Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 4. nodaļa. Kašāns
Nedzer no manas pudeles
No terminā ļ a man bija jā brauc ar taksi "dar-bast", jo nevarē ju orientē ties ielā s. Mani sagaidī ja viesmī lī gā Reza un uzreiz veda uz virtuvi, piedā vā jot nogarš ot kā du gardu irā ņ u dzē rienu. Viņ š izņ ē ma no skapja dī vaina izskata sē kliņ u, sajauca to ar ū deni un pievienoja sī rupu.
"Indei vienmē r jā bū t saldai, " viņ š paskaidroja.
"Tad vispirms dzeriet pats, tad es, " es ierosinā ju.
Izaicinoš i izdzē rā m glā zi vienā rā vienā . Tad es teicu:
- Ja tu mani neindē ji, Rē za, tad tu esi mans labā kais draugs.
Tā mē s kļ uvā m par draugiem. Vē lā k Rē za atzina, ka inde bijusi brā ķ a un nez kā pē c nestrā dā jusi, bet kopš tā laika es viņ am uzticē jos tā pat kā sev. Vakarā gaidī jā m ierodamies Luku, to paš u, kuru biju satikusi Kumā .
– Vai tieš ā m ir jā brauc lē ti? Gā ju kā jā m no autoostas, te iet ne vairā k kā desmit minū tes, - Luka iesmē jā s.
Mē s kopā sē dē jā m uz grī das un ē dā m pankū kas no vienas pannas, ko viņ š gatavoja, un turpat blakus stā vē ja paš a raž otā s baltkrievu kartupeļ u pankū kas, tomē r saldo krē jumu neatradu un nā cā s to aizstā t ar bezgarš ī gu jogurtu.
Ē dā m no vienas pannas un stā stī jā m viens otram par ceļ ojumiem un piedzī vojumiem. Bet, kad mē s ar Lū ku sā kā m dzert no vienas pudeles, Rē za aizdomī gi paskatī jā s uz mums.
– Tu nolē mi mū s atkal noindē t, Rē za? Es jokoju un pasniedzu viņ am pudeli: Iedzer ar mums!
- Es negribu, - Rē za atbildē ja, - ja tu dzē ri no š ī s pudeles, tad es no š ī s pudeles nedzerš u.
Tad viņ š mums pastā stī ja par ļ oti bī stamā m baktē rijā m, kas tiek pā rnestas, ja dzer no vienas pudeles, kā arī mā cī ja, kā pareizi dzert: jā paceļ pudele virs sevis un jā lej ū dens mutē strū klā , pudelei nepieskaroties. Tavas lū pas. Uz jautā jumu, vai viņ am nav bail ē st no tā paš a katla, viņ š atbildē ja, ka nebaidā s ē st, bet baidā s dzert, jo tas esot lipī gs.
Vē lā k novē roju, ka š ā da uzvedī ba ir daļ a no pieklā jī bas, tā pē c, ja tev piedā vā s dzert ū deni no pudeles, un tu uzliksi lū pas uz kakla, tad pē c tevis neviens ū deni nedzers.
Š ī pilsē ta ir pazī stama ar savu tirgu, audumiem, paklā jiem un keramiku, kā arī tradicionā lajā m mā jā m, kas atrodas tik tuvu viena otrai, ka nokļ ū stot vajadzī gajā vietā , kaut arī visu apiesit daž u stundu laikā , jū s ā rkā rtī gi piesā tinā ts ar pozitī viem iespaidiem.
Mani apbū ra Kaš ā ns. Lai mani saprastu, jums paš am jā redz Tabatabai, Borujerdi, Ameri un Abbasian mā jas. Kā pjot augš ē jos stā vos, spaidoties pa š aurajiem pakā pieniem un bezgalī gi iekā pjot daž ā dā s telpā s, ejot uz jumta un ē dot dā rzā plū ktos granā tā bolus un vī ģ es, man likā s, ka esmu pasakā "1000 un viena nakts". Man bija tik spē cī gs iespaids par pilī m un arhitektū ru, kur uz greznu piļ u fona spē lē jā s strū klakas un auga vī ģ es un granā tā boli. Citu apskates objektu vidū ir vē rts atzī mē t bijuš o pirti - Hammam e Sultan Mir Ahmad un vienu no labā kajiem parkiem Irā nā - Bagh e Tarikhi ye Fin (Fin Garden).
Pē c š ī s pilsē tas es vairs neapbrī noju Abjanas sarkanā s mā jas un Jazdas adobe ielas, un katru reizi, kad man jautā ja, kura Irā nas pilsē ta man patī k visvairā k, es atbildē ju: “Kashan – kheili dost daram” (man ļ oti patī k Kashan ).
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
