Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 5.1. nodaļa Abjans
Abjane - "vieta, kur aug kā rkli" (viena no nosaukuma izcelsmes versijā m)
Ideja doties uz š o kalnu ciematu radā s nejauš i - gribē jā m atrast vietu, kur var labi atpū sties, pastaigā ties un nofotografē ties skaistas. Ar parasto autobusu (1.5$) braucā m lī dz pagriezienam uz Abjanu, un tad plā nojā m braukt ar stopu. Rē za novē lē ja veiksmi un aizbrauca ar velosipē du. Tiklī dz viņ am izdevā s nobraukt piecdesmit metrus, mē s apturē jā m lielu pikapu, kura aizmugurē laimī gi ielē cā m. Atliek tikai gaidī t mū su riteņ braucē ju - tagad viņ š pieskrē ja pie pikapa, parā dot, ka nevē las mī t pedā ļ us un piekrita braukt ar mums.
Interesantā kais, ko darī t Abjanē , ir aplū kot mā jas no sarkanā mā la, kuru balkoni ir balstī ti uz koka pā ļ iem, ieskatī ties tradicionā lajos rež ģ u logos, pastaigā ties pa š aurajā m ieliņ ā m, uzkā pt uz mā jas jumta un pā rsteigt. lai konstatē tu, ka tas ir pagalms citiem. mā jas augš ā . Var nofotografē ties ar pilsē tas iedzī votā jiem, viņ i valkā krā sainas tautas drē bes (man teica, ka viņ i ir spiesti š ā di ģ ē rbties, lai piesaistī tu tū ristus). Turklā t ē zeļ i tiek izmantoti kā galvenais transporta lī dzeklis pilsē tā , tā pē c ciemats ir diezgan krā sains.
Pastaigā joties pa pilsē tu, atrodiet pamestu pirti (hammam) un apmeklē jiet ā rstniecisko avotu, dodieties uz moš eju ar konisku zilu jumtu (Imamzade ye Yahya) un apbrī nojiet mauzoleju ar skaistu dī ķ i. Pievē rsiet uzmanī bu klauvē jiem pie durvī m: apaļ iem un lieliem vai gariem un plā niem. Š ā di ā muri rada daž ā das skaņ as, lai mā jas saimnieki saprastu, kuru sū tī t sagaidī t ciemiņ u – sievieti vai vī rieti.
Pabraucā m garā m Abjanehai, kā saka, gar (no ieejas ciematā lī dz moš ejai) un pā ri (no cietokš ņ a drupā m kalnā lī dz fortam blakus radiotornim). Interesantā kā s jumtu fotogrā fijas nā ca no cietokš ņ a, bet labā kie panorā mas kadri no forta.
Ejot pa vienu no ielā m man kaut kas sā pī gi uzkrita uz galvas. Paskatī jos uz augš u un ieraudzī ju aprikož u koku. Bija augusta beigas, bet š ī s aprikozes bija tikko nogatavojuš ā s, sulī gas un garš ī gas, kaut arī pavisam mazas. Iespē jams, ka kalnu klimata dē ļ tie nogatavojā s vē lā k. Luka uzkā pa kokā un sā ka to kratī t, un mē s abi sā kā m vā kt augļ us. Savā cuš i veselu maisu aprikož u, pusdienojā m pie upes. Rē za ar velosipē du aizbrauca uz Kaš ā nu, un mē s devā mies uz izeju no pilsē tas, lai mē ģ inā tu braukt ar stopiem. Pirmā maš ī na, kas mums pabrauca garā m, apstā jā s.
- Kaš ā ns? š oferis jautā ja.
- Magjoni? (bezmaksas) - noskaidrojā m.
Jau no paš a sā kuma š oferis negrasī jā s ņ emt naudu par braukš anas maksu - viņ š uzreiz saprata, ka esam ā rzemnieki, un tagad gribē ja iepazī ties. Visvairā k viņ am patika Luka, kurš neizskatī jā s pē c irā nieš a - tipisks blondī ns, viņ š arī valkā ja sarkanu T-kreklu - š ā das krā sas apģ ē rbu viņ i labprā tā k nenē sā Irā nā . Un š oferis mani sajauca ar vietē jo iedzī votā ju. Jautri sarunā joties, mē s ā tri sasniedzā m Kaš ā nu.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
