Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". 2.2. nodaļa Teherānas tirgus (zelts, augļi un garšvielas)
Tirgus veidoš ana Teherā nā.
Tajā vakarā Ramins man sarī koja ekskursiju pa tirgu. Austrumu tirgus tagad nepavisam nav tirgus, kas bija gleznots pirms divsimt gadiem. Tas ir parasts tirgus, tā ds pats kā Luž ņ iki Maskavā . Produkts, kas ir vienam pā rdevē jam, ir simtiem citu, mazā ki pā rdevē ji pē rk preces no vairumtirgotā jiem, pē c tam pā rdod tā lā k pircē jiem. Neko ī paš u par š o neatradu. Protams, bazā rā pā rdod simtiem visdaž ā dā ko eksotisku garš vielu, bet mums š ī s garš vielas ir tikai eksotika, bet pā rdevē jiem - rutī na - vienmē r jā domā , kā pā rdot vairā k, lai kļ ū tu bagā tā ki.
No otras puses, jebkurā Teherā nas bazā rā var iegā dā ties visu, par ko tik ilgi sapņ ojat: suvenī rus no Isfahā nas, kas dekorē ti ar zilu emalju, paklā jus, vara traukus no Kerman, nugu no Tebriz, pashmaku un baklavu no Jazdas. , sohat no Š irazas, masghati no Sirjanas un citi.
Pievienojiet savam attē lam riekstu kalnus bronzas vā zē s: valrieksti, Indijas rieksti, lazdu rieksti, pistā cijas un mandeles ar un bez mizas, vairā kas dateļ u š ķ irnes, simtiem daž ā du garš vielu, kuru nosaukumus es pat nezinu, vietē jā s vī ģ es, granā tā boli, mandarī ni un apelsī ni, kā arī avokado, mango un pasifloras augļ i, kas atvesti no kaimiņ valsts Pakistā nas.
Negribē tos uzskaitī t visas preces, kuras tur var atrast, jo Teherā nas bazā rs ir visi Irā nas tirgi vienuviet, tur var atrast visu. Tā pē c, aprakstot jaunu pilsē tu, aprakstī š u arī tā s tirgu, runā jot par ī paš ā m unikā lā m precē m, kas tiek raž otas tieš i š ajā reģ ionā.
Ramadā nā tirgus bija atvē rts lī dz vienpadsmitiem vai divpadsmitiem pē cpusdienā , pē c tam slē gts lī dz seš iem vakarā . Tač u pē c saulrieta sā kā s ī stā tirdzniecī ba. Uz letē m tika celti ī paš i Ramadā nam gatavoti saldumi no miltiem, olā m, medus un cukura: “zoulbija” gredzena formā un “bamiya” bumbiņ u formā.
Mē s visi nomazgā jā mies ar nacionā lo dzē rienu - svaigi spiestu sulu, piemē ram, melones pasniedz ar sasmalcinā tu ledu. Paš reizē jā s ē dnī cā s putru pasniedza ar vistas gabaliņ iem - "halim". Pasniedz ļ oti interesanti: vispirms liek putru, tad š ķ ī vja labajā pusē liek piecas vai seš as ē damkarotes cukura, bet kreisajā pusē daž as ē damkarotes kanē ļ a un vē l kā das garš vielas, visu kā rtī gi jā samaisa. un ē da.
Paspē ju apmeklē t arī juvelierizstrā dā jumu tirgu, man likā s, ka tas aizņ em veselu kvartā lu! Nekad nebiju redzē jis tik daudz zelta, rotaslietas š eit pā rdod kā kū kas no paplā tes - viena pā rdevē ja mazā kioskā apkalpo desmit klientus. Ar saimnieka atļ auju nobildē ju sev tī kamo kaklarotu un rokassprā dzes un stā stu, ka Krievijā parasti veikalā ir pieci apsargi un viens pircē js, un fotografē t ir aizliegts.
- Cik maksā grams zelta, - es jautā ju, skatoties uz rokassprā dzi.
- Tas atkarī gs no cenas birž ā , - atbild pā rdevē js un rā da aprē ķ inus uz kalkulatora, tagad viens grams tī ra zelta maksā ~52 dolā rus, cenas produktiem svā rstā s no 70 lī dz 90 dolā riem par gramu, atkarī bā no parauga. Iesaku pirkt 750 zelta, pā rē jais sakausē jums ir sudrabs. Vai vē laties iegā dā ties š o rokassprā dzi?
"Es nezinu, vai sieviete Krievijā to valkā tu, tas ir tik masī vs, mē s biež i valkā jam ķ ē des, " es atbildu.
– Rokassprā dze ir ļ oti laba dā vana, irā nietes ļ oti mī l zeltu un ļ oti to nē sā.
Patieš ā m, vē lā k biež i redzē ju sievietes valkā jam tik masī vas rokassprā dzes, ķ ē des nevienam neredzē ju, jo sievietes kakls parasti ir aizvē rts. Iespē jams, rokassprā dzes ir iemī ļ otas tieš i tā pē c, ka ar tā m var vicinā t.
Safrā ns uz galda, ģ imenes veselī ba.
Mē s staigā jā m starp rindā m, ik pa laikam apstā joties, lai kaut ko izmē ģ inā tu.
- Kas tas ir?
- Es norā du uz milzī gu apaļ u akvā riju, tikai piepildī ts nevis ar zivī m, bet ar kaut kā du sarkanu pulveri vai sē klā m.
- Tas ir safrā ns, - Ramins atbild, to izmanto kā garš vielu.
- Tik daudz! Kā pē c viņ i to izlika?
– Safrā ns ir ļ oti dā rgs. Viņ i to ievietoja tik caurspī dī gā traukā , lai parā dī tu, cik bagā ts un stabils ir viņ u uzņ ē mums.
Interesanti, cik maksā safrā ns.
- Par feran che gkhadr mishe? Ramins jautā persi valodā.
- Davazda hezar - yek mescal, - pā rdevē ja atbild. Divpadsmit dolā ri par miskalu (masas vienī ba, kas vienā da ar 4.6 gramiem).
Atsauce. Mū sdienu nosaukums "safrā ns" cē lies no arā bu vā rda "zafran", kas nozī mē "bū t dzeltenam". Safrā ns tiek novā kts ar rokā m, kā garš viela tiek izmantota safrā na ziedu stigmas, savukā rt paš am ziedam ir tikai trī s sarkanas stigmas. Tā dē jā di tā ir visdā rgā kā garš viela pasaulē.
Safrā na iepakojums, kas sver 1 gramu, š ajā tirgū maksā apmē ram 3 USD, savukā rt Maskavā tikai pusgramu pā rdod par 6 USD. Nolē mu pagaidī t braucienu uz Mashhad, kur safrā nu var nopirkt vē l lē tā k, jo tur tas tiek novā kts.
Man š ķ ita, ka safrā nu Irā nā pat mī l par daudz. Ī sa vē sturiska atkā pe: Kleopatra, š ķ iet, ar to krā sojusi matus, Aleksandrs Lielais smē rē ja safrā nu uz kaujā gū tajā m brū cē m, jo safrā ns ir antiseptisks lī dzeklis, un vē l kaut kas uz viņ a ķ ermeņ a - safrā ns stimulē mī lestī bas spē jas. Mū sdienu medicī na arī iesaka dzert safrā nu, lai normalizē tu asinsspiedienu un uzlabotu redzi. Tā pē c viņ i pē c iespē jas vairā k cenš as ē st, dzert, koš ļ ā t un smē rē t š o garš vielu.
– Safrā nu biež i pievienojam saviem ē dieniem, – Ramins apstiprina manu pieņ ē mumu.
- Vai jū s varat pagatavot vistu ar safrā nu? es jautā ju vē lreiz.
– Protams, mē s biež i gatavojam vistu ar safrā nu, tas ir mū su nacionā lais ē diens.
Trauku biež i dekorē jam arī ar dzeltenajiem rī siem, kurus krā sai iepriekš iemē rcam safrā nā.
Kas tā par dzelteno lietu? Es norā du uz burciņ u ar kaut ko dzeltenu, kas pā rkaisī ts ar kanē li.
– Š is ir mū su nacionā lais deserts – cho le zard. Bet š is ir arī deserts ar safrā nu - "masghati"
- Un š is dī vainā izskata dzeltenais cepums, - es nenomierinu, - ar safrā nu?
- Tas ir “kolo mpe”, cepums ar datumu iekš ā , š eit pievienots arī safrā ns.
- Vai jū s pievienojat safrā nu tē jai?
– Jā , safrā na tē ja ir ļ oti noderī ga. Un tagad es gribu jū s pacienā t ar nacionā lo saldē jumu. "Uz elli! ”, – Ramins vē rš as pie pā rdevē jas, un mums tiek pasniegtas divas porcijas dzeltena saldē juma ar safrā nu.
Autors: Kozlovskis Aleksandrs.
Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.
Avots: http://sanyok-belarus. cilvē kiem. lv/
