Grāmata "Neaizmirstamā Irāna". Ievads un noslēgums.

24 Decembris 2012 Ceļošanas laiks: no 01 Jūlija 2011 ieslēgts 01 Oktobris 2011
Reputācija: +272.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

“Noteikti pierakstiet - viss pā riet, viss aizmirstas. Saprotu, ka negribu rakstī t. Es gribu skatī ties, nevis rakstī t. Bet tad ir jā piespiež sevi. " Iļ ja Ilfs

Mans ziņ ojums ir seš u mē neš u ceļ ojuma pa septiņ ā m valstī m rezultā ts. Tā s lapā s Jū s sekosiet lī dzi manam marš rutam un redzē siet patiesi viesmī lī gus un draudzī gus cilvē kus Irā nā , iepazī sieties ar galvenajiem pilsē tu apskates objektiem, nacionā lo virtuvi un tautas amatniecī bu, kā arī varē siet labā k izprast cilvē kus, uz visiem laikiem kliedē jot Irā nas uzspiestos stereotipus. mediji.

Ceļ oš ana sniedz daudz pozitī vu emociju, mā ca komunicē t ar cilvē kiem, palī dz saprast, kā darbojas mū su pasaule. Kas attiecas uz mani, es jau iepriekš nolē mu doties uz Indiju, bet galu galā es tur netiku, paliekot Irā nā . Kā pē c man tik ļ oti patika Irā na, to var saprast, izlasot manu grā matu.


Ceļ ojuma laikā atklā ju sev jaunas spē jas - varē ju pamanī t daudzas lietas, kurā m iepriekš nebiju pievē rsusi uzmanī bu, turklā t daudz runā ju ar citiem cilvē kiem, jautā ju viņ iem un katru reizi uzzinā ju ko jaunu. Tā pē c mani stā sti ir tik dzī vi un patiesi. Starp citu, visi manis aprakstī tie gadī jumi ir oriģ inā li, tajos nav nekā tā la un viltota, tā pē c noteikti patiks. Rakstiet man vē stules uz: sanyok-belarus[at]yandex. ru un atstā jiet savas atsauksmes!

Pasaule ir draudzī ga, viesmī lī ga un atvē rta ikvienam no mums! Lasot š o grā matu, es ļ oti vē los, lai jū s tai noticē tu. Es novē lu jums patī kamu lasī š anu!

III grā mata. Neaizmirstamā Irā na

Ī sts ceļ ojums: 100% dabī gs produkts.

Nesatur mā kslī gos saldinā tā jus vai dabī gos aromatizē tā jus:

- bez ekskursijā m, gidiem un viesnī cā m

- bez paklā jiņ a, guļ ammaisa un telts

- bez regulā ra maksas transporta un taksometriem (vairā k nekā.90% no attā luma, ko veic ar stopiem)

Kopē jais attā lums: 8130 km. Maksas marš ruti ir atzī mē ti zilā krā sā.

Irā nas interaktī vā ceļ ojumu karte: http://g. co/maps/gwkpr

Nā c uz Austrumiem un esi tur viesis. Izbaudiet un mā cieties no saviem saimniekiem vienkā rš as (! ) cilvē ciskas vē rtī bas - draudzī gumu, viesmī lī bu, uzticī bu un godī gumu. Un ļ aujiet jums vienreiz nokļ ū t Irā nā un ļ aujiet sveš iniekam samaksā t par jums taksometrā , pirms jums ir laiks pajautā t, cik maksā , pilsē tā lai paņ em tevi pie rokas, pā rved pā ri ceļ am, atrod autobusu jums ir nepiecieš ama biļ ete un jā maksā par to. Ļ aujiet kā dreiz pajautā t ceļ u uz viesnī cu, un sveš inieks uzaicina jū s pie sevis, un jums tiek pagatavotas gardas vakariņ as, un visiem jū su “merci” mī ļ i atbildē s ar “haish mikona m”. Un lai dod tev atvadu dā vanas un pē c tevis lej no krū zes ū deni, un atvadī sies no tevis tā , ka asaras tecē s.

Un, kad jū s pā rņ em viesmī lī bas, uzmanī bas, mī lestī bas un rū pju jū tas, atgriezieties mā jā s, atgriezieties, lai dalī tos ar saviem mī ļ ajiem un apkā rtē jiem mī lestī bā , uzticī bā un draudzī bā , ko jū s tur jutā t, atrodoties Irā nā.


Es vē los izteikt pateicī bu visiem cilvē kiem, kuri man palī dzē ja gandrī z seš us mē neš us ilga ceļ ojuma laikā . Diez vai ir pietiekami daudz lapu, lai uzskaitī tu viņ u vā rdus, no kuriem daudzas jau esmu aizmirsis. Bet, bez š aubā m, atceros paš us cilvē kus, atceros viņ u draudzī gumu un sirsnī gi pateicos par tiem brī ž iem, kad biju patiesi laimī ga. Gribu teikt milzī gu cilvē cisku paldies (choh sagol, kheili motshaker rram, rahmat t) visiem tiem, kas manu Austrumu ceļ ojumu padarī ja par ī stu pasaku. Esmu piepildī ta ar nepā rvaramu pateicī bas sajū tu. Es novē lu jums labu veselī bu, ģ imenes labklā jī bu un lai Allahs sū ta jums savu ž ē lastī bu, un jū su ģ imenes dzī vo laimī gi!

Š ī nodaļ a ir sadalī ta vairā kā s sadaļ ā s un atspoguļ o manu personī go viedokli un iespaidus. Ja vē laties iegū t objektī vu priekš statu par Irā nu un izdarī t savus secinā jumus, izlasiet manus tā lā kos stā stus, kuros jū s atradī siet dialogus ar vietē jiem iedzī votā jiem. Sarunas laikā centos bū t pē c iespē jas objektī vā ks un atturī gā ks savā vē rtē jumā , uzdevu daudz jautā jumu un klausī jos uzmanī gi. Tā pē c es iepazinos ar daž ā diem viedokļ iem, un man ir liels prieks, ka varē ju jums tos sniegt. Komentē jiet un atstā jiet savas atsauksmes, man tas ir ļ oti svarī gi. Es novē lu jums patī kamu lasī š anu.

Irā na ir ļ oti neparasta, kaut vai tā pē c, ka mē s par to maz zinā m. Pirms brauciena manas zinā š anas par š o valsti ierobež oja galvenokā rt iespaidi par politisko reportā ž u televī zijā.

Es domā ju, ka irā ņ i raksta un runā arā bu valodā un lū dz savu dievu, ko sauc par Allā hu.

Sievietes valkā melnu plī vuru, kas aizsedz seju un atstā j tikai š ķ ē lumu acī m. Es arī zinā ju, ka ir ļ oti stingri likumi, un pat ā rvalstu tū ristiem ir jā valkā plī vurs. Man š ķ ita, ka sievietē m ir ī paš i bī stami doties uz š o valsti, jo viņ as var tikt paverdzinā tas.

No ziņ ojumiem es zinā ju, ka Irā na izstrā dā kodolieroč us, un, lai to novē rstu, citas valstis pastā vī gi pret to ieviesa sankcijas. Irā na ir mā jvieta teroristiem, kurus sponsorē Irā nas valdī ba, tā pē c Dž ordž s Buš s nosauca š o valsti par "ļ aunuma asi". Kopumā Irā na tika saistī ta ar disfunkcionā lu un nedroš u valsti.

Tomē r pē c ceļ ojuma uz Irā nu mani uzskati ir krasi mainī juš ies. Kā jau gaidī ju, visas briesmas bija ā rkā rtī gi pā rspī lē tas, un daudzas lietas izrā dī jā s patiesī bā pavisam citā das nekā mē s par tā m domā jā m.


Izrā dī jā s, ka irā ņ i raksta un runā persieš u valodā (persieš u valodā ), kuras alfabē ts izveidots, pamatojoties uz arā bu rakstī bu un papildinā ts ar vairā kā m citā m rakstzī mē m, lasā ms no labā s uz kreiso pusi. Viņ i lū dz to paš u Dievu kā kristieš i, bet arā bu valodā viņ u sauc par Allah, lai gan daž reiz viņ i lieto persieš u vā rdu "Kho da" (Dievs).

Sievietes Irā nā nevalkā plī vuru; saskaņ ā ar likumu viņ ā m ir jā valkā galvas lakats, kas nosedz matus, un apmetnis, kas slē pj figū ru. Seja parasti paliek atvē rta. Jebkurai sievietei, pat ja viņ a nā k no citas valsts, ir jā ievē ro š is likums. Ā rzemnieks, tā pat kā vietē jie iedzī votā ji, nevar ievest valstī alkoholu un to lietot, Irā nā ir sausais likums.

Neskatoties uz aizskaroš o epitetu "Ļ aunuma ass", š ī valsts joprojā m ir diezgan droš a.

Salī dzinot ar kaimiņ valstī m, piemē ram, Pakistā nu un Afganistā nu, Irā nā nedzī vo vai nemā cā s teroristi, neaudzē opiju vai negatavo kontrabandas ieroč us, un pē dē jais karš beidzā s pirms 25 gadiem. Turklā t Irā nai ir lielā kā s gā zes un naftas rezerves, un daž as valstis ir ļ oti ieinteresē tas izspē lē t savus resursus scenā rijā ar Irā ku.

No manā m vē stulē m ceļ ojuma laikā:

“Irā na ir traka valsts, es negribu no š ejienes aizbraukt, š eit ir tik forš i cilvē ki! ",

“Š eit ir lieliski. Pirmkā rt, cilvē ki. Jums š eit patiktu! »

“Irā na ir labā kā valsts tū ristiem, kā du esmu redzē jis! »

Ī sam ievadam š ajā valstī iesaku noklausī ties Vadima Zaharova dziesmu “I first come to Iran” no viņ a Irā nas dienasgrā matu cikla. Teksts ir ļ oti ietilpī gs un talantī gs, man labā k patī k akustiskais variants, uz kuru dodu saiti: http://sanyok-belarus. cilvē kiem. lv/Iran_Music/V. Zaharovs_-_YA_v_pervyi_raz. mp3

Dziesmas komentā ri:

“Viņ iem ir arī pavisam cits gads” - saskaņ ā ar Irā nas kalendā ru tagad ir 1390 (pē c 2011.  gada AD).

2. “Nez kā pē c viņ iem piektdien š eit ir svē tdiena! - Piektdiena ir vienī gā brī vdiena nedē ļ ā.

3. "Alkoholiķ us nekur nesatiksi" - alkohola lietoš ana ir aizliegta un tiek sodī ta.

4. "Un viņ i raksta atpakaļ gaitā " - viņ i raksta persieš u valodā no labā s uz kreiso pusi.

5. "Tad, protams, visi teiks" Hayley mamnum "-" liels paldies" persieš u valodā.

6. "Galu galā , ja viņ i mani pē kš ņ i noķ er ar ģ itā ru" - Irā nā ir aizliegts spē lē t ģ itā ru.


7. “Nevajadzē s ilgi nokļ ū t zindanā ” - no persieš u valodas “cietums”.

8. “Un man ir pietiekami daudz “moš keļ a” bez tā ” - no persieš u valodas “moshkel” tiek tulkots kā “problē ma”.

9. "Un viņ u Allā hs arī aizliedz taukus" - Islā ms aizliedz ē st cū kgaļ u.

Mans budž ets.

Irā nas naudu aprakstī ju savā stā stā “Iebraukš ana Irā nas augsnē ”, vē los sī kā k raksturot budž etu.

Tikai 60 dienu laikā , ceļ ojot pa Irā nu, es iztē rē ju 360 USD skaidrā naudā (200 USD no manis + 160 USD aizņ emtā naudas), tas izrā dī jā s apmē ram 6 USD dienā , no kuriem 110 USD bija drē bē m, grā matā m un apmaksā tam transportam. Atseviš ķ i samaksā ju konsulā ro nodevu 15€ un vī zu caur apmaksā tu starpnieku 38€, kopā sanā ca 53€.

Irā nā es nokļ uvu ā rkā rtī gi sarež ģ ī tā finansiā lā situā cijā . Pē c ceļ ojuma pa Azerbaidž ā nu man skaidrā naudā palika apmē ram 200 USD, un ar tiem es iebraucu Irā nā . Tajā paš ā laikā kartē palika aptuveni 800 USD. Tā tad starptautiskā s plastikā ta kartes Irā nā nedarbojas ekonomisko sankciju dē ļ . Velti es atnā cu uz savas bankas biroju Maskavā un prasī ju darbiniecei, vai varu izmantot VISA Irā nā . Starp citu, saņ ē mu atbildi “protams, ka vari” un pat jautā ju, vai viņ iem ir klienti, kuri, atrodoties Irā nā , izmantoja plastikā ta kartes. Darbiniece atbildē ja, ka tā di klienti esot. Tagad es gribē tu satikt š o darbinieku un ieskatī ties viņ am acī s.

Tā tad, es nevarē ju izmantot savu karti, turklā t mani vecā ki to paš u iemeslu dē ļ nevarē ja man veikt naudas pā rskaitī jumu no Baltkrievijas. Es runā ju ar nodaļ as vadī tā ju Bank e Melli Iran (Irā nas Nacionā lā s bankas) galvenajā birojā Teherā nā , bet viņ š teica, ka nav iespē jams nosū tī t naudu.

Man nā cā s lū gt palī dzī bu no sava Irā nas drauga Ramina, kurš mani uzņ ē ma Teherā nā . Es aizņ ē mos no viņ a un viņ a draugiem $ 160.


Atš ķ irī bā no Saū da Arā bijas, Apvienotajiem Arā bu Emirā tiem, Irā kas, Afganistā nas un Pakistā nas, kur ticī gie ir musulmaņ i sunnī ti, Irā nā pā rsvarā ir š iī tu musulmaņ i. Š iī tu moš eju no sunnī tu var atš ķ irt ar to, ka uz tā s bū s karogs, ticī gie lū gš anas laikā zem galvas liks svē takmeni, un arī lū gš anas laikā š iī ti tur rokas gaisā , atš ķ irī bā no sunnī tiem. , kas tos pielika pie jostas.

Pē c ceļ ojuma mans iespaids par islā mu mainī jā s uz labo pusi. Man patika islā ms, precī zā k, patika, kā cilvē ki cenš as dzī vot pē c tā priekš rakstiem. Kad es jautā ju cilvē kiem Irā nā , vai viņ i lieto alkoholu, apmē ram astoņ i no desmit man atbildē ja, ka viņ i nekad nav mē ģ inā juš i alkoholu vai narkotikas, daudzi man jautā ja, kas tas ir un kā tas darbojas.

Korā ns saka, ka nedrī kst krā pties, zagt un krā pties, un daudzi cilvē ki arī cenš as ievē rot š os principus. Vairā kus mē neš us, uzturoties Irā nā un sazinoties ar citiem ceļ otā jiem, man nav gadī jies dzirdē t par vienu tū ristu zā dzī bas gadī jumu. Nekad neesmu ticis apkrā pts tirgū , vienī gi bijuš i vairā ki nesapraš anā s gadī jumi ar taksistu vadī tā jiem.

Un tad, kā likums, viņ i nolika š ņ abi uz galda, lē ja un dzē ra, patiesi nesaprotot un apvainojoties, kā pē c es atteicos. Tas man radī ja lielu diskomfortu, jo Korā ns aizliedz lietot alkoholu un kategoriski aizliedz reibumā vē rsties pie Dieva. Turklā t gandrī z visas Uzbekistā nas madrasas un moš ejas ir pā rvē rstas par muzejiem un tū ristu apskates objektiem.

Č eč enijā un ī paš i Dagestā nā joprojā m populā ra ir vahabī tu kustī ba, kas apgalvo, ka ir jā nogalina neticī gais, pat ja viņ š ir musulmanis, ja tas traucē sabiedrī bas islamizā ciju. Lai gan islā ms, tā pat kā kristietī ba, aizliedz nogalinā t.

Azerbaidž ā nā cilvē ki maz ievē ro islā ma priekš rakstus, š ī valsts ir vairā k sekulā ra nekā musulmaņ u.

Sievietes Irā nā.

Es izlasī ju š ā du komentā ru vienā no ceļ ojumu forumiem.


Meitene uzrakstī ja grā matu par sievieš u verdzī bu austrumos, un pirms tā s publicē š anas viņ a lū dza tur esoš os izlasī t viņ as grā matas elektronisko versiju un atstā t savus komentā rus. Jo viņ a pati nekad nav bijusi musulmaņ u valstī un nezina visus "smalkumus". Interesanti, no kurienes viņ a ņ ē musi materiā lu savai grā matai, varbū t no vē stures grā matā m? Tā pē c, ja esat sieviete un arī nolē mā t uzrakstī t lī dzī gu grā matu, pā rtrauciet š o darbī bu, Irā nā nav sievieš u verdzī bas! “Pazī stot” sievietes, kuras tur nekad nav bijuš as, uzreiz iesaucas: “Vai tad Irā nā viņ as nevalkā burku un neaizsedz seju? » Nē , viņ i to nedara. Un seja parasti nav aizsegta.

Kā jau minē ts, islā ma likumi sievietē m nosaka noteiktus ierobež ojumus: viņ ā m ir jā valkā lakats, kas aizsedz matus, un apmetnis, kas slē pj figū ru. Lai izvairī tos no neskaidrī bā m, vē los paskaidrot, kā š alle atš ķ iras no hidž aba, burkas un plī vura.

Š alle var bū t jebkuras formas un jebkuras diskrē tas krā sas. Tas ir gandrī z vienī gais aksesuā rs, kas pastā vī gi ir redzams, tā pē c mana irā ņ u draudzene modes veikalā iegā dā jā s sev ļ oti dā rgu š alli.

Hija b - jebkurš apģ ē rbs no galvas lī dz kā jā m, tač u biež ā k ar š o vā rdu saprot islā ma sievieš u lakatu.

Chadra ir gaiš s sievieš u pā rvalks baltā , zilā vai melnā krā sā . Tas tiek uzvilkts, izejot no mā jas, un nosedz sievietes figū ru no galvas lī dz kā jā m, valkā kultū ras un reliģ isku iemeslu dē ļ . Jū s redzē jā t melnu plī vuru ziņ ojumos par Irā nu. Viņ a tiek valkā ta apmeklē jot moš ejas un, kā pamanī ju, tad, kad viņ i dodas uz tirgu, jo tas ir ē rti. Plī vurs neaizsedz seju.

Paranja - sievieš u virsdrē bes, kas ir rī tasvā rki ar garā m mā kslī gā m piedurknē m un seju nosedzoš u matu tī klu - č ač vans. Sievietes to valkā Irā kā , Afganistā nā un Pakistā nā.

Burka - var izmantot kā sinonī mu vā rdam plī vurs, bet es domā ju knā bja formas masku, ko nē sā sievietes Irā nas pilsē tā Bandar Abbas un Persijas lī č a piekrastē.

Ir liels malds domā t par to, cik atņ emtas un “nobijuš ā s” irā ņ u sievietes. Patiesī bā daudzi no viņ iem pieņ em patstā vī gus lē mumus ģ imenē , daudzi pelna naudu, un daž i pat izš ķ iras un pamet vī ru.

Jaunas meitenes vienmē r ļ oti rū pē jas par sevi un pieliek daudz pū ļ u, lai seja izskatī tos iespaidī ga, jo š ī ir vienī gā atvē rtā ķ ermeņ a daļ a. Tā pē c daudzi tū risti pē c Irā nas apmeklē juma saka, ka irā ņ u sievietes ir ļ oti, ļ oti skaistas. Acī mredzot spē ja redzē t tikai seju labvē lī gi ietekmē vī rieš u iztē li. Š ajā ziņ ā hidž aba nē sā š ana sievietei sniedz daudz vairā k plusu nekā mī nusu.


Galu galā jebkura sieviete nevē las, lai sveš inieki apspriestu, vai viņ ai ir pienā cis laiks ievē rot diē tu un vai viņ ai ir pietiekami krā š ņ as formas. Tā pē c ne katra irā ņ u meitene piekrī t "izģ ē rbties" pē c Eiropas modes. Galu galā , lai izskatī tos absolū ti burvī ga, viņ ai vienkā rš i jā uzvelk hidž ā bs, jā uztaisa skaists grims un jā lieto smarž as.

Jau vairā kus mē neš us Irā nā irā ņ u meiteņ u "skaistā s" sejas ir nedaudz noguruš as. Tas notika tā pē c, ka pē c grima, lai gan tie izskatī jā s kā uz glancē ta ž urnā la vā ka, tie izskatī jā s tieš i tā pat. Mē ģ inā š u aprakstī t modesista tē lu no Teherā nas.

Pirmais un obligā tā kais noteikums ir izmantot pē c iespē jas vairā k kosmē tikas, rū pī gi ģ ipsē t, lai paliek tikai acis, un nav redzama neviena kroka. Kā jū s saprotat, ā da zem š ā da grima slā ņ a vispā r neelpo, un karstais klimats un saule palielina tā s dehidratā ciju.

Tad, atvainojiet, uz sejas parā dā s pū tī tes, kuras rū pī gi noš paktelē ar papildu grima kā rtu. Uzmanī gi ieskatoties š ā dā sejā , ar š ausmā m var pamanī t, cik nož ē lojamā stā voklī ir novesta ā da.

Uz deguna jū s noteikti redzē siet, vai aprakstī tā meitene ir ī sta modesista, pā rsē js krusta formā . Pē c pā rsē ja var spriest, ka meitene nesen viesojā s pie ķ irurga. Deguna izlī dzinā š anas ķ irurģ ija tiek uzskatī ta par ļ oti prestiž u, tač u vissvarī gā kais ir noturē t pā rsē ju pē c iespē jas ilgā k, lai visi, burtiski visi to varē tu redzē t. Pā rsē js ir operā cijas apstiprinā jums, un ilgu laiku (lī dz tā noņ emš anai) norā da uz tā ī paš nieka augsto statusu.

Mū su meitene valkā pā rā k lielas tumš as brilles, greznu Dolce & Gabbana lakatu un pasteļ krā sas lietusmē teli, kā arī baltus cimdus, lai aizsargā tu rokas no svelmes saules.

Viņ a izmanto arī smarž as, kuru pamatā ir dabī gas aromā tiskā s eļ ļ as, kuru smarž a padara vī rieš us trakus.


Pieņ emsim, ka es jū s pā rliecinā ju, ka hidž ā ba nē sā š ana nav nevienlī dzī ba attiecī bā pret sievietē m, bet jū s varat man jautā t, vai sociā lajā dzī vē pastā v nevienlī dzī ba? Patieš ā m, Irā nā sievietes neieņ em vienlī dzī gu stā vokli ar vī rieš iem. Sievietē m, piemē ram, ir aizliegts strā dā t par tiesnesē m, jo ​ ​ saskaņ ā ar Korā nu nav iespē jams pieļ aut, ka sievietes pieņ emtais lē mums ir saistoš s vī rietim. Sievietes parasti saņ em mazā ku algu nekā vī rieš i, tā pē c vī rieš i vienmē r tiek uzskatī ti par kandidā tiem uz atbildī gā kiem amatiem. Vairā k varat lasī t siž etā "Saruna uz viena dī vā na". Š ā di lē mumi visbiež ā k tiek saistī ti ar to, ka parasti ģ imenē strā dā tikai vī rietis, savukā rt sieviete ir atbrī vota no pienā kuma pelnī t un jā koncentrē jas uz bē rnu audzinā š anu.

Precē tai sievietei ir vē l vairā k ierobež ojumu. Viņ ai nevajadzē tu iesaistī ties sarunā ar sveš inieku vai atrasties viņ a tuvumā , piemē ram, sē dē t tā s paš as automaš ī nas aizmugurē jā sē deklī . Viņ ai aizliegts ierasties vī rieš u priekš ā ar nesegtu galvu un bez lietusmē teļ a, arī tad, kad viņ as mā jā ierodas viesi. Vī ra nodevī bas gadī jumā viņ u sagaida bargs sods, tač u ar akmeņ iem nā vē nemē tā sies, kā kaimiņ valstī.

Tas, vai ā rzemniecei ir bī stami doties uz Irā nu kā tū ristei, ir atkarī gs tikai no viņ as paš as, no viņ as ģ ē rbš anā s manieres un uzvedī bas. Irā nas ceļ otā ju atsauksmes liecina, ka ceļ oš ana Irā nā nav bī stama, un vietē jie vī rieš i viņ us galvenokā rt uztvē ra kā viesus un ā rzemniekus. Viņ us aicinā ja mā jā s, ā rstē ja, atvadoties pasniedza dā vanas un novē lē ja visu to labā ko.

Man š ķ iet, ka š obrī d daudz bī stamā k ir doties uz Turciju, kur katrs vietē jais jā tnieks centī sies nosaukt tavu dzī vesbiedri par "Nataš u" un sagrā bt viņ u aiz mī kstā s vietas, kamē r tu nogriezī sies, lai apskatī tu suvenī rus.

Mā jas dzī ve.

Irā ņ i ir ļ oti viesmī lī gi un aicinā s ciemos jau pirmajā tikš anā s reizē . Un, iespē jams, uz jautā jumu: “Kur ir tuvā kā viesnī ca? » Kā ds nejauš s garā mgā jē js tev atbildē s: “Kā pē c viesnī ca? Nā c pie manis ciemos. "

Ja jū s ieradī sieties ciemos pie sava Irā nas drauga, tad visticamā k jums tiks iedots krē sls un sē dinā ts pie galda, lai vakariņ otu, un jū su ieraš anā s reizē no atzveltnes krē sliem un dī vā niem tiks noņ emti pā rvalki. Un jū s varat gulē t gultā.

Bet, ja pieņ emsi sveš inieka uzaicinā jumu, tad visticamā k ē dī si sē ž ot uz grī das. Galda vietā vī rietis uzliks uz grī das eļ ļ as lupatiņ u, tad dosies uz otru mā jas pusi un atgriezī sies no turienes ar kū kā m, vistu un rī siem, un, kad paē dī si, traukus paņ ems atpakaļ.


Varbū t jū s nekad neredzē sit sievieti mā jā . Bet, ja vī rietis atļ aus sievai pusdienot ar tevi, tad sieviete centī sies ievē rot pieklā jī bas noteikumus: uzvilks lietusmē teli un uzsē s š alli, nerunā s, bet tikai klausī sies un klusē s. Lielā kajā daļ ā mā ju nav gultas, tā pē c visi guļ uz grī das uz ī paš iem matrač iem. Gulē t uz tiem ir ne mazā k ē rti kā gultā.

Ja jums ir ierobež ots laiks, tad labā kais veids, kā izmē ģ inā t Irā nas virtuvi, ir vakarā doties uz tradicionā lo bufetes tipa restorā nu, kur tiks prezentē ti vairā k nekā piecdesmit nacionā lie š edevri. Ja atnā ksi ciemos, noteikti tev pagatavos kaut ko nacionā lu.

Pretē jā gadī jumā daž ā dā s valsts daļ ā s jū s nobaudī siet vienu un to paš u kebabu ar rī siem un "sviestmaizes" ar picu, un, ierodoties mā jā s, noteikti rakstiet, ka viņ i Irā nā neē d neko citu kā kebabu. Un, protams, jū s kļ ū dā ties.

Irā nā izmē ģ inā ju apmē ram trī sdesmit daž ā dus ē dienus un varu teikt, ka irā ņ u virtuve ir ā rkā rtī gi daudzveidī ga. Esmu izmē ģ inā jis visu tā lā k minē to. Kaut ko, ī paš i saldumus, nofotografē ju. Raksturojot jauno pilsē tu, aprakstī š u tā s nacionā los saldumus.

Pamatē dieni:

Kashko bademjan ir mans mī ļ ā kais ē diens, baklaž ā nu biezputra ar garš vielā m.

Kuku sabzi (kookoo sabzi) - smalki sagrieztus zaļ os dā rzeņ us apcep pannā ar olu un miltiem kā kotletes.

Bagkhali e polo ba goosht (baghali e polo ba goosht) - rī si ar ī paš ā m baghali pupiņ ā m un garš vielā m, vā rī ti kopā ar liellopa gaļ u kā plovs.

Khagine (khagineh) - omlete ar dī vainiem kaltē tiem augiem un gaļ u.

Ghormeh sabzi - gaļ a ar dā rzeņ iem un sarkanajā m pupiņ ā m.

Khoresht gheimeh - sautē jums ar zirņ iem, citronu un garš vielā m

Khoresht fesenjan - gaļ a ar sē nē m un riekstiem, kas atgā dina gruzī nu ē dienu.

Kotlet (kotlet) - liellopa gaļ as kotlete.

Kofte (kofte) - kufta kā Azerbaidž ā nā , ļ oti liela frikadele zupā.

Dolme (dolmeh) - dolma.

Shirin polo ir saldie rī si ar rozī nē m un citā m garš vielā m.

Halva (halva) ir salda un vienlaikus rū gta masa (kā sodas "toniks") tumš ā krā sā no ceptiem miltiem, olā m, cukura, safrā na un citā m garš vielā m.

Faludeh e Kermani - mazas rī su miltu bumbiņ as peld piparmē tru vai rož u ū denī.

Faludeh e Shirazi (faludeh e Shirazi) - plā nu rī su miltu vermicelli pā rlej ar rož ū deni un citronu sulu.


Sho le zard (shole zard) - rī si, kas mē rcē ti safrā nā ar cukuru, vā rī ti kā rī su putra.

Gaaz (gaz) - visu veidu nuga: ar minā lriekstiem un lazdu riekstiem, kā Tebrizā vai ar pistā cijā m, kā Isfahā nā.

Komach (dī guš i miltu cepumi ar datelē m iekš ā )

Kolompe (kolompe) - cepumi no parastajiem miltiem ar datumu iekš pusē

Masghati ir ļ oti salds maisī jums ar safrā nu.

Pashma k (pashmak) - izskatā s pē c kokvilnas, bet pamatnē papildus cukuram tiek izmantoti arī milti, kas pieš ķ ir interesantā ku garš u.

Baghlava e yazdi (baghlava e yazdi) - baklava, gabali ir nedaudz biezā ki nekā turku lī dzinieks.

Sohan (sohan) - izgatavots no miltiem, olā m, cukura un daudzā m garš vielā m, pā rdod plā nu cieto disku veidā.

Poulaki (poulaki) - plā nas un caurspī dī gas, apaļ as cepta cukura plā ksnes

Nabats (nabats) - sacietē juš a cukura sī rupa lietiņ š apļ a vai kvadrā ta formā , kā arī gabaliņ i konfekš u veidā.

Koluche (koloocheh) - apaļ ie cepumi ar riekstu pildī jumu

Khoshkar - pankū kas no ī paš as mī klas ar saldu riekstu pildī jumu.

Re sht (resht) - tā s paš as pankū kas, tikai bez pildī juma

Balal (balal) - kukurū za, kas tiek cepta uz atklā tas uguns jebkurā Teherā nas lielā parkā , pasniegta ar cukuru vai sā li.

Saldumi Ramadā nā:

Zowlbiaya - cepumi no miltiem, olā m un safrā na gredzena formā

Bamiye (bamiye) - tas pats, bet pasniedz ar saldo sī rupu pildī tu virtuļ u formā.

Taksometrs Irā nā tiek saprasts kā garā mbraucoš a taksometra automaš ī na, kas izbrauc uz kā du laukumu un pa ceļ am uzņ em pasaž ierus. Lai nokļ ū tu noteiktā pilsē tas daļ ā , visticamā k, nā ksies nomainī t vairā kas no š ī m automaš ī nā m, piemē ram, pirmā maš ī na aizvedī s lī dz lielam krustojumam, kur š ķ ē rsosi ceļ u un pā rsē dī sies citā auto, kas brauks jums vajadzī gajā virzienā.

Ja jā nokļ ū st konkrē tā adresē , jā brauc ar taksi un jā saka “dar-bast”, vairā k var lasī t siž etā “Taxi dar-bast”.

Starppilsē tu autobusi joprojā m ir lē ti pat pē c pē dē jā gā zes cenas pieauguma:

1000 km maksā.17$, lidojums Mashhad-Tehrā na

500 km - $12, lidojums Astara-Tehrā na.


200 km - $3, Kerman-Bam lidojums.

Autobusi ir tī ri un ē rti, bet sē dekļ i ir ļ oti neē rti, pē c daž ā m stundā m sā k sā pē t kakls.

Autobusā lī dz vakaram tiks demonstrē tas persieš u filmas, un kondicionieris darbosies ar pilnu jaudu, tā pē c salonā lī dzi jā ņ em ausu aizbā ž ņ i un siltas drē bes.

Kaimiņ pilsē tā var nokļ ū t ar garā mbraucoš u auto, ko sauc par "savari". Tos var redzē t pie izejas no pilsē tas, kur autovadī tā ji gaida savus pasaž ierus. Maksa "savari" ir vairā kas reizes dā rgā ka nekā starppilsē tu autobusā.

Ja pasaki “savari” š oferim, ka nav naudas, tad viņ š tevi aizvedī s bez maksas, jo esi ā rzemnieks. Kā das frā zes pateikt vadī tā jam, lai viņ š jū s pareizi saprastu, es detalizē ti aprakstī ju stā stā “Stopu nodarbī bas irā ņ u valodā ”. Nobraucot aptuveni 6000 km pa Irā nu, varu teikt, ka š eit ir vislabā kā stopē š ana.

Persijas lī č a salas Qeshm un Kish var sasniegt ar prā mi no Bandar Abbas. Biļ ete uz aptuveni. Qeshm maksā s 6 USD un apmē ram. Kiš s - 14 USD vienā virzienā . Par aptuveni.

Kiš u var sasniegt arī no Bandar Charak, no kurienes prā mis maksā.12 dolā rus, un pirms daž iem gadiem lē tā s laivas tika aizliegtas.

Vī zu jautā jumu saņ emš ana un risinā š ana

1. Pā reja no Azerbaidž ā nas

2. Teherā na

Teherā nas tirgus (zelts, augļ i un garš vielas)

Golestā nas pils

valsts kasē

Nacionā lais muzejs

Stikla un keramikas muzejs

Paklā ju muzejs

4. Kaš ā ns

Autostopu nodarbī bas persieš u valodā

6. Isfahā na

Isfahā nas apskates vietas

Isfahā nas tirgus (paklā ji un saldumi)

Š irazas apskates vietas

Persepolis un apkā rtne

8. Benders Abass

9. Kē š mas sala

10. Benders Č araks

11. Kiš as sala

13. Kermans

Kermanas apskates vietas. mahan

Kerman Bazaar (paklā ji, trauki un saldumi)

Atrakcijas Yazd

15. Mashhad

Secinā jums

Secinā juma vietā

Un es to darī tu vē l vismaz vienu reizi

Dodieties uz Mashhad, lidojiet uz Š irazu

Un lē nā m staigā jiet pa Teherā nu ...

(no V. Zaharova dziesmas)


Droš i vien jau sapratā t, ka es no visas sirds iemī lē ju Irā nu par tā s iedzī votā ju laipnī bu un draudzī gumu, par viņ u neieinteresē tī bu, dā snumu un atsaucī bu, tā pē c manu grā matu pā rņ em ī paš a mī lestī bas un pateicī bas sajū ta. Iespē ju robež ā s centos grā matā neaiztikt politiku, tā pē c teikš u tikai to, ka Irā na nav tā da, kā du to mums pasniedz medijos. Un pē c sava ceļ ojuma, komunicē jot ar ceļ otā jiem, es viņ iem arvien biež ā k jautā ju: “Kā , vai tu vē l neesi bijis Irā nā ? ! »

Š ī valsts var apmierinā t visprasī gā kos ceļ otā jus. Š eit jū s varat apmeklē t karstā ko vietu uz Zemes, Lutas tuksnesi, un doties slē pot Damavand kalnu ledā ja slē poš anas kū rortā , izmē ģ inā t melnos kaviā rus Kaspijas jū rā un doties makš ķ erē t tunzivis Persijas lī cī . Irā nas dā rzos aug granā tā boli, vī ģ es, vī nogas, apelsī ni, mandarī ni un laimi.

Laukos aug melones un arbū zi, safrā ns, palmā s aug visgardā kā s dateles. Uz kokiem var atrast visu veidu riekstus - lazdu riekstus, mandeles, pistā cijas. Š eit ir daudz vē sturisku apskates vietu, un tā nav tikai plaš i reklamē tā Persepolisa. Apmeklē jot Teherā nas Nacionā lo muzeju, jū s paš i redzē siet, ka daudzi eksponā ti ir datē ti ar 2. gadu tū kstoti pirms mū su ē ras. n. e. , un esiet apburts ar Teherā nas Valsts kasi, kurā ir viena no labā kajā m juvelierizstrā dā jumu kolekcijā m Tuvajos Austrumos.

Grū tī bas ar Irā nas apmeklē jumu, manuprā t, tū ristiem sagā dā tas, ka attiecī gā s kompā nijas piedā vā tikai dā rgas ekskursijas, savukā rt informā cijas trū kuma dē ļ par valsti ir grū ti paš iem plā not ceļ ojumu, atrast krievu- runā još s gids un rezervē jiet nepiecieš amā s viesnī cas marš rutā.

Pē c manu stā stu publicē š anas saņ ē mu daudzas lasī tā ju vē stules, daudzas atsauksmes man ir ļ oti glaimojoš as, un daž as liek aizdomā ties, vai lasī tā js ir pareizi sapratis manus vā rdus un vē stī jumu grā matā . Tieš i jū su atsauksmes pamudinā ja mani uzrakstī t ī su rakstu ar tik dī vainu nosaukumu.

1. Paldies par grā matu! Tieš i pē c izlasī š anas es stingri nolē mu doties uz Irā nu! Emī ls

2. Pē c taviem stā stiem gribu aizbraukt un redzē t to savā m acī m!

3. Esmu sajū smā ! Atvē ra skatī ties un lasī t visu nakti. Labi uzrakstī ts, nekas lieks, nekā das pā rslodzes. Lai veicas turpmā k! ! ! Dmitrijs

4. Paldies! ! ! Ļ oti interesanti. Pē c ceļ ojuma uz Irā nu es sapratu, ka skaistums patiesī bā glā bj pasauli! Aļ ona

Ir arī kritiskas atsauksmes:


1. Neko jaunu neesi nesis. Informā ciju par uzskatiem un paraž ā m Irā nā var atrast internetā . Jū su ceļ ojums ir jū su ceļ ojums un jū su personī gie uzskati, kā arī , iespē jams, veiksme.

Es biju Irā nā diezgan ilgu laiku, un viss nebū t nav tik rož aini, kā jū s aprakstā t. Es neriskē tu ieteikt cilvē kiem, kuri nepazī st š o valsti, doties turp ar stopiem. Lai veicas un lai veicas arī turpmā kajos ceļ ojumos. Pā vels.

Savas grā matas lappusē s es nevienam neiesaku braukt vai nebraukt ar stopiem, es stā stu par savu ceļ ojumu un dodu lasī tā jiem iespē ju caur dialogu piedzī vot otras puses kultū ru. Es neuzņ emos atbildī bu par to, ka ieteiktu jums braukt ar autostopu vai taksometru, nakš ņ ot viesnī cā s vai ballī tē , ē st restorā nā vai pie cilvē kiem, kuri jū s uzaicinā juš i pie sevis. Katram ir tiesī bas paš am izlemt, ko un kā darī t. Ar savu piemē ru es tikai vē los jū s iedroš inā t sā kt ceļ ot.

Vai irā ņ i ir viesmī lī gi pret visiem vai tikai ā rzemniekiem? Un kā da ir viņ u viesmī lī bas negatī vā puse? » Hadi.

Lieta tā da, ka es nezinu visas atbildes. Pagaidā m varu konstatē t tikai faktu: Irā nā satiktie cilvē ki bija neprā tī gi viesmī lī gi. Vai jū s domā jat, ka es esmu ceļ ojis 60 dienas Irā nā , nekad nenakš ņ ojot viesnī cā - tā ir veiksme, nevis viesmī lī ba? Skaitiet, kā jū taties ē rtā k, ja jums jau iepriekš ir sava nesatricinā ma pā rliecī ba. Iesaku lasī tā jam tikai sā kt ceļ ot, kā tieš i: sē ž ot uz dī vā na un skatoties televizoru, ar vai bez tū risma aģ entū rā m, savā maš ī nā vai ar stopiem, tā ir katra personī gā izvē le.

Ar saviem stā stiem tū kstoš iem cilvē ku es atklā ju Irā nu kā neaizmirstamu valsti ar neparasti laipniem, atvē rtiem un viesmī lī giem cilvē kiem. Tā Irā na palika manā atmiņ ā.

Uz savu atbildī bu varat atkā rtot manu pieredzi un apmeklē t š o brī niš ķ ī go valsti! Un pē c ieraš anā s noteikti padalieties ar mani savos iespaidos!

Domā ar galvu


Pasaulē daudz kas strauji mainā s. Vienā valstī uzliesmo bruņ oti konflikti, citā iekā rtojas mierī ga dzī ve, kaut kur citur vakar cilvē ki priecā jā s, ka ieraudzī ja kā du ceļ otā ju, aicinā ja ciemos, pacienā ja un lū dza palikt pa nakti, bet rī t varē tu vairī ties no jebkura , redzot viņ ā sveš inieku.

Tajā paš ā laikā daž u valstu konsulā ti vienkā rš o vī zu rež ī mu, piemē ram, vī zu uz Irā nu tagad var iegū t bez ielū guma pē c iepriekš ē jas intervijas vē stniecī bā Maskavā , un nā kamajā dienā š o valstu konsulā ti var vispā r pā rtraukt tū ristu vī zu izsniegš anu.

Turklā t pā rtikas, mā jokļ a un transporta cenas nemitī gi aug, un atrakcijā , kurā agrā k ieeja bija bez maksas, tagad varē tu bū t muzejs, ž ogs, turniketi un biļ eš u kolekcionā rs.

Izmantojiet manu grā matu kā rī cī bas ceļ vedi, bet nepaļ aujieties uz to pilnī bā , plā nojiet savu marš rutu pats vai sazinieties ar pilnvarotu organizā ciju (ceļ ojumu aģ entū ru), tač u atcerieties, ka jū s viens pats pieņ emat lē mumus un esat par tiem atbildī gs, tā pē c nekad nepā rstā j domā t ar savu galva . Veiksmi!

Autors: Kozlovskis Aleksandrs.

Grā mata: "Neaizmirstamā Irā na". 159 dienas ar stopiem.

Avots: http://sanyok-belarus. cilvē kiem. lv/

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Мой маршрут путешествия
Līdzīgi stāsti
аватар sigur62
sigur62

Šis cikls ir labākais, ko esmu lasījis Turpravdā, paldies!

Tue, 25 Dec 2012, 05:37
аватар incha253
incha253

liels paldies, ļoti interesanti!

Wed, 26 Dec 2012, 13:36
аватар chubenko2
chubenko2

Interesanti stāsti. Ko irāņi domā par amerikāņiem? Nevis valdība, bet cilvēki.

Thu, 09 May 2013, 10:52
аватар sanyok_k
sanyok_k

Man šķiet, ka irāņiem nav tik svarīgi, no kurienes ciemiņš nācis - no Krievijas, Baltkrievijas vai no ASV. Pret visiem izturēsies vienlīdz labi. Bet, protams, ir stereotipi, tāpat kā mums bija stereotipi par amerikāņiem dzelzs priekškara laikā.

Thu, 09 May 2013, 16:09
iemiesojums