iran Khodro uz kredī ta par 2 USD.

000 (augstie ievedmuitas nodokļ i neļ auj iegā dā ties ā rzemju automaš ī nu, tā pē c jums ir jā atbalsta vietē jais raž otā js, neskatoties uz monopola augstā m cenā m). Citu dienu viņ š saņ ē ma paziņ ojumu no biroja, kurā iegā dā jā s automaš ī nu, ka nav ieskaitī ts viņ a pē dē jais kredī ta maksā jums. Man bija jā iet uz banku, lai saņ emtu maksā juma kopiju un aiznestu to uz biroju. Irā nas Khodro darbinieki atzina, ka tā ir viņ u vaina - avarē ja dators un pazuda klientu maksā jumi. Bet viņ i nepieņ ē ma izziņ u no bankas, prasot parakstī t izziņ u, kurā ī paš nieks garantē ja, ka patieš ā m ir veicis maksā jumu. Par š o veidlapu jums bija jā maksā.30 USD, pretē jā gadī jumā viņ i draudē ja nepieņ emt maksā jumu un sā kt iekasē t soda naudu. Birojā bija vairā ki desmiti tā du cilvē ku kā Š ervins, un viņ iem visiem bija jā maksā , lai gan saskaņ ā ar likumu viņ iem tas nebija jā dara.

No valsts A.

Man piedā vā ja doties ā rpus pilsē tas, lai apskatī tu dā rzu Š irazas apkaimē . Kopā ar Ali, Š ervina brā li, gā jā m pā ri laukam un skatī jā mies uz tukš ajiem kokiem.

"Lū k, pagā juš ajā nedē ļ ā ā boli nogatavojā s, un plū mes š eit, " Ali norā dī ja, "un tagad nekas nav, zagļ i aplaupī ja mū su dā rzu, ja vien viņ i mums kaut ko atstā ja! "

Viņ š apstā jā s un paskatī jā s uz sā niem tā , ka man kļ uva skaidrs, kur meklē t:

- Paskaties, š ie ir no Afganistā nas! Jū s visi gribē jā t tos redzē t.

- Kā pē c tu tā domā ? ES jautā ju.

– To var pateikt pē c apģ ē rba. Š ie divi strā dā uz lauka.

Netā lu no mums stā vē ja dē ls un tē vs, abi tautas tē rpos, nedaudz noputē juš i no darba laukā . Dē ls bija labi noskū ts, un tē vam bija maza bā rda.

- Vai es varu ar viņ iem parunā t? ES jautā ju.


- Var, ja ļ oti vē lies, bet viņ i runā savā valodā , daž reiz es viņ us nemaz nesaprotu, lai gan viņ i joprojā m cenš as ar mums runā t persiski.

Ali negribī gi gā ja viņ iem pretī.

Bija pamanā ms, ka viņ š , tā pat kā citi persieš i, uzskatī ja sevi par ā rieš iem un lepojā s ar savu diž ciltī go izcelsmi, izceļ ot savu tautu daudz augstā k par citiem. Domā ju, ka š ī tē ma mani neskā ra tikai tā pē c, ka esmu ā rzemniece, turklā t viņ u acī s izskatī jos pē c eiropietes. Nekad agrā k nebiju redzē jis afgā ņ us, tač u dzirdē ju par viņ iem daudz š ausmu stā stu, pat no paš iem irā ņ iem. Kurš man teica, ka afgā ņ iem ir likums, kas saka, ka ir jā nogalina pieci neticī gie (kristieš i, musulmaņ i š iī ti), lai nokļ ū tu debesī s. Lai kliedē tu š ī s bailes, es piegā ju pie tē va, sasveicinā jos un pateicu, ka esmu atbraucis no Baltkrievijas. Tē vs pieklā jī gi paklanī jā s un teica, ka ir no Kandahā ras. Es turpinā ju sarunu:

- Man masihi e ortodoksā lais esmu. (Es esmu kristietis, pareizticī gais)

- Man mosalmu n am (es esmu musulmanis), - atbildē ja afgā nis

Es lū dzu Ali par manu tulku un teicu:

- Es esmu kristietis, ja es viņ u apciemoš u Kandahā rā , vai viņ š mani nogalinā s?

Tulko viņ am, - es jautā ju.

- Ko, tu tieš ā m gribi, lai es viņ am to tā iztulkoju? Ali bija pā rsteigts.

- Jā , iztulko.

Ali uzdeva manu jautā jumu persieš u valodā . Ar nepacietī bu gaidī ju, kad afgā nis uz to atbildē s. Bet viņ š izrā dī jā s filozofs un nemaz neizrā dī ja, ka viņ u varē tu samulsinā t vai aizvainot š ā ds jautā jums, bet turpinā ja uzvesties ļ oti dabiski. Viņ š ieturē ja ī su pauzi, mazliet padomā ja, pā rbrauca ar roku pā r sirmo bā rdu un, acī mredzot, sapratis, ka tā vairs nav tik bieza kā zem talibu, kaut ko atbildē ja savā valodā . Mans tulks smē jā s:

"Viņ š saka, ka viņ am jau ir tik ļ oti apnicis slepkavot kristieš us, ka viņ š jū s nenogalinā s. "

Es smē jos un sirsnī gi paspiedu Afganistā nas roku, un viņ š smaidī ja pretī un novē lē ja, lai man bū tu afes. "Un visu to labā ko jums, mana pirmā paziņ a no valsts A, " es nodomā ju.


Mū s uzrunā ja kaimiņ š , kurš netā lu atvē ra piena fermu, un pē c sasveicinā š anā s uzreiz aicinā ja ciemos, bet mē s atteicā mies.

Staigā jot pa Š irazas ielā m, devos pirkt augļ us vietē jā veikalā un satiku tā ī paš nieku Kamranu, kurš , man par pā rsteigumu, diezgan labi runā ja angliski. Uzzinā jis, ka esmu ā rzemnieks, viņ š mani uzaicinā ja pie sevis. Mē s iekā pā m viņ a maš ī nā , un viņ š ieslē dza aizdedzinoš o disko mū ziku ar vā rdiem persieš u valodā.

- Muzighi dust dari? (Man patī k mū zika) - irā nis jautā ja.

- Khe ili (ļ oti), - es atbildē ju.

Viņ š pasmaidī ja un teica, ka š ī mū zika ir aizliegta.

- Kopumā islā ms aizliedz mū ziku un dziedā š anu, bet Irā nā mū zika ir atļ auta, ja š im nolū kam tiek izmantoti set r, santur, davul vai citi nacionā lie instrumenti. Tā tad mū zika, kuru jū s š obrī d klausā ties, ir aizliegta, to spē lē pagrī des grupas, un tā s uzstā jas nelegā li, jo mū zikas koncerti ir aizliegti.

Atsauce. Santur ir stī gu sitaminstrumentu mū zikas instruments, sava veida š ķ ī vja, ko spē lē , sitot pa stī gā m ar diviem ā muriem.

Setars ir lautas dzimtai piederoš s stī gu noplū kts mū zikas instruments, ko spē lē ar labā s rokas ī kš ķ i un rā dī tā jpirkstu, ar kreisā s rokas pirkstiem nospiež ot rievas. Dawul ir tautas mū zikas sitaminstruments, tam abā s pusē s ir membrā nas no aitas vai kazas ā das.

"Š aha laikā bija labā k, " turpinā ja Kamrans, "tagad mū su valdī ba tikai izliekas, ka viss ir kā rtī bā , bet patiesī bā Hameneja valdī š anas laikā valsti pā rvalda viņ š , nevis Ahmadinedž ads, mē s strī dē jā mies ar gandrī z visiem. pasaules valstis. Mū su iedzī votā ju skaits kopš.80. gadiem ir dubultojies, tač u izolā cijas un ekonomisko sankciju dē ļ ar katru gadu darba vietu paliek mazā k, valstī ir augsts bezdarba lī menis.

Viņ i tikai saka, ka zem Pahlavi bija slikti, bet patiesī bā mums bija labs darbs un alga, bet jū s zinā t, kā das bija cenas? Kilograms vī nogu maksā ja vairā kus riā lus.

- Tā tad, ja jums nepatī k Hamenejs, kā pē c jū s taisī jā t revolū ciju, kā pē c izvē lē jā ties viņ u?


– Personī gi es viņ u neizvē lē jos, man pat š ķ iet, ka neviens viņ u nepazina, pirms viņ š atgriezā s Irā nā . Kas attiecas uz revolū ciju, es tajā nepiedalī jos. Tiesa, pie manis nā ca cilvē ki, piedā vā ja pulcē ties laukumos, iet uz mī tiņ iem un demonstrā cijā m, bet es nodarbojos ar biznesu, un politika mani neinteresē ja.

Es ieslē dzu savu portatī vo datoru, iegā ju tieš saistē un mē ģ inā ju lejupielā dē t Facebook, vietne tika bloķ ē ta.

- Internets nedarbojas, - Kamran paskaidroja, - precī zā k, man nebija laika nopirkt VPN (starpniekserveri). Vai vē laties redzē t Facebook un runā t Skype? Mums tie ir bloķ ē ti, kā arī jimail pasts un visi ā rzemju ziņ u resursi, tā pē c katru gadu pē rkam proxy serveri par 40 USD, tas ievē rojami samazina vietņ u pā rlū koš anas ā trumu, bet jū s varat apmeklē t jebkuru vietni bez ierobež ojumiem.

Tā pē c, ierodoties interneta kafejnī cā , Irā nā to sauc par ko fi-ne t, lai atvē rtu Facebook vai Vkontakte lapu, jā lū dz administratoram aktivizē t starpniekserveri.

- Interneta nav, un arī televizors nedarbojas, laipni lū dzam Irā nā , - Kamrans piebilda.

- Kā ar televizoru?

– Jū s zinā t, ka Irā nā mums ir aizliegts izmantot satelī ttelevī ziju, lai mē s neredzē tu neko lieku. Š odien pie mums ieradā s policija, viņ i uzkā pa uz jumta un no turienes nometa visas satelī tantenas.

- Kā dā ziņ ā viņ i to nometa, vai plā ksnes varē ja saplī st?

– Tieš i tā , viņ i avarē ja, bet tagad neviens neskatī sies ā rzemju kanā lus.

Ieslē dzā m televizoru, nacionā lais kanā ls rā dī ja kaut kā du ģ imenes drā mu. Darbī ba notikusi mā jas iekš ienē , bet meiteņ u mati bija klā ti š allē , un viņ as paš as bija ietī tas apmetnī.

– Un kā pē c pa TV rā da, ka sievietes vienmē r ir tik strikti ģ ē rbtas, jo mā jā s var iztikt bez lakatiņ iem?

– Televī zijai ir jā ievē ro likums, tā pē c filmā sievietes vienmē r valkā lakatus un lietusmē teļ us. Turklā t jū s nekad neredzē siet Irā nas filmā vī rieti, kurš tur sievietes roku, vai ka viņ i skū pstā s, tas ir saistī ts arī ar reliģ iju un nacionā lo politiku.

Pā rslē dzā mies uz ziņ u kanā lu, kurā tika rā dī ta prezidenta Ahmadinedž ada runa – viņ š skaisti smaidī ja un teica svinī gas runas.


"Mū su prezidentam ļ oti patī k jokot, " sacī ja Kamrans, "pirms daž iem gadiem starptautiskā konferencē viņ š teica, ka Izraē la ir jā noslauka no Zemes. Tiklī dz diplomā ti iztulkoja viņ a frā zi, tas skaidri nozī mē ja, ka Irā na vē las uzspridzinā t Izraē lu, un, protams, visi nobijā s, arī , manuprā t, pats Ahmadinedž ads.

Viņ am arī patī k izjokot Amerikā.

Kopš apmaldī jā mies, sā kā m jautā t ceļ u garā mgā jē jiem, tač u katru reizi apstā dinā tie rā dī ja daž ā dos virzienos, neskatoties uz to, ka dā rzs nebija tā lu. Piegā ju pie maš ī nas, kurā tikko bija iekā pusi sieviete ar somā m, un pagriezos pret savu vī ru:

- Beba khshid, Bagh e Afi f Aba d kojast? (atvainojiet, kur ir Afif-Abad dā rzs)

- Unja (tur), - viņ š atbildē ja, norā dot ar pirkstu, lai dotos atpakaļ.

Un es viņ am gandrī z noticē tu, ja nebū tu viņ a sieva – tajā paš ā laikā viņ a ar roku parā dī ja, ka mums jā iet uz priekš u. Mē s ar Dominiku pā rsteigti skatī jā mies viens uz otru un smē jā mies, un viņ i atzina, ka paš i nezina ceļ u. Blakus stā vē ja kravas automaš ī na, kuras vadī tā js izkā pa, lai atvē rtu piekabes durvis.

- Bagh e Afi f Aba d az inja dur e? (Afif-Abad dā rzs ir tā lu no š ejienes), es jautā ju š oferim.

- Na khe yli, divist metrs (ne ļ oti, divsimt metri), - irā nis jautri pasmaidī ja, - ale koja i? (no kurienes tu esi).

- Baltkrievija va Otrish (Baltkrievija un Austrija), - mē s atbildē jā m.

Tad š oferis teica, ka vē las mums uzdā vinā t (hedye). Ievē rojot pieklā jī bas noteikumus “taarof”, es uzreiz sā ku atteikt, bet viņ š jau bija uzkā pis aizmugurē , no kura es dzirdē ju: “Dugh am shir? ”, – viņ š mums jautā ja, vai gribam pienu vai jogurtu. Un tikai tagad pamanī jā m, ka maš ī na veda piena produktus veikalam. Š oferis ieradā s ar divu litru piena pudelē m un iedeva tā s mums.

- Khe ili, khe ili motshaker rram, - pateicā mies un paņ ē mā m katrs pa pudeli.

Irā nis atkal pasmaidī ja, paspieda mums roku un ienesa piena kasti veikalā . Dominiks pā rsteigts turē ja pienu rokā un sacī ja: "Esmu dzirdē jis par irā ņ u viesmī lī bu, bet nekad neesmu dzirdē jis ko tā du par piena dā vinā š anu. "

"Afif-Abad" izrā dī jā s slē gts, Ramadā nā dā rzi sā k strā dā t ļ oti agri, un no 12:00 lī dz 16:00 tie ir slē gti. Pie ieejas irā ņ i atpū tā s zā lī tē , mū s ieraugot sauca “aks, aks! " (fotogrā fija).


Tā kā viņ i bija vē rsti pret kameru, mē s uzminē jā m, ka viņ i vē las fotografē t.

- Fotoattē lā es turē š u pienu rokā s, lai nekad neaizmirstu par š o viesmī lī bas gadī jumu, - sacī ja Dominiks.

Kad bijā m mā jā s, es jutos ļ oti nogurusi, un galva sā pē ja no karstuma. Mums par pā rsteigumu pie Shervin's mē s satikā m arī savus gadī juma paziņ as no autobusa pie Naqsh e Rustam. Viņ i bija iepriekš vienojuš ies palikt š eit, un tagad viņ i vakariņ oja. Par to, ka viņ i grasā s apmesties viesnī cā , viņ i pē c tam mums meloja, jo necerē ja mū s atkal satikt, apdedzinot austrieš u sazvē rniekus. Mā jā bija mazā k vietas, un pē c vakariņ ā m Š ervina mā te man jautā ja, kad plā noju doties prom. Es atbildē ju, ka š odien ir mana pē dē jā diena, un nā kamajā rī tā es dodos uz Bandar Abbas.

- Bet Aleks, pie mums ir atnā kuš i ciemiņ i un mums tev nav vietas, - viņ a teica, - tu jau esi palicis pie mums piecas dienas.

Patieš ā m, es pavadī ju pie viņ iem č etras naktis, bet tā kā nā kamajā dienā pē c ieraš anā s es lū dzu atļ auju palikt vē l daž as dienas, pē c maniem aprē ķ iniem man bija rezervē pē dē jā nakts. Turklā t es centos viņ iem neradī t izdevumus, visu dienu trū ku mā jā s un nā cu vē lu vakarā . Bet, no otras puses, es labi apzinā jos, ka esmu ļ aunprā tī gi izmantojis viesmī lī bu, piecas dienas atrodoties vienā ģ imenē . Galu galā viņ i manā labā darī ja diezgan daudz - gatavoja un pavadī ja laiku kopā ar mani, un pē dē jā dienā sarī koja krā š ņ u bā rbekjū . Tagad man nā cā s vainot sevi, ka esmu pā rā k atslā binā jies, un nepieļ ā vu sevi unikā lā s viesmī lī bas un pieklā jī go vā rdu dē ļ , piemē ram, "manas mā jas ir jū su mā jas, jū s esat mū su viesis".

Tā pē c, kad man teica, ka jā dodas prom, lai gan man tas bija pilnī gs pā rsteigums, es varē ju pateikt tikai “paldies” un doties prom.


Iedzē rusi tableti galvai, es palū dzu atļ auju pagulē t. Bet es nepaspē ju atpū sties - pē c mugursomas sakrā mē š anas man uzreiz nā cā s sē sties pie datora. Nosū tī ju daž us pieteikumus Couch sadaļ ā “Meklē pē dē jā brī ž a apmeš anā s vietu”, kā arī uzrakstī ju visu viesmī lī bas reģ istrē to personu tā lruņ u numurus un pē c tam sā ku sū tī t SMS lietotā jiem ar lū gumu palī dzē t iekļ auties. Es arī nosū tī ju SMS visiem, kurus š ajā s dienā s gadī jos satikt. Man bija neliela cerī ba, ka Š ervins, zinot par manu plā noto izbraukš anu no rī ta, visu izskaidros manai mā tei un man nebū s jā dodas prom uz nakti meklē t. Pē c stundas Š ervins ieradā s un teica:

- Jā , es zinu, Aleks, tev jā dodas prom. Es atvainojos, es nevaru neko darī t.

Es atstā ju viņ u viesmī lī go mā ju un nolē mu doties uz staciju, lai noskaidrotu biļ etes cenu uz Bandar Abbas. Brauciens ar autobusu pa nakti izmaksā ja 17$, kas bija labā k nekā palikt Š irazā , par to paš u naudu pā rnakš ņ ot hostelī un nā kamo dienu izniekojot ar stopiem. Un es droš i vien bū tu aizbraukusi ar autobusu, ja pē kš ņ i nebū tu saņ ē musi ī sziņ u: “Tu vari palikt pie manis. Priecā š os jū s satikt. "

Homo sapiens.

Kamrans atbildē ja uz manu pē kš ņ o lū gumu pā rnakš ņ ot, un, tā kā viņ š savā veikalā strā dā ja vē lu, man bija jā gaida diezgan ilgi, lī dz viņ š atbrī vojā s. Pa š o laiku paspē ju izmē ģ inā t jaunu ā trā s ē dinā š anas ē dienu - uz ielas tika vā rī tas pupiņ as, kas atgā dinā ja pupiņ as, bet tikai vairā kas reizes lielā kas, un tā s uzreiz tika pā rdotas, saliktas maisā un pā rkaisī tas ar sā li. Tuvu pusnaktij Kamrans slē dza veikalu un piedā vā ja braukt ar savu automaš ī nu.

"Man ž ē l, ka mana automaš ī na ir š ā dā stā voklī, " viņ š teica, "es atdevu savu jauno automaš ī nu savam darbiniekam, pretē jā gadī jumā viņ š par mani padomā s slikti, ja likš u viņ am vadī t š o vraku.

Es saprotoš i pamā ju ar galvu. Kamrans kā du laiku klusē ja un jautā ja:

- Vai jū su valstī ir daudz geju klubu?

- Nezinu, - atbildē ju, - Esmu normā las orientā cijas un uz geju klubiem neeju.

- Aleks, man tev jā saka, es esmu 100% gejs, vai tev ir kaut kas pret to?

Mani nesamulsinā ja ne viņ a jautā jums, ne fakts, ka viņ š bija gejs. Cik reizes man ir apbrī nojami jautā ts, vai manā valstī ir geji, geju klubi un vai man kā dreiz ir bijis sekss ar vī rieti. Š ajā valstī ļ oti trū kst sievieš u uzmanī bas, un, lai gan ā rlaulī bas mī las attiecī bas tiek sistas ar nū jā m un geju attiecī bas tiek pakā rtas, ir ā rprā tī gi daudz puiš u, kuri izmisuma un daž reiz arī garlaicī bas dē ļ neriebjas. labā k iepazī t vienam otru.


– Man nav nekas pretī , ja tu ciena manu pā rliecī bu – esmu 100% normā la. Godī gi sakot, no visiem irā ņ iem, kurus es redzē ju, jū s esat pirmais, kurš nekavē jā s to pateikt.

"Jū s zinā t, ka mums ir nā vessods par homoseksualitā ti, tā pē c daudzi baidā s par to runā t atklā ti, " atbildē ja Kamrans.

- Kā pē c jū s uzskatā t sevi par geju, varbū t jū s, tā pat kā visi pā rē jie, vē laties vī rieti tikai tā pē c, ka apkā rt nav sievietes?

- Nē , Aleks, es esmu 100% gejs. Es to jutu ilgu laiku, bet beidzot izlē mu pirms kā diem seš iem gadiem, tad aizgā ju pie psihologa un ar viņ u runā ju. Viņ š teica, ka manā dzī vē iet cauri grū tam periodam, vajag apprecē ties, mainī t darbu, lai varē tu biež ā k sazinā ties ar sievietē m. Ko gan citu lai saka – viņ š bija Irā nas psihologs! Viņ š nevarē ja atzī t, ka esmu gejs, par to viņ š bū tu izmests no darba.

Tad apprecē jos, organizē ju savu biznesu - sā ku veikalā tirgot sievieš u apavus, tur runā ju tikai ar sievietē m, bet tik un tā jutu, ka tas nav mans. Tad komandē jumā uz Singapū ru norunā ju tikš anos pie psihologa un izgā ju pie viņ a astoņ as sesijas, pē c kurā m viņ š nepā rprotami pateica: “Sievietes tev nevajag, tu esi ī sts gejs, bet nevajag. par to uztraukties vai kaut ko darī t - dzī vo kā dzī vo un izbaudi dzī vi.

Mē s piebraucā m pie viņ a mā jas, tā bija daudzstā vu savrupmā ja.

– Tagad es ieguldu daudz naudas nekustamajos ī paš umos un bū vē ju augstceltnes un savrupmā jas. Š o mā ju projektē ju un uzbū vē ju es. Bet es š eit jū tos ļ oti vientuļ a, es nevaru š eit aicinā t vī rieš us, jo neviens nedrī kst zinā t, ka esmu gejs. Ja tu bū tu irā nis, es droš i vien pateiktu, ka š ī nepavisam nav mana mā ja un es to kā du laiku ī rē ju, un agri no rī ta lū gtu aiziet, lai neviens mū s neredzē tu kopā.

Tā nu es dzī voju, no komandē juma lī dz komandē jumam, visvairā k man patī k ceļ ot uz Taizemi un Indiju.

Kamrans pagatavoja mums vakariņ as un uzvilka ū denspī pi.


– Es sā ku savu biznesu no sava tē va mazā veikala. Mē s tirgojā mies ar drē bē m, bet tas nedeva lielus ienā kumus, un tad es sā ku tirgoties ar sievieš u apaviem. Tagad vairā kas rū pnī cas Ķ ī nā man š uj, es pē rku materiā lu Emirā tos un Pakistā nā . Un tie ir suvenī ri, kurus vedu no daž ā dā m valstī m, tiem pat uzcē lu atseviš ķ u plauktu pa visu sienu.

– Kamran, tu esi savā cis suvenī rus gandrī z no visā m pasaules valstī m, bet vai tev ir kā ds suvenī rs no Irā nas, piemē ram, trauki no Isfahā nas vai ar rokā m austs paklā js? ES jautā ju.

- Ir paklā ji, - viņ š pamā ja, - Man tie ir visur mā jā , starp citu, tu esi viens no tiem.

Jau sen pamanī ju, ka stā vu uz paklā ja, tač u š ī s mā jas telpu milzī go izmē ru dē ļ pat iedomā ties nevarē ju, ka paklā js ir ar rokā m darinā ts.

Lielā kā daļ a Irā nas vī rieš u, par kuru orientā ciju es nebiju pā rliecinā ts, vienmē r ieradā s no tā lienes un nekad neko neatzina, un viņ š to uzreiz teica. Nebija nekā da iemesla viņ am neticē t. Kamrans turpinā ja sarunu:

– Š eit man ir viss, man ir veikals, man ir nekustamais ī paš ums, vairā kas mā jas paš ā pilsē tas centrā , bet personī gā s dzī ves un nā kotnes nav. Redziet, es esmu gejs, man tas ir jā slē pj no visiem, man nav ģ imenes un man pat nav tuva drauga, kurš varē tu mani atbalstī t. Maniem vecā kiem un vienī gajam biroja darbiniekam nav ne jausmas. Vai esat dzirdē juš i veco joku par Kazvinu?

Un viņ š man izstā stī ja joku par š ī s pilsē tas iedzī votā jiem: “Kā zvinā ierodas tū rists un pie ieejas ierauga zī mi, kur lieliem burtiem rakstī ts: “SVEICINĀ TI KAZVINĀ ”, bet nedaudz zemā k ar maziem burtiem: “ iesakā m vilkt metā la š ortus”.

Pē c smagas dienas tū rists, noguris un pā rguris, izkā pj no pilsē tas un ierauga reklā mas stendu, uz kura lieliem burtiem rakstī ts: "TU AIZ KAZVIN", un nedaudz maziem burtiem: "Pē rku salū zuš us metā la š ortus. "

- Tici man, š ī ir ļ oti smieklī ga anekdote valstij, kur homoseksuā ļ i tiek pakā rti pilsē tas galvenajā laukumā!


Uzpī pē jā m ū denspī pi un devā mies gulē t. Man ir vislabā kie iespaidi par Kamranu. Š eit viņ i man vienmē r jautā : “Vai viņ š mē ģ inā ja ar tevi kaut kā tuvinā ties? ". Nē , es nemē ģ inā ju. Gluž i pretē ji, man patika viņ a sirsnī ba, es atcerē jos, kā viņ š runā ja par psihologu, un savā veidā sā ku viņ u cienī t, jo viņ am bija jā cī nā s par savu personī go izvē li.

Piezī me. Irā nā par homoseksuā lā m attiecī bā m draud nā vessods, tā pē c visi stā stā minē tie vā rdi ir izdomā ti.

2010. gadā Irā nas prezidents Mahmuds Ahmadinedž ads teica, ka viņ a valstī nav homoseksuā ļ u, tač u notiekoš ā publiskā nā vessoda izpilde homoseksuā ļ iem izraisī ja starptautiskas kritikas vē tru.

Randiņ š Š irā zā

Romantika. Klausā mies skaisto dziesmu Shahram Solati - Salam Azizam (Sveiks, dā rgais! ):

Mans otrais Š irazas apmeklē jums ļ oti atš ķ ī rā s no pirmā s. Tieš i š ajā reizē man patieš ā m izdevā s iemī lē t š o pilsē tu, sajust tā s atmosfē ru un kultū ru - skaistas meitenes pavadī bā izstaigā ju tā s parkus un dā rzus, viņ a man lasī ja slavenā dzejnieka Hafiza dzejoļ us farsi valodā , un mū ziķ i spē lē ja liriskas un emocionā las tautas dziesmas.

Nokļ ū t Š irazā no Jazdas nebija grū ti, tač u pagriezienā no ceļ a Isfahan-Shiraz atkal nā cā s ilgi gaidī t - daudzi autovadī tā ji, uzzinā juš i, ka braukš u bez maksas, atteicā s dot liftu.

Apstā jā s garā m braucoš s autobuss, un š oferis piedā vā ja mani aizvest par pilnu cenu, it kā es nā ktu no Jazdas. Sā ka krē slot un man tieš ā m paveicā s, ka pē c stundas atradu maš ī nu lī dz pat Š irazai.

Ar š oferi ilgi papļ ā pā jā m, pastā stī ju par saviem ceļ ojumiem un izskaidroju bezmaksas stopē š anas bū tī bu.

Š irazā mani gaidī ja meitene Farzaneh, un š oferis, uzzinā jis, ka viņ a ir irā niete, palū dza piezvanī t viņ ai un nodot telefonu, lai viņ š paskaidro adresi. Neatkā rtojiet manu kļ ū du, neļ aujiet vadī tā jiem runā t ar cilvē ku, kas jū s uzņ em! Š ī ir treš ā reize, kad to nož ē loju. Pirmajā reizē š oferis aizrā dī ja draugam, ka nesagaida mani autoostā , otrreiz no manis uzņ ē mē ja prasī ja naudu par pacē lā ju. Tas pats notika treš o reizi, tikai es neņ ē mu vē rā , ka Farzaneh bija meitene.


Uzzinot, ka viņ a vē las mani satikt, š oferis sā ka lū gt viņ u atstā t savu numuru, lai labā k iepazī tos, un, kad viņ a atteicā s, viņ š teica, ka es viņ am neesmu samaksā jis braukš anas maksu un viņ a ir parā dā . viņ am naudu. Kad viņ a man to visu paskaidroja angliski, es ļ oti dusmojos. Ieradā mies laukumā , bet irā nis mani nelaida vaļ ā . "Benzī ns, lodes, " viņ š atkā rtoja, prasot naudu. Es viņ am atgā dinā ju, ka esmu lū gusi bezmaksas braucienu un izkā pu no maš ī nas.

Farzaneh ir neticami burvī ga un burvī ga meitene, mē s satikā mies Bandar Abbasā , un es apsolī ju viņ u apciemot Š irazā , kur atradā s viņ as universitā te. Viņ a bija tik priecī ga mani ieraugot, ka apskā va mani un satvē ra manu roku. Mē s iekā pā m taksī , sē ž ot aizmugurē jā sē deklī , un devā mies uz Hafiza kapu.

Man š ķ iet, ka daudzi jaunie pā ri speciā li ņ em taksi "dar bast" un tad bezmē rķ ī gi braukā pa pilsē tu, jo aizmugurē jie sē dekļ i ir vienī gais veids, kā bū t tuvā k viens otram. Viņ a cieš i satvē ra manu roku un atspiedā s pret mani.

"Tu to nedrī ksti, tu esi irā ņ u meitene, " es brī dinā ju.

- Aleks, es š eit esmu ļ oti vientuļ š , - atbildē ja Farzā ne un vē l spē cī gā k

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
iemiesojums