Monē pēdās - 3. daļa
Turpinā jums. Sā ciet š eit:
Es nekad agrā k nebiju dzirdē jis par š o pilsē tu. Tā pē c mana ieraš anā s š eit man bija pā rsteigums. Un tagad ļ oti nož ē loju, ka pirms ceļ ojuma maz zinā ju par š o vietu. Jo pilsē tai ir sena un interesanta vē sture.
Tiek pieņ emts, ka pilsē tas nosaukums cē lies no seno vā cu vā rda "zivis". Ostai varbū t labs nosaukuma skaidrojums. Seno romieš u ceļ š gā ja cauri Fé camp (tagad D940 virzienā uz Havru). Tā tad vieta bija apdzī vota.
Normanu hercogu laikmetā Viljams Longsword š eit uzcē la pirmo pili. Jo Fē kampa kļ uva par vienu no hercogistes galvaspilsē tā m.
Sievieš u abatija š eit tika dibinā ta 7. gadsimtā , tač u vikingi to izlaupī ja un beidza pastā vē t. Nā kamo abatiju, jau vī rieš u kā rtas benediktieš u abatiju, dibinā ja Rič ards I.
Bet mū ki beidzot š eit apmetā s tikai viņ a dē la Rič arda II vadī bā (viņ š š eit dzimis, miris, viņ u sauca par "mū ku tē vu" klostera dzī ves sistemā tiskai atjaunoš anai). Abatija bija ļ oti svarī ga. Tika uzskatī ts, ka Normandiju no vienas puses apsargā ja abatija Fē kampā , no otras - Senmiš ela kalnā . Tieš i š eit Viljams Iekarotā js svinē ja uzvaru Heistingsas kaujā un pasniedza abatijai vē rtī gas dā vanas, tostarp zemi Anglijā .
Pilsē ta kļ uva par nozī mī gu svē tceļ ojumu centru pē c tam, kad, saskaņ ā ar leģ endu, krastā tika izskalots stumbrs, kura dobumā atradā s Kristus asiņ u daļ iņ as. Š ī s asinis tika glabā tas Svē tā s Trī svienī bas benediktieš u abatijā . Viņ ai speciā li tika uzcelta kapela. Tas notika 13. gadsimtā krusta karu laikā .
Pē c Normandijas pievienoš anā s Francijas karalistei pilsē tas nozī me samazinā jā s. Bet tā vienmē r ir palikusi kā zvejas osta.
Turklā t tā konkurē ja ar Senmalo ostu. 20. gadsimta sā kumā tā bija viena no lielā kajā m siļ ķ u ķ erš anas ostā m (tā tika uzskatī ta par karalisko zivi, bet ne tā pē c, ka to ē da karaļ i, bet gan tā pē c, ka tā s bija ē rti uzglabā t un apstrā dā t), un tad mencas.
Pilsē ta ir pazī stama arī ar savu benediktī nieš u liķ ieri.
Benediktieš u pilī
Iespē jams, š ī dzē riena dē ļ cilvē ki ierodas Fē kampā . Arī mē s bijā m tikai Benediktieš u pilī . Izstaigā jā m pili, apskatī jā m tā s dā rgumus (viduslaiku mā kslas priekš metus, metā la izstrā dā jumu kolekciju, viltus dzē rienus), degustē jā m dzē rienu. Viņ i dod jums ž etonu pie ieejas. Tas jā saglabā lī dz galam un pē c tam degustā cijas telpā jā iemaina pret kā du no alkoholisko dzē rienu veidiem (tie ir trī s: parastais, izturē ts un B&B - benediktī ns un brendijs).
Nacionā lā mantojuma nams piedā vā.5 pastaigu takas pa pilsē tu.
1 - saistī ts ar dabu un jauniem enerģ ijas raž oš anas veidiem. Tas iet garā m pilsē tas augstā kajai vietai (vairā k nekā.100 m) - Jaunavas krastam. Š eit jū s varat apbrī not skatu uz Lamanš u, putnu ligzdas Fagnet ragā un modernā s vē jdzirnavas. 2 - saistī ts ar Jaunavu. Tas sā kas Quai de Maupassant pie ostas un Virgenas krasta pakā jē , paceļ as lī dz Sveicamī bas Dievmā tes kapelai. Kapelu iecienī juš i jū rnieki, viņ i to apmeklē juš i gan pirms, gan pē c smagiem reidiem uz Kanā das piekrasti pē c mencā m un siļ ķ ē m. 3 - vē sturisks, tas aptver Svē tā s Trī svienī bas abatijas baznī cas teritoriju, hercoga pils drupas. Atrodas pie ieejas pilsē tā , vistā lā k no Lamanš a. 4 - saistī ts ar zivsaimniecī bu; š eit ir makš ķ erē š anas muzejs, kū pinā tavas. Pā rlaides ostas otrā pusē . 5 - arhitektū ras. Veltī ts jū gendstilam. Š is marš ruts ved uz Benediktī ņ u pili.
Bija (bez jau minē tajiem hercogiem) Edvards biktstē vs (kamē r viņ a mā te, Normandijas hercoga mā sa, bija precē jusies ar dā ni, kurš nogalinā ja viņ as vī ru, Anglijas karali), Volpiano (mū ks, kurš radī ja Benediktī nieš u abatija spē cī ga), Aleksandrs Legrands (kurš atdzī vinā ja benediktī nieš u recepti XIX gadsimtā ), Guy de Maupassant (dzī voja š eit kopā ar savu vecmā miņ u).
