Lielbritānija ir pieskāriens Lielās impērijas mantojumam. 2. daļa. Vecā labā Anglija

19 Novembris 2014 Ceļošanas laiks: no 06 Jūlija 2014 ieslēgts 16 Jūlija 2014
Reputācija: +4971.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Anglija ir valsts, kuru var atklā t atkal un atkal. Labā k to darī t nevis pa labiem marš rutiem un lielajā s pilsē tā s. Daudz interesantā k ir apmeklē t provinces, kur var sajust visu š ī s brī niš ķ ī gā s valsts oriģ inalitā ti, apbrī not burvī go dabu un tē rzē t ar sarkanajiem un draudzī gajiem iekš zemes iemī tniekiem. Tā pē c, ieraduš ies Londonā , uzreiz devā mies uz vienu no skaistā kajā m un interesantā kajā m Anglijas pilsē tā m – Oksfordu.

Pirmais, kas mū s sagaida Oksfordā , ir majestā tiskais mocekļ u memoriā ls, kas uzcelts trim baznī cas vadī tā jiem. kuri tika sadedzinā ti dzī vi, jo nevē lē jā s atteikties no protestantu ticī bas. Memoriā lu izstrā dā ja D. G. Skots 1841. gadā , 300 gadus pē c viņ u nā ves. Arhibī skaps Krenmers skatā s uz ziemeļ iem, turot rokā s Bī beli, Nikolass Ridlijs skatā s uz austrumiem, savukā rt Hjū Latimers, rokas salicis uz krū tī m, noliec galvu uz rietumiem.


Oksforda ("vē rš u fords") - pilsē ta ar 160 tū kstoš iem iedzī votā ju - pirmo reizi rakstiski minē ta 912. gadā . Š ī ir ļ oti skaista pilsē ta ar raksturī gu arhitektū ru, daudz tradicionā lā ka par Londonu, tā pē c š eit, kā nekur citur, var sajust ī stā s Anglijas š armu.

Carfax tornis bija vienots ansamblis ar Svē tā Mā rtiņ a baznī cu, kas celta 15. gadsimtā . 1820.  gadā tornis tika uzskatī ts par neuzticamu un droš ī bas apsvē rumu dē ļ tika nojaukts un pē c tam pā rbū vē ts. 1896. gadā vietē jā m varas iestā dē m bija nepiecieš ams izbū vē t ceļ u vietā , kur stā vē ja baznī ca, un tas tika pilnī bā nojaukts, atstā jot tikai torni. Mū sdienā s Carfax tornis atrodas č etru ceļ u krustojumā , kur dzī vī ba rit pilnā sparā dienu un nakti. Pati ē ka tagad ir 23 metrus augsta, un tā s augš pusē ir pulkstenis un 6 zvani, kas zvana ik pē c 15 minū tē m. Zem pulksteņ a atrodas divu zē nu figū ras, kuras vietē jie mī ļ i sauc par "kvartā la zē niem".

Uzkā pjot torņ a skatu laukumā , pā rvarot 99 pakā pienus, paveras brī niš ķ ī ga pilsē tas panorā ma ar tā s pasakainajiem torņ iem, koledž u un baznī cu kupoliem.

Oksforda ir vecā kā universitā tes pilsē ta Anglijā , angļ u izglī tī bas citadele. Pateicoties tajā esoš ajai Oksfordas universitā tei, viņ š ieguva pasaules slavu. Tā ieņ em otro vietu vecā ko universitā š u sarakstā Eiropā (pē c Boloņ as), vecā kā angliski runā još ā universitā te pasaulē , kā arī pirmā universitā te Apvienotajā Karalistē . Izglī tī ba Oksfordā notiek kopš.1096. gada. Universitā te sastā v no fakultā tē m un 38 koledž ā m, kā arī.6 tā sauktajā m kopmī tnē m - slē gtā m mā cī bu iestā dē m, kurā m nav koledž as statusa un kuras parasti pieder pie reliģ iskajiem ordeņ iem. Š eit mā cā s aptuveni 1000 studentu. Cienī jamu ē ku sienā s valda ļ oti ī paš a atmosfē ra, kas piepildī ta ar senatnes un augstā s zinā tnes garu.

Vasarā , brī vdienā s, daudzas koledž as ir tukš as un tā s var apmeklē t.


Kristus baznī cas slavenā kā koledž a un tā s divi slavenie orientieri, Toma tornis un Oksfordas katedrā les smaile, spē lē lielu lomu pilsē tas slavenā viduslaiku panorā mas izveidē . 1525.  gadā karaļ a Henrija VIII lordkanclers ieguldī ja naudu un ambī cijas Kardinā la koledž ā , kas bija pilsē tas krā š ņ ā kā koledž a. Tik lielam uzņ ē mumam viņ š izvē lē jā s St. Friedeswide Priory vietu. Tač u č etrus gadus vē lā k kardinā ls Volsijs krita no karaļ a labvē lī bas. Monarhs personī gi uzņ ē mā s atbildī bu par koledž u un katedrā li, ko viņ š.1546. gadā pā rdē vē ja par Kristus baznī cu, nolemjot, ka koledž as lieliskā kapela ir pilsē tas katedrā le - vienī gā kapela pasaulē , kas pilda š o misiju. Kristus baznī ca ir grandiozā kā no visā m Oksfordas koledž ā m, ko 16. gadsimta sā kumā dibinā ja kardinā ls Volsijs.

Ieejot pa vā rtiem un dodoties cauri dā rzam uz "Mā ju", kā sauc Kristus baznī cu, kas š eit dzī vo, labajā pusē paliek Kristus baznī cas katedrā les pļ ava. Ceļ š labajā pusē ved uz Temzu jeb "Isis", kā to pompozi sauc Oksfordā.

Blakus Mertonas koledž ai atrodas skaistais universitā tes botā niskais dā rzs, kas dibinā ts 1621.  gadā . Skaisti vā rti ved uz dā rzu.

Oksfordā ir milzī gs skaits bibliotē ku un muzeju. Skolē niem ir iespē ja brī vajā laikā pievē rst uzmanī bu savai atpū tai. Bodleian Library, universitā tes pē tniecī bas bibliotē ka, ir iespaidī gā universitā tes sirds, kurā dominē apaļ a, kupolveida Redklifa kamera, kas celta 18.  gadsimta vidū.

Skolas tiesā , aiz Redklifa kameras, atrodas Bodleian Library, pasaulē slavenā kā grā matu kolekcija, galvenā daļ a, viena no tikai seš ā m bibliotē kā m, kurai ir tiesī bas iegū t katras Apvienotajā Karalistē izdotā s grā matas eksemplā ru, ko izmanto zinā tnieki visā pasaulē . pasaule. Š ī s tiesī bas izriet no lī guma, ko 1610. gadā panā ca sers Tomass Bodlijs ar Stationers' Company. Redklifa kamera tika uzcelta, lai izvietotu lielu bibliotē ku, kas pieder karalienes Annas ā rstam doktoram Dž onam Redklifam. Rotondas koncepcija radusies arhitekta Nikolasa Hoksmū ra vā rdā , tač u viņ š nomira pirms bū vniecī bas darbu sā kš anas 1737. gadā , tā pē c galī gais dizains pieder Dž eimsam Gibsam. Vā rds "palā ta" nozī mē "kamera" vai "istaba".

Nopū tu tilta trauslais skaistums, kas graciozi izliekas pā ri New College Lane, mū s negaidī ti pā rsteidz.

Š ī viduslaiku lī kumotā josla ir pilna ar pā rsteigumiem – paslē pts krogs, ieskats Edmunda Hollija mā jā un divas interesantas koledž as. Nopū tu tiltu 1913.  gadā projektē ja sers Tomass Dž eksons, lai savienotu vecā s un jaunā s Hortfordas koledž as ē kas, kuras atdala New College Lane. Neviens tiltu nesauc ar tā sā kotnē jo nosaukumu Hortfordas tilts, jo tas izskatā s kā Nopū tu tilts Venē cijā , Itā lijā.


Š eldonas teā tra ē ka ir agrī ns Kristofera Vrena, All Souls College valdes locekļ a, kur viņ š bija astronomijas profesors, š edevrs. Viņ š izstrā dā ja savu projektu saskaņ ā ar Marselas romieš u teā tra plā nu. Iekš pusē jū s varat redzē t rektora troni un lieliski krā sotus Roberta Strī tera griestus, kas parā da mā kslas un zinā tnes triumfu pā r skaudī bu un nezinā š anu.

Tagad tā tiek izmantota kā koncertzā le un lekciju zā le, kā arī goda rakstu pasniegš anas vieta ikgadē jā jubilejas svinī bu ceremonijā , kas seko iespaidī gam gā jienam. Gandrī z ovā lu ē ku 1663. gadā pasū tī ja Kenterberijas arhibī skaps un universitā tes rektors Gilberts Š eldons. Ē ku ieskauj pusloks ar dī vaini cirstā m akmens galvā m, katra bā rdaina un skatā s pā ri ielai uz Blekvela grā matnī cu. Tā s ir tē lnieka Maikla Bleka modernā s kopijas no Wren oriģ inā liem, pē dē jie ir romieš u skulptū ru kopijas.

Vē l viena Oksfordas atrakcija, tā s ī stā kase ir Ashmolean muzejs, kas tika dibinā ts 1683. gadā . Š is ir pirmais sabiedrī bai atvē rtais muzejs Anglijā , kurā atrodas plaš a mā kslas un senlietu kolekcija, ko 17. gadsimtā aizsā ka tē vs un dē ls Dž ons Tradeskanti, augu kolekcionā ri.

Š eit var aplū kot Leonardo da Vinč i, Rafaela, Mikelandž elo, Rembranta un Konstebla darbus. Cast galerijā var apskatī t 250 grieķ u statujas. Kolekcionā rs Eliass Eš mole dā rgumus novietoja Broad Street vienā no pirmajiem muzejiem Apvienotajā Karalistē . Vē lā k kolekcija tika sadalī ta - daļ a tika pā rvietota uz ē ku Bomont ielā , bet pā rē jā - uz Universitā tes Dabas vē stures muzeju un Pī ta Reversa muzeju.

Stratforda pie Eivonas

Iepazī š anos ar Angliju turpinā m Viljama Š ekspī ra dzimtenē Stratfordas pie Eivonas pilsē tā . Stratfordu 1196. gadā dibinā ja Vusteras bī skaps uz viņ am piederoš ā s zemes. Stratforda pie Eivonas nozī mē "ceļ š pā ri upei" un norā da uz upes tirdzniecī bas ceļ u Eivonas upē . Var atpazī t, ka kā dreiz š eit bijusi osta un kanā lu izmantoja smagā s rū pniecī bas preč u pā rvadā š anai, tagad upe tiek izmantota tikai atpū tai, pa to peld š auras slē gtas laivas, kurā s var nodzī vot vairā kas dienas.


Tagad pilsē tā dzī vo 25 tū kstoš i cilvē ku. Starp pilsē tas apskates objektiem ir monumentā ls skulpturā ls ansamblis, kas tika atklā ts 1888. gada 10. oktobrī Bancroft dā rzos. Kompozī cijas centrā uz milzī ga pjedestā la stā v Š ekspī ra figū ra, kas sē ž atzveltnes krē slā un it kā ar vieglu smī nu vē ro apkā rt notiekoš o. Un stū ros platforma ap centrā lo figū ru, kas izklā ta ar flī zē m un dekorē ta ar puķ u dobē m, uz daudz mazā ka izmē ra pjedestā liem ir č etru varoņ u figū ras. Š ī ir asiņ ainā lē dija Makbeta, ar galvu ietinusies apmetnī ; jestra bruņ inieks sers Dž ons Falstafs; jaunais princis, kurš pielaiko kroni, ir topoš ais karalis Henrijs V; un Hamlets, dziļ ā s domā s noliecā s pā r galvaskausu. Š o tē lu izvē le bija saistī ta ar tē lnieka vē lmi parā dī t daž ā das Š ekspī ra ģ ē nija š ķ autnes: tie simbolizē traģ ē diju, komē diju, vē sturi un filozofiju.

Š ajā skaistajā parkā upes krastos ir arī daž ā di skulpturā li eksponā ti un strū klakas. Par godu pilsē tas 800. gadadienai 1996. gadā karaliene uzcē la strū klaku gulbju formā.

Karaliskajā Š ekspī ra teā trī var redzē t ne tikai Š ekspī ra, bet arī mū sdienu lugu iestudē jumus. Teā tris tika atvē rts publikai 1879. Teā tri projektē ja sieviete arhitekte Elizabete Skota. Lī dz 1961. gadam to sauca par Š ekspī ra memoriā lo teā tri. Pē c restaurā cijas 2010. gadā teā tris kļ uva vē l ē rtā ks un skaistā ks. Tā atrodas iepretim Eivonas upei, un to ieskauj dā rzi. Uz tā s jumta atrodas skatu laukums ar restorā nu un bā ru. Pilsē tā notiek arī mū zikas festivā li.

Cik brī niš ķ ī gas gaismas š ajā pilsē tā!

Tuvojamies Sv. Trī svienī bas baznī cai. Š eit 1564. gada 26. aprī lī Š ekspī rs tika kristī ts. Š eit viņ š tika apglabā ts 1616. gadā . Š ekspī rs nomira savā dzimš anas dienā , 23. aprī lī.

Š ī ir diena, kad viņ a talanta cienī tā ji ierodas nolikt vainagus Sv. Trī svienī bas baznī cā , kur apglabā ts izcilais dramaturgs.

Epitā fija, kas tika uzrakstī ta uz Š ekspī ra testamenta: "Dā rgie draugi, Dieva dē ļ , atturieties no š eit guļ oš o pelnu izrakš anas. Svē tī gs lai ir tas, kurš izglā bj š os akmeņ us, un nolā dē ts ir tas, kurš pieskaras š iem kauliem. " Tieš i š is uzraksts esot novē rsis plā nus Viljama pelnus pā rvest uz Vestminsteras abatiju Londonā.

Dodieties tā lā k. Svī trainā , ļ odzī gā ē ka ir skola, kurā mā cī jā s mazais Viljams. Un š odien ir skola!

Netā lu no skolas atrodas baznī ca, kurai blakus atrodas vieta, kur atradā s Š ekspī ra mā ja, kurā dzī voja pieauguš ais dramaturgs.

Kopš bē rnī bas visi zina baltas mā jas ar melnā m sijā m uz fasā des no bildē m brā ļ u Grimmu pasakā m. Š ī s mā jas sauc par pildrež ģ iem un ir raksturī gas visai Eiropai, arī Lielbritā nijai.


Mā jas pamatā ir taisnu un slī pu koka siju karkass, kas redzams no ā rpuses. Aizpildiet vietu starp sijā m ar dabī giem materiā liem, kas savienoti ar mā lu. Par laimi, š ā das mā jas Stratfordā ir labi saglabā juš ā s, to ir daudz, tā s ir daž ā das un tā pē c visa pilsē ta izskatā s nedaudz pasakaina. Viens no tiem - Harvard House - atrodas Haistrī tā Stratfordā pie Eivonas. Mā ja ir slavenā s Hā rvardas ģ imenes - Hā rvardas universitā tes dibinā tā ju - rezidence. Hā rvardas namu 1596.  gadā uzcē la Tomass Rodž erss, Hā rvardas labdara Dž ona Hā rvarda vectē vs. Tajos laikos tajā dzī voja Katrī na Rodž ersa. Viņ as dē ls Dž ons Hā rvards savu mā ju novē lē ja koledž ai, kas drī z vien kļ uva par Hā rvardas universitā ti. Uzceltā ē ka ir lielisks Elizabetes laikmeta pilsē tas mā jas piemē rs.

Tagad mā jā atrodas Britu alvas muzejs, kurā glabā jas priekš meti no romieš u laikiem lī dz 20.  gadsimta 30.  gadiem. Lielā kais alvas artefaktu skaits pieder 16. -17. gs.

Un tagad savukā rt - iepazī š anā s ar mā ju, kas atrodas Henlija ielā , paš ā pilsē tas centrā , kur 1564. gadā dzimis un bē rnī bu pavadī jis izcilais dramaturgs. Arhī vā ir ieraksts, ka Viljama tē vam Dž onam pilsē ta 1552. gadā uzlika naudas sodu par "mē slu kaudzes atstā š anu ā rpus mā jas", tā pē c ir skaidrs, ka ģ imenei mā ja pieder vismaz kopš tā laika. Kopumā mā ja palika Š ekspī ru ģ imenes ī paš umā lī dz 1806. gadam, kad tā tika pā rdota miesniekam, vā rdā Thomas Court. Tajā paš ā laikā Thomas Court turpinā ja izmantot mā ju kā viesnī cu ar tā du paš u nosaukumu. Tā tad mū su priekš ā ir Š ekspī ra mā ja - talantī gā kais dramaturgs un dzejnieks, kurš radī jis 12 traģ ē dijas, 16 komē dijas, 6 vē stures hronikas.

Bet viss sā kā s tieš i š eit, š ajā mā jī gajā mā jā paš ā Anglijas pilsē tā Stratfordā pie Eivonas. Netā lu no š ī s mā jas atrodas Š ekspī ra centrs - "Meka" dzejniekiem un rakstniekiem no visas pasaules, kur var apskatī t Š ekspī ra oriģ inā lo "Folio", viņ a zī mogu un gredzenu. Tas joprojā m ir viens no svarī gā kajiem tū risma objektiem Lielbritā nijā š odien. Š ī s tradicionā lā s Tjū doru stila koka koka kotedž as interjers un dzī vojamā s istabas rada Š ekspī ra gaisotni, kas atgriež apmeklē tā jus pagā tnē.

Stratfordā ir ne tikai daudzas vietas, kas saistī tas ar lielā kā dramaturga dzī vi un darbu, bet ir arī skulptū ras, kas iemū ž inā ja Š ekspī ru vai viņ a varoņ us. Piemē ram, gā jē ju zonā Henley ielā.1994. gadā tika uzstā dī ta Dž eimsa Batlera skulptū ra "Jester".

Ielas, dī vainā kā rtā , ir piesā tinā tas ar pā rsteidzoš ā m smarž ā m: garš vielā m, riekstiem, ziediem, kafiju, smalkmaizī tē m - garš as cienī tā js satur simtiem jaukumu, it kā vietē jā s ielas bū tu saglabā juš as daudzu gadu aromā tu.


Viena no skaistā kajā m un vecā kajā m Anglijas pilsē tā m ir Jorkas pilsē ta: daž as no mā jā m pilsē tā ir vecā kā s ē kas Eiropā . Pilsē ta Anglijas vē sturē ir nozī mē jusi ļ oti daudz. Š eit notika daudzi Anglijas pagrieziena punkti. Kā teica karalis Dž ordž s VI: "Jorkas vē sture ir Anglijas vē sture. " Apmē ram 2000 gadus Jorka bija ziemeļ u galvaspilsē ta, un tai bija galvenā loma Lielbritā nijas vē sturē romieš u, vikingu un sakš u laikos. Tā s senā s ielas, vaļ ņ i, skaistie vā rti, lieliskā Jorkas katedrā le pat tagad saglabā viduslaiku gaisotni.

Pilsē tu mū su ē ras 71. gadā dibinā ja romieš i, kas uzcē la cietoksni Ouse un Foss upju satekā.

Nosaukums Jorka cē lies no latī ņ u valodas Eboracum vai Eborac, kā tika nosaukta Romas provinces Britā nijas galvaspilsē ta. 7. gadsimtā pilsē tu sauca par Eoforviku ("mež acū ku pilsē ta"). 9. gadsimtā to pā rdē vē ja par Jorviku. Kad š ī s zemes iekaroja normā ņ i, pilsē tu sā ka saukt saī sinā ti – York. Izejam cauri cietokš ņ a vā rtiem un sā kam iepazī š anos ar seno pilsē tu.

Katedrā li jeb Yorkminsteru var droš i saukt par galveno pilsē tas apskates objektu, un katedrā les vē sture ir nesaraujami saistī ta ar pilsē tas vē sturi. Katedrā le tika uzcelta č etrus gadsimtus, kā rezultā tā tika sajaukti daž ā di stili. Jorkas katedrā les bī skaps tiek uzskatī ts par otro nozī mī gā ko Anglikā ņ u baznī cā aiz Kenterberijas.

Katedrā le pā rdzī voja daudzus ugunsgrē kus un tika vairā kas reizes pā rbū vē ta. Yorkminsteras interjers ir pā rsteidzoš s. Gotikas, viduslaiku vitrā ž as, krā š ņ i kvadrā tveida torņ i.

Pirmā koka baznī ca tā s vietā tika uzcelta 627. gadā , un katedrā le, kas ir nonā kusi lī dz mums, celta 1070. -1472. gadā . Š obrī d katedrā les garums ir 158 metri, torņ u augstums ir 60 metri. Katedrā les nava ir platā kā gotiskā naba Anglijā , koka jumts virs tā s ir nokrā sots tā , lai tas izskatī tos kā akmens. Tā s agrī nā s gotikas krustceles raduš ā s 1265. gadā , gotiskā naba un kolonnu zā le - 13. gadsimta beigā s, kori un torņ i "perpendikulā rā kalna" stilā - 14. - 15. gadsimtā . Rietumu fasā de ar augsto vitrā ž u (1338) un bagā tī gi apmetuma centrā lo portā lu tiek uzskatī ta par vienu no skaistā kajā m š ā da veida logiem. Blakus katedrā lei atrodas kā dreizē jā tā s kasiera rezidence, kurā tagad atrodas antī ko dekorā ciju un gleznu muzejs. Viens no galvenajiem katedrā les dā rgumiem un pirmais, kas pā rsteidz iekš ā ienā koš os, ir 15. gadsimtā celtā starpsiena pie koriem.


To rotā.15 Anglijas karaļ u statujas dabiskajā izmē rā , sā kot ar Viljamu I (iekarotā ju), Rič ardu III un beidzot ar Henriju VII.

Jorku apmeklē ja imperators Hadriā ns. Š eit nomira imperators Konstantijs Hlors, un viņ a dē lu Konstantī nu Lielo Eborakumā izvietotais karaspē ks pasludinā ja par jauno Romas imperatoru. Viņ š kļ uva slavens ar to, ka 313. g. e. atzina kristietī bu par lī dzvē rtī gu impē rijas reliģ iju. Pā ris gadus pē c tam viņ š pā rcē lā s uz Bizantiju, padarot to par impē rijas galvaspilsē tu, kas vē lā k tika pā rdē vē ta par Konstantinopoli. Pie ieejas katedrā lē stā v piemineklis Konstantī nam Lielajam. Netā lu no katedrā les atrodas piemineklis visiem pilsē tas karavī riem-aizstā vjiem.

876. gadā pilsē tu ieņ ē ma "Lielā vikingu armija", bet 954. gadā vikingu karalis Ē riks Bladekss tika padzī ts un viņ a karaliste ienā ca anglosakš u š tatā.

Jorkā ir muzejs, kas veltī ts vikingu valdī š anai, un katru gadu notiek vikingu festivā ls, kas parā da viņ u tradī cijas un dzī vesveidu. Tomē r Jorkas katedrā le turpinā ja veiksmī gi pastā vē t lī dz 1066. gadam, kad Lielbritā nijas krastiem tuvojā s Viljama Iekarotā ja kuģ i, kurš gā za likumī go karali Haraldu un tika svaidī ts un kronē ts Jorkš ī ras katedrā lē . Neilgi pē c tam visa Ziemeļ anglija sacē lā s pret paverdzinā tā jiem, un Jorka uz ī su brī di nonā ca nemiernieku rokā s. Tomē r normā ņ i drī z to atdeva atpakaļ un padarī ja to par savu cietoksni Anglijas ziemeļ os. Viljams Iekarotā js Jorkā uzcē la Klifordas torni, kas ir saglabā jies lī dz mū sdienā m. No senā cietokš ņ a-torņ a mū riem Clifford paveras unikā ls skats uz pilsē tu.

Š odien š eit atrodas muzejs, kas stā sta par pilsē tas vē sturi, kurā ir eksponā ti no romieš u un anglosakš u laikmeta, kā arī vikingu un viduslaiku.


Jā saka, ka Jorkai ir dā rgums – vienī gais nocietinā jumu gredzens Lielbritā nijā , kas tika uzcelti XIV gadsimta vidū . Pa tiem var nostaigā t pat tikai 4.8 km garu apli. Lī dz mū sdienā m saglabā juš ies arī č etri pilsē tas vā rti. Ī paš u iespaidu atstā j spē cī gie nocietinā jumi klostera rajonā , Velmgeitas un Butamas vā rti. Velmgeita pat saglabā ja vienī go barbikā nu Anglijā (diversijas strē lnieku), kas pā rdzī voja pē dē jo automaš ī nu iebrukumu. Visi pā rē jie barbakā ni savulaik tika nojaukti, tie traucē auto satiksmi. Tomē r sienas joprojā m cieta no š ī s kustī bas, tika izveidoti vairā ki caurumi un arkas, lai tā s varē tu iziet cauri.

Jorka atrodas Fos upes un Ouse upes satekas vietā , kas nes savus ū deņ us cauri Ouse upes pilsē tai, pieš ķ irot pilsē tai romantisku izskatu ar zaļ ajiem krastiem. Apkā rtni sauc par Jorkas ieleju. Pilsē tas atraš anā s vieta pusceļ ā starp Londonu un Edinburgu noteica tā s lielo nozī mi Anglijas transporta sistē mā.

20.000. pilsē tā Jorkā ir daudz interesantu muzeju, daž us jau esmu izrā dī jis, š odien parā dī š u vē l pā ris. Tirgotā ju-piedzī votā ju muzejs, kas atrodas vecpilsē tas centrā . Jorvikas muzeja centrs ļ aus jums uzzinā t par vikingu laikmeta laikiem. Muzejs precī zi atveido ne tikai apmetņ u izskatu, bet arī tā laikmeta skaņ as un pat smarž as. Vikingu centra apmeklē tā ji var dzirdē t vikingiem raksturī go troksni, sarunas, raudā š anu, kņ adu, sajust ā das, kū tsmē slu un izķ idā tu zivju smarž u. Vikingu muzejs "Jorvik" ir interesants gan bē rniem, gan pieauguš ajiem.

Vikingu mantojuma izpē tes centra pirmajā s zā lē s ir stikla grī da, caur kuru redzami ī sti seno apmetņ u arheoloģ iskie izrakumi. Tā lā k apmeklē tā ji iekā pj ī paš ā treilerī , gids ieslē dz pavadoš o tekstu, un mē s braucam cauri vikingu apmetnei, kur gatavo, ē d, medī un runā mehanizē ti manekeni. Š ī muzeja vē sture ir netipiska: š ajā vietā tika gatavota tirdzniecī bas centra celtniecī ba, bet zemē tika atrastas koka ē kas un pat trauki, kas lieliski saglabā juš ies mitrā mā la augsnē bez skā bekļ a. Kopumā tika atrasti vairā k nekā.4000 objektu, pē c kuriem tika nolemts š ajā vietnē atjaunot ī stu vikingu pilsē tu.

Bagā tī gas ekskursijas noslē gumā pastaigā jā mies pa š auro Š amblsas ieliņ u – vecu viduslaiku ielu ar pā rkareniem koka veikaliem, kurā sā kotnē ji atradā s miesnieku veikali, bet tagad arī suvenī ru veikali.


Vakara izklaides Jorkā ir daudzveidī gas, krā sainas un neaizmirstamas, ballī tes - kā vikingos, lugas - kā Tjū doros, pastaigas - kā pie gruzī niem. Turklā t Jorka ir slavena ar saviem krogiem. Visas 365 dienas gadā , jū s nevarat atkā rtot kroga izvē lē , bet nekad neapmeklē jiet tā s visas. Kā jokojot saka, pilsē tas mū ros iekš ā nav vietas, kur stā vē t un neredzē t vismaz vienu krogu un vienu baznī cu.

Ne mazā k slavena universitā tes pilsē ta Kembridž a, kurā ir 125 tū kstoš i iedzī votā ju. Kembridž ai ir aptuveni 2000 gadu. Pirmskristietī bas un kristieš u laikmetu mijā vā cieš us izdzina romieš i. Tiek uzskatī ts, ka 40. gadā toreizē jie pasaules hegemoni uzcē la tiltu pā ri vietē jai upei, ko romieš i sauca par Grantu. Tilts sadalī ja upi divā s daļ ā s: romieš u Granta un "oriģ inā lā " Kama (tā laika gaitā ir Kem).

Vietē jā universitā te jau astoņ us gadsimtus tiek uzskatī ta par kvalitā tes standartu starp visā m esoš ajā m augstskolā m. Universitā te izauga no Kembridž as pilsē tas mā cī tu cilvē ku kolekcijas, kuru, spriež ot pē c annā lē m, 1209. gadā izveidoja zinā tnieki, kuri pameta Oksfordas pilsē tu, jo Oksfordas students nogalinā ja pilsē tas iedzī votā ju, un tika izveidota pirmā Pī terhausas koledž a. dibinā ta 1284. gadā . 1214. gadā tika izstrā dā ti formā li universitā tes nolikumi. Pē c viņ u domā m, tika iecelts rektors un programma ar eksā meniem beigā s. Galvenā atš ķ irī ba no klosteriem, kur viduslaikos viņ i saņ ē ma visas zinā š anas par apkā rtē jo pasauli, bija zinā tņ u, filozofijas, loģ ikas un matemā tikas mā cī š ana. Kembridž as un Oksfordas universitā tes biež i tiek sauktas kopā par "Oksbridž u", un tā m ir sena savstarpē ja sā ncensī bas vē sture. Oksforda ir universitā te pilsē tā , savukā rt Kembridž a ir pilsē ta universitā tē.

Pirms mums atrodas King's College (King's College), kuru 1441. gadā dibinā ja karalis Henrijs VI.

Iepazī š anos ar universitā ti sā kam no galvenā s ieejas Trī svienī bas koledž ā.


Vietē jā zinā tnes templī mū sdienā s ir 18 000 studentu 31 koledž ā , no kurā m 3 ir sievieš u koledž as, bet 6 ir paredzē tas tikai bakalaura studijā m. Koledž as izvē le, iespē jams, ir vissvarī gā kais lē mums, kas studentam jā pieņ em, piesakoties uzņ emš anai. Katrai koledž ai ir sava teritorija, kas veidota ap "pagalmiem" (tiesā m) un sastā v no č etriem galvenajiem elementiem: studentu rezidences, bibliotē kas, kaplič as un ē damistabas. Koledž as pā rvalda trī s struktū ras: Senā ta palā ta, Regent House un Senā ta padome. Vislielā kā s pilnvaras ir 16 ievē lē tajiem Senā ta padomes locekļ iem (no kuriem vismaz č etriem jā bū t koledž u rektoriem un vē l č etriem – profesoriem).

Tā pē c nav brī nums, ka iepazī š anos ar pilsē tu turpinā jā m ar laivu pa Kemas upi, kuras gleznainajos krastos pletā s universitā tes ē kas. Izpē tiet pilsē tu no ū dens, izbaudiet zā lienus ar simtgadī giem kokiem, apskatiet arhitektū ru – tieš i to nozī mē sajust Anglijas garu.

Kembridž as pilsē tā viss sā kā s ar tiltiem, jo ​ ​ nosaukums burtiski tulko kā “tilts pā r Cam upi”. Ē rti tajā sē ž ot, kuģ ojam zem slavenā kajiem un senā kajiem tiltiem: zem vecā kā lī dz š im saglabā jusies - Klē ras koledž as tilta, zem Matemā tiskā tilta vai zem slavenā venē cieš u vā rdamā sa - Nopū tu tilta. Vietā m Kembridž a atgā dina Venē ciju.

Un, lai gan lielā kā daļ a pilsē tas apskates objektu ir koncentrē ta Universitā tes koledž ā s, pilsē tai nav liegtas baznī cas, muzeji vai ievē rojamas ē kas.

Kembridž as klasiskā s arheoloģ ijas muzejs ir slavens ar vienu no pasaulē lielā kajā m grieķ u un romieš u figū riņ u kolekcijā m. Daudzus Zooloģ ijas muzeja eksponā tus savā cis un muzejam dā vinā jis pats Č ā rlzs Darvins. Zinā tnes vē stures muzejā ir unikā la zinā tnisko instrumentu un to modeļ u kolekcija no viduslaikiem lī dz mū sdienā m. Beneta un Trumpingtonas ielas stū rī koledž as bibliotē kas sienā , iepretim Kings College, atrodas pulkstenis, kur pa zelta ciparnī cu ar kaut kur pazuduš iem rā dī tā jiem un cipariem rā po milzī gs sisenis atgā dinoš s briesmonis, nemazinot ā trumu ne uz sekundi. Draudī go skulptū ru 2008.  gadā izdomā ja un pilsē tai dā vinā ja Dž ons S. Teilors. Viņ š savu ideju nosauca par hronogrā fu, burtiski laika tē rē tā ju. Studenti savā starpā pulksteni sauc mī ļ ā k - Rozalindu.

Zilo diož u gaisma lauž as cauri ciparnī cas spraugā m, lai jū s varē tu uzzinā t precī zu laiku, un mums ir pienā cis laiks atvadī ties no jaukā s studentu pilsē tas.


Nā kamajā rindā ir vē l viena aizraujoš a ekskursija uz Vindzoru – mazpilsē tu (30 tū kst. cilvē ku) Berksas grā fistē , 20 km no Londonas, Temzas upes labajā krastā , kur atrodas Anglijas karaļ u vasaras rezidence Vindzoras pils, atrodas. Š ķ ē rsojot stacijas teritoriju, mani sagaidī ja pirmais patī kamais skats - lokomotī ve ar valsts heraldisko simboliku, kuras klā tbū tne uz klā ja uzreiz lika aizdomā ties, ka š ī nav parasta tvaika lokomotī ve. Tā arī ir - š ī ir tvaika lokomotī ves N 3041 kopija (š ā das lokomotī ves tika raž otas 1894. -1912. gadā ) ar nosaukumu "Queen", un vairā kus gadus kalpoja kā Karaliskā vilciena lokomotī ve. Kopija tika izgatavota 1982. gadā Madame Tussauds projekta ietvaros (Vindzoras stacijā bija ī paš a izstā de, kas tika slē gta 90. gadu beigā s).

Karaliene Viktorija savu pirmo braucienu ar vilcienu veica 1842. gada 13. jū nijā , no Vindzoras uz Londonu aizvedot apmē ram pusotru stundu. Sā kumā viņ a bija noraizē jusies, jo tajos laikos dzelzceļ a transports bija nedroš s, biež i notika avā rijas, katastrofas ar upuriem. Tač u viss noritē ja labi, un kronē tā dā ma ceļ ojums š ķ ita "burvī gs".

Lī dz karaliskajai pilij, kas majestā tiski paceļ as pā r pilsē tu, jā iet cauri ī stajai Vindzoras pilsē tai vairā kus desmitus metru, kas ļ auj aplū kot tā s arhitektū ru (raksturī gi vecpilsē tā m Rietumeiropā ), pie pieminekļ a Karaliene Viktorija un pie Henrija VIII vā rtiem – pils galvenie vā rti.

Pirmo koka pili š eit uzcē la 1066. gadā Viljams Iekarotā js. Š eit jū s diez vai atradī sit pils klasiku un vienkā rš i simetriju. Fasā des "staigā " zigzagos, zā lieni griež savus stū rus, vaļ ņ i un sienas strī das savā starpā.

Un viss tā pē c, ka gandrī z katrs Lielbritā nijas monarhs pabeidza un pā rbū vē ja š o priekš pilsē tas karalisko rezidenci savā veidā , un tas turpinā jā s gandrī z tū kstoš gadus! Rezultā ts ir kaut kas oriģ inā ls, kas piesaista cilvē kus no visas pasaules. Tā ir "romantiskā kā no visā m pasaules pilī m", uzskata 17.  gadsimta rakstnieks Samuels Pepys. No Viljama Iekarotā ja laikiem palicis tikai mā kslī gs kalns, uz kura paceļ as Apaļ ais tornis (daudz vē lā k). Apaļ ais tornis ir 45 metrus augsts. Kad karalis (karaliene) atrodas pilī , viņ a (viņ as) personiskais standarts tiek izlikts uz torņ a. Apaļ ais tornis sadala Vindzoras pils kompleksu divā s daļ ā s, kas pazī stamas kā pagalmi: rietumu pusē ir Lower Courtyard, austrumos - Augš ē jais, kurā atrodas karalienes apartamenti, kur publiska piekļ uve nav atļ auta. Ir arī Valsts palā tas, kuras var apskatī t.


Interesanti, ka tieš i Vindzors pieš ķ ī ra jauno uzvā rdu paš reizē jai valdoš ajai britu karaliskajai dinastijai. Faktiski Lielbritā nijas monarhi pirms Elizabetes II laulī bā m piederē ja Saxe-Coburg-Goth ģ imenei (no turienes bija Viktorijas vī rs princis Alberts). Bet Pirmā pasaules kara laikā , patriotiskā fanā tisma iespaidā , karalis Dž ordž s V nolē ma atbrī voties no vā cu uzvā rda. 1952. gadā tika izdots paziņ ojums, saskaņ ā ar kuru Elizabetes II pē cnā cē ji tiek uzskatī ti arī par Vindzoriem. Tuvojamies vieniem no skaistā kajiem pilī – Normanu vā rtiem.

Jubilejas dā rzs izskatā s ļ oti romantisks, iekā rtots saistī bā ar Elizabetes II valdī š anas 50. gadadienu (2002) pils cietokš ņ a mū rus ieskaujoš ā grā vja vietā.

Apakš pagalmā atrodas Svē tā Jura kapela un Pakava pasā ž a. Š ī vieta ir obligā ti jā apmeklē , jo tā ir tieš i saistī ta ar Lielbritā nijas galveno bruņ inieku ordeni - Prievī š u ordeni.

To 1348. gadā izveidoja karalis Edvards III ar mē rķ i "sapulcinā t noteiktu skaitu cienī gu personu, lai veiktu labus darbus un atdzī vinā tu militā ro garu". Par ordeņ a izcelsmi klī st vairā kas leģ endas, no kurā m slavenā kā ir Solsberijas grā fiene. Dejas laikā ar karali viņ a nometa prievī ti un apkā rtē jie smē jā s, savukā rt karalis pacē la prievī ti un piesē ja to sev uz kā jas ar vā rdiem: “Lai viņ am ir kauns, ka par to slikti domā! ” ordeņ a moto. Vī rieš i - ordeņ a locekļ i nē sā zī mju lentu uz kā jas, bet sievietes - uz pleca. Tajā paš ā laikā ordenī var bū t ne vairā k kā.25 locekļ i, ieskaitot suverē nu - Lielbritā nijas monarhu. Viņ a 24 pavadoņ i tiek saukti par bruņ iniekiem (vī rieš iem) un dā mā m (sievietē m). Kopumā ordeņ a vē sturē bija nedaudz vairā k par tū kstoti biedru, un nesen uzņ emš anas kā rtī ba tika izstrā dā ta tā , ka pirms daž iem gadiem princis Viljams kļ uva par tū kstoš o biedru.


Jura kapelā var aplū kot neskaitā mas un vienkā rš i fenomenā las heraldiskā s vitrā ž as, kā arī ordeņ a biedru karogus, zobenus un ķ iveres. Jura kapelā dievkalpojumā ir pati karaliene un troņ mantnieks. Turklā t š eit ir apglabā tas daž as augusta personas. Jo ī paš i Č ā rlzs I Stjuarts, kuram nā vessods tika izpildī ts 1649. gadā ar revolucionā rā s tiesas spriedumu, kā arī karalis Henrijs VIII Tjū dors, kas slavens ne tikai ar Vindzoras celtniecī bu, bet arī ar savu daudzsievī bu (diemž ē l divas no viņ a seš ā m sievā m nomira uz kapā š anas bloka savas maniakā lā s než ē lī bas dē ļ ; viņ a dzī vesbiedra likteni angļ u skolē ni iegaumē , izmantojot mnemonisku frā zi "š ķ ī ries - izpildī ts - miris - š ķ ī ries - izpildī ts nā vessods - izdzī vojis"), kā arī tas, ka viņ š Anglijā veica reformā ciju .

5 metrus augsts un gandrī z 3 metrus plats), tas pilnī bā atveido 20.  gadsimta 20.  gadu karalisko Bekingemas pili. Trī s stā vi, dā rzs, garā ž a, vī na pagrabs un tū kstoš iem miniatū ru detaļ u, kas izgatavotas mē rogā.1:12. Ir ļ oti ē rti pē tī t tā laikmeta dzī ves vē sturi. Viss š ajā pilī ir ī sts un aktī vs. Apmeklē tā ju ir tik daudz, ka tur palikt ir vienkā rš i nereā li. Diemž ē l iekš ā bildē t nevar (bildes no interneta). Mā jas ideja radusies Marijai Luī zei, karalienes Marijas vī ra Dž ordž a V mā sī cai. Neskatoties uz to, ka karalienei bija 57 gadi, kad viņ a saņ ē ma š o dā vanu, pā rsteigums galmā nonā ca. Karaliene Marija bija dedzī ga miniatū ru piekariņ u kolekcionā re.

Tuvojamies augš ē jam pagalmam. Š eit mē s redzē sim State Apartments zā les ar mē belē m un gleznā m no Karaliskajā m kolekcijā m, tostarp Rubensa, Van Dika, Rembranta un Holbeina š edevriem.

Lielā ko daļ u zā ļ u projektē ja Vaitvila, tostarp slaveno Vaterlo zā li, kas izveidota, lai svinē tu uzvaru pā r Napoleonu. Pilī ir saglabā juš ā s vairā kas zā les, ko Hjū Mejs veidojis Kā rlim II, tostarp lieliskā Karaliskā ē damistaba ar Verrio griestu gleznojumu, kurā attē loti dievu svē tki. Jura zā lē , uz kuras griestiem ir visu ordeņ a biedru ģ erboņ i, karaliene ik gadu saņ em Prievī tes ordeņ a kavalierus.

Vindzoras pili, tā pat kā Bekingemas pili Londonā , apsargā drosmī gi sargi skaistā s sarkanā s formastē rpā s. Apskatī juš i Valsts palā tus, steidzamies uz Lejaskompleksu, lai noskatī tos svinī go sardzes maiņ as ceremoniju - ī stu priekš nesumu, nevis lai redzē tu, kura bū tu nepiedodama kļ ū da. Skanot gā jiena skaņ ā m, pabeidzam iepazī š anos ar krā š ņ o pils kompleksu.

Solsberi katedrā le

Interjers ir dekorē ts ar tik skaistā m skulpturā lā m kompozī cijā m.


Pilnī gi satriecoš a iztē le, lai gan š ķ iet, ka tā ir tik vienkā rš a lieta: fonts. Tie tika izlikti nesen, 2008. gadā , kad katedrā les iesvē tī š anai apritē ja tieš i 750 gadi. Ū dens virsma ir tik gluda, ka izskatā s kā pulē ts akmens, burtiski spogulis.

Katedrā les pagalms, ko ieskauj galerija – klosteris – lielā kā Anglijā.

Vienā no skaistā kajā m ē kā m blakus katedrā lei Karaliskajā namā atrodas Solsberijas un Dienvidviltš ī ras muzejs, kas stā sta par pilsē tas un novada gadsimtiem seno vē sturi.

Stounhendž a

Tā lā k dodamies uz Stounhendž u, kas atrodas 13 km uz ziemeļ iem no Solsberi. Stounhendž a (ang. Stounhendž a, lit. "stone Henge") – sens templis, celts, ņ emot vē rā saules kustī bu. Š os akmeņ us pirms 4500 gadiem uzstā dī ja gudri seni cilvē ki. Tač u ar savā m rokā m neizdevā s pieskarties majestā tiskajiem akmeņ iem.

Senā celtne ir iež ogota, un tū risti to var apbraukt riņ ķ ī , klausoties skaidrojumus ar audiogida palī dzī bu. Tač u š ī vieta ir specifiska un noslē pumaina, tā pē c pat visuresoš ie tū ristu pū ļ i neliedza mums justies vienatnē ar noslē pumaino seno pasauli. 2014. gada vasarā ap š o noslē pumaino vietu notika rekonstrukcija, tika izveidots servisa centrs, un tagad, lai tiktu pie svē takmeņ iem, jā izbrauc no galvenā ceļ a, jā iegā dā jas biļ etes un jā paņ em audiogids, tad brauciet ar marš ruta autobusu uz vietu, kur sā kā s apskats, un sā ciet braukt pa apli vismaz 40 metru attā lumā no akmeņ iem.

Tomē r akmeņ i ir tik milzī gi, ka tos var skaidri redzē t

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Мемориал мученикам в Оксфорде
Оксфорд
Башня Карфакс
Оксфордский университет
Университетский ботанический сад
К саду ведут красивые ворота
Бодлианская библиотека
Оксфордский
Здание Шелдонианского театра
Музей Ашмола
В музее Ашмола
Памятник Шекспиру в Стратфорд-на-Эйвоне
Фонтан в виде лебедей
Королевский Шекспировский театр
Фонарь в Стратфорд-на-Эйвоне
Церковь Святой Троицы, где похоронен великий драматург
Эпитафия, написанная на завещании Шекспира
Школа, где учился маленький Уильям
Церковь, возле которой жил взрослый драматур
Британский оловянный музей
Дом, где родился и провёл своё детство великий драматург
Шекспировский центр
Скульптур Шута
В баре “У Гаррика”
Крепостные ворота города Йорка
Йорк Минстер
Внутри Йорк Минстера
Памятник Константину Великому
Памятник всем воинам-защитникам Йорка
Крепость-башня Клиффорд
Кольцо крепостных стен
Река Уз
Музей викингов «Йорвик»
Улица Шамблес
Город Йорк
Город Кембридж
Королевский колледж
Парадный вход в колледж Тринити
Кембриджский университет
Река Кэм
Прогулка по реке Кэм
Красивый мост через реку Кэм
Прогулка по реке Кэм
Розалинда
Локомотив «Королева»
Город Виндзор
Круглая башня Виндзорского замка
Норманнские ворота Виндзорского замка
Юбилейный сад
Часовня Святого Георгия
Псевдофахверковое здание в Виндзорском замке
Кукольный дом королевы Марии
Верхнее подворье
Зал Государственных апартаментов
Смена караула в Виндзорском замке
Солсберийский собор
Часовой механизм
В Солсберийском соборе
Купель в Солсберийском соборе
Клуатр собора - самый большой в Англии
Сервисный центр Стоунхенджа
Стоунхендж
Стоунхендж
Выставка в сервисном центре Стоунхенджа
Līdzīgi stāsti
iemiesojums