Visi ceļi ved uz Meteoru
Pilnī gi visi mums ieteica doties uz Meteoru. "Ziniet, tas ir elpu aizraujoš i, Meteora tiek uzskatī ta par astoto pasaules brī numu, ja esat Grieķ ijā - brauciet ar visiem lī dzekļ iem, " ļ oti pā rliecinoš i atkā rtoja draugi un pazī stamā s ģ imenes. Un š eit mē s esam Senajā Hellā . Š is virziens ī paš i populā rs kļ uva pagā juš ajā gadā . Mē s sā kā m š ī s patiesi skaistā s valsts iekaroš anu no tā s rietumu reģ ioniem. Mums bija brī niš ķ ī gas divas nedē ļ as Jonijas jū rā . Korfu sala mū s uzņ ē ma. Par paš u pā rē jo, kas bija 5+, rakstī š u nā kamajā stā stā , bet te gribu atklā t to, kas tikko iegrima dvē selē . Tie meteori. Kā izrā dī jā s, viņ i ir diezgan tuvu Korfu. Nolē mā m š o vietu apmeklē t ar ekskursiju. Sazinoties ar mū su viesnī cas gidu, noskaidrojā m, ka pē c prā mja pā rbrauciena brauciens ar autobusu ir tikai nedaudz vairā k par divā m stundā m. Mans vī rs un es bijā m ļ oti apmierinā ti ar š o informā ciju. Un tad gids sirsnī gi piebilda: "Viesnī cā atgriež aties ap desmitiem vakarā . Brauciens ilgst visas dienas gaiš ā s stundas. " Protams, mē s skatī jā mies viens uz otru, bet tomē r vienojā mies, tagad es saprotu, mē s izdarī jā m pareizo izvē li. Brauciens izvē rtā s nebū t ne nogurdinoš s un ļ oti interesants: pie loga peld sī ki ciematiņ i un modernas pilsē tiņ as, mež onī gas aizas un glī ti lauki. Lielā ko daļ u ceļ a braucam pa Grieķ ijas nacionā lo š oseju - š ī ir maksas š oseja, kvalitā te ir atbilstoš a, un arī pā rē jie ceļ i gandrī z nav zemā ki par to. Tesā lijas lī dzenums atrodas tā lu no jū ras un kalnu ieskauts, tā pē c tā ir viena no karstā kajā m vietā m Grieķ ijā , vasarā var bū t zem 40. Tā pē c lī dzenumā audzē daž ā das siltumu mī loš as kultū ras. Š eit sā kas meteori, un no pirmā acu uzmetiena š ī zona nez kā pē c atgā dina vesternu ainavu. Pilsē ta ar turku nosaukumu Kalambaka guļ pret akmeņ iem - turki tajā dzī voja lī dz 19. gadsimta beigā m, pē c tam š ī s teritorijas atkal kļ uva par grieķ iem. Autobuss rā pjas augš up pa serpentī nu, un tas patiesi aizrauj elpu: no lekniem zaļ umiem debesī s paceļ as plikas klintis. Tas ir Meteora - tulkojumā no grieķ u valodas "lidojoš s gaisā ". Grieķ i š o vā rdu izrunā tā , ka uzreiz kļ ū st skaidra tā izcelsme: "metEora", burtiski "pa gaisu, gaisā ". "Ja paejiet zem akmens, noteikti pieskarieties tam, galu galā tas ir 20 miljonus gadu vecs, " saka mū su gids. Visu ceļ ojumu, sā kot no Korfu ostas, mū s pavadī ja Timurs no tū risma kompā nijas Kanulas. Ī sts profesionā lis ar bagā tī gu vā rdu krā jumu, takta izjū tu, erudī ciju un ļ oti laipnā m acī m. Viņ š sniedza daudz interesantas informā cijas. Š eit vispā r biež i dzirdami skaitļ i, kas neiet galvā , un uz š ī fona mū su kultū ra š ķ iet vienkā rš i bē rniš ķ ī ga. Tuvumā var redzē t, ka iež i sastā v no blī vi saspiesta smilš akmens un oļ iem: tiek pieņ emts, ka kā dreiz tur bijis jū ras dibens vai liels ezers. Un pirms miljona gadiem izveidojā s aiza, caur kuru tika stiklots viss ū dens, un akmens milž i iznā ca uz sauszemes. Viņ u dī vainā s formas ir vē ja un temperatū ras izmaiņ u rezultā ts. Senie grieķ i uzskatī ja, ka š eit kaut kur dzī vo kentauri, un pirms vairā k nekā tū kstoš gadiem š eit ieradā s cilvē ki - mū ki un vientuļ nieki. Sā kumā dzī voja akmens niš ā s un alā s, vē lā k klinš u virsotnē s tika uzcelti klosteri - tā izveidojā s klosteriskā Meteoras republika. . Kā tika veikta bū vniecī ba uz 600 metru klintī m – vē sture par to klusē , un tagad cilvē ka radī tā s konstrukcijas š ķ iet tikpat brī numainas kā koks, kas balstā s uz klints, vai kalnu zieds, kas aug no akmens. Kā dreiz bija 24 klosteri, tagad palikuš i seš i, mums rā da vienu - Sv. Varlaam klosteri. Visu svē to klostera baznī ca celta pē c Atosa tempļ u parauga, tač u tai ir divi kupoli. Iekš ā valda krē sla, pa maziem logiem katedrā lē iekļ ū st gaisma. Sienas ir ar freskā m: 16. gadsimts, Bī beles ainas, zelts un violets uz tumš a fona. Zem griestiem - sudraba lampas ar pū ķ iem, gar sienā m - neparasti koka soliņ i ar augstiem roku balstiem. Baznī cā bildē t nevar, bet citā s telpā s var. Uz sienas ā rpusē redzam nesaprotamu metā la konstrukciju ar ā muru. Timurs skaidro: "Ierī ce mū kiem ilgu laiku aizstā ja zvanus - turki, kas savulaik dzī voja Kalambakā , aizliedza zvanu zvanī š anu. " Ar vinč as, virves un lielu tī klu palī dzī bu klosterī tika celti izstrā dā jumi, bū vmateriā li un pat cilvē ki. . Tagad troses nomainī tas pret tē rauda trosē m, tī kli kā eksponā ti tiek izrā dī ti tū ristiem, tač u sistē ma joprojā m darbojas. Akmens kā pnes, pa kurā m tū risti kā pj klosterī , š eit tika izcirstas tikai 20. gadsimta sā kumā . Zem klostera sienā m aug augļ u koki, drava un neliels dā rziņ š . Kopumā , ja nebū tu daudz tū ristu un svē tceļ nieku, Meteoru varē tu saukt par vienu no noslē pumainā kajā m vietā m uz mū su planē tas. Brauciens bija vē ss.
