VĀCIJA. VELŽEIMAS APKAITNE.

19 augusts 2023 Ceļošanas laiks: no 01 Jūlija 2023 ieslēgts 14 augusts 2023
Reputācija: +600.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

2023.  gada maijā un jū lijā es ceļ oju uz Vā cijas dienvidrietumiem Bā denē -Virtembergā  — vienā no 16 Vā cijas zemē m. Viņ a dzī voja mazajā Velheimas pilsē tiņ ā .

Velcheima ir klusa Vā cijas pilsē ta ar obligā tu laukumu un baznī cu, mā jī gā m mā jā m, kafejnī cā m, bā riem un restorā niem. Daudzi veikali, piemē ram, Handicap un ATB: Lidl, Aldi, Edeka, Norma. No Velheimas uz kaimiņ u pilsē tā m ir ē rti pā rvietoties ne tikai ar automaš ī nu, bet arī ar autobusu.

Velcheimas vē sture aizsā kā s romieš u laikos. Romas impē rijas robež a gā ja cauri Velheimas teritorijai. Apmē ram mū su ē ras 160. gadā e. Romieš i š eit nodibinā ja koloniju un divus fortus.


Velcheima bija nozī mī ga karaspē ka vieta. Austrumu fortsOstkastela pastā vē ja no 160. /165. lī dz 220. gadam mū su ē ras. e. Mū sdienā s tas ir arheoloģ iskais parks 1.6 hektā ru platī bā un ir rekonstruē ts austrumu forts, kas sastā v no daž ā dā m romieš u atliekā m un rietumu vā rtu rekonstrukcijas. Ir patī kami staigā t pa forta paliekā m un iedomā ties romieš u karaspē ku, kas tur atradā s gandrī z pirms 2000 gadiem.

Netā lu no Velheimas, Lorč as pilsē tas rajonā , atrodas sena mū ra Limes Germanicus ("Vā cijas robež a") paliekas ar atjaunotu skatu torni.

Mū ris atdalī ja Romas impē rijas zemes, kas pastā vē ja no 1. gadsimta pirms mū su ē ras lī dz mū su ē ras 5. gadsimtam. Viņ a bija civilizā cijas centrs, un kaimiņ u tautas uzbruka viņ as bagā tajam kaimiņ am. Nā kamais Romas imperators nolē ma cieš i norobež oties, noslē dzot robež u tā s problemā tiskā kajā daļ ā ar cietu sienu. Labā kajos gados mū ris stiepā s no Ziemeļ jū ras krasta tagadē jā s Holandes teritorijā lī dz pat Donavas krastiem. Mū su ē ras 5. gadsimtā Romas impē rija sabruka, un Limes Germanicus lē nā m nonā ca lejupslī dē .

Velcheimas apgabalā atrodas Vī slaufas dabas rezervā ts ar Ē denbahas aizu, klintī m, grotā m, strautiem, ū denskritumiem un pā rgā jienu takā m.

Kā dreiz mež ā atradā s kokzā ģ ē tava, karjers, spē kstacija, vecas dzirnavas, kas tiek izmantotas kopš.1668.  gada. Tagad romantiskā gaisotnē atrodas kafejnī ca Klingenmü hle. no dzirnavā m.

Apmeklē tā jiem ir pieejams brī niš ķ ī gs atrakciju parks Eins un Alles (Sense Perception Field One + All) un cilvē ku ar invaliditā ti integrā cija. Š eit jū s varat baudī t dabu. miers un klusums. Parka viesi var aptaustī t, redzē t, dzirdē t. smarž a, garš a. pā rvietoties maņ u stacijā s un instalā cijā s, vē rot lamas, aitas, gaiļ us, vistas.

Velcheima ir Š vā bijas mež a dzelzceļ a galapunkts. Tā s vē sture aizsā kā s 1835.  gadā . Marš ruts ar iespaidī gajiem viaduktiem un skaistajā m stacijas ē kā m kopš.1992. gada ir iekļ auts sarakstā iekļ auto ē ku sarakstā . Tvaika un dī zeļ vilcieni pē c ī paš a grafika kursē kopš.2010. gada.

Š vā bijas mež a dzelzceļ a stacijas pieturā , Š vā bijas mež a vidū , viesus uzņ em autentiskais restorā ns Laufenmü hle.


Lokomotī vju dzelzceļ š no Š orndorfas uz Velheimu ved cauri gleznainam kalnu un mež a apvidum. Tā garumā ir 3 viadukti.

Mazā kais pirmais Ī gelsbahas viadukts ir 27 metrus garš un 15 metrus augsts ar trim arkā m.

Seš as Stokelbahas viadukta arkas nes 121 metru garo tilta konstrukciju no 120 metru augstuma virs ielejas grī das.

Pa dzelzceļ u ir pastaigu marš ruti un skatu platformas.

Laufenmü hle viadukts Ar 25 metru augstumu un 168 m garumu tas ir garā kais no trim viaduktiem ar astoņ ā m arkveida konstrukcijā m.

Velcheimas un apkā rtē jo ciematu iedzī votā ji labprā t pavada nedē ļ as nogales pie Eihstrutera ezera, kur ir labiekā rtotas peldvietas, volejbola un grila zonas, bezmaksas un salī dzinoš i tī ri sausie skapji ar tualetes papī ru, un maksas autostā vvieta. Bet jū s varat novietot automaš ī nu bez maksas un 5 minū tes no ezera.

Nedaudz tā lā k — gleznainais Ebni ezers, kas tiek dē vē ts par "Š vā bijas mež a pē rli".

To ieskauj mež s, mazā k piemē rots peldē š anai. Netā lu atrodas restorā ni, viesnī cas un katamarā nu noma.

Bā denes-Virtembergas federā lā zeme ir treš ā lielā kā Vā cijā starp 16 zemē m. Tajā ir daudz skaistu vietu. Pastā stī ju tikai par savu nelielo pieredzi, iemī lē jos mež os un kalnos, š ī apvidus skaistajā dabā , kas vietā m atgā dina mū su dzimtos Karpatus!

Turpinā jums - stā stā "Bā denes-Virtenbergas pilsē tas".

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
iemiesojums