neatrisināts Bādenbādens
Bā dene - Bā dene (Bā dene - Bā dene), Bā dene-Virtemberga, Vā cija
Bā dene – Bā dene ir ī paš a pilsē ta. No visiem Vā cijas kū rortiem B-B, iespē jams, ir viscildenā kais, pasakainā kais. Lai gan, ja Dostojevskis izvē lē tos š o konkrē to pilsē tu, lai rakstī tu savus neiznī cī gos darbus, tad pā rsteigt citus apmeklē tā jus bū tu apkaunojuma augstums.
Mana iepazī š anā s ar B - B sā kā s tieš i ar ekscentrisku š ī s pilsē tas iedzī votā ju. Nu kurā pasaules pilsē tā bomzis savu suni nosauktu par "Stravinski"? Es biju apmulsusi par š ā du formas un satura neatbilstī bu, bet turpinā ju ceļ u cauri slavenajam kū rortam. Apbrī nojamā kā rtā Vā cijas majestā tiskā kā kū rorta apmeklē jums gan sā kā s, gan beidzā s ar bezpajumtniekiem. Parastie diž ciltī gie bomž i. Pē dē jais mierī gi gulē ja autobusu pieturā saskaņ ā ar lidojumu grafiku no Maskavas.
Bā dene - Bā dene savu nosaukumu ieguva nevis tā pē c, ka kā dam tas ir jā atkā rto divreiz.
Š is ir kū rorts, kas kopā ar Truskavecu, Pjatigorsku vai Karlovi Vari devā s "uz ū deņ iem". Tikai vā cu valodā vā rds "Baden" nozī mē "mazgā ties". Tā pē c burtiskais tulkojums izklausā s kā "peldē t - peldē t". Un pilsē ta saņ ē ma dubultnosaukumu, jo Bā denes pilsē ta atrodas Bā denes reģ ionā , un, lai izvairī tos no skaidrojumiem, ka š ī ir Bā dene, kū rortu sā ka saukt par Bā deni - Bā deni.
Tieš i š eit radā s mode atpū tai uz ū deņ iem. Slavenā kā s pilsē tas hidroterapijas iestā des ir Karakallas (Caracalla Therme) un Frī drihsbā des (Frī drihsbā des) pirtis, lielā mē rā tā pē c, ka š ī s pirtis ir vecā kā s pilsē tā . 18. -19. gadsimtā Bā denbā denē ieradā s aristokrā tija no visas Eiropas. Lī dz ar to netradicionā lo ā rstē š anas metož u mode. Laicī gā s labsajū tas vannas, kas iekā rtotas ar ī paš u garš u un greznī bu, atnesa ī paš u slavu vā cu Bā denei.
Kopumā š ajā pilsē tā visas priekš rocī bas tiek dotas gaumei un greznī bai.
Š eit es redzē ju Mē riju Popinsu. Vietē jā publika izceļ as ar ī paš u tī rasiņ u un š iku. Tomē r "ā rieš u" mū sdienu iezī mes ā rprā tī bas jomā prasa grozī jumus patiesajā aristokrā tijā . Reiz, ejot garā m restorā nam Bā denē , es redzē ju sievieti, kas sē ž pie galda š ikā tē rpā . Viņ as cepure mani iepriecinā ja. Tā bija otrā Mē rija Popinsa Bā denē , Irē na Adlere vai lielhercogienes personifikā cija, tagad grū ti pateikt. Bet! Viņ ai priekš ā bija bļ oda makaronu ar keč upu, un viņ a to ē da allegretto tempā . Š oks pā rgā ja ā tri. Bet nogulsnes palika.
Ir vē rts teikt, ka Bā denbā dene ir slavena ar savu kazino. To 1823. gadā uzcē la Frī drihs Veinbreners. Zinot par š o kulta vietu, kur mū su "zvaigznes" joprojā m brauc, lai apstiprinā tu savu statusu, man gribē jā s paš am pā rliecinā ties par ē kas mē rogiem un greznī bu.
Bet, nezinot, kur tā atrodas, ieeju kazino var izlaist, iestā des varenums tik izbalē jis mazos burtos pie ieejas.
Kazino B-B ir vecā kais un apmeklē tā jiem slavenā kais. Pateicoties š ai konkrē tajai azartspē ļ u iestā dei, radā s daž i krievu literatū ras š edevri. Piemē ram, Fjodors Ivanovič s Dostojevskis š eit uzrakstī ja "Spē lmaņ u", zaudē jot putekļ os. Piemiņ as plā ksne uz mā jas, kurā viņ š dzī voja, vē sta, ka arī slavenā visu skolē nu š ausmu filma "Noziegums un sods" sacerē ta kā dā Vā cijas kū rortā . Gogols, Tolstojs un Turgeņ evs biež i ieradā s š eit, veidojot savus labā kos darbus.
Faktiski, kas attiecas uz kū rortu, pilsē ta ir nabadzī ga ar apskates vietā m, atpū tas vietā m, izklaidē m.
Starp galvenajā m apskates vietā m ir pirtis, kazino (Kurhaus), Trinkhalle (š eit var iegū t pilsē tas karti bez maksas), krievu baznī ca, Dostojevska mā ja, katoļ u katedrā le, teā tris, vecā kapsē ta, Oto statuja. fon Bismarks un mazā s arhitektū ras formas, kas mainā s ik gadu, lai mainī tu pilsē tas izskatu, lai tajā nepaliktu pavisam garlaicī gi. Man arī SLIKTĀ S numura zī mes ir atrakcija. Tos ī paš i iecienī juš i angliski runā još ie.
Jū s varat patstā vī gi nokļ ū t pilsē tas centrā no jebkuras stacijas. Brauciet ar autobusu, kas ved uz Augusta laukumu (Augusta-platz), izmantojot Leopolds-platz. Š ie divi laukumi atrodas paš ā centrā , un tieš i š eit ir koncentrē ta lielā kā daļ a pilsē tas apskates objektu.
Mans kompanjons uzzinā ja par citu atrakciju, proti, par Eduarda Š evardnadzes (atceraties tā du padomju ministru un pē c tam Gruzijas vadoni? ) mā ju. Saskaņ ā ar ziņ ojumiem viņ a savrupmā ja atradā s kaut kur Š taufenbergas ielā.
Mā ja ir vai nu 17, vai 19. vai 21. Tā vai tā , tur bija jā iet cauri kapsē tai, kalnā augš ā . Rezultā tā interese ņ ē ma virsroku pā r slinkumu un devā mies ceļ ā.
Bā denbā denes kapsē ta koptī bas ziņ ā daudz neatš ķ iras no parka pie teā tra. Jebkurš pilsē tas parks var apskaust š ā du tī rī bu un ziedē š anu (vā rda tieš ā nozī mē ). Tomē r kapsē ta necieš satraukumu un sajū smu, tā pē c dodamies tā lā k. Savrupmā jas Š taufenbergas ielā Bā denes elitā rā kajā rajonā lielu sajū smu neizraisī ja. Vai nu vietē jie arhitekti bija pieticī gi, vai kaut kas cits, bet, jā atzī st, mē s esam redzē juš i labā k. Tač u Š evardnadzes mā ju varē ja atpazī t bez grū tī bā m. Fakts ir tā ds, ka vā cieš i parasti neslē pj savas mā jas, un, izliekot tā s izstā dī š anai, saka: "Redzi, cik man ir skaista mā ja. " Eduards Amvrosijevič s rī kojā s padomju stilā : mā ja nemaz nebija redzama, jo milzī gs ž ogs un novē roš anas kameru gū zma bloķ ē ja visu apkā rtē jo un sabojā ja skatu.
Kā vē lā k izrā dī jā s, viņ am piederē ja 17.19 un 21 zemesgabals, jo mā ju numerā cija tika pā rtraukta pirms norā dī tajiem numuriem un turpinā jā s pē c norā dī tajiem numuriem.
Apkopojot ceļ ojuma rezultā tus uz krā š ņ o kū rortu, vē los teikt, ka atmosfē ra Bā denē ir ī paš a. Bet skaistuma ziņ ā pilsē ta, manuprā t, ir zemā ka par Karlovi Vari Č ehijā.
Bet, ja jau plā no apmeklē t slaveno Bā deni – Bā deni, tad noved savu plā nu lī dz galam. Es jums apliecinu, katrs š eit atradī s savu.
