Половинка дня на острове Корфу Puse dienas Korfu

Ceļ ojuma sā kš ana Albā nijā >>>

Es nezinu, kā tas notika, bet beidzot mē s nonā cā m valstī , kurai ir atvē rtas robež as ar Grieķ iju. Mē s bijā m gatavi kā nekad agrā k. Mums ir biometriskā s pases, mums ir PLF formas atļ auja, mums ir digitā lie Covid sertifikā ti ar pilnu vakcinā cijas kursu, kas beidzā s pirms 20 dienā m. Grieķ ija, laipni lū dzam! Robež nieks visu rū pī gi izpē tī ja un teica, ka tagad varam iziet un nokā rtot eksprestestu uz Grieķ ijas rē ķ ina, lai pā rliecinā tos! Kā paveicā s, mē s klepojā m visu rī tu, kad pamodā mies.

Pā rbaude š eit tiek veikta, ierodoties selektī vi. Mē s bijā m starp tiem laimī gajiem. Pē c 3 minū tē m mums pateica, ka varam iziet robež kontroli un viss, esam Grieķ ijā ! Cik ilgi esam vē lē juš ies paš iem atklā t š o valsti! Apsveicā m viens otru ar pirmo grieķ u soli! Bet kā pē c š eit ir tik zaļ š ? Man vienmē r ir š ķ itis, ka tā m ir jā bū t pilsē tā m ar lielu skaitu pasaules mantojuma drupu, visur jā bū t gofrē tā m baltā m kolonnā m, meitenē m jā staigā pa ielā m, sadevuš ā s rokas stingrā.90 grā du leņ ķ ī , un uz galvas vā zē m ar slavenā nafta, jā Un kā pē c viņ i š eit nebrauc ar ratiem?

Grieķ ija nepavisam nav tā da, kā du es iedomā jos bē rnī bā ! Ceru, ka š eit ir vismaz kā di grieķ u salā ti? Par laimi, no visa iepriekš minē tā , tieš i grieķ u salā ti ir š eit un visos restorā nos. Fu, tu vari elpot. Ja kolonnu un krū zes neesamī bu uz viņ u galvā m vē l var piedot, tad grieķ u salā tu neesamī ba bū tu spē cī gs trieciens.

Es joprojā m atceros š oku, kad uzzinā ju, ka Prā gā netiek pasniegta man tik ļ oti mī ļ ā Prā gas kū ka. Interesants fakts, ka grieķ u salā tos sieru liek vienā lielā gabalā vai sadala č etros lielos gabalos, lai gan mā jā s esam pieraduš i pievienot kubiņ os sagrieztu fetu.

Mani arī ļ oti iepriecinā ja musaka, tā tika izgatavota tik standarta, ka nekur citur es musaku nepasū tī ju, lai š ī vienmē r paliktu tik ideā la atmiņ ā , arī neiztika bez garš ī gas zivtiņ as un krū zes vietē jā vī na.

Kā dā vanu no restorā na mums atnesa vietē jos saldumus, meitene teica, ka tos gatavo mamma. Cik labi ir ceļ ot uz garš ī gā m zemē m un cik labi, ka ir daudz garš ī gā ku valstu nekā bezgaumī go. Lai gan man š ķ iet, ka jebkurā valstī mē s atradī sim sev kā du gastronomiskā s paradī zes stū rī ti.

Tagad par paš u Korfu — mums bija apmē ram piecas stundas, lai pastaigā tos pa galveno Korfu pilsē tu. Pilsē ta man ienā ca tik ļ oti, ka noliku to vienā lī menī ar Barselonu. Zinu, ka tagad pie manis lidos č ī bas no ceļ otā jiem, kuri jau bijuš i Barselonā , tač u es atklā ju sev daudzas lī dzī gas vietas un izteiktā ku atmosfē ru.

Protams, š eit nav Gaudi radī to, tač u paš as š aurā s ieliņ as, uz tā m izvietotie vasaras restorā nu galdi, baznī cas un pat cietoksnis, š ķ iet, mani atgrieza pastaigā pa Spā nijas kultū ras galvaspilsē tu. Kartē jau iepriekš , protams, nolikā m priekš sevis zvaigznes, bet, kad vecpilsē ta mū s aprija, tad vairs nevienas zvaigznes nevajadzē ja, gribē jā s tikai te vazā ties visas piecas stundas.

Un pat tad, kad devā mies uzkā pt cietoksnī , kas, starp citu, š eit ir ļ oti š iks, man jau pietrū ka atkal ienirt Kerkyras vecpilsē tas sirdī un neizkā pt ā rā . Pilsē ta negribē ja mani palaist tieš ā nozī mē , pā rdeva manu vā jī bu – saldē tu jogurtu.

Kopumā tas, ko es gribu teikt. Ceļ oš ana uz Ksamilu, neapmeklē jot Kerkyru, ir kā kā zas bez lī gavas. Un otrā di, ja lidojā t uz Korfu, tad izlaist Ksamilu ir kā Maldī vu salu apmeklē jums, bet bez jū ras.

Atgriezties uz Albā niju: (

Piecas stundas paskrē ja ā trā k nekā piecas minū tes. Laiks atgriezties Albā nijā ! Starp citu, nez kā pē c, nez kā pē c, visu laiku nevarē ju atcerē ties, ka mē s ceļ ojam pa Albā niju, un katru reizi, kad tika pieminē ta Albā nija, es mē ģ inā ju uzminē t, kas tā par valsti, tā ds skaistums ar Albā niju nebija. iederē jā s manā galvā . Vakars bija diezgan vē ss, par laimi, uz kuģ a bija slē gta kajī te, kur visi uzreiz pā rcē lā s. Ieņ ē mos ē rtā vietā un aizsnaudos. Kā gan viss varē tu noritē t gludi, ja tā lā k rakstī tu, ka pamodos jau Albā nijā . Bet es pamodos gluž i kā filmas “Pī dzī ve” varonis no tā , ka kuģ is kaut kā stipri š ū pojā s. Paskatī jos pulkstenī , kuģ ojam tikai stundu, tā tad vē l stunda priekš ā . Tas š ū pojā s arvien stiprā k. Sā kumā pat nopriecā jos, kā ķ ermenis mierī gi iztur š ā du pitching. Bet tas bija tikai sā kums. Kuģ is sā ka patieš ā m sasvē rties un izlī dzinā ties. Veselī ba kolektī vi sā ka sabojā ties. Netā lu no mums poļ u bariņ š skaļ i smē jā s par notiekoš o, bet patiesī bā tas vairs nebija smieklu lieta. Pā rslodzes, ko ķ ermenis sā ka piedzī vot, es nepiedzī voju nevienā amerikā ņ u kalniņ os. Cilvē ki sā ka slimot. Savā di, bet pakas visiem bija noliktavā .

Es nolē mu izskriet no salona paelpot svaigu gaisu, jo esmu ļ oti jutī gs pret smakā m. Sā ku skriet pa š ū pojoš o kabī ni un pat brī numainā kā rtā man izdevā s noturē ties kā jā s. Ā rpusē kuģ i než ē lī gi apņ ē ma masī vi viļ ņ i, visi, kas mē ģ inā ja tikt garā m pa ā rē jā m takā m, tika mē tā ti no vienas puses uz otru. Ar rokā m satvē ru sā nu margas un mē ģ inā ju novē rtē t lamatas dziļ umu, kurā iekritā m, kas bū tu jā dara, ja kuģ is zaudē tu cī ņ ā ar jū ru. Un galvenais virs mums ir skaidras debesis, no kurienes tā di viļ ņ i ? ! Ceru, ka š is stā sts nebeigsies tā , kā varonis no iepriekš minē tā s filmas. Es sapratu, ka man vienkā rš i ir jā izdzī vo š ī stunda. Tas bija slikti visiem. Pat tie jautrie poļ i kā dā brī dī noslī dē ja. Es sapratu vienu lietu, jebkurā gadī jumā viņ i nemirst no metiena, jums vienkā rš i jā izdzī vo š is brī dis. Galvenais avā rijas gadī jumā ir satvert Daš u un izvilkt pē c iespē jas vairā k cilvē ku uz krastu. Lai gan ar tā diem viļ ņ iem man bija š ausmas, kā to izdarī t. Bet es esmu labs peldē tā js, ū dens ir manas otrā s mā jas.

Kad mē s beidzot izbraucā m, es atgriezos kajī tē , kur visi sē dē ja, kad es aizbraucu. Š ķ iet, ka visi izskatā s dzī vi, bet tie izskatā s burtiski nogalinā ti, kā ds sē ž ar tā du seju, ka acī mredzot drī z nesā ks smaidī t, kā ds vienkā rš i melo, neizrā dot nekā das dzī vī bas pazī mes ne ģ ī bonī , ne sapnī . Nedroš ā solī mē s ar Daš u devā mies uz krastu. Ļ oti labi atceros noplē stā s tualetes durvis, kurā m garā m izgā jā m cauri kuģ im. Likā s, ka viss ir aiz muguras un varam atpū sties. Bet diemž ē l mans ķ ermenis nav ī paš i draudzī gs ar š ā dā m pā rslodzē m. Kad braucā m uz viesnī cu, acī s sā ka parā dī ties raksti. Š is raksta veids man ir pazī stams kopš bē rnī bas. Ja rakstiem ir taisni vai asi stū ri, 30 minū š u laikā sagaidiet nepatikš anas smagas migrē nas veidā . Ja rakstam ir apaļ as malas, tas var pā rņ emt, ja atmetat galvu atpakaļ . Diemž ē l tie bija asi raksti. Pirmkā rt, pazuda perifē rā redze, tas ir, kad jū s redzat cilvē ku pilnī bā , bet atseviš ķ i elementi, piemē ram, seja, nesaplū st vienā attē lā . Un tad piemeklē ja leģ endā rā migrē na. Tas neš ķ ita daudz.

Kā pē c es to visu aprakstu? Mans draugs pirms pā ris gadiem nokļ uva pilnī gi identiskā situā cijā tajā paš ā marš rutā , uz tā paš a kuģ a. Es ļ oti labi atceros, kā viņ a aprakstī ja visas š ī s š ausmas. Pirms doš anā s uz Grieķ iju labi novē rtē jiet jū ras mierī gumu, vē ja stipruma prognozi un, ja iespē jams, maksā jiet vairā k, tač u brauciet ar “delfī nu”, nevis parastu kuģ i. Viņ š arī š eit staigā un viņ am ir savs grafiks. Neatkā rtojiet mū su kļ ū du. Gardos grieķ u ē dienus neatgriezt atpakaļ jū rā )

Stā sts par Albā niju >>>