Monē pēdās - 4. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
Etretat ir viena no tā m vietā m marš rutā , kuru noteikti gribē ju apmeklē t. Redzot š o arku pā rsteidzoš os attē lus pā r jū ru, es sapratu, ka vē los to visu redzē t savā m acī m. Un tas izrā dī jā s gadī jums, kad fotoattē lā atņ emtais, pat ļ oti kvalitatī vs, izrā dī jā s vairā k izbalē jis nekā dzī vajā redzē tais. Gadā s, ka profesionā las fotogrā fijas parā da vietu daudz labā k, nekā tas ir patiesī bā . Tač u biež ā k izrā dā s, ka realitā te ir bagā tā ka par jebkuru fotogrā fiju vai video. Etreta (tā pat kā Fecamp, par kuru rakstī ju iepriekš ) ir mazas vietas: Fekampā ir ap 20 tū kstoš iem iedzī votā ju, Etretatā - nepilni 2 tū kstoš i. Bet tajā s var pavadī t visu dienu.
Ja mī li dabu, tā s ir vē rts izklī st gar piekrasti (visur ir pastaigu takas) pā ri milzī gajam krastam, skatī ties uz leju (lejā braukt nav ieteicams, Lamanš ā ir jū tami paisumi un bē gumi). Nezinu, vai rudenī ar Atlantijas okeā na vē jiem ir iespē jams gū t tā du paš u baudu. Tač u vasarā , karstumā , kā ds tolaik bija Eiropā , vē jiņ š priecē ja. Etretat zem Fé camp (tur augstums ir vairā k nekā.100 m, š eit - 75 m klints Aval un 84 m Amont).
Zinā tnieki uzskata, ka vā rdam "Etretat" ir sennorvē ģ u izcelsme. Iespē jamie varianti no vā rdiem "vieta", "š ī klints", "torņ a klints". Te tieš ā m ir klints - vairā k nekā.50 m augsta “adata” jū rā pie divā m no trim arkā m. Jā , un baltie kalcija akmeņ i ir augsti.
Š eit bija apmetne zem romieš iem (es rakstī ju iepriekš , ka romieš u ceļ a vieta tagad ir piekrastes ceļ š , kas ved uz Havru). Visticamā k, š eit dzī vojuš i ķ elti, jo Francijas ziemeļ os nav atrastas romieš u nometņ u pē das.
Bet vā cieš i "atbrauca" un "viesojā s". Tad bija zvejas osta.
Uzplaukuma laiks nā ca lī dz ar kū rorta tū risma laikmeta iestā š anos. Pirmkā rt, 19. gadsimtā Djepē parā dī jā s pirmais kū rorts. Tad tie sā ka parā dī ties piekrastē kā dzelzceļ u bū vniecī ba uz jū ru. Dabiski, ka tajā laikā tū risti bija tikai aristokrā ti.
Sā kumā cilvē ki tikai staigā ja, elpoja gaisu. Ar Berijas hercogienes vieglo roku, kura ieviesa peldkostī mu modi, atpū tnieki sā ka saukt ū denī (atceraties zirgus, kas velk pajū gus uz peldvietā m? ).
Marija Antuanete ļ oti mī lē ja Etretu. Viņ a lika š eit audzē t austeres (iepriekš tas š eit netika darī ts, aprobež ojā s, tā pat kā citviet Lamanš ā , tikai jū ras velš u savā kš anai pē c bē guma). Par visgardā kajā m viņ a uzskatī ja Etretatas austeres.
Mū sdienā s Etreta ir slavena ar savā m mī dijā m. (Es nesapratu š o godī bu.
Izmē ģ inā jā m mī dijas jū rā , bet pat necentā mies to atkā rtot - nepatika. Lai gan par garš ā m nestrī das, iespē jams, citi novē rtē s Etretas mī dijas. )
Mā kslinieki jū rā ieradā s arī aristokrā tijas dē ļ . Visvairā k atpū tnieku bija Honfleurā , kur pludmales ir smilš ainas. Uz austrumiem no Sē nas (labajā krastā ) pludmales ir oļ u. Bet pat Etretatā apmeklē tā ju bija pietiekami daudz.
Monē , kas dzī voja Augš normandijā , biež i ieradā s š eit, lai gleznotu plenē rā . Papildus viņ am bija Kurbē , Manē , Polenovs, Budins, Delakruā , Koro, Matī ss, Degā un daudzi citi. Arī komponists Ofenbahs mī lē ja Etretatu. Tač u š eit atpū tā s arī Bizē , Š arpentjē , Masnē un citi mū ziķ i. Š eit ir bijuš i Maeterlinck, Dumas dē ls, Hugo, Maupassant. Tieš i pē dē jais nosauca Aval klints arku par "ziloni, kas nolaida savu stumbru jū rā ".
Lī dz ar tū ristu parā dī š anos viņ us izklaidē ja leģ endas.
Viens bija saistī ts ar jaunavu Olī vu. Iespē jams, vikingi pē kš ņ i izkā puš i netā lu no apmetnes.
Viņ i uzbruka bagā tajai un dievbijī gajai dā mai Olī vai, ļ aunprā tī gi izmantoja to pie avota, kur viņ a mazgā jā s un mazgā ja drē bes (un kā pē c bagā tā dā ma pati mazgā ja drē bes? un kā pē c viņ i nolē ma, ka vikingi viņ u ļ aunprā tī gi izmantoja? Parasti viņ iem bija tī ri merkantī las intereses: aplaupī t, tirgot, sagū stī t cilvē kus pā rdoš anai verdzī bā... Š iem nolū kiem tika izgudroti viņ u slavenie kuģ i: plakandibena knorri (tirdzniecī bai) un elegantie drakkari (militā riem nolū kiem)). Olī vu strū klaka ir saistī ta ar š o leģ endu.
Vē l viens ir saistī ts ar vienī go vē tru akmeņ ainā alā ("cilvē ka bedrē "), jū rnieku no zviedru kuģ a. Tas bija 18. gadsimtā . Vē tra bija ļ oti ilga. Izdzī vojuš ais stā stī ja, ka jau atvadī jies no savas dzī ves, necerot uz glā biņ u, kad viļ ņ i viņ u ienesuš i alā . Tur viņ š gaidī ja bē gumu un izdzī voja. Viņ i joprojā m cenš as iekļ ū t alā . Un biež i vien attopas tur "ieslē gti" paisuma dē ļ .
Treš ais ir saistī ts ar dā rgumiem, kas it kā paslē pti Adatā (nu, tas ir stā sts par Arsē nu Lupinu, ko aprakstī jis rakstnieks Leblā ns).
Tā pat runā ja, ka Adatā esot bijusi slepena osta, no kuras varot neviena nemanot kuģ ot no Francijas uz Angliju. Un domā jams, ka Luijs XVI tika piedā vā ts caur viņ u aizbē gt uz Angliju.
Cita leģ enda ir saistī ta ar baznī cas celtniecī bu. 9. gadsimtā viens jauns ciema iedzī votā js peldē jā s. Pē kš ņ i viņ a pamanī ja punktu jū rā . Cieš i paskatī jos: punkts pamazā m pā rvē rtā s burā s. Tie bija vikingi. Ar visu savu spē ku viņ a metā s bē gt, apsolot uzcelt baznī cu, ja viņ ai izdosies aizbē gt. Viņ ai tas izdevā s, un baznī cu sā ka celt. Bet naktī akmeņ i tika pā rvietoti uz citu vietu. Mū rnieki atkal sā ka bū vē t paredzē tajā vietā . Bet viss atkā rtojā s. Un tā tas turpinā jā s daudzas dienas. Visi nolē ma, ka akmeņ us kustina velna spē ki.
Tiesa, Dievmā tes baznī ca joprojā m atrodas nevis paredzē tajā vietā , bet tieš i vietā , kur naktī mistiski pā rvietojā s akmeņ i, pē c kura gribas tas nebija skaidrs.
Tagad par to, ko š odien varat redzē t Etretatā .
Autostā vvietas atrodas uz Rue de Maupassant. Ja ejat pa to lī dz jū rai, tad nedaudz pa labi bū s Leblā na mā ja-muzejs, kurš rakstī ja detektī vus par Arsē nu Lupinu. Leblā ns savu mā ju nosauca par Closu Arsē nu Lupinu gan par godu savam varonim, gan tā pē c, ka viņ š dā rzā pie mā jas audzē ja lupī nas. Muzejs veiksmī gi darbojas kopš.90. gadiem.
Tuvā k jū rai var redzē t tipisku tirgu, kurā pā rdod arī suvenī rus. "Tipisks", jo bū vē ts izmantojot koka grī das konstrukcijas (kuģ u bū ves ietekme).
Tā lā k, tirgus pretē jā pusē , ir mā ja ar salamandru.
mā ja ar salamandru
Mā ja savu nosaukumu ieguvusi no arhitektoniskas detaļ as ar salamandru (lai gan ir arī citas kokā izgrebtas figū ras). Iepriekš mā ja atradā s Lizjē , tad tā lajā.19. gadsimtā tā tika demontē ta un pā rvietota uz Etretatu, daļ ē ji mainī ta. Nu nosaukums ņ emts no treš ā s mā jas, arī izjaukts.
Châ teau Les Aygues atrodas pie ieejas Etretat no Fé camp. Š eit Spā nijas karalienes atpū tā s. Mā ja kā dreiz piederē ja kņ azam Ļ ubomirskim.
Š eit atrodas Ofenbaha villa. Komponistu ar Etretat iepazī stinā ja laikraksta Le Figaro direktors. Pē c cita ž urnā lista A. Karra darba iznā kš anas, kur viņ š rakstī ja: “Ja man bū tu draugs, kurš neredzē tu jū ru, es viņ u aizvestu uz Etretatu”, kļ uva modē apmeklē t š o vietu. Š eit uzceltajā kazino tika pasniegta Ofenbaha operas cienī tā ja "Orfejs ellē ". "Mazais Mocarts no Elizejas laukiem" (kā viņ u sauca Rosī ni) š eit uzcē la mā ju pē c savas operas panā kumiem, biež i dzī vojot Etretatā .
Pat pē c ugunsgrē ka, kas notika neilgi pē c bū vniecī bas, viņ š to atjaunoja. Tagad nams nosaukts par "Orfeju" par godu veiksmī gajai operai, un telpas tajā nosauktas citu viņ a darbu varoņ u vā rdā . Villā Etretatā katru vasaru notiek Offenbahas festivā ls. 2015. gada jū lijā -augustā tā bija jau 10. reize.
Dievmā tes baznī ca atrodas uz ielas ar tā du paš u nosaukumu, kas atzarojas no mā jas ar salamandru. Lielā kā daļ a pieder XII-XIII gs. , neliela daļ a - vē lā kam laikam. Ē ka ir romā nikas un agrī nā s gotikas arhitektū ras paraugs normā ņ u stilā : ar kuģ u bū ves metož u izmantoš anu pā rklā š anā s un obligā to torni krustpunktā . Apkā rt baznī cai atrodas Pirmā pasaules kara laika vā cu kapsē ta.
Un, visbeidzot, pa ielā m, kas ir Maupassant ielas turpinā jums, varat doties uz oļ u pludmali, kurai abā s pusē s atrodas slavenie kalcija klintis ar arkā m, jo vispirms cilvē ki š eit nā k skatī ties daudzkā rt mā kslinieki, ī paš i Monē , attē loja klintis. Nu, detektī vstā stu par Lupī nu cienī tā ji, acī mredzot, turpina meklē t dā rgumus klintī s.
Pa labi ir Amont klints ar mazā ko no trim arkā m.
Amont rock
Viņ a ir garā ka nekā kreisajā pusē . Virs tā atrodas Aizbildņ u Dievmā tes, zvejnieku sargā tā jas, kapela. Tā tika pā rbū vē ta neogotikas stilā un tika bojā ta Otrā pasaules kara laikā . Š eit atrodas arī muzejs, kas veltī ts diviem 1927. gadā š ajā s vietā s pazuduš ajiem "Baltā putna" lidotā jiem.
Pā rē jie divi (pirmo sauc par Aval) atrodas kreisajā pusē .
Aval rock
Jū rā ir arī slavenā klints — Adata.
Ir arī tā sauktā "Meiteņ u istaba" (arī no Leblanc).
