Lielbritānija – pieskaroties Lielās impērijas mantojumam. 1. daļa.

01 Novembris 2014 Ceļošanas laiks: no 07 Oktobris 2014 ieslēgts 13 Oktobris 2014
Reputācija: +4971.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

“Lai atklā tu jaunas pasaules daļ as, jums ir nepiecieš ams

lai bū tu drosme pazaudē t no redzesloka vecos krastus"

(Andrē Gide)

Lielbritā nija ir valsts ar bagā tī gu vē stures un kultū ras mantojumu, senā m tradī cijā m un viesmī lī giem cilvē kiem. Valsts, kurā vē l š odien cilvē ki mī l savu monarhu, zemi, kurā rū pī gi tiek ievē rotas viņ u senč u tradī cijas, valsts ar krā š ņ ā m ainavā m, kas it kā cē luš ā s no seno pasaku un leģ endu lappusē m...kultū ra. Pirmkā rt, Britu salas bija ķ eltu, sakš u un vikingu karaļ valsts. 843. gadā rodas Skotijas Karaliste, 927. gadā - Anglijas karaliste, 1283. gadā - Velsas Firstiste. 1536. gadā notiek pirmā apvienoš anā s: Velsas Firstiste pievienojas Anglijas Karalistei. 1541. gadā rodas Ī rijas Karaliste.

1707. gadā - otrā apvienoš anā s: Anglijas Karaliste un Skotijas Karaliste tiek apvienotas, izveidojot Lielbritā nijas Karalisti.


1801. gada 1. janvā rī savienī bas ar Ī riju rezultā tā Lielbritā nija tika pā rveidota par Lielbritā nijas un Ī rijas Apvienoto Karalisti. 1922. gadā notiek sadalī š anā s divā s neatkarī gā s valstī s: Lielbritā nijas un Ziemeļ ī rijas Apvienotajā Karalistē un Ī rijas brī vvalstī (vē lā k - Ī rijas Republikā ).

Velsa – ķ eltu zemes klusais š arms

Iepazī š anos ar salu un Lielbritā nijas valsti sā kam no Velsas Firstistes, kas ir viens no skaistā kajiem Lielbritā nijas dabas nostū riem. Ķ eltu cietokš ņ i un iekarojumi, tradī cijas un amatniecī ba - š eit jū s varat sajust valsts unikā lo garš u un š armu.

Velsas iedzī votā ji runā sarež ģ ī tā velsieš u (arī velsieš u vai cimru) valodā - ķ eltu mantojumā , patī k dziedā t un citē t dzejoļ us, tā pat kā viņ u vecvectē vi, rī ko ķ eltu festivā lus un svē tkus.

Lī dz mū sdienā m š eit tiek izgatavotas pā rsteidzoš as sudraba un zelta rotaslietas, tiek š ū ti vilnas izstrā dā jumi, kā arī suvenī ri no koka, akmens un oglē m. Lielā koties Velsa ir klusa lauksaimniecī bas zeme, savukā rt zemnieki ļ oti mī l viesus un labprā t piedā vā viesiem asinis un bagā tī gas brokastis. Velsas daba ir pā rsteidzoš a savā skaistumā un daudzveidī bā : š eit var apbrī not zaļ us pakalnus un tī rus smilš ainus krastus, straujas upes, dzirkstoš us ū denskritumus un noslē pumainus ezerus, grandiozas aizas un majestā tiskas kalnu grē du virsotnes. Š o krā š ņ umu papildina apbrī nojamā majestā tisko viduslaiku piļ u arhitektū ra, kuru uz kvadrā tkilometru š eit ir vairā k nekā jebkur citur pasaulē.

Pa labi, viena no iespaidī gā kajā m ir Conwy Castle - viduslaiku pils, kas atrodas Konvijas pilsē tā -grā fistē , celta 1283. -1289. gadā.

pē c Anglijas karaļ a Edvarda I pavē les.

Pils ilgu laiku bija pamesta un lē nā m tika iznī cinā ta. Š eit ir saglabā tas senā s viduslaiku sienas, aksesuā ri un telpu iekš ē jā apdare. Č etrus gadus, strā dā jot no marta lī dz oktobrim, cietoksni un sienas uzcē la 1500 cilvē ku.


Konvas pili ieskauj akmens siena ar 8 apaļ iem torņ iem un spraugā m. Tas ir sadalī ts divos pagalmos - iekš ē jā un ā rē jā - un katru no tiem ieskauj biezas sienas ar 4 torņ iem stū ros. Torņ i ir daudzstā vu, to augstums ir aptuveni 70 pē das (20 m), diametrs - 30 pē das (apmē ram 10 m), sienu biezums - 15 pē das (apmē ram 4 m). Pagalmu sadala 2 daļ ā s liela š ķ ē rssiena. Vienā no daļ ā m bija zā le pieņ emš anā m.

No Konvi pils mū ru augstuma paveras skaists skats uz Konvi pilsē tiņ u, tā da paš a nosaukuma lī ci un zaļ ajiem Velsas pakalniem, kā arī tiltu.

Blakus pilij paceļ as Bodysgallen zā le, kas celta 13. gadsimtā kā Konvas pils pagaidu tornis, lai uzraudzī tu ienaidnieka pā rvietoš anos no ziemeļ u puses, jo lī dz mū sdienā m ir saglabā juš ies tikai pils mū ri, bet pat š . formā tie izskatā s diezgan iespaidī gi. Kopā ar Harlech, Beaumaris un Caernarvon pilī m Konvija ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Konvi pilsē ta ir slavena arī ar mazā ko dzī vojamo ē ku Apvienotajā Karalistē.

Mazā Velsa, kuras teritorija ir 2.779 km? , kuras iedzī votā ju skaits nepā rsniedz 3 miljonus, ir slavena ne tikai ar viduslaiku piļ u pā rpilnī bu, kuru uz kvadrā tkilometru š eit ir vairā k nekā jebkur citur pasaulē , bet arī ar apmetni ar garā ko nosaukumu pasaulē , kurā.58 burti.

To sauc: llanfairpwllgwyngyllgogerychwyrndrobwllllantysilio, bet tas izklausā s š ā di: Llanfairpullgwingillgogerykhverndrobulllantysiliogo? x (tas ir velsieš u valodā ).

Tulkojumā no velsieš u valodas tas izklausā s kā "Sv. Marijas baznī ca baltā s lazdas dobumā pie vē trainā virpuļ a un Sv. Tisilio baznī ca pie sarkanā s alas. " Mē s mē ģ inā jā m to atkā rtot vienā elpas vilcienā . - pilsē ta pastā vī gi ir pilna ar tū ristiem, kuri fotografē š o:

Dodamies uz Holyhedu (ang. Holyhead, val. Caergybi — "Sv. Kibi nocietinā jums") - Velsas dā rzu nelielā Holy Island salā , kas atrodas uz rietumiem no Angles salas un atdala no pē dē jā s ar salu. š aurs š aurums. Tas ir sā kumpunkts prā mju satiksmei, kas savieno Apvienoto Karalisti ar Ī rijas ostā m Dublinu un Dun Laar. Uzmetam Velsai atvadu skatienu, no kura mums ļ oti ž ē l š ķ irties.

Glā zgova ir lielā kā pilsē ta Skotijā

Skotija ir ne tikai pilis, dū das un dadzis. Tas ir gaiš o ziemeļ u debesu skarbais skaistums, unikā lais tī rā gaisa aromā ts, gleznaino kalnu un purvu krā š ņ ums.


Daba š eit ir pā rsteidzoš a savā krā š ņ umā , un klimats ir vē l mainī gā ks nekā Anglijā . Vē sture ir audzinā jusi Skotijas tautā nesamierinā mu brī vī bas, pā rliecī bas un drosmes garu, un, lai gan š odien Skotija nekaro ar Angliju, viņ i joprojā m ir neatkarī gi un lepni. 2014. gada septembrī ir paredzē ts rī kot referendumu, lai izlemtu, vai Skotija ar 5.3 miljoniem iedzī votā ju paliks Apvienotā s Karalistes sastā vā vai iegū s pilnī gu neatkarī bu.

Lī dz š im populā rā kā s Skotijas apskates vietas ir pilis.

Skotijas pilis ir izkaisī tas pa augstienē m, daž as ir privā tī paš ums, citas pieder valstij, citas ir kļ uvuš as par viesnī cā m, kurā s var pavadī t neaizmirstamu nakti.

Interesantas un gleznainas ir arī Skotijas pilsē tas.

Sā kam iepazī š anos ar Glā zgovu (tulkojumā no ķ eltu "dā rga zaļ a vieta") - lielā ko dā rzu Skotijā , kas atrodas pie Klaidas upes valsts rietumu daļ ā . Dā rzs tieš ā m ir diezgan dā rgs un viss aprakts apstā dī jumos. Tam ir ļ oti raksturī gs arhitektoniskais izskats, kas apvieno gotikas, itā ļ u renesanses, gregora un Viktorijas laikmeta stilus. Glā zgova tiek uzskatī ta par Skotijas mā kslas centru un daudzu festivā lu vietu. Saskaņ ā ar leģ endu, pilsē tu VI gadsimtā dibinā ja svē tais Mungo, kurš tur uzcē la nelielu koka baznī cu. Š is svē tais joprojā m tiek godinā ts Glā zgovā kā pilsē tas patrons.

Agrī najos viduslaikos Glā zgova bija Skotijas reliģ iskais centrs ar savu bī skapiju. Ap galveno templi ā tri izauga dā rzs ar amatniekiem un tirgotā jiem.

Tā pē c nav pā rsteidzoš i, ka iepazī š anos ar dā rzu sā kam no katedrā les, kas celta pē c karaļ a Dā vida I pavē les un iesvē tī ta 1136. gadā . Katedrā le tika nosaukta Glā zgovas un Skotijas pilsē tas patrona Saint Mungo vā rdā , jo š eit atrodas viņ a kaps. 15. gadsimtā katedrā le tika paplaš inā ta un rekonstruē ta. Reformā cijas laikā lielā kā daļ a Skotijas tempļ u tika iznī cinā ti, bet, par laimi, Glā zgovas katedrā le izdzī voja. 1560. gadā ar Skotijas parlamenta lē mumu valsts pieņ ē ma protestantismu katolicisma vietā.

Uz laternu stabiem ir pilsē tas zī mes, kas attē lotas uz ģ erboņ a, ko lorda Liona (Skotijas heraldikas dienesta vadī tā js) pilsē tai pieš ķ ī ra 1866. gada 25. oktobrī.

un kas agrā k tika izmantoti uz oficiā lajiem Glā zgovas zī mogiem.


Tie ir tieš i saistī ti ar Svē tā Mungo dzī vi, ilustrē jot č etrus brī numus, kas piedē vē ti pilsē tas patronam: pirmais brī nums ir robī na augš ā mcelš anā s pē c tam, kad Mungo kursabiedri nogalinā ja sava mentora Sv. Cerf un apsū dzē ja topoš o svē to viņ as nā vē ; otrs brī nums, lai gan nav saistī ts ar ģ erbonī attē loto ozolu, notika, kad Kulrosas baznī cā tika zaudē ts ugunsgrē ks, un Svē tais Mungo brī numainā kā rtā aizdedzinā ja lazdas zaru; treš ais brī nums ir zvans, kas saskaņ ā ar leģ endu bija pā vesta dā vana svē tajam. Stā sts par ceturto brī numu ir saistī ts ar leģ endu par karalieni Langeoretu: kad viņ as vī rs karalis Ridderahs turē ja aizdomā s par savu sievu par neuzticī bu, viņ š uzzinā ja, ka karaliene savam mī ļ otajam bruņ iniekam uzdā vinā jusi zelta gredzenu, nozagusi dā vanu un iemetusi Klaidas viļ ņ i. Pē c tam viņ š pieprasī ja, lai Langeoreta atnes gredzenu.

Tač u viņ as mī ļ otā biktstē vs svē tais Mungo uzzinā jis par viņ u saistī bu ar grē ksū dzē m un ieteicis bruņ iniekam, kā izpildī t karaļ a pavē li. Pē c svē tā Mungo pamudinā juma viņ š upē noķ ē ra lasi ar gredzenu mutē un tā dē jā di izglā ba karalienes godu. Simboli, kas atrodas uz laternā m, attē lo š os č etrus brī numus:

Š is ir putns, kas nekad nav lidojis

Š is koks, kas neauga

Tas ir zvans, kas nezvanī ja

Š ī ir zivs, kas nav peldē jusi.

Pē c Anglijas un Skotijas savienī bas 1603. gadā Glā zgova sā ka paplaš inā ties un plaukt, jo kļ uva par ē rtā ko ostu tirdzniecī bas kuģ iem no Amerikas. 1611. gadā Dž eimss I pieš ķ ī ra Glā zgovai karaliskā s pilsē tas statusu, kas nozī mē ja pilsē tas tieš u pakļ autī bu kronim. 1638. gada novembrī Glā zgovas katedrā lē sanā ca vispā rē jā asambleja, lai iebilstu pret karaļ a Kā rļ a I politiku.

Rezultā tā Skotijā notika bruņ oti konflikti, kas pilsē tu neskā ra tā s nenozī mī gā politiskā statusa dē ļ . 1650. gadā , neilgi pē c skotu sakā ves Danbaras kaujā , Olivers Kromvels apstā jā s Glā zgovā . 1989. gads pilsē tai bija pā rbaudī jums. Ar toreizē jā s premjerministres Mā rgaretas Teč eres lē mumu valstī tika slē gtas visas ogļ raktuves, un lielā kā daļ a atradā s tieš i netā lu no Glā zgovas. Cilvē ki pameta dā rzu, pilsē tā valdī ja bezdarbs un haoss. Tikai 90. gadu vidū Glā zgova atkal sā ka celties no ceļ iem, kļ ū stot par Skotijas biznesa centru. Mū sdienā s tajā dzī vo 630 tū kstoš i cilvē ku.

Glā zgovas pilsē ta bez pā rspī lē jumiem tiek dē vē ta par "visas angļ u arhitektū ras simbolu". Kā dreiz, pirms daudziem gadiem, tā bija liela osta un rū pniecī bas centrs, ko uzskatī ja par otro lielā ko pilsē tu Apvienotajā Karalistē . Vecā Glā zgova joprojā m ir majestā tiska un tai ir savs raksturī gs stils.


Paejam garā m Modernā s mā kslas galerijai, kuras priekš ā stā v, iespē jams, slavenā kais Glā zgovas piemineklis, kas kļ uvis par modernā s mā kslas simbolu kā tā du. Š ī ir nabaga barona Velingtona statuja, kuru 1844.  gadā uzcē la Karlo Maroč eti. Astoņ desmitajos gados Velingtonam kā ds uzlika satiksmes konusu uz galvas kā huligā nisku palaidnī bu. Varas iestā des to atņ ē ma, bet atkal pievilka, un varas iestā des to atkal atņ ē ma. Tas turpinā jā s daudzus gadus, lī dz varas iestā des piekā pā s un uz pastā vī gu hercoga galvai piestiprinā ja satiksmes konusu.

Visvairā k apmeklē tais muzejs Skotijā ir Kelvingrovas muzejs. Tas atrodas ļ oti skaistā ē kā ar divā m skaistā m ieejā m. Pie muzeja galvenā s ieejas mū s sagaida skaista ziedu skulptū ra.

Bagā tī gajā Kelvingrovas muzeja kolekcijā ir Rembranta, Rubensa, Ticiā na, Van Goga, Monē , Pikaso, Dalī gleznas. Muzeja kolekcijas pamatā ir Burela kolekcija, kurā ir 9000 eksponā tu.

Tie ir senā s Ķ ī nas, Ē ģ iptes, Grieķ ijas un Romas meistaru darbi, viduslaiku un islā ma mā kslas priekš meti, gobelē ni un izdevumi. Š eit atrodas Macintosh halle, jo Glā zgova lepojas ar savu majestā tisko arhitektū ru, kurā dominē Macintosh stils. To raksturo mī kstinā ti punktiņ i un iegarenas lī nijas, neparasti augsti elementi.

Mums paveicā s - muzejā nokļ uvā m laikā , kad maestro spē lē ja ē rģ eles, tā pē c ekskursija noritē ja majestā tiskajā s skaņ ā s.

Pilsē tas parku skaita ziņ ā Glā zgova ieņ em tikai pirmo vietu starp citā m Anglijas pilsē tā m. Glā zgova ir viena no zaļ ā kajā m pilsē tā m Eiropā ar vairā k nekā.70 parkiem pilsē tā , no kuriem slavenā kie ir Ī stendas Green Park, West End Kelvingrow Park, Queen's Park un Pollock Country Park.

Ievē rī bas cienī gi ir Clyde Arch Bridge, Glā zgovas Zinā tnes centrs un Glā zgovas tornis.

Ļ oti interesantu kolekciju apmeklē tā ju uzmanī bai piedā vā Glā zgovas Universitā tes muzejs. Viena no tā s zā lē m ir veltī ta senajā m monē tā m, kolekcija ieinteresē s ne tikai numismā tus, bet arī visus zinā tkā ros ceļ otā jus. Ņ emot vē rā kultū ras iestā des specifiku, tika nolemts vienu no tā s zā lē m veltī t spilgtā kajiem skotu zinā tnieku izgudrojumiem. Š ī ir tikai daļ a no apskates objektiem, ko ceļ otā ji var apmeklē t.

Transporta tehnikas cienī tā jiem bū s interesanti apskatī t Riversaidas Transporta muzeja kolekciju, kas atrodas senas kuģ u bū vē tavas teritorijā industriā lā rajonā , starp pilsē tu un Klaidas upes grī vu. Š is muzejs, kas durvis vē ra 2011. gada 21. jū nijā , tika atzī ts par 2013. gada labā ko muzeju Eiropā.


Cenš oties maksimā li izmantot piekrastes muzeja atraš anā s vietu, Zahas Hadidas studijas arhitekti - dekonstruktī visma pā rstā vji - mē ģ inā ja iztē loties ē ku "uzpeldē jam" no upes. Muzeja futū ristiskā struktū ra bū tiski pā rveidoja un izgreznoja pilsē tas krastmalu.

Uzcelti Glā zgovā , pirmie airu tvaikoņ i un automaš ī nas, kuģ i un jahtas, velosipē di un bē rnu ratiņ i, tramvaji un lokomotī ves, veci mehā nismi, retro automobiļ i un citi reti eksponā ti ar jaunā ko tehnoloģ iju progresu vairā k nekā.3000 muzeja eksponā tu. muzeja izstā ž u telpa, galvenokā rt modeļ u veidā . Muzeja interjera nestandarta dizains dzeltenā s un zaļ ā s krā sā s atbilst netriviā lajam Glā zgovas industriā lo sasniegumu un bagā tī go inž eniertehnisko tradī ciju atainoš anas veidam.

Papildus dzī vajā m demonstrā cijā m slē gtā s galerijā s ir pieejamas iespaidī gas instalā cijas un dinamiskas interaktī vas pamā cī bas, kā arī autentiskas Glā zgovas kafejnī cas, kroga un veikala vē sturiskā interjera atpū ta tā s ziedu laikos 19. un 20. gadsimta mijā . Izstā des daļ u aizņ em detalizē ts vienas no centrā lajā m pilsē tas ielā m prototips.

Š ajā skaistajā muzejā ir arī interesanta jū ras transporta ekspozī cija, ko demonstrē gan maketi muzeja sienā s, gan ī sts vecais š oneris "Tall Ship", kas pietauvots pie Riversaidas dienvidu fasā des un uzcelts vecajos dokos. pilna plū duma Klaidas upe. Pateicoties "š ķ eltai" leņ ķ iskā jumta lī nijai, kas lī dzī ga Glā zgovas vecā s daļ as jumtu formai, Riversaidu daž kā rt salī dzina ar peldoš u aisbergu. Muzejā var ne tikai apskatī t eksponā tus no ā rpuses, bet arī izpē tī t tos iekš ā , sē dē t, stū rē t un uz buru laivas - un tī rī t klā ju ikvienam.

2002. gada 24. maijā karaliene Elizabete II savas zelta jubilejas svinī bu ietvaros atklā ja Falkirkas ratu. 2003. gadā ē ka tika atzī ta par labā ko oriģ inā lo dizainu.

Lai iepazī tos ar š ī s struktū ras darbī bas principu, mē s, samaksā juš i 9 mā rciņ as Art. , iekraujam izklaides laivā un dodamies nelielā kruī zā , un kapteinis mums izskaidro tā darbī bas principu.


Atš ķ irī ba starp Fort Clyde un Union Canals ir 24 metri. Tomē r Savienī bas kanā ls ir par 11 metriem augstā ks nekā akvedukts, kas pieved kuģ us lī dz pacē lā jam, tā pē c laivā m ir jā iziet cauri divā m slū ž ā m, lai no š ī kanā la tiktu lejā uz akveduktu. Akvedukts netika novietots augstā k, jo krustojā s ar vē sturiski nozī mī go Antonī na mū ri. Daļ a no akvedukta 150 metru garumā iet pazemē pa elipsveida tuneli.

Kuģ a pacē lā ja diametrs ir 35 metri, pati konstrukcija sastā v no 100 metrus garas centrā lā s ass un diviem viens no otra izvietotiem arhitektū ras elementiem, kas savā s aprisē s atgā dina ķ eltu dubultcirvi. Darbī bas laikā ritenis pā rvieto kuģ us starp kanā liem, paceļ ot un nolaiž ot divus ar ū deni pildī tus konteinerus, katrs ar kravnesī bu 300 tonnas. Tvertnes tiek lī dzsvarotas saskaņ ā ar Arhimē da likumu, izspiež ot ū deni ar kuģ i, kas peld uz platformas. Ritenis griež as ap savu asi par 180°. Pacē luš ies augš ā peldam pa augš ē jo kanā lu lī dz ieejai tunelī , kur kursē kuģ i no Edinburgas. Tā dā paš ā veidā dodamies atpakaļ ceļ ā , bet tagad ar rata palī dzī bu dodamies lejā . Pie centra mū s sagaida zirgu galvas. Š ī ir "Kelpie" - milzī ga Endija Skota mā kslas instalā cija, kas sastā v no divā m milzu skulptū rā m zirgu galvu formā.

30 metru zirgu krū š utē s no metā la karkasa, kas pā rklā ts ar lokš ņ u tē raudu, kas sver 330 tonnas, katra nosaukta Skotijas upē s un kalnu ezeros mī toš o mitoloģ isko ū dens garu vā rdā . Mitoloģ ijā brū naļ ģ es ir vilkač i, kas visbiež ā k parā dā s zirga formā , kas ganā s pie ū dens. Saskaņ ā ar leģ endu viņ i pagrieza muguru vientuļ ajam ceļ otā jam un pē c tam ievilka viņ u ū denī . Darba tapš anā par paraugiem meistaram kalpoja Klaiddeilas š ķ irnes zirgi. Kelps, kas uzstā dī ti virs Fortklaidas kanā la Folkē rkā , nodroš inā ja pamatu Helix parkam, kas tika atvē rts 2014.  gada vasarā . Tie darbojas ne tikai kā nacionā lais lepnums, bet arī ir pagā tnes sasniegumu apliecinā jums, himna amatniekiem un inž enieriem, kā arī kalpo kā Skotijas nā kotnes deklarā cija.

Edinburga ir Skotijas galvaspilsē ta


Edinburga ir majestā tiska sena pilsē ta Skotijā , galvaspilsē ta un otra lielā kā pilsē ta Skotijā ar gandrī z pusmiljonu iedzī votā ju. Pilsē ta atrodas gleznainā vietā austrumu krastā , Firth of Forth krastā . Skotijas galvaspilsē ta kopš.1437. gada. Pilsē tas nosaukums cē lies no bretoniskā nosaukuma cietoksnim Din Eidin, t. i. , Eidina cietoksnim, kas atradā s senā s britu Gododinas karalistes zemē s.

Iepazī š anos ar Edinburgu sā kam no Calton Hill – viena no pakalniem Edinburgas centrā , uz austrumiem no New City. Ieš ana š ajā kalnā ir piedzī vojums. Pirmkā rt, tas ir brī niš ķ ī gs skatu laukums, no kura paveras brī niš ķ ī gs skats uz dā rzu un Fortas Fē rtu, kas ir Fortas upes grī va un pieder pie Ziemeļ jū ras. Tā s nosaukums sā kotnē ji nozī mē ja "melnā upe".

Piektkā rt, kalnā atrodas pilsē tas observatorija, kuru 1776. gadā uzcē la Dž eimss Kreigs. Galvenais astronomu uzdevums bija noteikt precī zu laiku pē c zvaigž ņ u kustī bas. Observatorija tika slē gta pavisam nesen – 2009. gadā.

Pretī Calton Hill atrodas Solsberijas klintis. Edinburgas iedzī votā jiem ir ļ oti viegli izkļ ū t dabā - vienkā rš i aizejiet lī dz Karaliskā s jū dzes beigā m, un š ī s skaistā s zaļ ā s klintis stā vē s tieš i jums priekš ā , tostarp Artura krē sls - augstā kā virsotne (apmē ram 250 metri) . Kalns oficiā li tika iekļ auts Edinburgas pilsē tā.1859. gadā . Kā dreiz tur bija cietums un nā vessoda izpildes vieta, tad cietuma vietā tika uzcelta Skotijas valdī bas ē ka St Andrews House. Tā pakā jē atrodas Lielbritā nijas monarhu oficiā lā rezidence – Holirū da pils jeb Holirū da mā ja, kas slavena ar to, ka Mē rija Stjuarte tajā nodzī voja lielā ko daļ u savas dzī ves.

Š eit izvietotajā muzejā ir lieliska antī ko mē beļ u, rotaslietu un Skotijas karaļ u portretu kolekcija. Ap abatijas dibinā š anu un pils celtniecī bu š ajā vietā klī st daudzas leģ endas, tač u patiesais iemesls paliek apslē pts. Holirū ds vietē jā valodā nozī mē "Svē tā Krusta nams".


Karaliskā jū dze, kas savieno Holirū du ar leģ endā ro Edinburgas pili – pilsē tas sirdi. Pils klints, uz kuras š is apburoš ais brī nums lepni paceļ as virs dā rza, ir izdzisis vulkā ns. Kopš seniem laikiem to ir izvē lē jies cilvē ks, cilvē ki š eit vienmē r ir apmetuš ies. Par pilsē tas simbolu uzskatī tā pils kļ uva par galveno Skotijas cietoksni, to pat sauca par valsts atslē gu. No trim pusē m pili aizsargā neieņ emamas klintis. Tuvā k pilij varē ja nokļ ū t tikai pa stā vu, pilnī bā apš audī tu ceļ u no ceturtā s puses.

Nav pā rsteidzoš i, ka daž i uzdroš inā jā s ieņ emt Edinburgu ar vē tru.

Roberts Bē rns š o neieņ emamo pili aprakstī ja š ā di:

"Tur, augstumā , virs pelē kā s dū makas,

Kā sirmam veterā nam

Mirdzoš a pils virs klints

Dziļ ā s seno brū č u rē tā s:

Lai gan varenā s sienas trī cē ja

Atkā rtoti no seniem laikiem

Viņ i biež i atspoguļ o

Bijuš ie iebrucē ji - spiediens.

Pē c vē stures liecī bā m pils pastā vē jusi kopš.11. gadsimta, bet pirmā s ē kas š ajā vietā raduš ā s gandrī z pirms 1400 gadiem. No 11. lī dz 16. gadsimtam pils bija Skotijas monarhijas mī tne. Kopš tā laika pils stratē ģ iskā nozī me ir ievē rojami samazinā jusies, un š odien tā uzņ em galvenokā rt parā des militā rā s vienī bas. Mū sdienā s esplanā de ir pā rvē rtusies par sava veida stadionu. Stendi tika uzstā dī ti Karaliskā s militā ro orķ estru parā des vajadzī bā m, kas katru gadu augustā notiek Edinburgā . To uzskata par labā ko š ā da veida parā di pasaulē.

Virs pils vā rtiem ir Skotijas ģ erbonis - sarkans, augoš s lauva zelta laukā.

Edinburgas pils ir obligā ta apskates vieta (pat neskatoties uz augsto biļ etes cenu £.16) gan vē stures cienī tā jiem, gan tiem, kas interesē jas par militā rā m lietā m, kā arī tiem, kas labprā tā k apskata slavenā s Skotijas pilis vai vienkā rš i apbrī no skaistos skatus uz pilsē ta no augstuma. cietokš ņ a sienas.

Pa cietokš ņ a perimetru tika uzstā dī ti daudzi ieroč i, kuru mē rķ is bija aizsargā t pili. Bet starp tiem uz Mills Mount baterijas atrodas "Laika lielgabals", kas katru dienu, izņ emot svē tdienu, Lielo piektdienu un Ziemassvē tkus, pasaka precī zu laiku, š aujot tieš i diennakts laikā . Vienlaicī gi ar š ā vienu uz Nelsona pieminekli uzkrī t slā nis. 19. gadsimtā ar vairā k nekā.1200 metru gara elektrī bas kabeļ a palī dzī bu lielgabals tika sinhronizē ts ar torņ a laikiem.

Savulaik tas bija garā kais kabelis pasaulē.


Pē dē jā ekspozī cijā apskatā mi daž i eksponā ti, kas atklā ti pagrabu rekonstrukcijas laikā , kur atradā s karagū stekņ u cietums, tostarp ieslodzī to darinā tie priekš meti. Interesanti ir likumā noteiktie cietuma dzī ves fakti. Ieslodzī tā dienas devā bija 2 pintes (1.1 l) alus, 1.5 mā rciņ as (680 g) maizes, 0.75 mā rciņ as (340 g) liellopu gaļ as, 0.5 mā rciņ as (280 g) zirņ u katru otro dienu, 0.25 mā rciņ as ( Sestdienā s liellopa gaļ as vietā.115 g) sviesta un 170 g siera. Katrs ieslodzī tais saņ ē ma drē bes un 6 dienas dienā , bet franč u karagū stekņ i saņ ē ma vairā k no savas valdī bas. Ieslodzī tos regulā ri apmeklē ja ā rsts, tur bija slimnī cu slimnī ca. Pagrabos ieslodzī tie gulē ja uz gultā m un š ū puļ tī klos. Katram ieslodzī tajam tika iedots matracis, kas pildī ts ar salmiem, un sega, lai viņ š bū tu silts.

Un mū s gaida pastaiga pa Edinburgas galveno ielu, kas tiek saukta par "Karalisko jū dzi", kas ir viens no galvenajiem pilsē tas apskates objektiem, kas savu vē sturi sā k XII gadsimtā . Tā vietā karalis lika uzbū vē t High Street, kas agrā k bija pazī stama kā "Karaliskais ceļ š ". apmē ram 200 m (kopā ap 1.8 km).

Karaliskā jū dze sastā v no č etrā m secī gā m ielā m (no rietumiem uz austrumiem): Castlehill, Lawnmarket, High Street un Canongate, un tā s pakā peniski kā pj lejup. Kā zivju grē da no š ī m ielā m atdalā s mazas ieliņ as un strupceļ i, kas arī tiek attiecinā ti uz Jū di.

Virs katedrā les paceļ as 15.  gadsimta tornis, kas rekonstruē ts 19.  gadsimtā.

Katedrā les iekš pusē ī paš u uzmanī bu ir pelnī jusi skaistā Dadž a kapela ar rievotiem velvju griestiem un grebtiem heraldikas simboliem, kas celta par godu cē lā kā un senā kā Dadž a ordeņ a bruņ iniekiem.

Blakus katedrā lei atrodas Mercat Cross, vieta, kur tika lasī ti oficiā li karaļ a dekrē ti. Piemineklis tika uzcelts 1885. gadā , pamatojoties uz XIV gs.

Š eit Lonmarket pā rvē rš as par garā ku High Street - pilsē tas lielā ko festivā lu vietu, š eit var redzē t daudz ielu muzikantu, mī mu un citu mā kslinieku.

Stū ra mā ja ir interesanta, jo tur atrodas krogs "Meistars Brodijs". Š im Brodam mā ja piederē ja 18. gadsimtā , un viņ š dzī voja dubultu dzī vi: dienā kā likumpaklausī gs tirgotā js, naktī kā banā ls laupī tā js.

Beigā s viņ š tika droš i pakā rts, tač u š is stā sts Stī vensonu pā rsteidza tik ļ oti, ka viņ š ienesa š o varoni savā darbā "Doktora Dž ekila un Haida dī vainā lieta".

Karaliskajā jū dzē varat apmeklē t daž ā dus muzejus un apskatī t neparastus tiltus, kas š ķ ē rso ielu, majestā tisko pilsē tas satikš anā s ē ku, daudzus pieminekļ us un vecas mā jas. Karaliskā s jū dzes pē dē jā ielā – Canongate – atrodas Edinburgas Tautas vē stures muzejs, Kanongaitas baznī ca, Holirū das pils un modernā s arhitektū ras š edevrs – Skotijas parlamenta ē ka.


Karaliskā jū dze un vecpilsē ta ir ievē rī bas cienī gas ar savā m š aurajā m joslā m, kurā m ir ļ oti ietilpī gs parastais nosaukums tuvu (ko var tulkot kā "aiza"). Jū s varat tos izmantot, lai dotos uz blakus esoš ajā m ielā m.

No š ejienes varat iegriezties Princeses parkā , kas sadala pilsē tu divā s daļ ā s: Vecajā un Jaunajā Edinburgā.

Š ajā parkā atrodas vē l viena pilsē tas apskates vieta - Skota piemineklis - neogotikas piemineklis, kas veltī ts skotu rakstniekam Valteram Skotam. Pieminekli rotā.64 skulptū ras, no kurā m lielā kā daļ a ir Skota darbu varoņ i. Pieminekļ a centrā atrodas rakstnieka statuja. Piemineklis tika uzcelts no Binni smilš akmens, kas iegū ts kopš.18.  gadsimta beigā m Rietumlotiā nā . Š ī smilš akmens iezī me ir tajā esoš ā s slā nekļ a eļ ļ as saturs, kas piesaista putekļ us un kvē pus no atmosfē ras uz akmens virsmu. Iespē jams, Binniju bū vmateriā lu izvē le krita š ī s viņ a ī patnī bas dē ļ , ar kuras palī dzī bu gotiskais piemineklis ā tri ieguva raksturī gu dabisko patī nu. Kopē jais pieminekļ a augstums ir 61.11 m. Skota piemineklim ir vairā kas skatu platformas, no kurā m paveras skats uz Edinburgas centru un tā nomaļ ajā m teritorijā m.

Augstā kā platforma sasniedzama, kā pjot 287 grā du leņ ķ ī (pē c vē lē š anā s tiek izsniegta apliecī ba par kā pš anu uz augš u).

17. gadsimtā pilsē tas robež u paplaš inā š anā s rezultā tā tika uzcelta Jaunpilsē ta, un bagā tie iedzī votā ju slā ņ i sā ka ievā kties plaš ā s mā jā s. Jaunā pilsē ta ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Edinburga saviem viesiem piedā vā tik plaš u ekskursiju un aktivitā š u programmu, ka ir ļ oti grū ti izlemt, ko redzē t š ajā brī niš ķ ī gajā pilsē tā . Karaliskā s jū dzes sā kumā uzmanī bu piesaista 1853. gadā celtā Skotijas Nacionā lā s galerijas ē ka. Š eit ir lieliska mā kslas priekš metu kolekcija, labā kie pasaules mā kslinieku un tē lnieku darbi.

Netā lu redzams skatu tornis - tajā atrodas muzejs ar optiskā m ilū zijā m un nolē mā m turp doties, nopirkuš i ieejas biļ eti par 10.95 sterliņ u mā rciņ ā m.


Muzeja ekspozī cijas galvenais elements ir augš pusē esoš ā Camera Obscura — viens no retajiem izdzī vojuš ajiem š ā das 19.  gadsimta struktū ras paraugiem. Č etros torņ a stā vos ir apskatā ma bagā tī ga ekspozī cija ar kolektī vo nosaukumu "Ilū ziju pasaule", kas veltī ta daž ā dā m optiskā m un krā su ilū zijā m un to veidoš anas tehnikai. Atseviš ķ as ekspozī cijas ir veltī tas Edinburgas vē sturei vecajā s fotogrā fijā s un jo ī paš i muzeja vē sturei. Diezgan interesants ir muzejs, kurā no torņ a skatu laukumiem ar binokļ u un teleskopu palī dzī bu var apskatī t vecpilsē tu.

Vē l viens Edinburgas simbols ir Greyfriars Bobijs, mazs Skye terjeru š ķ irnes suns. Š is suns dzī voja 19. gadsimtā un izcē lā s ar savu unikā lo uzticī bu savam saimniekam. Sunim bija tikai 2 gadi, kad viņ a saimnieks nomira.

ietver Lielbritā nijas salas ziemeļ u treš daļ u un blakus esoš ā s salas: Hebridu salas, Orkneju un Š etlendu. Kopumā Skotijā ir 787 salas, no kurā m daudzas ir apdzī votas. Tā s pilis un kalnu ainavas ir nopelnī juš as tai Apvienotā s Karalistes krā sainā kā apgabala reputā ciju. Š eit atrodas Apvienotā s Karalistes augstā kais punkts – Ben Nevisa kalns, kā arī leģ endā rais Lohnesa ezers, kura ū deņ os it kā mī t aizvē sturiskais briesmonis Nesija.

Robež as garums no Solway Firth rietumos lī dz Tvī das upei austrumos ir aptuveni 96 km. Skotijas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeā ns, bet austrumus – Ziemeļ jū ra. Robež a starp Angliju un Skotiju, kas oficiā li noteikta 1237. gadā , š odien izskatā s ļ oti patvaļ ī ga.

Tač u ilgi pirms Anglijas un Skotijas parā dī š anā s robež u starp tā m iezī mē ja romieš i, kas 2. gadsimtā uzcē la 120 kilometrus garu mū ri, ko sauca par Hadriā na sienu, kas š ķ ē rsoja Angliju no austrumiem uz rietumiem un aizsargā ja dienvidu provinces no agresī vu uzbrukumiem. ziemeļ u ciltis. Mū sdienā s tas ir slikti saglabā jies UNESCO mantojums, pazudis laukos un pļ avā s.

Skoti (paš vā rds - Albans) - viena no ķ eltu tautā m, kas apdzī vo Apvienoto Karalisti. Skotu senč i bija ī ru kolonisti (gē li), kas apmetā s uz dzī vi Lielbritā nijas salas ziemeļ u daļ ā , apdzī votā vietā .

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Шотландцы в килтах играют на волынке
Символ Шотландии - чертополох
Надпись на шотландском языке на англо-шотландской границе
Купание в не очень тёплых водах Северного моря
Один из символов Эдинбурга - Грейфрайерс Бобби
Старый город со смотровой площадки башни Камеры Обскура
Камера Обскура
Национальная галерея Шотландии
Монумент Скотта
Памятник-монумент шотландскому писателю Вальтеру Скотту
Переулки Королевской мили
Здание Парламента Шотландии
Таверна “Мастер Броди”
На Хай-стрит
Mercat Cross
Собор Святого Жиля
Сувенирный магазин на Королевской миле
Толбус-кирк
Музей шотландского виски
Королевская миля
В тюрьме для военнопленных
Памятник фельдмаршалу Дугласу Хейгу
В военном музее
Королевский дворец с восьмигранной башней
«Часовая пушка»
Вход в Эдинбургский замок
Трибуны для Королевского парада военных оркестров
Замковая скала с крепостью
«Дом Святого Креста»
Городская обсерватория
Беседка-памятник шотландскому философу Дугалду Стюарту
Эдинбургский Парфенон
Бпшня-памятник адмиралу Нельсону
Вид с холма на залив Фёрт-оф-Форт
Вид с холма на Эдинбург
«Келпи»
У входа в туннель на верхнем канале
На верхнем канале
Лекция в прогулочном кораблике
Фолкеркское колесо в действии
Фолкеркское колесо
На старой шхуной «Tall Ship»
Экспозиция улицы старого Глазго в музее
В музее транспорта Риверсайд
 Музей транспорта Риверсайд в Глазго
В музее Келвингроув
В музее Келвингроув
В зале Макинтоша
Второй вход в музей Келвингроув
Нас встречает цветочный человечек
Музей Келвингроув
Галерея современного искусства
Часоая башня Толбут
Торговый город в Глазго
Современный символ Глазго
На площади Джордж-Сквер
Джордж-Сквер в Глазго
Собор Святого Мунго в Глазго
Прощай, Уэльс!
Маленький городок с самым длинным в мире названием
Самый маленький жилой дом Великобритании
Вид намост с замка Конви
Вид на городок Конви, одноимённый залив и зелёные холмы Уэльса
Деревянный страж замка
В замке Конви
Замок Конви
Вот такой он, Уэльс
Līdzīgi stāsti
iemiesojums