Slēptie Vācijas dārgakmeņi - senais romiešu Trīrs un literārā Veimāra

10 Decembris 2018 Ceļošanas laiks: no 28 augusts 2018 ieslēgts 29 augusts 2018
Reputācija: +4777.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Sā kumā es vienkā rš i dievinu mazā s un oriģ inā lā s pilsē tas! Parasti ceļ ojums uz Vā ciju ir saistī ts ar tā du lielu pilsē tu apmeklē š anu kā Berlī ne un Minhene, ā rkā rtē jos gadī jumos - Drē zdene. Man nav nekas pret, paš am Minhene patika, arī Drē zdenei simpā tijas, bet par Berlī ni varē tu pastrī dē ties. Bet, kā saka, garš a un krā sa. . .

Bet fakts, ka divas mazā s Vā cijas pē rles — Trī re un Veimā ra patiks visiem, esmu pā rliecinā ts. Nu viņ i nevar atstā t vienaldzī gas pilsē tas, kur gandrī z katrā kvadrā tmetrā ir pasaules mantojuma pieminekļ i.

Netā lu no Luksemburgas robež as, Mozeles upes ielejā , atrodas Vā cijas vecā kā pilsē ta Trī re. Tā tika dibinā ta 6. gadsimtā pirms mū su ē ras. romieš i, tā pē c Trī re ir vecā kā pilsē ta Vā cijā . Pilsē tu dibinā ja Oktavians Augusts, un sā kotnē ji tā tika saukta par Augusta Treverorum, bet vē lā k tika pā rdē vē ta par Trī ru.


Pilsē tas raksturī gā kā iezī me ir Porta Nigra (melnie vā rti) ziemeļ u vā rti, kas celti mū su ē ras 2. gadsimtā , pa kuriem ieejot jū s ieejat pilsē tā , un no kuriem izejot, atstā jiet to.

Ļ oti pā rsteidzoš i, ka vā rti joprojā m stā v, neskatoties uz to, ka tie tika uzcelti bez javas un cementa, un tika nozagtas skavas, ar kurā m romieš i savienoja akmeņ us. Un te viņ i stā v, satiekas un izraida viesus.

Vē l viens unikā ls senatnes piemineklis ir Dievmā tes baznī ca.

Tā tiek uzskatī ta par vecā ko gotiskā stila baznī cu Vā cijā , un tā tika uzcelta uz senā s Romas baznī cas pamatiem 1260.  gadā .

Baznī cai piekļ aujas Sv. Pē tera bazilika.

Š is ir vecā kais templis Vā cijā , kura celtniecī ba sā kā s 326. gadā pē c pirmā kristieš u imperatora Konstantī na pavē les. Bet diemž ē l 882g. ē ku iznī cinā ja iebrukuš ā s normaņ u ciltis, bet 1196. gadā tā tika atjaunota iepriekš ē jā izskatā . Š ajā katedrā lē atrodas pā rsteidzoš i kristietī bas vē stures artefakti. Viena no galvenajā m kristī gā s pasaules svē tnī cā m irJē zus Kristus tunika, ko pirms krustā siš anas izlozes kā rtī bā saņ ē ma viens no sargiem. Tagad tunika atrodas kristā la sarkofā gā un tiek izņ emta reizi pā ris gados Lielajā piektdienā . Arī katedrā lē atrodas š ķ irsts ar Svē tā s Helē nas galvu, ķ ē des posmiem, ar kuriem apustulis Pē teris tika važ ā s, un Sv. Andreja Pirmsauktā nagla un sandales. Š ī s ir relikvijas, kuras glabā š ī senā katedrā le!

Trī rē ir arī arhibī skapu rezidence.

Š ī ir grezna vē lē tā ju pils, kas ir viss renesanses un rokoko stilā celts arhitektū ras ansamblis, kas ir dekorē ts ar baltā m pseidoantī kā m statujā m un zeltī jumu.

Pili ieskauj lielisks parks ar puķ u dobē m un strū klakā m, kas ir iedzī votā ju un viesu iecienī ta pastaigu un atpū tas vieta.

Galvenais Hauptmarkt tirgus laukums tiek uzskatī ts par pilsē tas sirdi. Tas atrodas vē sturiskajā rajonā , viduslaiku Trī res svarī gā ko iepirkš anā s ielu krustojumā .

Kvadrā ta centrā atrodas Tirgus krusts, kas uzstā dī ts 958.  gadā pē c Henrija I pavē les. Š ī akmens kolonna ar krustu augš pusē ir suverenitā tes simbols. un parā da baznī cas spē ku pā r pilsē tu.


Tuvumā atrodas vē l viens Trī res š edevrs — Sv.  Pē tera strū klaka. Tā tika uzcelta 1595.  gadā renesanses stilā . Strū klakas augš pusi rotā apustuļ a Pē tera skulptū ra, un tā s pamatnē ir č etras sievieš u figū ras, kas simbolizē spē ku, gudrī bu, taisnī gumu un mē renī bu.

Ne visas to laiku ē kas ir saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m, tač u lielā kā daļ a no tā m ir saglabā juš ā s. Un te redzam daž ā dus renesanses, baroka un klasicisma laikmeta namus, no kuriem daž i datē ti ar 12. gadsimtu. Slavenā kā s mā jas ir mauru stila Trī s karaļ u nams un Sarkanais nams.

Sarkanais nams tiek uzskatī ts par vienu no ī stajiem Trī ras rotā jumiem. Tas ir ievē rojams ar to, ka tieš i uz tā ir uzraksts "Trī rs stā vē ja Romas priekš ā tū kstoš trī s simti gadu, lai stā v tā lā k, priecā jieties mū ž ī gā mierā ! " Ā men! " Nu, protams, frā ze par Trī ras pā rā kumu pā r Romu ir izdomā jums, bet tomē r tū ristu skatienus piesaista viņ a.

No Hauptmarkt laukuma daž ā das ielas ved uz visā m pilsē tas daļ ā m, kas ved uz viduslaiku kvartā liem.

Pilsē ta ir ievē rojama arī ar to, ka tajā ir dzimis komunistisko ideju lī deris Kā rlis Markss, un mans vī rs visu laiku mē ģ inā ja atrast mā ju, kurā mitinā s š is domu milzis, bet es viņ am pamatoti atbildē ju: nu kā pē c viņ š jums padevā s?

Un kā das skaistas viesnī cas š eit ir. Es ļ oti vē los ilgi dzī vot š ajā s daudzkrā sainajā s leļ ļ u mā jiņ ā s, vakaros iziet uz izgrebto balkonu un apbrī not pasakainā s ainavas, vē rojot pilsē tas un pilsē tnieku dzī vi, un no rī tiem baudī t tasi aromā tiska kafija, gaidot pastaigu pa Vā cijas senā ko pilsē tu.

Pastaigā joties pa pilsē tu, sastapā m amatnieku, kurš no parastas stieples savija daž ā dus smieklī gus sī kumus.

                                                                                                                   ne tikai vecie laiki, mež ģ ī ņ u mā jas, pilis, parki un viduslaiku katedrā les. Pā rsteidz ielu ideā lā tī rī ba, ir sajū ta, ka tā s tiek mazgā tas ar š ampū nu. Pievē rsiet uzmanī bu kravas automaš ī nai ar perfekti tī riem riteņ iem, š eit nav absolū ti nekā du putekļ u.

Un visā ir stingri noteikumi un norā dī jumi. Ejot uz tualeti, atradu smieklī gu rokasgrā matu (laikam mū su tautieš iem).


Nu, kā da pastaiga bez š okolā des tā felī tes? Aizgā ju meklē t š okolā des meiteni, atradu savu mī ļ oto Lindtu, biju sajū smā .

Vislabā k no Trī ras dā vinā t Mozeles ā bolu vī nu.

Kopumā Trī rē mē s redzē jā m tikai desmito daļ u no visiem apskates objektiem, bet cik daudz mē s vē lē tos redzē t. Tač u esam ieplā nojuš i vē l vienu mazu, bet ne mazā k interesantu pilsē tiņ u – Veimā ru, Vā cijas kultū ras un literatū ras centru, kas atrodas uz zemes ar skaisto nosaukumu Tī ringene. p>

Uzreiz jā saka, ka Veimā ra nav pilsē ta izklaidei un noteikti ne iepirkš anā s vietai. Š ī ir vieta tiem, kam patī k vā cu kultū ra, klasiskā literatū ra un mū zika. Š ī pilsē ta pasaulei dā vā ja divus izcilus dzejniekus – Š illeru un Gē ti. Š eit viņ i dzī voja, radī ja, iepriecinot ar saviem darbiem visus dzejas cienī tā jus, viņ i š eit ir apglabā ti, un viņ iem tika uzcelts piemineklis iepretim Vā cijas Nacionā lā teā tra namam, kur viens lielisks dzejnieks draudzī gi uzlika roku uz pleca. cits.

Un katru dienu pa š ī m durvī m ienā ca slavenais Fausta tē vs diž enais Gē te.

Blakus Š illera mā jai atrodas jocī ga strū klaka "Zemnieks ar zosī m".

Un tieš i Veimā rā piedzima leģ endā rais Karls Zeiss.

Arī slavenais stā stnieks Hanss Kristians Andersens labprā t apmeklē ja Veimā ru, par ko liecina pilsē tā uzstā dī tā piemiņ as plā ksne.

Mē s jau esam pieraduš i, ka katra Eiropas pilsē ta tika uzcelta ap laukumu. Veimā ra nav izņ ē mums, un Markt ir galvenais laukums. Vienī gā atš ķ irī ba ir tā , ka kvadrā ts ir veidots kā kvadrā ts, nevis kā parasti taisnstū ris. Š eit, laukumā , atrodas tū risma centrs, kur varat rezervē t pilsē tas ekskursiju un iegā dā ties karti ar apskates objektiem.

Laukuma centrā lā ē ka tradicionā li ir Rā tsnams.

Veimā rā tas nav no skaistā kajiem, tač u tā nepievilcī bu kompensē "glazē tas piparkū ku mā jiņ as" ar interesantā m monogrammā m, kas ieskauj laukumu.

Tradicionā li, tā pat kā katrā laukumā , š eit ir strū klaka, ko sauc par "Tirgus strū klaku". Tā uzstā dī ta tā lajā.16. gadsimtā , bet Neptū na figū ra, kas to vainago, parā dī jā s tikai 19. gadsimta beigā s.


Jā atzī mē , ka Veimā rā vispā r nav augstceltņ u. Parastā pilsē tvides ainava ir vienstā vu, divstā vu un trī sstā vu mā jas, no kurā m lielā kā daļ a celta 18. - 19. gadsimtā , ar bruģ akmeņ iem klā tas ielas un pilnī gs drū zmē š anā s trū kums. Un š eit nav nekā das rū pniecī bas, jo 18. gadsimtā tā s valdnieksKarls Augustsaizliedza bū vē t pilsē tā jebkā das rū pnī cas. Varbū t tā pē c pilsē tnieki viņ u iemū ž inā ja piemineklī . Tieš i iepretim Prinč a namam

ir piemineklis.

Kas ir vē l ievē rojamā ks, pilsē tā ir daudz mazu kafejnī cu un ir pat ē dienkarte krievu valodā .

Viena no vecpilsē tas apskates vietā m irSv. Pē tera un Pā vila baznī ca. Tā celta 1500.  gadā gotiskā stilā , kas ir tradicionā ls Vā cijai. Baznī ca ir stingra un atturī ga, arī iekš pusē tā neko nesaista, izņ emot to, ka altā rim, ko gleznojuš i slavenie renesanses mā kslinieki, brā ļ i Kranač i, ir mā kslinieciska vē rtī ba.

Vietē jie iedzī votā ji š o baznī cu sauc par “Herderkirche”, jo tajā atrodas izcilā domā tā ja Johannes Gotfrī da Herderes kaps. Baznī cas priekš ā pilsē tnieki viņ am pat uzcē la pieminekli.

Š ajā mā jā , kas atrodas centrā lajā laukumā , dzī voja viens no altā ra autoriem Lū kass Kranaks vecā kais.

                                                                                                             

Piemē ram, Vitumspalas pils (saukta arī par Atraitņ u pili), kas savu nosaukumu ieguvusi pē c tam, kad hercogiene Anna Amalia apmetā s tajā , nododot varas grož us savam dē lam. Kā rlis Augusts. Viņ a pati pilnī bā nodevā s vā cu kultū ras attī stī bai. Gan iekš pusē , gan ā rpusē tā vairā k izskatā s pē c parastas mā jas, tā pē c pils ir pā rā k spē cī gs vā rds.

Un š ī ir tā sauktā Sarkanā pils, celta 16. gadsimta vidū . Tā s fasā di rotā augsti frontoni un elegants portā ls. Daž iem iemesla dē ļ netā lu ir novietota policijas automaš ī na, kas to apsargā vai kas cits?

Pastaigā joties pa pilsē tu, mē s satikā m sava veida avangarda skulptū ru ar dziļ u filozofisku nozī mi.

Ja nav laika staigā t, bet vē laties daudz redzē t, varat doties ekskursiju autobusā , kas kursē pa pilsē tu.

Vai arī varat vienkā rš i staigā t nesteidzī gā tempā , skatoties uz apskates objektiem.


Bet Veimā rai ir arī š ausminoš as pagā tnes lappuse. Tā s tuvumā atrodas viena no briesmī gā kajā m koncentrā cijas nometnē m - Buhenvaldes koncentrā cijas nometne, kuras cietumos atradā s vairā k nekā.250 tū kstoš i ieslodzī to, no kuriem 56 tū kstoš i tika iznī cinā ti. Tā pē c Veimā rā tika uzcelts Buhenvaldes ieslodzī to memoriā ls. Diemž ē l mē s nevarē jā m apmeklē t š o vietu, lai godinā tu miruš o piemiņ u, bet, ja jums ir laiks, protams, memoriā ls ir jā apmeklē .

Izmitinā š ana Vemarā : Comfort Hotel Weimar, Ernst-Busse-Strabe. 4

Viesnī ca ir vidē jā cenu kategorijā , dzī ves apstā kļ i diezgan pieļ aujami, brokastis pat var teikt izcilas.

Nobeigumā vē los teikt, ka man ļ oti patika pastaigā ties pa š ī m mazajā m vē sturiskajā m pilsē tiņ ā m, bez steigas un steigas, iespē ja vienkā rš i domā t un pat filozofē t.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (20) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums