Метеоры и только Метеоры "Парящие в облаках" Meteora un tikai Meteora "Paceļot mākoņos"

Un tagad MetEora. Ceļ š priekš ā bija pietiekami garš , un tā pē c ekskursija sā kā s labi, tik agri. Lē nā m savā cos sevi, cenš oties nepamodinā t draugus, viņ a devā s ceļ ā . Reģ istratū rā paņ ē mu pasū tī to lan-box un par prieku mani uzaicinā ja brokastī s, lai gan restorā ns vē l bija slē gts, bija tikai gatavoš anā s brokastī m, kafijas tase no rī ta uz ceļ a bija ļ oti laba un jauka uzmanī ba atpū tniekiem. Un tagad es jau gaidu autobusu, un, kā vienmē r, ik minū ti piebrauc mikroautobuss un pirmā doma ir: tik garš ceļ š š ā dā maš ī nā bū s ļ oti neē rts. Bet, kad ar visu grupu ieradā mies tikš anā s vietā , par laimi autobuss, kā vienmē r, bija liels, ē rts, ar kondicionieri, neskatoties uz to, ka cilvē ku nebija ī paš i daudz, ekskursija notika. MetEora ir Grieķ ijas kontinentā lā daļ a, tā pē c mū su ceļ ojums sā kā s ar prā mi uz cietzemi. Mums bija jā brauc ar prā mi un bija ļ oti forš s, austoš ā s saules staros mums priekš ā parā dī jā s piekraste un, tieš ā m, tas, kas parā dī jā s pirms mums, ļ oti atgā dinā ja Venē ciju.

Š ie mikroautobusi mū s atveda uz ostu no daž ā dā m viesnī cā m

Un mē s jau esam uz prā mja

Un, neskatoties uz to, ka uz ū dens nebija ļ oti karsts, es pats noteicu, ka ir pat vē ss, gandrī z visi atradā s uz klā ja un apbrī noja brī niš ķ ī gos skatus.

Un tagad pie apvā rš ņ a parā dī jā s neskaidras kontū ras, š ī ir Igumenicas osta. Pietauvojuš ies krastā , izkā pā m no prā mja, iekraujā mies autobusā un gida interesantajos stā stos devā mies ceļ ā iekarot kontinentu.

Pie apvā rš ņ a ir Igumenicas osta

š is ir autobuss, ar kuru mē s devā mies tā lā k

Ceļ š veda cauri kalnu apvidum, un tad visi pamanī ja, ka veģ etā cija š eit ir pavisam cita, nevis kā Korfu. Un dež urants apstiprinā ja mū su teicienu, ka Grieķ ijā ir viss, un pat sniegs, tā pē c kaž oki no Grieķ ijas ir normā li.

mazi ciemati garā m

un š ā das bildes visus ļ oti uzjautrinā ja

Un š ī s mā jas ar zvaigznē m, kas atrodas pie ceļ a, ziemā š ķ ū rē sniegu, tī rot ceļ u. Izbraukuš i lielu skaitu tuneļ u, daž ā du krustojumu, tiltu, devā mies arvien tuvā k savam mē rķ im. Ceļ š bija pilnī gi jauns, brī vs un bija patiess prieks braukt.

Un tagad jā griež as uz lauku ceļ iem un jā kā pj arvien augstā k kalnos.

Un visbeidzot mū su priekš ā paveras kalni, un mē s esam pakā jē , un, kā vienmē r, mū s aizveda uz mazu veikalu, kur stā stī ja, kā tiek gleznotas ikonas, un tur tie, kas vē lē jā s iegā dā ties ikonas un suvenī rus, mē s tika piedā vā ts arī nogarš ot vietē jo vī nu un limonā di. Un, ā tri ielecot autobusā , mē s dedzī gi devā mies ceļ ā .

Pirmā pietura bija pie skatu laukuma, no kura varē ja redzē t piecus klosterus, mē s uzņ ē mā m daudz bildes, mē s negribē jā m iet prom, bet mums bija jā pā rvietojas uz klosteriem. Jā piebilst, ka mums ļ oti paveicā s ar laikapstā kļ iem: starp mā koņ iem iespī dē ja saule, neliels vē jiņ š - tas viss deva mums "klusu" gā jienu un izskatu, nebē dā jot no karstuma.

Protams, labā kais risinā jums ir automaš ī na un savs priekš nieks, kurā nakš ņ ot. Kalambaka un no rī ta sā ciet pē tī t, lē nā m un baudī t š o vietu skaistumu un enerģ iju. Tač u tā nav mū su izvē le.

Tač u mū s sagaidī ja pā rsteigums, ne pā rā k patī kams. Mū su pavadonis un š oferis bija vienkā rš i š okē ti. Mē s redzē jā m tik daudz autobusu, automaš ī nu un cilvē ku ejam, ka pirmā doma bija, ka mē s tur vienkā rš i netiksim. Bet mū su gids un š oferis piedā vā ja nedaudz pastaigā t, lai paspē tu apskatī t visu plā noto, tomē r ž ē l, ka programmā bija tikai divi klosteri, bet bija skaidrs, ka savā dā k tas neizdosies, jo mums bija jā paspē j uz pē dē jo prā mi, nevis jā paliek uz cietzemes.

Mums bija jā apmeklē Svē tā Varlama un Svē tā s Barbaras klosteris, un bija pilnī gi nesaprotami, kā to visu varē ja uzbū vē t tajos laikos, kad nebija automaš ī nu un tas viss tika celts grozos un citā s ierī cē s. vinč as. Pacē la arī ē dienu un mū kus, kas dzī voja klosteros, protams, izgatavoja tū ristiem ē rtas pieejas, kā pnes, cik nu reljefs atļ auj, tika izgatavotas skatu platformas, baznī cu soliņ i, kur var nopirkt ikonas, nolikt sveci. Bet tajā s mazajā s telpā s, kas ir saglabā juš ā s un kurā s atrodas relikvijas, ir ā rkā rtī ga enerģ ija, tač u tā s ir tik mazas, ka jā stā v rindā .

Kamē r mē s kā pā m, apskatī jā m apkā rtni un klausī jā mies stā stus, mū su brī niš ķ ī gajam š oferim izdevā s mū su autobusu nogā dā t lī dz paš ai ieejai, un mē s bez kavē š anā s braucā m uz nā kamo klosteri.

Pa š o ceļ u mē s nokā pā m lī dz Sv. Barbaras klosterim

Lū k, vispirms nokā pā m no viena kalna un tad uzkā pā m citā .

Pē c nokā pš anas no Sv. Barbaras klostera mē s visu vē l nedaudz apbrī nojā m, un, protams, mums no š ī m vietā m bija jā atved mazs olī tis.

Droš i vien katrs to uztver savā veidā , bet tas, ka neviens nepalika vienaldzī gs, bija skaidrs no saziņ as un sarunā m.

Mē s ejam lejā uz pilsē tu, kur ir ieplā notas pusdienas tiem, kas vē las, bet laiks ir tik ī ss un tā pē c es dodos pastaigā pa ciematu, un tuvumā ir kalni un vē l viens klosteris - tas nebija redzams vispā r no skatu laukuma.

Un tagad mē s jau esam autobusā , kas dodas atpakaļ , lai nenokavē tos uz prā mi un nedaudz lejā no kalniem atrodamies pē rkona negaisa centrā , kur pē rkons, zibens un tik stiprs lietus, ka ceļ š nebija redzams, bet, pā rvarot negaisa mā koni, droš i tikā m no prā mja un, devuš ies ceļ ā no krasta, aiz prā mja aizlidoja zibens, pē rkons, pē rkons. Š ā di mū s sagaida kontinentā lā Grieķ ija.

Un kā rtē jo reizi biju pā rsteigts, ka cilvē ki, kas ierodas š ā dā s vietā s, nezinot valodu, lieliski saprotas un cenš as viens otram palī dzē t. Un tagad rietoš ā s saules staros pietauvojā s krastā un ē rti brauca pie sava viesnī cas.

Un š ī bija mana pē dē jā ekskursija, tā bija pē dē jā diena un mā jā s. Bet, lai kā viņ i meklē tu, viņ i neatrada neparastu oļ u no mū su pludmales un aizmirsa iemest monē tu jū rā , iespē jams, daudzi par to pasmiesies, bet mums bija tā da tradī cija, un mē s to lauzā m. Kurš bū s Grieķ ijā , un vē l labā k Korfu, metiet mums jebkuru monē tu! ! !

Es bū š u ļ oti pateicī gs, ja palī dzē siet mums, jo joprojā m ir daudz interesantu lietu, ko mē s vē l neesam redzē juš i!! !