Горно-озёрный край Баварии! (1) Bavārijas kalnu-ezeru reģions! (viens)

Kalns - Bavā rijas ezeru rajons!

Sch? vai es esmu K? nigzē - K? nigzē - Ramsau, Vimbakklamm aiza - Rossfeld-Panoramastrasse - Jenner vagoniņ š - Kehlstein (ē rgļ a ligzda) - Marktschellenberg, Almbachklamm aiza.

Par š ī m skaistajā m vietā m jau ir uzrakstī ts daudz detalizē tu atsauksmju, tā pē c mans apskats ir kā papildinā jums visā m iepriekš ē jā m. Un katru reizi, skatoties uz š o vietu skaistuma fotogrā fijā m, es prā toju: nu, kad mē s tur tiksim? Un tā , paskatī juš ies jū nija brī vdienas un bija 8. -9. jū nijs, mū suprā t Trī svienī ba un Svē tā Gara diena, plus pā ris dienas no atvaļ inā juma, un devā mies nelielā ceļ ojumā.

Gribē tos nedaudz uzrakstī t par ceļ u, ņ emot vē rā to, ka vieni brauc ar savu auto no Krievijas, citi ī rē...Autobahn A3, daudzi posmi tiek remontē ti, kā rezultā tā satiksme ir ļ oti lē na, tad A9 , tas pats. Turpceļ ā notika 5 avā rijas, kā rezultā tā autobā nis ir gandrī z bloķ ē ts, no trim joslā m visi sabrauc vienā , nobrauc metru, 10 minū tes. stā vus, plus kravas maš ī nas, jo devā mies uz turieni darba dienā.

Ceļ š bija ļ oti grū ts, vairā k nekā.8 stundas uz kā diem 600 km. Braucot atpakaļ , nolē mā m braukt cauri Š tutgartei, lai arī tā lā k, bet pa citiem autobā ņ iem, cerī bā , ka tur varē tu nebū t sastrē gumi. Bet pie iebrauktuves Minhenē pamanī jā m, ka visas kravas maš ī nas (ar daž iem izņ ē mumiem) stā v, bija pirmdiena, bet brī vdiena. Neteiktu, ka ceļ š bija galī gi tukš s, bet daudz brī vā ks, tā pē c iespē ja uz Š tutgarti pazuda pati no sevis. Visu š o informā ciju ar autobā ņ a remontdarbiem var iepriekš apskatī ties internetā , lai kaut kā labā k izplā notu ceļ u un netē rē tu laiku sastrē gumos, bet par to mums stā stī ja jau atgriež oties mā jā s, kad draugiem "sū dzē jos" par bezgalī go remonts...

Nu, tagad par skaistā kajā m vietā m, ko esam redzē juš i.

1. Sch? vai es esmu K? nigsee, mū su naktsmī tne ir Haus Maibaum.

Š ī ir neliela teritorija paš os Bavā rijas dienvidos, kurā dzī vo nedaudz vairā k par 5000 iedzī votā ju. Tieš i š ajā vietā es meklē ju dzī vesvietu.

Pē c rezervā cijas viesnī cu apskates, kā parasti. com, neko lē tā ku par 70-80 eiro par numuriņ u daudzmaz pieklā jī gā viesnī cā neatradu, nolē mu meklē t privā to mā jokli. Š ajā vietnē es apskatī ju numurus ar brokastī m un dzī vokļ us:

http://www. koenigsee. de/

Uzrakstī ju 11 pieprasī jumus, saņ ē mu 9 atbildes, uz 2 pieprasī jumiem neatbildē ja vispā r. Starp citu, dzī vokļ us uz mū su randiņ iem varē ja ī rē t no 30.00 eiro diennaktī . Haus Maibaum tika izvē lē ts no pieejamajā m bezmaksas iespē jā m:

http://haus-maibaum. de. tl/Doppelzimmer--g-Gr. ue. nstein-g-. htm

Mū su istabu sauca Doppelzimmer "Gr? nstein", bez istabā m viņ i arī ī rē dzī vokļ us. Vietnē ir mā jokļ u cenas, bet var nedaudz kaulē ties, tā s ir zemā kas, varbū t tā pē c, ka Vā cijā vē l nav vasaras atvaļ inā jumu sezona, tajā s vietā s vē l nav tik daudz atpū tnieku.

Mā ja atrodas apmē ram 2 km no ezera, nedaudz zem neliela kalna, ļ oti klusā vietā . Mā jas ā rpuse, tī rā Bavā rijas stilā , bezmaksas autostā vvieta labajā pusē . Pirmā s durvis labajā pusē ir ī paš nieka garā ž a, bet otrā s durvis ir galvenā ieeja mā jā.

Iekš pusē , labajā pusē , bū s durvis uz nelielu gaiteni, kas ved uz mū su istabu 1. stā vā.

Blakus ir neliela teritorija ar puķ ē m, š ū polē m... apbraucam mā ju no labā s uz kreiso pusi. Š ajā dā rzā ir š ū poles bē rniem, sauļ oš anā s krē sli, kaut kā da mā jiņ a, pie mā jas sienas ir vē l viens galds ar krē sliem. Un mā ja pa kreisi jau ir kaimiņ u mā ja, tur arī tiek ī rē ti dzī vokļ i.

Apbraucot š o mā jas pusi, pagriež amies pa labi, pie sienas ir vē l viens galds, puķ es, sauļ oš anā s krē sli... tā teikt, tas jau ir mū su ī paš ums.

Tā kā mū su istaba atradā s 1. stā vā , tad mums nebija balkona, bet bija izeja uz ielu no mā jas otras puses, uz dā rza iekš ē jo daļ u. No mū su istabas ir otra izeja uz lieveni ar ē rtiem krē sliem, kurā vakaros sē dē jā m pie tē jas glā zes un apbrī nojā m kalnus, izgaismoto Dž ennera vagoniņ u un klausī jā mies klusumā . Š eit ir ļ oti kluss un mierī gs, ik pa laikam klusumu pā rtrauc tikai aizejoš o/piebraucoš o maš ī nu troksnis.

Istabu iekš ā nefotografē ju, jo ieradā mies vē lu, pulksten desmitos vakarā , un nā kamajā dienā personī gā s mantas jau bija noliktas, un man nepatī k telpas tā dā formā rā dī t. Principā viss tajā ir kā vietnes fotoattē los. Gulta diezgan ē rta, galds, skapis, nav liels ledusskapis, tieš ā m nav liels, apmē ram 50 cm augstumā , un 30-40 platumā , pirmo reizi redzē ju tik mazu ledusskapi. Ir kafijas automā ts, un visi piederumi ...virtuves dvieļ i, salvetes un daudz kas cits. TV mazs un pirmsū dens, nav iekļ auts. Vannas istabā ir daudz daž ā du dvieļ u, duš a ar parasto duš u, kas ī paš i priecē , jo man nepatī k, ka aizkari pielī p pie ķ ermeņ a. BET! Tualetes piederumu nebija vispā r: ziepes, š ampū ni, duš as ž eleja utt. Vai nu aizmirsa ielikt, vai arī netika nodroš inā ts. Mums gandrī z viss bija vienā di, jo man vienmē r lī dzi ir savi š ampū ni, bet kopumā es to uzskatī tu par mī nusu.

Mē s staigā jam pa mā ju. Zā lā jā tieš i pretī mū su otrajā m durvī m ir vē l daž i sauļ oš anā s krē sli, tas ir, viņ i varē tu sauļ oties. Un aiz tā m ir mā ja, tur, pareizā k sakot, tā s atklā tajā daļ ā mums brokastis pasniedza saimniece Ramona.

Privā tmā jā ī rē t istabiņ u ar brokastī m, iepriekš to nebijā m praktizē juš i, kļ uva interesanti kā ī sti izskatā s. Š eit mē s mē ģ inā jā m, nav slikti, bet dzī vokļ i joprojā m bū s labā ki un iznā ks lē tā ki, ja labi izskatī sies. Saimniece jautā , kad mums vajadzē tu pasniegt brokastis, un viņ a to izdarī s tieš i vē lamajā laikā . Brokastis, protams, diezgan nabadzī gas un nabadzī gas, ī paš i tiem, kas brokastis ē d kā rtī gi. Viss ir ļ oti vienkā rš i: maizī tes, olas, sviests, siers, desa 5-6 plā nas š ķ ē les, tē ja/kafija un sula, vē l ievā rī jums. Tā kā.8:00 vai 8:30 no rī ta izgā jā m no mā jas, dzē rā m tikai tē ju, tik agri nebrokastojam, saimniece atnesa foliju, lai varam uztaisī t sviestmaizes un paņ emt lī dzi.

Dodieties tā lā k.

Ja jū s tagad pagriezī sit mū su istabas stū ri, jū s varat redzē t ū dens klā ju. Ū dens plū st no kalniem un tiek izmantots dā rzam un mā jsaimniecī bā m. vajadzī bā m, dzert nevar, stā sta mā jas saimniece, lai gan pirmajā mirklī š ķ iet ļ oti tī ra. Klā ja iekš pusē zem ū dens lī meņ a ir neliela caurule, pa kuru tas pa speciā lā m caurulē m plū st pie kaimiņ iem. Vē lā k tā dus klā jus vai tamlī dzī gus redzē ju daudzos dā rzos. Ļ oti ē rti izdomā ts, laistiet augus cik gribat un par ū deni nav jā maksā.

Š is ū dens troksnis ir dzirdams arī naktī , jo vienmē r gulē jā m ar atvē rtā m durvī m, bet tas mū s nemaz netraucē ja. Tieš i otrā di, bija ļ oti patī kami aizmigt zem viņ a murrā š anas.

Ī paš nieki nodroš ina viesu kartes, ar kurā m var saņ emt nelielas atlaides, piemē ram, stā vlaukumos, un tā s vairs neattiecas uz nozī mī gā kā m, piemē ram, pē rkot kuģ a biļ eti ezerā vai troš u vagoniņ a biļ etes. Nu vispā r par mā jokli un viss.

2. K? nigzē

Visa nepiecieš amā informā cija par laivā m, pieturā m, cenā m ir š ajā vietnē:

http://www. seenschifffahrt. de/koenigssee/fahrplan/fahrplan-und-fahrbetrieb/

K? Nigzē jeb Bavā rijas fjords ir dabisks dabas ezers, ko radī jusi mā tes daba ar smaragdzaļ u ū deni, kas atrodas Vatzmaņ a kalna pakā jē . Ezeru baro ū denskritumi, kalnu upes un Saletbahas strauts, kas iztek no Oberzē . Lielā kā daļ a ezera pieder nacionā lajam parkam Berchtesgaden, ko aizsargā UNESCO un ir Bavā rijas ī paš ums.

Karaliskais ezers, tā nosaukumam nav nekā kopī ga ar vā rdu karalis. Sā kotnē ji to sauca par Kunigsee, no vī riš ķ ā vā rda Kuno, pē c tam par Bartholom? redzi, bet tad viņ i sā ka zvanī t K? nigzē , gids par to stā sta ceļ ojuma laikā.

Uz vienas no akmeņ iem, gandrī z pie ū dens malas, atrodas neliels sarkans krusts, kas uzstā dī ts 70 svē tceļ nieku piemiņ ai, kuri 1688. gadā spē cī ga pē rkona negaisa laikā ar laivu devā s uz Sv. Bartolomeja baznī cu. Viņ i cieta nelaimi, plosts apgā zā s, un viņ i visi noslī ka.

Tagad pā rvietoš anā s pa ezeru kļ uvusi daudz droš ā ka, turklā t uz laivas ir pat 3 glā bš anas riņ ķ i. Tomē r divi no tiem jau ir rezervē ti: viens viņ am, kā saka gids, un otrs kapteinim ...

Otrajā dienā pē c mū su ieraš anā s pirmā lieta no rī ta devā mies uz ezeru. Blakus ir maksas autostā vvieta, pē c 17:00 tā ir bezmaksas. Š ī autostā vvieta ir ļ oti ē rta tiem, kas vē las vienā dienā apvienot pastaigu pa ezeru un braucienu ar troš u vagoniņ u lī dz Dž enera kalnam, jo ​ ​ tā atrodas blakus š iem diviem skaistajiem apskates objektiem. Autostā vvieta uz visu dienu maksā.4, 00 eiro, ar viesa karti 2.00 eiro. Ja nav sī knaudas, un parkoš anā s skaitī tā js citus nepieņ em, tur ir speciā ls naudas mijē js, vai arī var samainī t naudu maksas tualetē.

Š ajā karstajā jū nija dienā pie kasē m bija daudz cilvē ku, biļ etes tika pā rdotas laicī gi, saņ ē mā m 10:45. Biļ ete uz Salet gala staciju un atpakaļ maksā.16, 90 eiro/pers.

, viesu kartei nav atlaiž u. Vī rs uzreiz gā ja kaut kur kaut ko bildē t, bet man bija ž ē l tē rē t laiku: ejam, es saku, rindā uz molu, mū s izlaidī s ā rpus mū su laika, labi, bet ja nē , tad iet pastaigā . Bet pā rbaudī tā js pat nepaskatī jā s uz laiku, viņ š tikai apstiprinā ja biļ etes, un mē s devā mies uz laivu.

Iepriekš lī dz 1909. gadam pā ri š im ezeram tika vestas laivas ar airiem, un, sā kot ar 1909. gadu, parā dī jā s pirmā s laivas ar elektromotoru. Lai gan laivu ar airiem var izī rē t lī dz pat š ai dienai, tomē r atgriež oties ieraudzī jā m tā dus braucē jus.

Nu, cilvē ku bija daudz, mums paveicā s un viena vieta bija pie atvē rtā loga, kas ļ ā va brī vi nofotografē t visas š ī s maģ iskā s vietas trakā s skaistules.

Tvaikonis veic 4 pieturas: starta piestā tne, Kessel pē c pieprasī juma, mū su kuģ i tur atstā ja diezgan daudz cilvē ku, un ne tikai tie, kas devā s uz kalniem, bet arī tie, kas vienkā rš i pikniku krastā , sauļ ojā s un daž i pat peldē jā s. . No š ī s vietas ir daž ā das pā rgā jienu takas, ar kā jā m var aiziet lī dz Dž enera kalnam, vai otrā virzienā uz Gocenalmu. Pē c tam pā rtrauciet Sv. Bartoloms? , mē s tur neizgā jā m, un pē dē jā ceturtā Salet Saletalm.

Vienvirziena brauciens ilgst aptuveni 1 stundu, bijā m paredzē juš i tur pavadī t ap 3 stundā m, bet ar piecā m mums nepietika. Brauciena laikā tiek stā stī ti visā di joki, lai tū ristiem nebū tu garlaicī gi, un tikai turpceļ ā un visi pilnī gā klusumā atgriež as, daudzi, ieelpojot tī rā ko gaisu, no skā bekļ a pā rpalikuma, iekrī t saldumā . snauda. Tajā arī teikts, ka Kē nigszē ir treš ais dziļ ā kais ezers Vā cijā (pē c Bodenzē un Valhenzē ) – dziļ ums sasniedz 192 metrus.

Tas veidojies ledā ju kuš anas rezultā tā pē dē jā ledus laikmeta laikā , tā pē c pē c formas nedaudz atgā dina Norvē ģ ijas fjordus. Vienā vietā pirms Sv. Bartolomeja baznī cas apstā jas tvaikonis, un kapteinis spē lē trompeti, un kalni atbalsojas, kā man likā s, trī skā rš i, man patika, bet nepietiekami. Atrakcijas beigā s viens no tiem ar glā zi iziet starp pasaž ieriem, pateicī bā visi tur mē tā jas ar daž ā diem niekiem, papī ra naudu neesmu redzē jis. Un jū rnieks vecos laikos tā pat spē lē ja trompeti.

Tā nu devā mies garā m ezeram visā garumā – nedaudz vairā k kā.7 km – un pietauvojā mies Saletā , tad devā mies uz Obersee. Pie mola atrodas restorā ns un kioski ar suvenī riem, saldē jumu, ū deni...Š ķ ē rsojam tiltu pā r paš u Saletbahas straumi, kas iztek no Oberzē un ietek K? nigzē.

Obersee ir arī dabisks kalnu ezers, tikai 110 m garš un 60 m plats.

Neskatoties uz to, ka tas nav liels, tomē r vidē jais dziļ ums sasniedz gandrī z 30 metrus. Kopš.1978. gada tajā ir aizliegts makš ķ erē t, tā pē c tagad ezerā ir ļ oti daudz daž ā du zivju š ķ irņ u.

Kaut kur bija rakstī ts, ka visu ezeru var apiet 15 minū tē s, un no viena gala lī dz otram var tikt tikai pa vienu pusi, no otras - neieņ emami akmeņ i. Ja izlaiž at, iespē jams, varat staigā t 15 minū tē s. Jā saka, ka celiņ š gar ezeru nav bruģ ē ts, dabisks, mā laina, akmeņ aina, ar izvirzī tā m koku saknē m, zariem, mezgliem...Daž i akmeņ i izceļ as ar smailē m uz augš u, pat neskaitā mā s zoles tur staigā još ajiem nevarē ja pulē t tos. Nepiecieš ami atbilstoš i apavi.

Tā arī nav iespē jams staigā t un reizē skatī ties uz ezeru, jā skatā s uz kā jā m, un vienmē r pretī nā k strauts, un ik uz soļ a gribas bildē ties, tā pē c gā jā m lē nā m, par mū su savu prieku, apbrī not un izbaudot š o neparasto skaistumu.

Ezera dienvidu daļ ā , uz kuru mē s ejam, atrodas Fischunkelalm. Tuvā k š ai vietai sā kas ne liels, bet ļ oti akmeņ ains kā pums, un tad nobrauciens. Daudzi sasniedz š o kā pumu un atgriež as atpakaļ . Tie, kuri, tā pat kā mē s, nolē ma iet tā lā k, lē nā m un uzmanī gi kā pj augš ā , bet pē c tam tā pat lejā.

Nu beidzot tikā m lī dz š ī ezera otram galam, no š ejienes sā kas arī daž ā das pā rgā jienu takas, piemē ram, lī dz ū denskritumam R? thbachfall, augstā kais ū denskritums Vā cijā , kura kritiena augstums ir aptuveni 470 metri.

Visa ainava apkā rt ir tikai acu prieks.

Cik jauki bija sē dē t, atpū sties, paskatī ties apkā rt, ieelpot kalnu-ezera gaisu, nesteidzoties un ne par ko nedomā t.

Bet, lai kā mē s vē lē tos tur palikt ilgā k, mē s tomē r atgriež amies atpakaļ piestā tnē . Atceļ ā neko nefotografē jā m, tikai apbrī nojā m š o dabas skaistumu.

Tā lā k mū s gaida Ramsau, Wimbachklamm aiza.