Однажды в ноябре Kaut kad novembrī

"Nakts, iela, laterna с (c)". Lietus. Mitrā pilsē ta. Un vientuļ š saksofons. Garī gi tā , klusi, "pē c auss". Un tikai sā kums muzikā lajai frā zei: "Ak, ķ irš u dā rzā č ivina lakstī gala ... ". Tad gabals no Sinatras. Un atkal: "Ak, ķ irš u dā rzā ... " Un gabals no Beatles. Mierī gi, paļ ā vī gi...Jums nav š aubu, ka tas var notikt tikai vienā pilsē tā pasaulē ?

Jau oktobrī tika domā ts, ka mums vajadzē tu kaut kur aizbraukt rudenī uz nedē ļ as nogali. Tač u citi varianti sā kotnē ji nebija paredzē ti. Uzreiz bija skaidrs, ka vajag tikai uz turieni. Uz Ļ vovu. Esmu bez Š engenas. Un Ļ vova ir gandrī z Eiropa. Un, lai gan kā dreiz TurPravda mani kritizē ja par "kucē nu priekiem", ko publicē ju par š o pilsē tu, bet ko jū s varat darī t? Es viņ u ļ oti mī lu. ES mī lu. Un atgriezties pie tā man vienmē r ir prieks. Un ī paš s prieks - par to vē lā k uzrakstī t TP.

Ceļ ojumam bija vairā ki plā ni: galu galā Ļ vova tiek uzskatī ta par Ukrainas kultū ras galvaspilsē tu, un vienmē r ir ko apskatī t un paklausī ties. Tač u š ogad "darba" rudens nez kā pē c izrā dī jā s ī paš i saspringts. Un tā kā ceļ ojuma datumi tika pā rskatī ti 10.000 reiž u, sā kumā nepiekritu apmeklē t Ņ inas Matvijenko koncertu, tad nedzirdē ju Andri Makarevič u, vē l vē lā k - Nino Katamadzi. Galu galā viņ i pulcē jā s pie Operas. Bet jū s nevarat saukt mani par klasiskā s mū zikas mī ļ otā ju, un man ir pieejams tikai Volfgangs Amadejs. Nu, izņ emot to, kā teica Frosja Burlakova, J. Rossini. Bija iespē ja klausī ties "Traviatu". Tač u iemī ļ otajā un romantiskajā pilsē tā skatī ties traģ isko mī las stā stu "Dā ma ar kamē lijā m" nebija gluž i loģ iski.

Mē s vienkā rš i nolē mā m: iesim uz teā tri. Par komē diju. Mū sdienī gs. ukraiņ u valoda. Vital. Viņ i iegā dā jā s biļ etes uz Marijas Zankovetskas teā tri, izmantojot internetu.

Rezervē ta naktsmī tne.

Arī š oreiz ar ī ri ne viss izdevā s. Tā kā izrā de, kā man likā s, mū s iekā rtos pē c savas nesteidzī gā s nesteidzī gā s pastaigas pa Ļ vovu vakarā , ideā ls variants bū tu ī rē t dzī vokli kaut kur vē sturiskajā centrā . Bet ne viss izrā dī jā s tik vienkā rš i. Š ķ iet, ka tieš saistē ir daudz piedā vā jumu, un laiks, lai rezervē tu iepriekš , bija š ahta. Tomē r š oreiz kaut kas neauga. Daudzi atteicā s tikai tā pē c, ka gribē jā m ī rē t mā ju uz dienu. Motivā cija: minimā lais nomas termiņ š ir 2 vai pat 3 dienas. Tā pē c, ja plā nojat dzī vot ī rē tā dzī voklī , labā k ņ emt vē rā š o niansi. It ī paš i, ja ceļ ojums sakrī t ar nedē ļ as nogali. Nu, mums bija plā ns "B": parastais un iecienī tā kais viesu nams Brjuhovič os.

Т. k. sā kotnē ji paredzē ja vē lu izbraukš anu, rezervē ja arī garā mbraucoš u viesnī cu, lai neietu tumsā . Turklā t lija lietus.

Un piektdien pē c smagā m darba dienā m, lietū un naktī aizlidot uzreiz 420 km, sā kot no dzimtenes 18.00, ledus nemaz nebija.

Tā pē c Ļ vovu ieraudzī jā m tikai nā kamajā dienā . Un viņ š mū s sagaidī ja pē kš ņ i: sniegā . Bet joprojā m bija diezgan silts. Piemē ram, divas dienas pavadī ju rudens zā bakos. Lai gan lietussargs, cepure un cimdi bija ļ oti piemē roti. Tomē r tas bija nedaudz neglī ts. Un tomē r, runā jot Ļ vovā , visu laiku lija "lietus": tā ds neliels biezs lietus, pat drī zā k maza-maza biež a-biež a lietus un miglas sajaukums.

Ha, cik interesanti. Atkal es ievē roju pā rsteidzoš u lietu. Tiklī dz sā ku rakstī t par Ļ vovu, pats dators pā rslē dzas uz ukraiņ u valodu. Acī mredzot kaut kas lī dzī gs "Banderai" tieš ā m staigā pa gaisu; -).

Mē s abi esam bijuš i Ļ vovā apmē ram tikpat reiž u. Bet nez kā pē c man izdevā s redzē t tikai Ļ vovu.

Tā nu š oreiz nolē mu, ka paņ emš u savu "ahalš č iks-porteris-nesē js-mikseris" ja ne autorizē tu tū ri, tad vismaz atzī mē š u "stū rakmeņ us".

Kā parasti, devos uz laukumu. Tirgus un ap to. Tradicionā li (man) viņ i ir viesojuš ies armē ņ u baznī cā (Ļ vovā man tā patī k vairā k nekā citiem, un cenš os uz katru apmeklē jumu kaut mirkli ieskatī ties). Tur jau ir pabeigti restaurā cijas darbi, vismaz kreisajā sienā . Kā vienmē r, iespaids par templi ir pā rsteidzoš s. Turklā t viņ i ķ ē rā s pie darba. Tā pē c viņ i mazliet klausī jā s armē ņ u priesteri.

Viņ a joprojā m gribē ja aizvest savu tū ristu uz Kriivku, tač u nedē ļ as nogalē s viņ ai bija jā stā v rindā , lai tur nokļ ū tu. Tā pē c š is postenis tika izslē gts no "staigā š anas" programmas. Un vienkā rš i klī da, elpoja, vē roja...

Vakarā mē s devā mies uz teā tri. Man izkā rtne pie kases bija atklā jums, ka visas biļ etes ir pā rdotas. Tas ir.

atkal, ja plā nojat patstā vī gu braucienu, labā k rezervē t biļ etes iepriekš caur internetu (jo bija parasta nedē ļ as nogale, pat ne brī vdiena un joprojā m nav biļ eš u). Un tā kā š ī bija mū su pirmā pieredze, pē rkot biļ etes ar moderno tehnoloģ iju palī dzī bu, es ļ oti uztraucos, ka tagad parā dī š u mū su tieš saistes papī ru, un jaunā dā ma logā pateiks, ka tas nav derī gs. Bet viss izrā dī jā s vienkā rš i neglī ts. Ne vā rda neteikdama meitene paņ ē ma manu balto kartiņ u un tā vietā izsniedza 2 biļ etes. Un brī nums: vietas un skaits bija tā di paš i kā pasū tī jā m: ). Apskatot, ko tehnika š odien sasniegusi, devā mies uz zā li.

Marijas Zankoveckas teā tra zā le izskatā s mazliet "nogurusi". Bet kopumā tas ir diezgan pieklā jī gi. Un tas tieš ā m bija izpā rdots. Aiz mums sē dē ja Ļ vovas rā tsnama strā dnieces. Pē c "pā rtrauktajā m" sarunā m sapratu, ka tie ir dedzī gi teā tra apmeklē tā ji. Daž i no viņ iem jau ir redzē juš i š odienas izrā di.

Gan viņ a, gan nā kamā s teā tra pirmizrā des (ī paš i Jaungada programma) izraisī ja asas diskusijas. Man ļ oti patika izrā de. Labs aktieru sastā vs. Un viņ i tā spē lē ja, sirsnī gi. Divi galvenie varoņ i ir gados vecā ki cilvē ki. Un tā pē c viņ i "salutē ja" ī paš i lieliski. Kā meitene esmu jū tī ga, vairā kas reizes raudā ju. Lai gan kas tur jau ir: tā di jū tī gi rā poja : ).

Nav pā rsteidzoš i, ka tieš i "Banderas galvaspilsē tā " tika iestudē ta izrā de par to, ka cilvē ki savā masā , pilsoņ i, ir vienā di. Ir divi brā ļ i. Viens dzī vo Krievijā . Vē l viens Ukrainā . Viņ i nav redzē juš i viens otru 20 gadus. Un visus š os gadus viņ i raksta viens otram vē stules. Par to, kā viņ iem viss ir kā rtī bā . Kā dus augstus amatus viņ i ieņ em, cik pā rtikuš as ir viņ u ģ imenes un kā da materiā lā bagā tī ba ir š eit un tur. Tač u krievu brā lis pē kš ņ i nolemj apciemot savu ukraiņ u brā li.

Un, lai nesasistu seju dubļ os, ukraiņ u brā lis ķ eras pie visā dā m viltī bā m, lai viesi noticē tu, ka viss tieš ā m ir ļ oti labi.

Un paš i viesi, š ķ iet, ir augstā s rindā s un par lielu naudu...Tač u lugas beigā s pē kš ņ i atklā jas patiesī ba. Un pē kš ņ i izrā dā s, ka neviens ī sti neieņ em tos amatus, par kuriem viens otram rakstī ja: viņ š nav ģ enerā lis vai rež isors, bet gan praporš č iks un YUG aktieris. Un viņ u sievas ir ā trā s palī dzī bas ā rsts un skolas skolotā ja. Un bē rni nav beiguš i Oksfordu, un viņ iem nepieder Austrijas klī nikas un naftas pā rstrā des rū pnī cas. Un mū su priekš ā ir divi sirmgalvji, kuru bagā tī ba ir visparastā kā cilvē ka parastā dzī ve: darbs, ģ imene, bē rni ...

Jā , priekš nesums bija mazliet "Ļ vova". Bet kā da gan pateicī ga publika bija zā lē : cik klusi, elpu aizturē juš i, klausī tā ji klausī jā s viena no galvenajā m varoņ iem caururbjoš ajā monologā . Cik iejū tas tē los.

Cik ilgi viņ i aplaudē ja lugas beigā s. Pat tas, ka uz teā tri, tā pat kā iepriekš , nā ca vakarkleitos un kostī mos, pats par sevi daudz ko izsaka.

Tomē r man ļ oti patika gan izrā de, gan teatrā lā atmosfē ra, un domā ju, ka ciemoš anā s pie zankivieš iem tagad kļ ū s par mū su tradī ciju Ļ vovas braucienos.

Gandrī z teā tra priekš ā atrodas slavenā Ļ vovas "Vernisā ž a": suvenī ru, izš uvumu un senlietu tirgus. Arī iecienī ta pastaigu vieta.

Un vē l viens padoms budž eta ceļ otā jiem. Tieš i pretī ieejai Marijas Zankovetskas teā trī atrodas ķ ē des Celentano picē rija. Es neesmu liels š ā du iestā ž u cienī tā js. Un viņ i tajā iekļ uva nejauš i. Bet apkalpoš ana ir vienkā rš i lieliska: apkalpo ā tri, ļ oti pieklā jī gi viesmī ļ i, vienkā rš i tā di labi audzinā ti puiš i. Un garš ī gi (neskatoties uz ā tro ē dienu).

Un ē dienkarte ir neparasta, tā pat kā ā trajiem ē dieniem (poļ u salā ti, piemē ram, krē juma zupa ar spinā tiem un lielisks kakao ar zefī riem). Ir arī alus un citi. alkohols, pica, kalzone, pankū kas.

Mē s satikā m vientuļ o saksofonistu lietainā Ļ vovas vakarā , kas pā rvē rš as naktī , tikai ejot pē c uzstā š anā s. Lē nā m gā jā m pa Teatralna-Kornyakta-Krakovska ielu, dzē rā m tē ju ar liķ ieri Lvivske Plyatsky un atgriezā mies Brjuhovič os.

Es arī kā dreiz rakstī ju, ka man Ļ vova ir tā da pilsē ta, kuru atstā jot uzreiz sā c domā t par savu nā kamo apmeklē jumu. Un saraksts ar kaut ko, ko es vē los redzē t Ļ vovā , nekad nav pilnī gs. Un otrā di. Tas aug un paplaš inā s. Es jau sen zinu, ka Ļ vovā ir arī Tautas arhitektū ras un brī vdabas muzejs, kas saukts ar modes vā rdu "brī vdabas muzejs". Bet lī dz tam visam kaut kā nesanā ca.

Un atceroties brī niš ķ ī go iespaidu, ko Uzhgorodā guva no š ā da vietē jā kultū ras objekta, nolē mā m, ka š oreiz apskatī sim Ļ vovas brī vdabas muzeju.

Tā pē c es jau iepriekš sagatavoju broš ū ru ar viņ a aprakstu, un mums bija jautri to lasī t pa ceļ am uz Ļ vovu. Un no tā saņ ē mā m informā ciju, ka vietu, kur atrodas muzejs, agrā k sauca par Kaizervaldi, par godu Austrijas imperatoram Francim Jā zepam, kurš godinā ja toreizē jos vietē jā mež a saimniekus. Mež s iemī lē ja imperatoru, un vieta tika saukta par ķ eizaru mež u. Pagā juš ā gadsimta 10. gados mū su valstī bija pirmais parks.

Tad, kad vairs nebija parki, tas ir, apstā jā s atpū sties, bet metā s "strā dā t" - bū vē t komunismu, mež s un parks tika pā rdē vē ts par godu Š evč enko. Un tā to joprojā m sauc: Shevchenkivsky birzs.

Priecā jos, uzzinot, ka mē s ar parku esam viena vecuma – abi esam dzimuš i 1971. gadā . Netā lu atrodas vē l viens slavens Ļ vovas parks - High Castle.

Patiesī bā jū s varat staigā t pa Š evč enko birzi kā parastā parkā . Asfalta celiņ i, veselī bas taka - viss kā parasti.

Bet jū s varat doties uz muzeja ieeju

un ...nokļ ū t pagā tnē . Jo daļ a parka ir kā "agrā " Ukraina. Muzeja teritorija nosacī ti sadalī ta seš ā s etnogrā fiskajā s zonā s.

Un š ie apgabali ir mini ciemati,

kur varat redzē t, kurā s mā jā s dzī vojā t:

kuros tempļ os viņ i lū dza:

kurā eļ ļ as dzirnavas sit eļ ļ u un tā tā lā k.

Boyks, Lemkos, Hutsuls, Bukovynians, kā arī Aizkarpatu, Ļ vovas, Podiljas un Pokutjas iedzī votā ji.

Muzejs ir ļ oti skaists. Vienī gais, pā rsvarā ainava tajā ir absolū ti mež a parks.

Un atš ķ irī bā no Uzhorodas brī vdabas muzeja koptajā m bruģ ē tajā m takā m, š eit 80% laika staigā siet pa smilš mā la takā m. Attiecī gi ir nepiecieš ami atbilstoš i apavi. Bija slapjš un ļ oti slidens.

Un slikto laikapstā kļ u dē ļ mē s redzē jā m ne tik daudz: daļ u no Boikivš č inas, Lemkivš č inas un Hutsulš č inas. Brī vdabas muzejā ir septiņ i tempļ i (š ī ir lielā kā tempļ u kolekcija pasaulē vienā brī vdabas muzejā ). Visi tempļ i darbojas. Un visiem ir draudzes locekļ u jū ra. Mums paveicā s: bijā m iekš ā.1763.  gada dzimš anas Nikolajevas baznī cā . Baznī ca ir pasaules arhitektū ras š edevrs un iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā :

Un viņ i aplū koja (lai gan tikai ā rpusē , jo nebija ā bola, kas varē tu iekrist iekš ā : š ī ir Lemko baznī ca, un dievkalpojumi š eit notiek tikai reizi 2 nedē ļ ā s) uz senas baznī cas kopiju no Polijas ciema:

Sv. Olgas un Vladimira baznī ca no ciema Kotan, Polija, 1831. Kopija

Ieejas biļ etes cena: 20 UAH. / pieauguš ais, UAH 10 /mazulis. Ļ vovas brī vdabas muzejs pieturas pie dzī va muzeja koncepcijas. Lī dz ar to š ajā s mikroskopiskajā s izmaksā s jau ietilpst brī vdabas muzeja jebkuru meistarklaš u apmeklē š ana: pē rlī š u pī š ana, lelles-motankas darinā š ana, cepš ana, mū zikas instrumentu spē le, ziepju vā rī š ana, auš ana...Ir arī kazaku apmetne, smē de, eļ ļ as dzirnavas, drava. . Atkal, sakarā ar to, ka starpsezonā mē s netikā m nevienā meistarklasē , bet...

Nejauš i ieskrē ja vienā no mā jā m,

Iegā ja pa durvī m.

Koka pakā pienā zem kā jas nogalinā ja pakavs: )

Un vienkā rš i aiz ziņ kā rī bas aiztaisot durvis aizvē rtas un pē kš ņ i tā s atverot, mē s vienkā rš i apdullinā jā mies...Vecā lauku mā jā ī stā krā snī sprakš ķ ē ja ī stas ogles, murrā ja dzī vs kaķ is un pie galda blā va. svece bija ī sta vecmā miņ a tik gudra un gudra! Es gribē ju sevi knibinā t, tas viss izskatī jā s tik nereā li un burvī gi:

Un, kad, redzot mū su pā rsteigtā s sejas, vecmā miņ a (nu, kā vecmā miņ a, drī zā k Ļ vovas kundze) jautā ja, kas mē s esam un kas, un sā ka runā t par mā ju, par senatni un visu pasaulē , mē s, Dieva dē ļ , viņ i arvien vairā k izskatī jā s pē c suņ iem no Andersena pasakas par crescendo.

Viņ as stā stī š anas laikā acis tē jas tases lielumā kļ uva tuvā kas tē jas apakš tasī tes izmē ram. Jo kā gan viņ a varē ja visu zinā t: par š indeļ iem (un tā s ir speciā las skaidas, ar kurā m tika nostiprinā ts jumts, dibens. Meistaru, kas tos taisī ja ciemā , sauca Gontars, no tā arī cilvē ki, kuru senč i bija Gontars). Un par plī ts izvietojumu "putekļ ainajā " mā jā (tas ir, tajā , kur tā tika sildī ta melnā krā sā ), un kā pē c cilvē ki š ā dā mā jā nedega dū mos. Un par ī paš o iekš ē jo "skursteni", kas atveras "bē niņ os" krā sns kausē š anas brī dī :

Un ka krā sns ir pā rā k zema:

>

Bet ne jau saimniecei, kas tur krā mē podus. Un, lai bē rni, kas parasti guļ uz plī ts, nedeg, jo dū mi "putekļ ainajā " mā jā pacē lā s lī dz 50 cm, un, ja krā sns bū tu augstā ka, bū tu viegli piedegt.

Un tā bē rni ieelpoja silto skā bekli: ).

Un paš ā mā jā , neskatoties uz tā s nelielo izmē ru, bija ko apbrī not. Ievē rojā m, ka ikonas mā jā nekarā jas stū rī , kā pie mums pieņ emts, bet gan ieejas priekš ā .

Izrā dā s, ka tik gudri brī dinā ti sitieni pa galvu pa zemu durvju rā mi. Vī rietis atvē ra durvis, ieraudzī ja ikonu, neviļ us nolaida galvu, lai paklanos viņ ai - un tā galva palika neskarta : ). Un, izejot no mā jas, cirsts durvju kontaktligzda bija jā tur pie tā paš a durvju rā mja. Ar to paš u mē rķ i – nesasist pa galvu.

Jū s turat savu roku, tā pē c lē nā m izkā pjat, un tā pē c ir mazā ka iespē ja, ka jums pietrū ks paā trinā juma, lai ieskrietu durvju rā mī . Lū k, kā !

Un tur bija ī sti dzirnakmeņ i, no kuriem senos laikos saimniece sā ka savu dienu:

Š eit pievē rsiet uzmanī bu baļ ķ u biezumam, kas veido mā ju.

Tie ir "mirstī gie", kā Allas kundze viņ us sauca.

Un viltī gs ierī ces skurstenis no mā jas sienā :

Melns pā rogļ ots caurums — tas ir skurstenis. Atrodas aptuveni pieauguš a cilvē ka krū š u lī menī . Un no turienes tas elpoja siltumu! Nu atkal baļ ķ u biezums! UN? ! !

Ī sā k sakot, mē s izturē jā mies ar grū tī bā m. Un dā ma joprojā m bē dā jā s, ka, ja mē s bū tu ē duš i viņ as bulciņ u no karstuma, tad mums tieš ā m bū tu radies iespaids! Nu, sarunas beigā s kaut kā netī š ā m kļ uva skaidrs, ka mū su kundzei nav viegli.

Un 35 gadus viņ a strā dā ja par inž enieri Ļ vovas "Microdevice" (diemž ē l tagad atpū tā s Dievā , jo tas bija aizsardzī bas uzņ ē mums). Un pē c aizieš anas pensijā , lai nebū tu garlaicī gi mā jā s, viņ a ieguva darbu muzejā par apkopē ju. Kur viņ š cep kū kas, maizī tes un maizi, uzņ em viesus un stā sta par Ļ vovu, muzeju un senatni...

Manuprā t, uz š ā dā m vietā m ir lieliski nā kt kopā ar bē rniem.

Esmu pā rliecinā ts, ka viņ u entuziasmam nebū s gala. Galu galā , bez visiem š iem eksponā tiem brī vdabas muzejā dzī vo zosis, pī les, vistas, truš i, gulbji, aitas, zirgi un kazas...Un liels skudru pū znis (nav redzē ts, bet programmā rakstī ts: -). Un Allas kundze (maizniece) stā stī ja, ka pirmajā pie muzeja ieejas mā jas saimnieks, kurš spē lē daudzus senos tautas mū zikas instrumentus, izvelk milzī gu trembitu un pat taisa orķ estri no tū ristiem: kā ds spē lē akordeonu. , kā ds pie bungā m, kā ds uz flautas ...”. Tomē r š eit noteikti ir jā atbrauc ar kinderu!

Praktiski: pie galvenā s ieejas muzejā ir autostā vvieta, un vē l viena maza, nedaudz tā lā k, pie ieejas parka nemuzejiskajā zonā :

Muzeja teritorijā atrodas sausie skapji, kā arī vietas, kur uzkost.

Bet tā kā tagad (nesezonā ) muzejs jau ir pā rgā jis uz ziemas grafiku, ē dinā š ana nestrā dā . Izstā des sā kumā var nofotografē ties piemiņ ai tautastē rpos. Ziemā aktī vā kā s atrakcijas Ziemassvē tkos un svē tkos. Un "augstā sezona" tradicionā li ir pavasaris-vasara. Pie ieejas ieraudzī ju paziņ ojumu, ka P-R ekspozī cija nedarbojas. Diemž ē l nebija norā dī ts, tas ir tikai ziemai, vai vienmē r. Vietne: http://lvivskansen. org

Diemž ē l muzejā uzņ ē mu daž as fotogrā fijas: lija lietus un sniga, un es, kā vienmē r, neiedomā jos paņ emt vismaz plastmasas maisiņ u kamerai.

"Asistents" parasti centā s man palī dzē t visos iespē jamos veidos, turot virs manis lietussargu. Bet skulpturā lā s grupas "Strā dnieks ar lietussargu un kolhoznieks ar fotoaparā tu" formā ne vienmē r bija ē rti fotografē t : ). Lī dz ar to brī vdabas muzejā noteikti bū s jā atgriež as ne reizi vien, lai veiksmī gā k aizvadī tu fotosesiju : )!

Tas arī viss.

Lieki piebilst, ka pirms doš anā s mā jā s atgriezā mies laukumā . tirgus. Pagā ja nedaudz. Viņ i pirka, kā parasti, Ļ vovas strū deles un siera kū kas, kafiju un citus gardumus...Un cik ž ē l atkal bija š ķ irties no vismī ļ ā kā s no pilsē tā m. Tomē r viņ š ir viens pasaulē . Silts. Ekstrasenss. Mū su.

ПиСи. Vā rdus "Bandera" un "Bandera capital" es tekstā lietoju tikai "sarkanā vā rda" dē ļ . Tā pē c bū š u pateicī gs visiem, kas atturas no jebkā dā m politiska rakstura piezī mē m un komentā riem. Par VISIEM CITIEM novē rtē jumiem jau iepriekš paldies : )).