Венецианский карнавал и Доломиты в одной поездке. Часть 8. Брешия Venēcijas karnevāls un Dolomīti vienā braucienā. 8. daļa. Breša

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 1. daļ a. Venē cija >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 2. daļ a. Vič enca >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 3. daļ a. Pescul >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 4. daļ a. Pescul >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 5. daļ a. Pescul >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 6. daļ a. Fedare >>>

Venē cijas karnevā ls un Dolomī ti vienā ceļ ojumā . 7. daļ a. Peskulas apkā rtne >>>

25.02. 17. Breš a.

Venē cijas tuvumā ir daudzas pilsē tas, kas ir slavenā kas nekā Breš a — Verona, piemē ram, Paduja, Ferā ra. Boloņ a atrodas apmē ram tā dā paš ā attā lumā no Venē cijas.

Bet es jau tur esmu bijis autobusu tū rē s un divas reizes Padujā un Boloņ ā . Tā pē c sestdienas braucienam viņ i izvē lē jā s "otrā eš elona" pilsē tu.

Brauciet uz Breš u pusotru stundu.

Apskates objekti kā daudzā s pilsē tā s - vecas baznī cas, pils-cietoksnis, tirgus laukums, muzeji. Galvenais muzejs, muzejs, š eit ir visvairā k neaizmirstams. Bet par viņ u - atseviš ķ ā stā stā viņ š ir cienī gs.

Baznī ca Santa Maria dei Miracoli. Interjers tika gandrī z pilnī bā iznī cinā ts bombardē š anas rezultā tā.1945. gada martā . (Un kas viņ us bombardē ja, mē s atceramies). Par laimi baltā marmora fasā de tika nostiprinā ta un saglabā ta. Portā ls ir no 15. gadsimta, vidusdaļ a un augš daļ a ir no 16. gadsimta (š ie apļ i ir renesanses zī me), sā nu daļ as ir no 17. gs.

Tieš i aiz stū ra atrodas Sv. Franč esko d'Asī zes baznī ca. Viņ a ir daudz vecā ka, 13. gs. Romā ngotikas stila fasā de ar rož u logu:

Interjers ir jaunā ks, sulī gs lī dz viļ ņ ojumam acī s.

Omulī gs renesanses laika pagalms:

Skaistas un ne tik skaistas Breš as mā jas:

Ī paš s itā ļ u arhitektū ras stils Musolī ni laikā :

Man ir kauns par Itā liju:

Sestdiena ir tirgus diena.

Š ī ir Itā lija. Lai gan daž reiz š ķ iet, ka nē .

Palazzo della Loggia — renesanses pils, tagad pilsē tas dome:

Palazzo del Governo — provinces administrā cija:

Simboliski:

Kurš gan noticē tu, ka ir februā ris?

Pilsē tas skaistā kā daļ a:

Pilsē tas augstā kajā daļ ā atrodas pils-cietoksnis.

Bet es negribē ju iet augstā k.

Olga turpinā ja, un es š eit, uz soliņ a, sauļ ojoties pavasara-ziemas saulē , pavadī ju apburoš u pusstundu.

Kā jau pieklā jas pieklā jī gai Itā lijas pilsē tai, š eit atrodas senā s romieš u drupas. Tita Flā vija laika templis (1. gadsimts AD):

Mē s gā jā m pa š o ielu lī dz muzejam, kur pavadī jā m trī s stundas, kas joprojā m bija par maz.

Un pē c muzeja, tikai aiz pienā kuma apziņ as, tika apmeklē ta Jaunā un Vecā katedrā le.

Jaunums — 17. –19.  gs. Kupols ir treš ais lielā kais Itā lijā . Vairā k nav ko teikt.

Vecā katedrā le ir daudz interesantā ka.

Tas tika uzcelts 11. -12. gadsimtā uz senā ka agrī nā kristieš u tempļ a drupā m, un tam ir rotondas forma, tas ir, apaļ š plā ns.

Interesanta arhitektū ra:

Pie galvenā s ieejas atrodas sarkofā gs, tik interesants, ka gribē ju meklē t tā aprakstu internetā . Tas ir Berardo Maggi, kurš bija Breš as bī skaps un valdnieks 13. gadsimta beigā s.

Sarkofā gs ir izgatavots no sarkanā Veronas marmora.

1298.  gada miera noslē gš anas aina starp gvelfiem un gibelī niem, ko veicinā ja bī skaps.

Panā ktā miera vispā rē jā priecī gajā atmosfē rā cilvē ki priecā jas, apskaujas, skū pstā s. Ko mē s vē lamies.

Venē cijas un Dolomī tu karnevā ls vienā braucienā.9. daļ a. Breš a, Santadž ū lijas muzejs >>>