Львовские зарисовки Ļvovas skices

Pē dē jā laikā biež i ir ienā cis prā tā apmeklē t Kijevu pavasarī , lai apskatī tu tā s slaveno Hreš č atiku, kas ir aprakta ziedoš ajos kastaņ os. Liktenis lē ma citā di. Kijevas vietā manā ceļ ā gulē ja Maija Ļ vova ar saviem ne mazā k skaistajiem un jau ziedoš ajiem kastaņ iem, par ko biju neticami priecī ga. Kastaņ i kā milž i stā v gar ielā m un laukumiem, veidojot majestā tiskas dabas arkas ar koku vainagiem.

Teikt, ka es iemī lē jos š ajā pilsē tā no pirmā s reizes? ES neteikš u. Pirmajā s iepazī š anā s minū tē s, pareizā k sakot, kilometros, acī s iekrita "hruš č ova" un pelē kie paneļ i – tā di, kā di ir katrā postpadomju telpas pilsē tā , mantoti no bijuš ā s Savienī bas diž ajiem arhitektiem. Jū s varat iemī lē ties jebkurā pilsē tā , valstī vai vietā no pirmā acu uzmetiena, bet, ja tas nenotika, jū s atstā siet tikai ķ eksī ti sev, vairs nevē loties atgriezties. Ar pilsē tu, kurā "dzī vo" 4500 lauvas, viss notika savā dā k.

Es viņ u mī lu. Turklā t viss notika pamazā m, ar savu prelū diju, randiņ iem kafejnī cā , vakariņ ā m restorā nā , pastaigā m zem vakara debesī m un flamenko dejā m.

Saglabā jot savu intrigu, pilsē ta mani iepazī stinā ja ar sevi, stā stot par sevi daudzus nostā stus un leģ endas, kuru tajā ir ļ oti daudz. Pē dē jais iepazī š anā s pieskā riens – viņ š atklā jā s, rā dot savus dungeonus un paceļ oties uz jumtiem

Neviļ us sā ku salī dzinā t ar citā m pilsē tā m, meklē jot tajā s kopī gā s iezī mes un cenš oties izcelt ī paš o. Ļ vova pirmo reizi minē ta 1256. gadā , to dibinā ja karalis Daniē ls. Attiecī gi, ņ emot vē rā , ka vā cieš i ir labā kie celtnieki, bet itā ļ i ir izcili arhitekti, tad tā tika uzcelta ar visiem Eiropas attī stī bas likumiem. Laukumā atrodas Rā tsnams un pilsē tas valdī ba, un ap to ir dzī vojamie un amatniecī bas kvartā li. Ja salī dzina ar bijuš o padomju republiku pilsē tā m, tad š ā du apbū ves principu varam redzē t Baltijas republiku galvaspilsē tā s. Ar š ā du pilsē tplā noš anu var lepoties arī Minska. Atš ķ irī ba ir tikai mē rogā . Ļ vova savā vē sturē ir piedzī vojusi diezgan daudz, un maksimā li saglabā jusi savu izskatu. Otrā pasaules kara laikā tika bombardē tas tikai tā s nomales. Š is fakts ļ auj mums to uzskatī t par eiropeiskā ko pilsē tu starp iepriekš minē tajā m republikā m, tostarp Ukrainu

Ļ vovs man š ķ ita laipns vecis, kuru visi mī l, novē rtē , ciena, nā k ciemos, bet rū pes par savu izskatu ir tikai viņ am paš am. Pilsē ta ir tī ta š aurā s ieliņ ā s, kā savī ts grumbu tī kls. Ē ku fasā des rada savu š armu ar nolobī tu apmetumu. Ieejas un mā ju pagalmi pieš ķ ir pilsē tas izskatam ī paš u aromā tu

Pā rdzī vojot seš u impē riju valdī š anu, tā ir kļ uvusi daudznacionā la. Lī dzā s dzī voja un strā dā ja daž ā du konfesiju un tautī bu iedzī votā ji. Vecpilsē tā viens otram piekļ aujas poļ u, ebreju un armē ņ u kvartā ls.

Pilsē tas ē ka atrodas septiņ os pakalnos. Vienā no tiem kā dreiz stā vē jis cietoksnis, tagad š o vietu sauc par “Augsto pili”. Uz to ved 261 pakā piens, kalna augstums ir 471 metrs virs jū ras lī meņ a. Cilvē kiem, kuri nav pieraduš i pie fiziskā m aktivitā tē m, celš ana ir sarež ģ ī ta. Tač u skati no augš as kompensē s jū su pū les.

Laiks pilsē tā rit lē ni un trausli. Ļ vova ceļ as vē lu un nosvī dis. Pat Brī vī bas un Jē zus Kristus statujas sē ž š eit un skatā s uz jums no augš as. ="height: 533px; width: 800px" />

“Garā mgā jē js, apstā jies un padomā , vai tavas cieš anas ir lielā kas par manē jā m”

Brī vdienā s un brī vdienā s iedzī votā ji (800 tū kstoš i, ar tū ristiem lī dz 2 miljoniem) pavada savu brī vo laiku, skatoties ielu koncertus, piedaloties daž ā dos konkursos, apmeklē jot parkus, pastaigā joties pa ē nainā m alejā m.

Garī gajai kopī bai ar Dievu ir liela nozī me pilsē tniekiem. Senā s un pielū gtā s baznī cas vienmē r ir atvē rtas draudzes locekļ iem. Cilvē ki uz tiem dodas kā uz svē tkiem, ar ģ imenē m un ar smaidu sejā . Viņ us biež i var satikt apģ ē rbā ar valsts simboliem, tā saukto "vyshyvanka".

Pie baznī cā m notiek dziesmu un deju kolektī vu priekš nesumi. Ukraiņ u dziesmas jū s uzmundrina, un jū s gribot negribot dziedat lī dzi un dejojat lī dzi izpildī tā jiem.

Par Ļ vovas vizī tkarti, izņ emot alu un liķ ierus, var saukt kafiju. Š eit tas tiek “izrakts”, pareizā k sakot, “rakts” pazemes cietumos. Bet tas ir pavisam cits stā sts un cits albums. 600px; platums: 400px" />

Vecā Ļ vova ir pasaka, kad esat š eit bijis vienu reizi, jū s noteikti atgriezī sities vē lreiz.