Ciemos pie Vilhelma

30 Novembris 2015 Ceļošanas laiks: no 28 Jūnijs 2015 ieslēgts 28 Jūnijs 2015
Reputācija: +531
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Mē s nakš ņ ojā m Kā nā . Tā pē c Lejasnormandijas galvaspilsē tā ieradā mies vakarā . Tas bija vē l viens marš ruta punkts, kurā gribē ju nokļ ū t. Jo š ī pilsē ta ir cieš i saistī ta ar Viljamu Iekarotā ju. Esmu jau apmeklē jis daž as vietas, kas saistī tas ar Viljamu, kurš pirmo reizi tika saukts par Bastardu (Fé camp, Rouen un daudz agrā k - Londonas tornis, Vestminstera, Vinzora un Jorka). Bija svē tdiena. Dzī vojā m centrā , tā pē c devā mies vakara pastaigā netā lu no viesnī cas. Vietē jos iedzī votā jus satikā m tikai cietoksnī . Un viņ i varē ja tikai iekļ ū t tā s teritorijā (lai gan tur ir muzeji, tie, protams, tika slē gti).

Pilsē ta atrodas Ornas upes krastos. Kā dreiz romieš u laikos š eit tika iegū ts kaļ ķ akmens (to sauc par Kanu). Tajos laikos no tā celtas mā jas (pie bijuš ā s vī rieš u abatijas atrodamas senas apmetnes paliekas no š ī materiā la), ceļ i.


Pē c Heistingsas kaujas kaļ ķ akmens tika aizvests uz Angliju (vē lā k pat uz Ameriku). Pilsē tā ir ielas, kuru nosaukumi ir saistī ti ar karjeriem. Tad karjeras bija izsmeltas, tā s tika slē gtas. Betons ir nomainī jis akmeni. Otrā pasaules kara bombardē š anas laikā civiliedzī votā ji slē pā s pamestos karjeros. Tagad kaļ ķ akmens tiek iegū ts nelielos daudzumos, galvenokā rt atjaunoš anas nolū kos, lai gan arī Miera memoriā ls ir bū vē ts no Kan kaļ ķ akmens.

Vā rds "Caen" ir ī ss, bet agrā k sastā vē ja no divā m daļ ā m. Viena izcelsme ir saistī ta ar ķ eltu vā rdu, kas nozī mē "lauks, lī dzenums", otrā , arī ķ eltu - ar vā rdu "kauja". Tā mē s tikā mies ar ķ eltiem. . .

Senos laikos uz romieš u ceļ a no Baijē uz Lizjē parā dī jā s apmetne. Bet tam praktiski nebija nekā das nozī mes, jo nedaudz uz dienvidiem bija nozī mī gā ka vieta. Pā rsvarā š eit dzī voja amatnieki. Tad iebrucē ji to iznī cinā ja.

Vieta kļ uva tī ri lauksaimnieciska. Biež i plū di (vieta ir diezgan zema) III gs. piespieda iedzī votā jus pā rcelties uz ziemeļ iem.

7. gadsimtā parā dī jā s mū ki no Bayeux un nodibinā ja vairā kas baznī cas gar veco romieš u ceļ u, ko drī z iznī cinā ja vikingi.

Tikai 10. gadsimtā , jau normā ņ u hercogu valdī š anas laikā , parā dī jā s draudzes baznī cas. Sā kumā hercogi nostiprinā ja jauniegū to teritoriju robež as. Tad Viljams, kurš kļ uva par hercogu, pievē rsa uzmanī bu Lejasnormandijas pamestī bai un piļ u trū kumam iekš zemē un sā ka celt iepriekš tukš ā s vietā s.

Kē na kā apdzī vota vieta pirmo reizi minē ta 11. gadsimta sā kumā Fē kampas abatijas dokumentos.

Kē na ir Viljama Bastarda Iekarotā ja iecienī tā kā pilsē ta. Tieš i š eit viņ š uzcē la lielu cietoksni. Š eit bija viņ a dzī vesvieta (tomē r viņ š š eit nedzī voja pastā vī gi, jo visa viņ a dzī ve pagā ja kaujā s un karagā jienos).

Bet tieš i š eit viņ š gribē ja tikt apglabā ts abatijā , ko viņ š bija uzcē lis. Kā pē c viņ š izvē lē jā s Kā nu par savu galveno dzī vesvietu?

Viņ š dzimis netā lu - Falaisē (atrodas uz dienvidiem, tur dzī voja viņ a mā te, ir cietoksnis). Netā lu no Kā nas Val-et-Dunes notika viņ a pirmā veiksmī gā cī ņ a (toreiz viņ am bija 20 gadi). Tomē r viņ š apprecē jā s O pilsē tā uz hercogistes austrumu robež as. Starp citu, gatavojot operā ciju, lai "atdotu savu angļ u mantojumu", Vilhelms arī plā noja no š ī m vietā m kuģ ot. Tad, negaidot labvē lī gus vē jus, vieta tika nomainī ta.


Normanu hercogu oficiā lā galvaspilsē ta un apbedī jumu vieta bija Ruā na. Kopš agrī najiem viduslaikiem tā ir bijusi bī skapa mī tne. Iepriekš laicī gā s un garī gā s autoritā tes bija cieš i saistī tas, jo bī skapi bija arī hercogu dzimtas cilvē ki. Viens no viņ iem bija naidī gs pret Vilhelmu.

Varbū t, kļ uvis par neatkarī gu spē ku, hercogs gribē ja attā linā ties no bī skapa varas?

Bē rnī bā viņ š dzī voja bailē s no radinieku klana, kas mē ģ inā ja atņ emt varu no nelikumī gā hercoga. Jaunī bā viņ am slepus nā cā s bē gt no dumpī gajiem Kotentinas vikontiem, š ķ ē rsojot š ī apgabala tuksneš ainā s teritorijas. Nocietinā ta pils (viena no daudzajā m, ko viņ š uzcē la) varē tu sniegt viņ am nepiecieš amo aizsardzī bu. Varbū t viņ am bija vieglā k bū vē t no nulles: š eit visu varē ja sakā rtot, neatskatoties uz saviem priekš gā jē jiem. Lejasnormandija un kopumā visas hercogistes iekš ē jā s teritorijas bija pamestas un neaizsargā tas. Visa hercoga dzī ve pagā ja karagā jienos, un viņ š saprata nocietinā to piļ u nozī mi varai. Turklā t š ajā zemajā , applū duš ajā Ornas ielejā atradā s akmeņ ains kalns, uz kura hercogs uzcē la savu pili.

Š eit Vilhelma mantinieki parakstī ja lī gumu par mantojuma sadali. Viens no viņ iem (Kurtö z) lika izrakt kanā lu (sauktu par Roberta kanā lu), lai nosusinā tu purvaino vietu. Cits (Beauclerc) cietoksni bū tiski pā rbū vē ja, tā nostiprinā š anai uzbū vē jot donž onu un jaunu zā li pieņ emš anā m.

Plantagenets arī uzskatī ja pilsē tu par savu galvaspilsē tu. Kā ns bija lī dzī gs hercogistes liktenim, kad Dž ons Lendless to nodeva Francijas kronim 12. gadsimtā . Filips Augusts nocietinā ja pilsē tu, saglabā jot tā s privilē ģ ijas. Simtgadu kara laikā pilsē ta kalpoja par britu mī tni, viņ i š eit arī dibinā ja 15. gadsimtā . universitā te. Tad cietoksnī dzī voja karaļ a administratori, tur bija cietums, bija garnizons. Un, visbeidzot, netā lu no š ī m vietā m sabiedrotie izkā pa krastā , atbrī vojot Franciju Otrajā pasaules karā .

Lejasnormandijas galvaspilsē tā ir daudz ko redzē t.

Pilsē tas vecā kā daļ a atrodas it kā uz ass no rietumiem uz austrumiem: vī rieš u abatija (abbaye aux hommes) - pils - sievieš u abatija (abbaye aux dames), ziemeļ os - universitā te, lī dz dienvidos - Sv. Pē tera baznī ca.


XI–XII gadsimta pils ir viens no lielā kajiem cietokš ņ iem valstī . Ieeja teritorijā ir atvē rta lī dz vē lam vakaram un bez maksas. Tagad pils ir restaurē ta, teritorijā atrodas daž ā di muzeji. Ja jū s ieejat teritorijā pa Svē tā Pē tera vā rtiem (dienvidos), tad labajā pusē modernajā ē kā bū sTē lotā jmā kslas muzejs(Eiropas gleznas no 14. gadsimta lī dz mū sdienā m). , gravī ras un skulptū ru parks). Nedaudz pa kreisi atrodas viduslaikuSv. Jura baznī ca (XII-XVI gs. , ir biļ eš u kase, cietokš ņ a makets, informā cija par muzejiem). Pa kreisi pretī baznī cai atrodas atjaunots viduslaiku ā rstniecī bas augu dā rzs.

Š ajā cietokš ņ a daļ ā vairā kā s ē kā s atrodasNormandijas muzejs- 20. gadsimta etnogrā fiskā s, arheoloģ iskā s kolekcijas un darbarī ki. Valdnieku zā le tā lā k pa kreisi (XIV-XVII gs. , pieder Normandijas muzejam). Varat staigā t pa viduslaiku sienā m (tajā s atrodas Normandijas muzeja izstā ž u zā les). Vē l tā lā k bū s š aha galda telpa (12. gadsimts, agrā k Normandijas feodā lais galms, tagad Normandijas muzejs). Pa labi no tā s atradā s hercoga pils (XI gs. ), vē l vairā k pa labi - revolū cijas laikā nopostī ts 30 metrus augsts donž ons (XII-XIII gs. ), tagad redzami biezi mū ri. Uz ziemeļ iem no tā jū s varat doties uz universitā ti. Muzeji atvē rti no 9.30 lī dz 18; bez maksas: apmeklē tā jiem lī dz 26 gadiem, visiem - mē neš a pirmajā svē tdienā ; brī vdiena - otrdiena un valsts svē tku diena.

Kā nā ir daudz baznī cu (un pirms kara un revolū cijas to bija vē l vairā k, es saskaitī ju apmē ram 50, un apmē ram 30 tika dibinā tas pirms 14. gadsimta).

Daž i ir iznī cinā ti, tagad ir drupā s. Daž i mū sdienā s tiek izmantoti daž ā diem mē rķ iem. Iznī cinā to un slē gto vā rdi tika pā rcelti uz esoš ajiem, to nosaukumi mainī jā s. Tā pē c minē š u tikai daž us.

Vecā Sv. Etjē na baznī ca. Atrodas iepretim rā tsnamam. Domā jams, ka dibinā ta 10. gadsimtā . Pirmo reizi minē ts Vilhelma laika dokumentos. Jau tur to sauc par "veco". Baznī ca pirmo reizi cieta Simtgadu kara laikā . Ir atjaunots. Pē c revolū cijas baznī ca vairs netika atgriezta. Plā ni to nodot Antikvā ru biedrī bai nepiepildī jā s. Otrā pasaules kara beigā s viņ u trā pī ja nejauš s š ā viņ š . Tad viņ i atzina, ka to nav iespē jams atjaunot. Tas joprojā m stā v drupā s.

Sv. Etjē na baznī ca, kurā tika apglabā ts Viljams Iekarotā js, piederē ja viņ a dibinā tajam klosterim. Klosteris atradā s uz rietumiem no hercoga cietokš ņ a.


Tagad š eit ir rā tsnams, tā pē c teritorijā var iekļ ū t tikai darba dienā noteiktā s stundā s. Vilhelma kaps atradā s bijuš ā klostera baznī cā . Baznī ca bija pirmā abatijas ē ka. Celta romā nikas stilā . XIV gadsimtā . parā dī jā s hercoga pils, Aizsargu zā le un klostera nocietinā jumi. Reliģ iskie kari un revolū cija izpostī ja hercoga kapu. Viņ i saka, ka lī dz mū sdienā m ir saglabā jies tikai viens kauls. Kā jū s noskaidrojā t, ka tas ir viņ a kauls? Nezinu.

Sv. Trī svienī bas baznī ca (tagad Sv. Dž ailsa draudze) atrodas klosterī (uz austrumiem no cietokš ņ a), ko dibinā ja Flandrijas hercogiene Matilda — Vilhelma sieva. Viņ a nomira nedaudz pirms Viljama un ir apglabā ta viņ as dibinā tajā abatijā . Viņ as kaps atrodas zem melna marmora plā ksnes. Pirms revolū cijas š eit atradā s sievieš u benediktieš u klosteris. Viņ a vadī bā mā cī jā s meitenes no diž ciltī gā m ģ imenē m.

Slavenā kā ir Š arlote Kordeja, kura nogalinā ja Maratu. Š obrī d abatijas teritorijā darbojas vietē jā s paš valdī bas, tā pē c š eit var nokļ ū t uz ierobež otu laiku ar ekskursiju noteiktā laikā .

Ir jā paskaidro š o abatiju dibinā š anas vē sture. Vilhelms un Matilda tika uzskatī ti par radiniekiem (ir zinā mi vismaz trī s savstarpē jo attiecī bu pakā pes pā rskati). Baznī ca aizliedza laulī bas starp radiniekiem. Aizliegumu ir grū ti ī stenot, ņ emot vē rā , ka Eiropas aristokrā tijas vidū neradinieku izvē le vienmē r ir sarež ģ ī ta: galu galā "vienlī dzī go" loks ir diezgan š aurs. Reliģ iskie aizliegumi tiks pievienoti vē lā k. Bet pā vests bija Lotringa, Vilhelms viņ am nepatika. Acī mredzot tā pē c viņ š iestā jā s pret š o laulī bu. No otras puses, Normandija ir bagā ta, ietekmī ga hercogiste, cilvē ki no š ī m zemē m jau toreiz dzī voja Sicī lijā un Itā lijas dienvidos un formā li aizsargā ja pā vestu.

Tā pē c viņ š aprobež ojā s ar prasī bu, ka laulā tajiem-radiniekiem ir jā dibina abatijas: vī rieš iem un sievietē m no abā m pusē m.


Es jums pastā stī š u par vienu no "brā lē nu radniecī bas" stā stiem. Viljams bija brā ļ adē ls Rič ardam III, kurš apprecē ja Francijas karaļ a meitu Adelu, tač u drī z pē c tam nomira. Pē c daž iem avotiem, viņ a tajā laikā bija bē rns, pē c citiem - 18 gadus veca. Tā vai citā di Francijas Adele palika atraitne, it kā tikai formā li kļ ū stot par Normandijas hercoga sievu. Tad viņ a apprecē jā s ar Flandrijas grā fu, un viņ as meita bija Matilda, Vilhelma sieva. Izrā dī jā s, ka Adele bija gan hercoga Vilhelma tante, gan sievasmā te. Tā das ir attiecī bas. Starp citu, š ī pati Adele bija arī Jaroslava Gudrā meitas Annas radiniece, jo viņ as brā lis Heinrihs apprecē jā s ar Annu (pat pirms baznī cas sadalī š anā s pareizticī gajā un katoļ ticī gajā ).

Sv. Pē tera baznī ca (XII-XVI gs. ). Tas atrodas uz dienvidiem no cietokš ņ a, netā lu no tū risma biroja Sq. Svē tais Pē teris.

Vissvarī gā kā s ceremonijas notika baznī cā . Piemē ram, Navarras Henrijs š eit atteicā s no protestantu ticī bas, tā dē jā di uzsā kot reliģ iskos karus. Revolū cijas laikā tas tika slē gts, revolucionā ri to pā rvē rta par citu Saprā ta templi. Bet tas diezgan ā tri tika atgriezts baznī cā . Š ī s baznī cas gotiskais tornis tika saukts par Normanu torņ u karalieni, un to iedvesmoja turpmā kā celtniecī ba. Otrā pasaules kara laikā to nopostī ja č aula un sabruka, uguns nopostī ja jumtu. Atjaunots.

Sv. Jā ņ a baznī ca. Pirmā apustulim Jā nim veltī tā baznī ca tika uzcelta 7. gadsimtā . Tā atradā s seno romieš u ceļ a vietā , kur pirms tam bijusi arī kulta vieta ar nekropoli. Pirmo reizi minē ts 11. gadsimtā . Mā rtiņ a abatijas dibinā š anas dokumentā . Baznī cas torni sauc par Kaniā nas slī po torni (17. gadsimtā tas novirzī jā s par vairā k nekā.2 metriem).

Tā noliecā s kā daudzas ē kas, kas celtas uz nestabilas purvainas zemes. Nesen tika veikti atjaunoš anas darbi pamatnes nostiprinā š anai. Paralē li tika pē tī ti 13. -14. gs. kapakmeņ i.

Aukstā iela (Froide) un baznī ca Dievmā te (tagad Glā bē ja) uz tā s. No 7. gadsimta baznī cas, kā arī no 12. gadsimta romā nikas nekas nav palicis pā ri. Tagad esoš ā s daļ as ir datē tas ar 14. -16. gs. Š ai baznī cai ir mī kla: kā pnes, kas ved uz nekurieni fasā dē . Interesantas ir arī XV-XVI gadsimta mā jas. uz viņ as.

Vecā Pestī tā ja baznī ca (tagad saukta par naftas tirgu) tā da paš a nosaukuma laukumā . Saņ ē musi nosaukumu "Vecais", jo Kholodnaya ielas Dievmā tes baznī ca 19. gs. gadā pā rdē vē ja par Pestī tā ja baznī cu. Dibinā ta Karolingu ē ras beigā s. Vecā kā s tā s daļ as ir datē tas ar 11. gadsimtu. Tagadē jais laukums kā dreiz bijis tirgus, apkā rt dzī voja augstskolu studenti, kalpoja par cietokš ņ a ieslodzī to nā vessoda izpildes vietu.


Revolū cijas laikā baznī ca tika slē gta (tā pē c tā s nosaukums tika "pā rcelts" uz citu baznī cu). Kara laikā tas tika smagi bojā ts. Pē c restaurā cijas velvē var aplū kot 16. gadsimta otrā s puses freskas.

Savrupmā ja Escoville atrodas pie Sv. Pē tera baznī cas. Celta renesanses stilā.16. gadsimtā . Iznī cinā ts kaujā s par Kā nu, pē c tam atjaunots. Tagad tur ir tū risma birojs.

Mā ja Quatrans Cietuma ielā (Geole), kas iet gar cietokš ņ a rietumu daļ u, atrodas netā lu no Sv. Pē tera baznī cas. Celta 15. gadsimtā . Mā ju uzcē lis ā das tirgotā js Ž ans Katrā ns. Vē lā k tam tika pievienoti renesanses arhitektū ras elementi (tornis) un glezniecī ba. Daž i elementi ir lī dzī gi š ajā laikā celtajai Escoville savrupmā jai. Mā ja ir rets viduslaiku civilā s arhitektū ras paraugs. Tornis tika nopostī ts kara laikā .

Vē l daž as interesantas vietas. Miera memoriā ls, kas piemin Normandijas atbrī voš anu 1944.  gadā

(ziemeļ rietumos), jo daž us desmitus kilometru no tā s atradā s sabiedroto karaspē ka desanta vieta. Senatnes muzejs – tiem, kas interesē jas par š o periodu (dienvidos). Botā niskais dā rzs (ziemeļ rietumos), kura pirmie koki tika iestā dī ti 17. gadsimtā . Putnu kalns — celts kā dreizē jā atkritumu poligona vietā . Tas ir meliorā cijas piemē rs.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
мужское аббатство
церковь Св. Петра
план крепости (внизу север)
южная крепостная стена
крепостные укрепления
дом на ул. Св. Петра
Старая церковь Св. Этьена
Līdzīgi stāsti
iemiesojums