Lielbritānija – pieskaroties Lielās impērijas mantojumam. 3. daļa. Londona

25 Novembris 2014 Ceļošanas laiks: no 04 Jūlija 2014 ieslēgts 18 Jūlija 2014
Reputācija: +4971.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Iepazī š anos ar Londonu sā kam no debesī m. Zem lidmaš ī nas spā rna atrodas milzī ga pilsē ta ar sarež ģ ī tā m ielā m un slaveno Temzas upes serpentī nu.

Nolaiž amies Londonas lielā kajā lidostā Hī trovā . Gids mū s ved uz vagoniem, kas atgā dina metro vagonus. Tū lī t dosimies uz Londonu? Pē c pā ris minū tē m jautā jums pazū d, š is vilciens kursē tikai starp terminā ļ iem, un pie pasu kontroles mū s sagaida gara rinda. Beigā s izgā jā m visas kontroles, izgā jā m no lidostas ē kas un iekā pā m apskates autobusā ar poļ u numuriem un š oferiem, kas kļ ū s par mū su mobilo mā ju divu nedē ļ u braucienam uz Britu salā m.

Mums par bē du tiek atlikta ilgi gaidī tā tikš anā s ar Londonu: apejot galvaspilsē tu, dodamies tieš i uz otro Londonas Getvikas lidostu, kas atrodas 46 km uz dienvidiem no Londonas, kur reģ istrē jamies vietē jā viesnī cā.


Netē rē jot laiku, dodos apskatī t apkā rtni. Š eit ir mana pirmā iepazī š anā s ar Angliju un tā s iedzī votā jiem. Apkā rt valda mierī ga atmosfē ra, aiz Anglijas pagalmiem gar š oseju, kas ved uz kaut kā du ū dens staciju, iež ogota ar dzeloņ drā tī m. Cilvē ki nav redzami, bet viņ i skrien pā ri ceļ am pie zaķ iem. Anglija mū s sagaidī ja ar draudzī gi saulainu un siltu laiku.

Iepazī š anos ar Angliju – lielā ku Lielbritā nijas un Ziemeļ ī rijas Apvienotā s Karalistes vē sturisko un administratī vo daļ u ar 53 miljonu iedzī votā ju (83% no Lielbritā nijas iedzī votā ju kopskaita) sā kam agrā rī tā , izbraucot pē c brokastī m plkst. viesnī ca tā s galvaspilsē tā . Pa ceļ am gids sā k mū s iepazī stinā t ar galvenajiem pagrieziena punktiem karaļ valsts vē sturē . Pilsē tu ap 43. gadu ar nosaukumu Londinium dibinā ja romieš i neilgi pē c viņ u iebrukuma Lielbritā nijā.

1. -3. gadsimtā tā bija Romas Lielbritā nijas, no 11. -12. gadsimta - Anglijas, no 1707. gada - Lielbritā nijas, no 16. -20. gadsimta - Britu impē rijas galvaspilsē ta. No 1825. lī dz 1925. gadam tas bija lielā kais sakņ u dā rzs pasaulē . Mū sdienā s Londona ar 8.3 miljoniem iedzī votā ju ir lielā kā pilsē ta Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienī bā.

Iebraucam Londonas priekš pilsē tā , kur mū s sagaida vienstā va un divstā vu garas tumš i sarkanas mā jas ar lentveida ē ku.

Haidparks un Kensingtonas dā rzi

No rī ta mums ir brī vs laiks, visi steidzā s uz tā m vietā m, kuras visvairā k sapņ oja satikt. Sarež ģ ī ta izvē le: galu galā Anglijas galvaspilsē ta ir vē sturisku un kultū ras objektu krā tuve. Londonā ir ko redzē t - muzeju un galeriju š eit vien ir ap 300. Tā pē c piezemē jamies South Kensington, kur atrodas trī s ļ oti interesanti muzeji, turklā t ieeja tajos ir bez maksas.


Bet vē l ir ļ oti agrs un muzeji ir slē gti, un mē s dodamies uz tuvē jo Haidparku – vienu no vairā kiem Londonas karaliskajiem parkiem, kas ir savstarpē ji saistī ti un veido vienu plaš u zaļ o zonu paš ā pilsē tas centrā . 1536. gadā Henrijs VIII no Vestminsteras abatijas atņ ē ma seno Haida ī paš umu un ierī koja š eit medī bu laukus. 1635.  gadā parks tika atvē rts sabiedrī bai un kļ uva par londonieš u geju iecienī tā ko vietu. Drī z vien parkā iekā rtotā Rotten Row kļ uva par Londonas galveno promenā di lielā m figū rā m, kas pastaigā jas karietē s starp Sv. Dž eimsa pili un Kensingtonas pili. 1851. gadā š eit, Kristā la pilī , notika Pasaules izstā de. 20. gadsimtā Haidparks kļ uva par tradicionā lu vietu, kur regulā ri notiek demonstrā cijas, parā des un koncerti, ir "runā tā ju stū rī tis". Zā lainajos zā lienos var staigā t, savukā rt gobas, ozoli un platā nas veido ē nainas alejas un mā jī gus kaktus.

Mū s sagaida skrienoš u cilvē ku pū ļ i (š ķ iet, ka visa Londona iziet rī ta skrē jienā ) un jaunieš i, kas sporto kopā ar mentoriem - par laimi Haidparkā ir daudz sporta laukumu. Papildus skrieš anas takā m parkā ir sacī kš u trase un vieta izjā dē m ar zirgiem. Tas atstā j ļ oti patī kamu iespaidu un ir vienkā rš i lieliski!

1730. gadā pē c karalienes Karolī nas lū guma tika izveidots mā kslī gs ū denskrā tuve peldē š anai un airē š anai, kas atgā dina č ū skas formu - Serpentī nu, kura krastos atcerē jā s dievietes Izī das skulptū ru ibisa formā.

2004. gadā pie ū denskrā tuves tika uzcelta piemiņ as strū klaka par godu Velsas princesei Diā nai. Pieminekļ a dizains atspoguļ o princeses dzī vi: ū dens krī t no augstā kā punkta divā s straumē s, burbuļ vannas un kaskā des ietriecas klusajā baseina plaš umā.

Rietumos Haidparks saplū st ar Kensingtonas dā rziem, kas kā dreiz bija Kensingtonas pils privā tais parks, kurā dzī voja princese Diā na.

Serpentī na krastā - piemineklis Pī teram Penam, kas uzstā dī ts 1912. gadā pē c grā matas "Pī ters Pens Kensingtonas dā rzos" (1906) autora Dž . M. Berija iniciatī vas un lī dzekļ iem.

Kensingtonas dā rzu ziemeļ rietumu galā Serpentī na mala ved uz kompleksu, ko sauc par Itā lijas strū klakā m. Jū s varat apbrī not klasiskā s rotaslietas vai arī noskaņ oties nopietnam noskaņ ojumam, aplū kojot š eit pieminekli Edvardam Entonijam Dž eneram (1749-1843) - angļ u ā rstam, kurš izstrā dā ja pasaulē pirmo vakcī nu - pret bakā m, potē jot govs baku vī rusu, kas ir nekaitī gs cilvē kiem.

Parkā ir daudz citu pieminekļ u ievē rojamiem britu cilvē kiem.


Š is ir piemineklis Viljamam III Kensingtonas pilī , Speke obelisks, kas atklā ja Viktorijas ezeru, kā arī Baltā s Nī las avots, piemineklis Dž ordž am Frederikam Vatam (1817-1904) - populā ram angļ u simbolistam gleznotā jam un tē lniekam. Viktorijas laikmets, kā arī piemineklis karalienei. bruņ inieks, kas mī da sakautu č ū sku, simbolizē jot Anglijas ienaidniekus 1914. -1919. gada un 1939. -1945. gada karos. Tač u izcilā kais, bez š aubā m, ir prinč a Alberta piemineklis, kas pē c ilgiem restaurā cijas darbiem tika atkā rtoti atklā ts 1998. gadā . Princis ir attē lots sē ž am zem "gotikas" nojumes.

Rokā s viņ š tur Pasaules izstā des katalogu, kuras organizē š anā ar lielu entuziasmu piedalī jā s; pieminekļ a malā s marmorā iemū ž inā ti slavenu mā kslas un zinā tnes figū ru tē li, tā stū ros izvietotas alegoriskas grupas, kas attē lo lauksaimniecī bu, tirdzniecī bu, amatniecī bu un inž enierzinā tnes.

Pretī piemineklim atrodas Karaliskā Alberta zā le, kas celta 1867. -1871. gadā , lai iemū ž inā tu karalienes Viktorijas mī ļ otā un priekš laicī gi miruš ā vī ra prinč a Alberta piemiņ u, ar kuru viņ iem bija 9 bē rni. Frī za zem karnī zes, kas izgatavota no Mintonas terakotas, attē lo mā kslas un zinā tnes triumfu. Zā le var uzņ emt 8000 skatī tā ju un tiek izmantota sporta pasā kumiem, banketiem, ballē m un koncertiem.

Muzeji izstā ž u ceļ ā

Dodamies uz Izstā ž u ceļ u – trī s krā š ņ u muzeju ielu, apbrī nojot skaistas mā jas, un tuvojas 1856. gadā dibinā tajam Zinā tnes muzejam, lai iepazī stinā tu apmeklē tā jus ar zinā tnisko atklā jumu un izgudrojumu vē sturi un praktisko pielietojumu. Š obrī d Zinā tnes muzejā ir vairā k nekā.300 tū kstoš i eksponā tu, tostarp tvaika lokomotī ves "Rocket" un "Puffing Billy", Č ā rlza Beidž a atš ķ irī bas dzinē js.

Muzejs sastā v no daudzā m galerijā m, no kurā m daž as ir pastā vī gas, bet daž as ir pagaidu. Muzeja iekš pusē ir liela centrā lā zā le, lī dz jumtam, kas ir izgatavota no stikla. Atrodoties centrā lajā zā lē , var vē rot, kas atrodas galerijā s, kas izvietotas ap centrā lo zā li piecos stā vos. Katra zā le ir veltī ta vienai tē mai un piedā vā to plaš ā eksponā tu klā stā.


Piemē ram, pulksteņ u istabā var redzē t visu laiku laikus, sā kot no ē ģ iptieš u un romieš u lī dz modernā kajiem konceptuā lajiem modeļ iem. Ir arī telpas, kas veltī tas astronomiskajiem izgudrojumiem, ķ ī mijai, iespiedmaš ī nā m, elektrī bai, sakariem, fotogrā fijai, navigā cijai un fizikai. Augš ē jais stā vs pilnī bā atvē lē ts daž ā dā m lidmaš ī nā m, pie kurā m atrodas telefoni. Ja pacelsiet š ā da tā lruņ a klausuli, tas ziņ os, kā un kas radī ja modeli un kur tas tika izmantots.

Š is ir viens no bē rnu un pieauguš o iecienī tā kajiem muzejiem, jo ​ ​ daudziem eksponā tiem var pieskarties, griezt riteņ us un nospiest pogas. Daudzi muzejā esoš ie modeļ i ir funkcionā li un radī ti ī paš i, lai cilvē ki redzē tu, kā tie strā dā.

Izejot no š ī muzeja, dodamies uz Dabas vē stures muzeja ē ku.

Muzeju veidojis Alfrē ds Voterhauss romā nikas stilā ar terakotas paneļ iem ā rpusē un iekš pusē , kas dekorē ts ar augu un dzī vnieku skulptū rā m. Eskalators mū s ieved milzu globusā , kas vizuā li attē lo vulkā na izvirdumu un pat zemestrī ci. Muzejā ir vairā k nekā.70 miljoni dzī vī bas un zemes zinā tnes eksponā tu, kas ir sadalī ti 5 galvenajā s kolekcijā s: botā nika, entomoloģ ija, mineraloģ ija, paleontoloģ ija un zooloģ ija. Muzejs ir pasaulē pazī stams pē tniecī bas centrs, kas specializē jas taksonomijā , identifikā cijā un saglabā š anā.

Ņ emot vē rā iestā des vecumu, daudzā m kolekcijā m ir liela vē sturiska un zinā tniska vē rtī ba, piemē ram, Darvina savā ktajā m kolekcijā m.

Muzejs ir vislabā k pazī stams ar savu dinozauru skeletu kolekciju un grezno arhitektū ru, ko daž kā rt dē vē par "dabas katedrā li", kā piemē ru var minē t milzī go diplodoka skeletu, kas dominē centrā lajā zā lē.

Izstā ž u ceļ a otrā pusē atrodas vē l viens brī niš ķ ī gs muzejs - Viktorijas un Alberta muzejs, kura 145 telpā s atrodas viena no pasaulē lielā kajā m dekoratī vā s mā kslas kolekcijā m, kas iepazī stina ar daž ā du tautu daiļ radi (vairā k nekā.4 miljoni eksponā tu ). Muzejs tika dibinā ts 1852. gadā , ko ietekmē ja 1851. gada Pasaules izstā des panā kumi. Tā s izveide tika finansē ta no daļ as no izstā des ieņ ē mumiem.

Sā kotnē jais muzeja nosaukums bija Produktu muzejs, 1853. gadā muzejs tika pā rdē vē ts par Dekoratī vā s mā kslas muzeju, 1857. gadā muzejs apmetā s uz dzī vi Dienvidkensingtonā un kļ uva pazī stams kā Dienvidkensingtonas muzejs.


Londonas Sitija ir pazī stama arī kā "Kvadrā tjū dze", jo tā aizņ em aptuveni š o teritoriju. No arhitektū ras viedokļ a Pilsē tu var saukt par unikā lu, jo tajā apvienoti senie pieminekļ i un modernā kā s ē kas. Gandrī z blakus atrodas Tornis, Sv. Pā vila katedrā le un slavenais "Gurķ is" – milzī gs debesskrā pis Mary Axe. Š o apgabalu sauc par "valsts finanš u centru" (un daž reiz arī par "Eiropas finanš u sirdi"), jo tajā atrodas liels skaits banku, apdroš inā š anas kompā niju un finanš u korporā cijas, kā arī Londonas fondu birž a. Viņ i š eit nedzī vo, bet tikai strā dā - dzī vojamo ē ku gandrī z nav, iedzī votā ju skaits ir tikai nedaudz vairā k par 7 tū kstoš iem cilvē ku.

Pilsē tā "ī paš ā s tiesī bas" joprojā m ir atseviš ķ s ceremoniā ls novads ar saviem likumiem.

Pat monarhs var iekļ ū t Pilsē tas teritorijā tikai ar lordmē ra atļ auju, jo pilsē tas brī vī bas, kas Pilsē tai tika dotas ar karaļ a dekrē tiem pirms 6-8 gadsimtiem, joprojā m darbojas kā dreizē jo pilsē tas mū ru robež ā s, tas ir, tā s nav spē kā . uz visu mū sdienu Londonu, bet tikai uz veco, uz Sitiju. Izejot uz biznesa ielu Strand, var redzē t uzjautrinoš us viduslaiku pils torņ us. Bet š ī nav pasaku pils, tā ir Karaliskā Tiesu pils, un viss kvartā ls aiz tā s ir nodots tiesu amatpersonā m.

Pilsē ta pā rvalda savu Londonas pilsē tas policiju, kas ir atseviš ķ i no Metropolitē na policijas dienesta, kas aizsargā pā rē jo Londonu. Pilsē tas policija pā rvalda 3 policijas iecirkņ us, un tajos strā dā.813 policisti, 85 speciā lie konstebli un 48 atbalsta darbinieki. Policisti gan pildot dienesta pienā kumus, gan atrodoties mā jā s, valkā tumš i zilas formas formas.

Lai atš ķ irtu dež urē još ā s amatpersonas, viņ iem ir jā valkā aproces ar baltā m un sarkanā m svī trā m. Pilsē tas policistiem personas kods nav balts, kā galvaspilsē tas policistiem, bet gan dzeltens - trī sciparu konstebļ iem un divciparu serž antiem. Tā pat policisti patrulē š anas laikā valkā prū š u stila ķ iveres. Pilsē tas robež as iezī mē tumš as kolonnas ar tā s emblē mu, bet pie ieejas no Temple Bar - Dragon City, kas atrodas iepretim Karaliskajai Tieslietu pilij.

Tuvojamies Guildhall (rā tsnams) - Londonas Sitijas valdī bas oficiā lajai rezidencei, kas celta no 1411. lī dz 1440. gadam. Viņ a kļ uva par Londonas Sitijas komerciā lā s un finanš u galvaspilsē tas spē ka simbolu. Tajā atradā s Londonas pilsē tas valdī ba, paš valdī bas padomes tiesa, lordmē ra rezidence un Londonas pilsē tas š erifs.

Sv. Pā vila katedrā le ir katedrā le Londonā , Londonas bī skapa mī tne, kas atrodas Ludgeitas kalna virsotnē.


Š ajā vietā daž ā dos laikos bija piecas katedrā les. Pirmais templis, kas celts no koka 604. gadā , nodega 675. gadā . Otro katedrā li, kas celta no akmens, celta 685. gadā , vikingi iznī cinā ja 961. gadā . Treš ais, atkal akmens, uzcelts 962. gadā , nodega lielā ugunsgrē kā.1087. gadā . Ceturtā , arī no akmens, viena no lielā kajā m katedrā lē m Eiropā , kas pazī stama kā Vecais Svē tais Pā vils, tika iesvē tī ta 1240. gadā . Tas nodega Londonas Lielajā ugunsgrē kā.1666. gadā . Londonas varas iestā des nolē ma neatjaunot bojā to templi, bet gan uzcelt tā vietā jaunu. Tā radā s piektā Sv. Pā vila katedrā le, kas saglabā jusies lī dz mū sdienā m. To 1675. -1708. gadā projektē jis arhitekts Kristofers Vrens, saskaņ ā ar kuru katedrā lei vajadzē ja bū t lielam templim ar diviem zvanu torņ iem. Katedrā lē ir 17 zvani, un zem tā s kupola atrodas 3 slavenas galerijas: č ukstu, akmens un zelta.

Whispering Gallery savu nosaukumu ieguvusi akustikas ī patnī bas dē ļ , ko arhitekti nebija paredzē juš i: č uksti vienā telpas galā ir skaidri dzirdami tā s otrā galā . Atrodoties š ajā galerijā , varat apbrī not Dž eimsa Tornhila freskas, kas izgatavotas kupola iekš pusē un kurā s attē lotas Sv. Pā vila dzī ves ainas.

Katedrā les priekš ā atrodas piemineklis karalienei Annai, kura valdī ja katedrā les celtniecī bas laikā.

Papildus Sv. Pā vila katedrā lei Pilsē tā ir arī citas baznī cas: Sv. Stefana (1439), Sv. Laurenca, Sv. Margaretas (dibinā ta 12. gadsimtā ), Sv. Mary-le-Bow baznī cas. Viņ u stā sti ir lī dzī gi: 1666. gadā sadedzinā ti ugunsgrē kā , pē c tam 1672. - 1687. gadā restaurē ja Kristofers Vrens, 1940. - 1942. gadā pirmie divi tika smagi bojā ti bombardē š anas laikā , 1954. - 1957. gadā tie atkal tika atjaunoti. Svē tā Lorenca baznī ca atradā s netā lu no viduslaiku ebreju geto, un tā ir pazī stama arī ar to, ka š ajā vietā sludinā ja Tomass Mors.

Tagad tas ir oficiā lais galvenais Londonas pilsē tas templis.

Š ajā rajonā ir ne tikai vecas baznī cas, bet arī ļ oti veci krogi – vē sturiski angļ u krogi. Krogu popularitā te vakara stundā s ir redzama ar neapbruņ otu aci – rindā pē c maģ iskā dzē riena tie pat stā v rindā uz ielas. Ieejam vienā no vecā kajiem krogiem, kuru savulaik apmeklē ja visi Anglijas monarhi no Kā rļ a II 1667. gadā lī dz tagad dzī vojoš ajai Elizabetei II, par ko liecina piemiņ as plā ksne pie ieejas.

Klasiskā stilā tuvojamies laukumam iepretim Karaliskajai birž ai. Blakus birž ai atrodas vairā ki pieminekļ i, tostarp vē l viena Velingtonas hercoga jā tnieku statuja (1844), kā arī piemineklis Dž eimsam Henrijam Greathedam, inž enierim, vienam no pirmajiem Londonas metro bū vē tā jiem.

Netā lu no birž as atrodas Anglijas Banka, kas tautā pazī stama kā "Vecā sieviete no diegu un adatu ielas".


Kā jau visi zina, vecā labā Anglija ir slavena ar saviem spokiem. Arī bankai ir savs spoks – tā ir "Melnā mū ķ ene". 1811. gadā viens no bankas darbiniekiem Pī ters Vaitheds ieinteresē jā s par kā rš u spē li, zaudē ja un veica divas viltus pā rbaudes, lai segtu parā du. Draugi viņ u nodeva, pē c kā viņ š tika arestē ts, tiesā ts un izpildī ts. Tač u mā sai ilgi netika stā stī ts, kas viņ am kaiš un kā pē c viņ š neatgriezā s mā jā s no darba. Kad viņ a uzzinā ja patiesī bu, viņ a prā tā kļ uva mazliet traka un sā ka klī st pie bankas. Bankas darbinieki viņ ai sagā dā ja niecī gu pensiju. Č etrdesmit gadus š ī sieviete, ģ ē rbusies melnā (tā tad "mū ķ ene"), viesojā s bankas apkaimē , pamazā m pā rtopot par vecu sievieti. Bankas ē kas priekš ā atrodas skaists piemineklis par godu karavī riem, virsniekiem un parastajiem pilsoņ iem, kuri pasaules karu laikā aizstā vē ja karali un karalieni.

Mē s apskatā m vē l vienu klasisku ē ku - Mansion House, kas atrodas Bankas dienvidu pusē.

Š ī renesanses ē ka, kas celta laikā no 1739. lī dz 1753. gadam, bija pilsē tas Lorda mē ra oficiā lā rezidence viņ a valdī š anas laikā . Š eit mē s beidzam savu pastaigu pa vakara pilsē tu.

Tornis un Torņ a tilts

Pie Pilsē tas austrumu robež ā m paceļ as drū mie Tauera torņ i - cietokš ņ i - viens no galvenajiem Lielbritā nijas simboliem, kas ieņ em ī paš u vietu angļ u tautas vē sturē . Š is varenais cietoksnis š eit stā v gandrī z deviņ us gadsimtus. Vē sturiski tornis nepieder pilsē tai. Kad 11. gadsimtā normaņ i iebruka Britu salā s, Viljams Iekarotā js sā ka celt aizsardzī bas pilis. Viens no lielā kajiem 1078. gadā bija tornis. Š is cietoksnis pie Londonas mū riem tika uzcelts ne tikai, lai kontrolē tu Temzas grī vu, bet arī lai iebiedē tu nepaklausī gos pilsoņ us, par kuru neatkarī bu Anglijas valdnieki jau sen baidī jā s.

Koka fortu nomainī ja milzī ga mū ra celtne – Lielais tornis, kas ir č etrstū raina konstrukcija, 32x36 metrus liela, aptuveni 30 metru augsta. Kad vē lā k jaunais Anglijas karalis lika ē ku nobalsinā t, to sauca par Balto torni vai Balto torni. Kad apmeklē jā m Torni, pie tā notika teā tra izrā de.

Karaļ a Rič arda Lauvassirds vadī bā tika uzcelti vē l vairā ki daž ā da augstuma torņ i un divas spē cī gas cietokš ņ a mū ru rindas. Apkā rt cietoksnim tika izrakts dziļ š grā vis, padarot to par vienu no neieņ emamā kajiem cietokš ņ iem Eiropā . Kā savā grā matā par Tauera 900. gadadienu rakstī ja Edinburgas hercogs: “Londonas Tauers savā vē sturē bija cietoksnis, pils, karalisko dā rgakmeņ u krā tuve, arsenā ls, naudas kaltuves, cietums, observatorija. , zoodā rzs, vieta.

Dodamies uz Vestminsteras abatijas teritoriju, kur mums bija aizraujoš a ekskursija.


Tā ir tradicionā la britu monarhu kronē š anas un apbedī š anas vieta: š eit ir kronē ti gandrī z visi Anglijas karaļ i un karalienes kopš Viljama I valdī š anas. Tajā atrodas koka kronē š anas tronis, kas izgatavots Edvardam I 1300.  gadā un kurā atrodas leģ endā rais Skoonas akmens, ko sauc par likteņ a akmeni. Tempļ a interjeru nosaka karaļ u, rakstnieku, militā ro vadī tā ju un citu slavenu cilvē ku kapenes, kopē jais kapakmeņ u skaits abatijā ir vairā k nekā trī s tū kstoš i. Š eit ir apglabā ti 18 karaļ i, kā arī ievē rojami Lielbritā nijas cilvē ki: Ņ ū tons, Livingstons, Darvins. Vestminsteras abatijas dienvidu daļ ā atrodas "Dzejnieku stū rī tis", kurā tradicionā li tiek apglabā ti un iemū ž inā ti dzejnieki, dramaturgi un rakstnieki, apglabā ti Č osera, Semjuela Dž onsona, Tenisona, Brauninga, Dikensa un daudzu citu pī š ļ i.

Turklā t Dzejnieku stū rī tī ir daudz pieminekļ u: Miltons, Kī ts, Š ellija, Henrijs Dž eimss, T. S. Eliots, Viljams Bleiks un otrais. Jā , un karalisko abatiju kā zas ir daudz redzē juš as, kā tas bija Kembridž as hercoga prinč a Viljama gadī jumā.

Abatijas iekš ienē ir stingri aizliegts fotografē t, tā pē c es parā du abatiju no ā rpuses. No abatijas pagalma lieliski redzams parlamenta ē ku karogs.

Pie parlamenta ē kas atrodas piemineklis vienam no leģ endā rā kajiem karaļ iem - Rič ardam I - Rič ardam Lauvassirdim. Viņ š bija Anglijas karalis no 1189. lī dz 1199. gadam, bet dzī voja tajā tikai pusgadu. Pā rē jo laiku š is garais zilacainais skaistais vī rietis pavadī ja kaujā s un krusta karos. Viņ a varoņ darbi ir atspoguļ oti daudzos mī tos, leģ endā s, grā matā s, filmā s.

Vestminsteras abatija mū sdienā s ir gan slavas panteons, gan kaps, gan piemineklis, gan varenī bas simbols. Vieta, kuru nevar palaist garā m!

Bijuš ā klostera teritorijā atrodas koledž a - Anglijas prestiž ā kā un vecā kā skola (Royal St. Peter's College in Westminster), kas darbojas kopš.1179. gada. Koledž as ē kas priekš ā atrodas 1861. gada granī ta kolonna - piemineklis koledž as absolventiem, kuri krita Krimas karā.1854-1856 un sepoju sacelš anā s laikā.1857-1859. Indijā (toreiz Anglijas kolonija). Kolonnas augš ā ir Svē tais Dž ordž s, kas nogalina pū ķ i, kolonnas apakš ā ir lauvas ar mē lē m. Aiz kolonnas ir kafejnī ca, kur var paē st.

Vestminsteras abatijas un parlamenta tuvumā atrodas daudzi citi interesanti pieminekļ i, tostarp Vinstona Č ē rč ila un Olivera Kromvela pieminekļ i.

"Londonas acs"

Dodamies pā ri Temzai uz Londonas aci, kā sauc Eiropas lielā ko panorā mas ratu. Pa ceļ am ejam garā m Lambetas pilij, Kenterberijas arhibī skapa Londonas rezidencei kopš.1207. gada.


Majestā tisko sarkano brezentu portā lu sauc par "Mortona torni", jo tas tika uzcelts 1495. gadā pē c kardinā la Mortona pavē les. Lielajā zā lē atrodas dā rga bibliotē ka ar miniatū riem manuskriptiem un vecā m iespiestā m grā matā m. Sargu istabā atrodas izsmalcinā ta arhibī skapu portretu kolekcija, ko veidojuš i tā di ievē rojami mā kslinieki kā Holbeins, Van Diks, Hogā rts un Reinolds.

Tuvojamies Londonas acij, kuru toreizē jais premjerministrs Tonijs Blē rs oficiā li atklā ja 1999. gada 31. janvā rī , tač u raduš os tehnisku problē mu dē ļ atrakcija tū ristiem kļ uva pieejama tikai 2000. gada 9. maijā . Pasaž ieriem ritenī ir 32 pilnī bā slē gtas olu formas kapsulas kabī nes, kas simbolizē.32 Londonas priekš pilsē tas. Katrā kajī tē ir 25 cilvē ki, un tā maksā.18 GBP.

Tač u drī z vien atklā jā s nepatī kama ziņ a - tilts ļ oti spē cī gi š ū pojā s no vienas puses uz otru savdabī gu rezonanses parā dī bu dē ļ , tā pē c 2000. gada 12. jū nijā tilts tika slē gts tā rekonstrukcijai, bet 2002. gada 22. februā rī tas atkal tika atvē rts.

No augš as labi redzams Temzas dienvidu krasts un tā apskates objekti.

Nokā puš i no panorā mas rata, devā mies uz netā lu esoš o Royal Festival Hall, kur noskatī jā mies interesantas ī sfilmas Londonā.3D formā tā.

Pastaigas ekskursija pa Londonu

Š ķ ē rsojam Temzu pā ri Tū kstoš gades tiltam un dodamies uz mū su viesnī cu, kas atrodas blakus Britu muzejam. Tuvojamies vienam no populā rā kajiem un interesantā kajiem krogiem pilsē tas centrā - Sherlock Holmes restorā nam, kas atrodas blakus Trafalgā ra laukumam. Vē stures pā rņ emtais restorā ns tika uzcelts kā Š erloka Holmsa mā jas eksponā ts Britu festivā lam 1957. gadā.

Š eit jū s varat baudī t burvī gu vidi, kas radī ta, pateicoties sera Artū ra Konana Doila un viņ a ģ imenes entuziasmam un palī dzī bai, kas krogam uzdā vinā ja daž ā dus artefaktus, kas atgā dina slavenā detektī va piedzī vojumus.


Mū su nā kamā pietura ir Trafalgā ra laukums. Savas pastā vē š anas sā kumā laukums tika nosaukts karaļ a Viljama IV vā rdā , bet 1830. gadā tas tika pā rdē vē ts par godu Anglijas uzvarai Trafalgā ra raga kaujā , kas notika 1805. gadā . Karaļ a Dž ordž a IV dibinā tajā Nacionā lajā galerijā glabā jas bagā tī ga 13.  gadsimta – 20.  gadsimta sā kuma Rietumeiropas gleznu kolekcija. Laukumā atrodas St Martin in the Fields baznī ca, kur var lū gties daž ā du ticī bu cilvē ki. Templis nosaukts kā da Romas impē rijas karavī ra vā rdā , kurš pacē lā s lī dz bī skapa pakā pei un izcē lā s ar savu dā snumu pret parastajiem cilvē kiem.

Trafalgā ra laukuma centrs ir piemineklis lordam Nelsonam, ko no tumš i pelē ka granī ta veidojis tē lnieks B.

. Railton. Pati Nelsona statuja ir 5.5 metrus augsta. Kolonnas augš daļ a ir dekorē ta ar lapu ornamentu un ir izgatavota no bronzas no angļ u lielgabaliem. Uz kolonnas pjedestā la ir 4 bronzas paneļ i, kas atlieti no sagū stī tajiem franč u lielgabaliem, un uz paneļ iem ir attē lotas slavenā s Nelsona kaujas: Sentvinsentā (1797), Aboukir (1798), Kopenhā genā (1801). Trafalgā ra (1805). Ap statuju ir č etras no granī ta izgatavotas lauvas skulptū ras. Katras statujas augstums pā rsniedz 6 metrus.

Trafalgā ra laukums atrodas Londonas centrā , Vestminsteras slaveno ielu – Strand, Whitehall un Mall – krustojumā . Tirdzniecī bas centra sā kumā , kas ved uz Bekingemas pili, atrodas Admiralitā tes arka, kas celta 1910.  gadā.

Ja Anglijas galvaspilsē tas vē sturiskais centrs atrodas Sitijā , ieskaitot Tauera pili, tad Trafalgā ra laukums ir Londonas ģ eogrā fiskais centrs.

Londonieš i š o vietu sauc par "Anglijas sirdi". Tā pulsē sarež ģ ī tā Anglijas vē sturē ar než ē lī giem notikumiem un lieliskā m militā rā m uzvarā m, cilvē ku mī lestī bas un nodevī bas virsotnē m. Laukuma dienvidu pusē ir bronzas piemineklis, kas veltī ts Kā rlim I, kurš sē ž zirgā . Š is piemineklis ir pirmais jā š anas piemineklis Anglijā , to 1630. gadā izveidoja franč u tē lnieks Lezū rs. Pieminekļ a vieta tiek uzskatī ta par pilsē tas centrā lo punktu, jo visi attā lumi Londonā tiek mē rī ti no tā.

Tikmē r tuvojamies Bekingemas pilij – karalienes Elizabetes II oficiā lajai rezidencei. Pils, kas celta 1702. –1705.  gadā Bekingemas hercogam, tika pā rdota 1761.  gadā Dž ordž am III, un Dž ordž s IV lika arhitektam Dž ordž am Neš am to pā rbū vē t. Pē c karalienes Viktorijas kā pš anas tronī pils kļ uva par pastā vī go karaļ u rezidenci Londonā.


Jū s varat nokļ ū t Britu muzejā gandrī z katru dienu un bez maksas, jo ī paš i tā pē c, ka netā lu atrodas mū su Royal Hotel National. No rī ta dodamies uz vienu no lielā kajiem muzejiem pasaulē , kas ir otrs apmeklē tā kais aiz Luvras. Š ķ ē rsojam Rasela laukumu - kvadrā tveida laukumu ar laukumu Londonas rajonā Bloomsbury, kas radā s 18. un 19. gadsimta mijā pē c 5. Bedfordas hercoga Frensisa Rasela iniciatī vas, kura laukumā ir uzstā dī ts piemineklis.

Britu muzejs tika dibinā ts 1753. gadā ar Lielbritā nijas parlamenta atļ auju. Tā s ekspozī cija aizņ em 94 galerijas, kuru kopē jais garums ir 4 km. Pamatā ir trī s slavenu cilvē ku kolekcijas: grā fs Roberts Hā rlijs, ā rsts Hanss Slouns un antikvā rs Roberts Kotons. Š eit pē dē jais muzejs saņ ē ma milzī gu grā matu kolekciju, kas lika pamatus Britu bibliotē kas izveidei. Muzejs sā kotnē ji tika iecerē ts kā Senā s Grieķ ijas un Senā s Romas senlietu kolekcija.

Muzejs ir pelnī jis atseviš ķ u nodaļ u, bet š eit es aprobež oš os ar iepriekš minē to.

reģ enta parks

Š odien pē dē jā uzturē š anā s diena Londonā , rī t no rī ta pacelsimies no Hī trovas lidostas un uz redzē š anos Londona, uz redzē š anos Lielbritā nija!

Laiks ir ī ss, un Londona ir viena no iespaidī gā kajā m pilsē tā m pasaulē , ko raksturo tā s iedzī votā ju lieliskā s manieres un neticami daudz atrakciju. Pē c pā rdomā m nolē mu pē c Britu muzeja apmeklē juma doties kā jā m uz Merilbonas rajonu, kur atrodas Rī dž enta parks, kā arī Tiso kundzes un Š erloka Holmsa muzeji. Ielā s ir daudz arā bu un it ī paš i indieš u, sastapties ā trā s uzkodas ar indieš u ē dienu. Š ā di izskatā s mū sdienu Londona Merilbonas rajonā.

Netā lu esoš ajā Houlendstrī tā atrodas Londonas BT tornis (620 pē du augsts), kas tika atklā ts 1964. gadā . Augš pusē ir restorā ns, kas pagriež as 22 minū tē s.

1971. gadā š ī restorā na vī rieš u istabā eksplodē ja bumba. 1980. gadā restorā ns tika slē gts droš ī bas apsvē rumu dē ļ , un 1981. gadā tika slē gta publiskā pieeja tornim un tikai reizē m notika pasā kumi.

Galvaspilsē ta pā rsteidz ar parku pā rbagā tī bu, no kuriem slavenā kie ir St. James - vecā kais galvaspilsē tas parks, Haidparks ar "runā tā ju stū rī ti", Kjū Haidenss ar akvā riju un "Tauriņ u mā ja".


Londonas centrā , starp pilsē tas burzmu un daž ā diem trokš ņ iem, atrodas pati mierī gā kā vieta, gleznains cilvē ka veidojums - Rī dž enta parks (Regent's Park), kas sā kotnē ji tika saukts par Merilebonas parku. Rī dž enta parks saņ ē ma par godu Velsas princim Reģ entam (no 1811. lī dz 1820. gadam viņ š vadī ja valsti sava garī gi bojā tā tē va Dž ordž a III vietā un vē lā k ieņ ē ma troni ar Dž ordž a IV vā rdu), ar kura dekrē tu tika izstrā dā ts plā ns. par visa parka sakā rtoš anu, ko veica arhitekts Dž ons Neš s. Ainavu darbi tika veikti no 1811. lī dz 1820. gadam.

Sā kotnē ji, kad parkā bija atļ auts ielaist apmeklē tā jus, to varē ja apmeklē t ne biež ā k kā divas reizes nedē ļ ā.

Karaliskais reģ enta parks, kas aizņ em 197 hektā ru platī bu, apstā dī ts ar koptiem kokiem un klā ts ar mī kstu zā lienu, ir atvē rts apmeklē tā jiem kopš.1838.  gada. 1994.  gadā parks tika pilnī bā atjaunots, un tagad tas ir apburoš s Viktorijas laikmeta parka mā kslas piemē rs.

Tajā ir apburoš a liepu aleja, kas atdala divus paralē lus celiņ us, piramī dveida augi, akmens bļ odas ar augiem un daudzas graciozas strū klakas.

Pastaigā joties parkā , nekad nenogurst apbrī not cirtaini buksuss apmales, kas akcentē tas ar vertikā lā m spirā lveida kompozī cijā m vai veidotas.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Красивый английский дом
Станция метро
Восковые фигуры героев рассказов о Шерлоке Холмсе
Комната миссис Хадсон
Комната доктора Ватсона
Спальня Холмса
Кабинет Холмса и Ватсона
В магазине музея Шерлока Холмса
Вход в музей Шерлока Холмса
Вид с окна кабинета Холмса и Ватсона
Знаменитый дом на Бейкер-стрит, 221-б
Так отдыхают в Риджентс-парке
Один из водоёмов в Риджентс-парке
В японской части парка
Сад роз королевы Мэри
Цветочная фигура в саду роз королевы Мэри
За этими воротами - сад роз королевы Мэри
Спиралевидная композиция в Риджентс-парке
В Риджентс-парке
Клумба в Риджентс-парке
Лондонская телебашня
В районе Мэрильбоун
В Британском музее
Британский музей
Памятник 5-му герцогу Бедфорду в Рассел-сквере
Лондонский Чайнатаун
«Я вышла на Пикадилли»…
Статуя Эросу на площади Пикадилли-сёркус
Фонтан «Кони Гелиоса»
Смена караула у Букингемского дворца
Букингемский дворец
Арка Адмиралтейства
Монумент лорду Нельсону
Трафальгарская площадь
Ресторан «Шерлок Холмс»
Royal Festival Hall
Южный берег Темзы и его достопримечательности
Мост Миллениум
Британский парламент, Биг-Бен, Вестминстерский мост с «Лондонского глаза»
«Лондонский глаз»
Дворец Ламбет
Памятник Оливеру Кромвелю
Памятник выпускникам колледжа перед Вестминстерским аббатством
Памятник королю Ричарду I
Из внутреннего двора аббатства хорошо виден флаг на здании парламента
Деревянный коронационный трон
Вход на территорию Вестминстерского аббатства
Вестминстерское аббатство
Вид на северный берег Темзы
Тауэрский мост
Бифитер
Хранилище королевских драгоценностей
В Тауэре
Театрализованное представление у Белой башни
Тауэр
Мэншн Хаус в Сити
Монумент в честь солдат, офицеров и простых граждан, защищавших короля и королеву по время Мировых войн
Королевская биржа
Один из старейших пабов Сити
Церковь святого Лаврентия
Памятник королеве Анне перед собором святого Павла
Собор святого Павла
Гилдхолл
Дракон Сити
Королевский дворец правосудия
Лондонское Сити
В первое в Европе метро
Один из более 4 млн. экспонатов Музея Виктории и Альберта
Музей Виктории и Альберта
В Музее естественной истории
Вход в Музей естественной истории
Музей естественной истории
В Музее науки
В Музее науки
Эксибишн-роуд - улица трёх великолепных музеев
Ройял Альберт Холл
Памятник принцу Альберту
Памятник Эдварду Энтони Дженнеру у Итальянских фонтанах
У Итальянских фонтанах
Итальянские фонтаны
Памятник Питеру Пэну
Кенсингтонский дворец
 Мемориальный фонтан в честь Дианы в Гайд–парке
Скульптура богини Изиды в образе ибиса в Гайд–парке
Дома ленточной застройки
Жилой дом возле аэропорта Гатвик
Аэропорт Хитроу
Под нами - Лондон
Līdzīgi stāsti
iemiesojums