Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 6.2. nodaļa Isfahānas apskates objekti
Isfahā na - "puse pasaules"
Isfahā nu sauc par "Puse no pasaules" (Nesf e Jahan), un š is skaistais nosaukums pilsē ta ir daudz parā dā Imama Khomeini laukumam. Jaunais nosaukums neiesakņ ojā s, tā pat kā vecais - pirms revolū cijas š o laukumu sauca par Š ahskaju, un joprojā m cilvē ki to sauc par Nakhsh e Jahan (Pasaules portrets vai Pasaules seja). Š eit atrodas galvenā s atrakcijas.
Laukuma dienvidu pusē atrodas Imama moš eja (Masjid e Emam). Moš ejas iekš ē jā s sienas ir dekorē tas ar unikā liem zī mē jumiem, mozaī kā m un ornamentiem. Ja dodaties uz moš ejas centru uz vietu, kas uz grī das atzī mē ta ar melnu marmora kvadrā tu un dziedā siet vai sitiet plaukstas, jū s bū siet pā rsteigts par unikā lo akustiku, kad daudzkā rt pastiprinā tā skaņ a ir skaidri dzirdama jebkurā daļ a no moš ejas. Kā ds nejauš s tū rists, kurš izrā dī jā s mulla, nodziedā ja mums labi zinā mu melodiju no Korā na.
Laukuma austrumu daļ ā atrodas Sheikh Lutfalla moš eja (Masjid e Sheikh Lotf-Ollah), slavenā kā Irā nas moš eja un Isfahā nas pazī me. Ievē rojiet mihrabu un rež ģ a logus, bagā tī gu dekorā ciju, sarež ģ ī tas mozaī kas un kaligrā fiju. Labā kais apmeklē juma laiks ir saullē kts vai saulriets, kad telpu iekrā so saules stari un tā maina krā su no rozā uz oranž u.
Pretī moš ejai atrodas Ali Gapu pils (Ali vā rti). Pats interesantā kais, ko tur var darī t, ir uzkā pt augš stā vā un apskatī ties mū zikas istabu, kuras sienā s un griestos ir vā zes formas padziļ inā jumi, un tad var iziet uz terases un uzņ emt skaistas fotogrā fijas. no laukuma. Daudzā s sienā s ir atjaunotas vecā s gleznas un freskas.
Citā pilsē tas daļ ā jū s atradī siet lī dzī gu pili ar skaisto nosaukumu "Astoņ i Ē denes dā rzi" (Hasht Behesht). Agrā k tā tika uzskatī ta par greznā ko pili, š odien galvenokā rt ir saglabā jusies arhitektū ra un cirsts padziļ inā jumi, lī dzī gi kā Ali Gapu pilī .
Netā lu no laukuma atrodas Č etrdesmit kolonnu pils (Chehel Sotun). Mē dz teikt, ka tad, kad kolonnas atspī d pretī esoš ajā rezervuā rā , rodas ilū zija, ka kolonnu ir č etrdesmit. Pilī ir saglabā juš ā s daudzas freskas. Kā mums paskaidroja gide, dzeltenā krā sa gleznā s ir tī rais zelts, no kura vairā ki kilogrami izmantoti interjera dekorē š anai. Vienā no pils telpā m glabā jas 9. gadsimta Korā ns. ar imā ma Hasana zī mogu, un dā rzā guļ pā rakmeņ ojuš ies koki.
Netā lu no Lielā tirgus atrodas Kopienas moš eja vai piektdienas moš eja (Masjid e Jame). Š ī moš eja ir vecā kā Irā nā , tā s celtniecī ba tika pabeigta 8. gadsimtā . No tā varat doties uz Ali moš ejas minaretu (Manar e Masjid e Ali) un doties uz Harun Vilayet mauzoleju ar Khomeini un Khamenei mozaī kā m ā rpusē un iespaidī gā m freskā m iekš pusē . Jebkurā moš ejā viņ iem ļ ā va atpū sties karstā dienā , tā pē c strā dnieki gulē ja uz grī das.
Slavenā s Isfahā nas arhitektū ras struktū ras ir tilti. Sā ciet savu pastaigu no Trī sdesmit trī s arku tilta (Si-o-Se Pol). Vakarā tilts pā rtop par iecienī tu vietu jaunieš u vidū , pateicoties nomaļ ā m vietā m un stū riem, neuzkrī toš am apgaismojumam, kā arī labai tē jas namiņ am. Tajā laikā , kad es tur biju, pie tilta nebija nevienas upes. No turienes varat staigā t ar kā jā m lī dz Khaju tiltam (Pol e Khaju) un ar transportu uz pilsē tas vecā ko tiltu - Shahrestan tiltu.
Uz rietumiem no Isfahā nas ir divas interesantas apskates vietas, kuras ir viegli pieejamas ar autobusu. Abi atrodas pa vienu un to paš u ceļ u, tač u vislabā k ekskursiju sā kt no tā lā kā , kas atrodas 9 km attā lumā no pilsē tas – zoroastriā ņ u tempļ a (Ateshkade ye Esfahan). Š o templi III-VII gadsimtā uzcē la zoroastrieš i. Kā pš ana kalnā nebija viegla, jo bija jā kā pj pa akmeņ iem, te nebija ne ceļ u, ne taciņ u. Bet no kalna pavē rā s pilsē tas panorā ma.
Netā lu no tempļ a atrodas senie balož u mā jiņ as - torņ i, kuros katrā tika turē ti lī dz 1.000 balož u, lai savā ktu izkā rnī jumus un izmantotu tos kā mē slojumu laukiem.
Atgriež oties no tempļ a uz pilsē tu, pē c diviem kilometriem jū s redzē siet Abu Abdullah mauzoleju jeb, kā to sauc arī , Š ū pojoš os minaretus (Manar Jomban). Ik pē c pusstundas speciā li apmā cī ts cilvē ks uzkā pj labajā minaretā un sā k to š ū pot, kreisais minarets pats sā k š ū poties unisonā ar labo. Lai jū s visu redzē tu, uz tiem karā jas zvani.
