Что можно посмотреть в ШАнхае Ko redzēt Šanhajā

20. jū lijā pē c ekskursijas programmas mums bija ieplā nota ekskursijas diena. Paē dā m sā tī gas brokastis, un pulksten 9-00 pie viesnī cas mū s gaidī ja mikroautobuss un Vaņ a, krieviski runā još ā ķ ī nieš u jauniete (ekskursijas cenā bija iekļ auts transports un gids, ieejas biļ eš u nasta uz apskates objekti uzkrita mums). Programmas pirmais punkts bija Yuyuan parks - jauks parks ar ķ ī nieš u stila ē kā m, mū riem, tiltiem, figū rā m, skulptū rā m, visā diem zaļ umiem un dī ķ iem ar sarkanā m zivtiņ ā m. Laiks bija saulains un karsts, temperatū ra +40, neskatoties uz to, parku piepildī ja visu rasu apmeklē tā ji - neskatoties uz cikā ž u č ivinā š anu, visur bija dzirdama ķ ī nieš u valoda daž ā dā s valodā s : ). Vaņ a mums pastā stī ja par š ī parka vē sturi, lepni ejot mū su grupas priekš ā ar Krievijas karogu. Visam š ajā parkā bija iemesls, viss bija kaut kā simbols, katrai lietai bija kā da nozī me, "tas nozī mē to, bet tas nozī mē to utt. " Pie izejas no parka tika tirgoti suvenī ri. Pē rkot pastkarš u komplektu, nolē mu kaulē ties un pajautā ju pā rdevē jai cenu. Viņ a pā rsteigta apgrieza paku un aizmugurē parā dī ja cenu uzlī mi. Viņ as acī s lasā ms: “Kas tu esi? 30 juaņ as. Vai nav skaidrs? " "Divdesmit, " es apņ ē mī gi teicu. Nē ? Ok. , - un devos uz nā kamo kiosku. "Labi, labi, " pā rdevē ja nekavē joties atteicā s. Vaņ a ar interesi vē roja. Saņ ē musi naudu un nodevusi pastkartes, pā rdevē ja Vaņ ai jautā ja, no kurienes tā s nā kuš as. "No Krievijas, " Vaņ a pasmaidī ja un pamā ja ar karogu.

Pē c jauko bilž u baudī š anas devā mies uz Nefrī ta Budas templi. Pirmkā rt, mē s apskatī jā m objektus, kas ieskauj templi - parasti budistu klosterus, un pē c tam (piemaksā jot) apmeklē jā m ī sto nefrī tu Budu. Visur ir daudz cilvē ku. Neskatoties uz video un fotografē š anas aizliegumu, viņ i fotografē ja, un es arī to nofilmē ju. Arī budistu tempļ os ir daudz, daudz lietu, un katra detaļ a kaut ko nozī mē . 1725227.jpg" style="height: 600px; width: 800px" /> Jū s vienkā rš i nevarat atcerē ties visu, ko Vaņ a teica. Tad mū s aizveda pusdienā s.

Pē c pusdienā m devā mies uz pilsē tas rietumu nomali uz Š anhajas zoodā rzu. Hongqiao lidosta atrodas netā lu no zoodā rza, lidmaš ī nas ik pa laikam var dzirdē t un redzē t. Zooloģ iskais dā rzs atrodas plaš ā teritorijā , daudzi lieli dzī vnieki (tī ģ eri, lauvas, ziloņ i, nagaiņ i) atrodas atklā tā s nož ogotā s teritorijā s. Ir milzī gs dī ķ is ū densputniem. Karstuma dē ļ dzī vnieki slē pā s ē nā , un tie bija praktiski neredzami. Un mums bija jā iziet cauri litriem bezalkoholisko dzē rienu. Un arī pie daž iem kokiem un krū miem, kuru nosaukumus ķ ī nieš i pē kš ņ i kļ uva zinā mi, ir pazī mes, ka š is augs ir kā dendrā rijs.

Pulksten č etros pē cpusdienā , pā rguruš i, atgriezā mies viesnī cā . Atpū tā mies un lī dz pulksten 19 nonā cā m Vaitan krastmalā , lai brauktu ar laivu pa Huangpu upi.

Pastaiga aizņ ē ma ne vairā k kā stundu, no vienas puses mirdzē ja slavenā izgaismotā krastmala, no otras puses, kā Jaungada egle, TV tornis dzirkstī ja un mirgoja, ko ieskauj tie paš i krā sainie debesskrā pji. Un, kad kļ uva tumš s, kļ uva vē l skaistā ks, viss š is skaistums atspī dē ja ū dens virspusē , pa kuru lē nā m kustē jā s daudzkrā sainā m spuldzī tē m izrotā tas izklaides laivas.

Mē s devā mies vakariņ ā s uz japā ņ u restorā nu Teppanyaki. Samaksā jā m noteiktu summu (kā bufete) un sā kā m bakstī t pareizos ē dienus, pasū tī jā m siltu sakē (ī si sakot, japā ņ u rī su degvī nu). Apsē dā mies pie puses no 8-vietī gā galdiņ a pie loga. Galda centru aizņ ē ma liela cinkota cepamā virsma ar kapuci un atkritumu caurumu. Vispirms meitene atnesa ē dienu, tad pienā ca š efpavā rs un sā kā s priekš nesums. Bruņ ojies ar diviem lā pstiņ ai lī dzī giem instrumentiem, pavā rs sā ka mums gatavot ē st. Vispirms apcepu gaļ u, tad garneles ar ķ emmī š gliemenē m, kalmā ru gredzenus, zivis. Viņ š sā lī ja, piparoja, pā rlē ja mē rces un rū pī gi ar lā pstiņ u uzlika katru uz š ķ ī vja. Interesanti, ka gatavoš anas procesā viņ š ne tikai stā vē ja, bet, tā pat kā diriģ ents, prasmī gi pā rvietoja lā pstiņ as pa virsmu ap ē dienu, noņ emot atkritumus, liekos taukus un tikai izklaidei.

Visi restorā na klienti bija eiropieš i. Atseviš ķ ā telpā krievu kompā nija trokš ņ aini dzē ra ar ķ iķ inā m meitenē m. Pē c stundas mū su galdiņ a otro pusi ieņ ē ma eiropieš i, domā jams, divi precē ti pā ri. Bija grū ti saprast, vai viņ i ir krievi vai nē (kad jau braucā m prom, viens mums jautā ja: “Kā ds liktenis? ” - “Tū risms. Aptumsums, ” atbildē jā m). Tagad priekš nesums bija viņ iem.

Kamē r ē dā m, aiz loga uz velosipē da bagā ž nieka sē dē ja ķ ī nieš u vecis tipiskā baltā T-kreklā , izņ ē ma no mapes papī ru un sā ka kaut ko zī mē t ar ogli, ik pa laikam nez kā pē c intensī vi. ieskatoties mū su sejā s. Pē c pusstundas, nepieceļ oties, viņ š lepni rā dī ja mums savu darinā jumu – tas bija Dima portrets. Bija lī dzī ba, bet tā la; Brilles un mati izrā dī jā s labi. Nebija ko darī t, Dimam bija jā pē rk portrets. Peļ ņ as mudinā ts, vietē jais Repins turpinā ja. Tagad viņ š skatī jā s tieš i uz mani. Pakratī ju viņ am ar rā dī tā jpirkstu, pieš ķ irot š im ž estam jē gu: “Nezī mē mani! Netē rē jiet savu laiku! Es tev naudu nedoš u! " Bet kaut kā du iemeslu dē ļ tas viņ am nedarbojā s, un pē c pusstundas viņ š man parā dī ja manu portretu. Izrā dī jā s lī dzī gi, viņ š pat izlika nelielu emblē mu uz sakē pudeles. Sasodī ts, izspieš ana! Es izgā ju ā rā , iedodu viņ am 10 juaņ as, saku: "Es vairs nedoš u! " Sā kumā viņ š noš ņ ā ca, bet pē c tam atdeva, ietinot glabā š anai citā palagā .

Tad ē dā m un dzē rā m vē l kaut ko, un mā kslinieks jau zī mē ja uz galda vienu no mū su kaimiņ iem.