Žovkva - Krehiva - Belca
Izš ū ts ceļ ojums: saulriets (10. diena)
1. dienu lasiet š eit: www.turpravda.ua/ua/blog-225437.html >
2. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-225562.html a>
3. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ru/blog-225612.html a>
4. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-225972.html a>
5. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226037.html a>
6. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226102.html a>
7. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226227.html a>
8. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-226267.html a>
9. diena lasiet š eit http://www.turpravda.ua/en/blog-226487.html a>
11. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ur/blog-227517.html a>
12. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-227537.html a>
13. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228267.html a>
14. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228352.html a>
15. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-228842.html a>
16. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-229102.html a>
17. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230457.html
18. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230502.html a>
19. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230547.html a>
20. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-230602.html a>
21. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232552.html a>
22. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232557.html a>
23. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-231907.html a>
24. dienu lasiet š eit http://www.turpravda.ua/ua/blog-232627.html a>
Vakar es neko nezinā ju par š o pilsē tu, un š odien es eju tā s ielā s, baudot svaigu gaisu un ainavu.
Pē c brī niš ķ ī ga miega un brokastī m Rosinkas bē rnu nometnē devā mies uz Ž ovkvas centru uz Tautas namu un Halinas Petrovnas pavadī bā devā mies pa pilsē tas ielā m.
Ž ovkva ir Ļ vovas priekš pilsē ta, tač u š ai pilsē tai ir sava interesanta un aizraujoš a vē sture.
Pilsē ta sā kā s ar pili, un to 1594. gadā dibinā ja Staņ islavs Ž olkevskis. Viņ š atbrauca uz š ī m zemē m, viņ am iepatikā s š ī vieta, viņ š nopirka tā s no saimnieka, izsauca arhitektu no Ļ vovas un sā ka š eit bū vē t muiž u, bū vē t sienas. Un viņ i cē la ne tikai uz, bet pē c ideā lu Eiropas pilsē tu plā na, tas ir, visas ielas ved uz centru.
Nosaukums it kā cē lies no vā rda "dzeltens" un tā s vietas nosaukuma, kur Staņ islavam kā dreiz bija cits ī paš ums.
Vispirms pils piederē ja Staņ islavam Ž olkevskim, pē c tam princim Janam Sobieskim, pē c tam Rodž iviliem. Turklā t mē s esam pā rliecinā ti, ka Bohdans Hmeļ ņ ickis ir dzimis š eit, jo viņ a tē vs š ajā periodā strā dā ja Sobieski.
Ž ovkvu senatnē un tagad vienmē r ir apdzī vojusi radoš ā elite: mā kslinieki, kalē ji, kalē ji.
Mū su ekskursija sā kā s ar skaistu koka baznī cu - Trī svienī bas. Tā tika uzcelta 1720. gadā un tagad ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā . Mē s jau esam redzē juš i lī dzī gu baznī cu, nedaudz lielā ku, Drohobič ā . Bet š eit ieeja ir bez maksas.
Starp citu, manā iztē lē tieš i tā izskatī jā s visas klasiskā s baznī cas Ukrainā . Tikai agrā k es viņ us neredzē ju. Tā vietā š im marš rutam ir vairā ki.
Pē c baznī cas gā jā m pa Ļ vovskas ielu un ieraudzī jā m stabu, kas iezī mē ja gadu, kad Ž ovkvā jau bija elektrī ba – 1933. gads.
Ļ vovas iela mū s veda garā m Dominikā ņ u katedrā lei un veda uz vietu, kur kā dreiz bija vā rti, un tagad sā kas galvenais laukums.
Pilsē tas centrs ir ļ oti lī dzī gs mazo Polijas pilsē tu centrā lajiem laukumiem. Un tas nav tā pē c, ka tā atrodas tuvu Polijas robež ai, bet gan tā pē c, ka Staņ islavs Ž olkevskis biež i atkā rtoja pē c sava drauga un tā vietā uzcē la pilsē tu, kas lī dzī ga Polijas pilsē tai.
Protams, galvenā laukuma dekorā cija ir pils. Agrā k bija vē l 4 vā rti, nocietinā jumu sienas. Bet tie tika demontē ti 19. gadsimtā un tagad ir tikai divi vā rti. Reiz nā ca visa novada muiž niecī ba, viesojā s pat Ivans Mazepa. Un pirms 1939. gada š eit dzī voja vairā k cilvē ku nekā tagad. Un tagad ir aptuveni 13 tū kstoš i
Pilī ir muzejs un izstā des.
Ieeja pilī ir apmaksā ta, maksa ir 10 UAH par pagalma apmeklē jumu un 20 UAH par izstā ž u apmeklē jumu.
Pati pils tiek remontē ta, un daudzi to nevarē s apskatī t. Bet ir smē de, kurā notiek meistarklases, un hetmaņ u zā le, kur var aplū kot pilsē tas maketu un uzzinā t par citā m ideā lajā m pilsē tā m.
Starp citu, jū s varat doties virtuā lā ekskursijā pa pili, lejupielā dē jot programmu Izi. ceļ ot.
Un, lai iepazī tos ar vietē jo virtuvi, mē s devā mies uz restorā nu galvenajā laukumā "Na Pidsinniy". Restorā nā var sajust autentiskumu XVIII gs. Te Gaļ ina mū s cienā ja ar skā bē tiem kā postiem, kartupeļ u pankū kā m un gardu siera zupu.
Pē cpusdienā devā mies uz citu svarī gu vietu – Krekhivas klosteri.
Saskaņ ā ar leģ endu divi mū ki apmaldī jā s mež ā , un putni viņ us atnesa svē tavotā.
Putni esot dziedā juš i "kreh-kreh", tā pē c mū ki nolē ma š ī s vietas saukt par Krehivā m un 17. gadsimtā lū dza kņ azam Ž olkevskim atļ auju klostera celtniecī bai un sā ka bū vē t klosteri, kas arī bija aizsargā još s. Klosterī ieradā s daudzi hetmaņ i.
Un netā lu no klostera ir dziedinoš s avots un alas. Lī dz tiem ir ļ oti gleznains ceļ š , lai gan ne tas vieglā kais.
Izmē ģ inā jā m ū deni, tagad gaidī sim dziedinā š anu.
Vienā alā dzī voja mū ki, bet otrā viņ i lū dza par klostera celtniecī bu. Un tur, un tur tagad jū s varat iet un redzē t.
Pē c atgrieš anā s pilsē tā mē s apmeklē jā m Svē tā Bazilika baznī cu, kas tika dibinā ta 1612. gadā.
Interesanti, ka mā kslinieks uzdroš inā jā s stā ties pretī Polijas valdī bai un 1911. -1939. gadā gleznoja Ukrainas renesanses stilā . Ir arī Svē tā s partijas relikvijas.
Un pē c Ž ovkvas devā mies uz Belcu pilsē tu. Par ko arī iepriekš nebija aizdomas. Š ī pilsē tiņ a atrodas pavisam tuvu robež ai – tikai 2 km. Bet tas padara to interesantu tū ristiem.
Š ī ir viena no vecā kajā m un mazā kajā m pilsē tā m Ukrainā . Hronikā s viņ š minē ts jau 1030. gadā . Tajā dzī vo lī dz 3000 iedzī votā ju, bet tā ir pilsē ta. Un š is statuss ir saglabā ts kopš Č ervenas pilsē tu laikiem.
Jau no pirmā s minū tes, kad ieradā mies š eit, mē s sajutā m š ī s mazā s pilsē tiņ as ī patnī bas. Ļ oti mazā teritorijā ir saglabā ti daudzi interesanti objekti un vē sture.
Š eit dzī voja trī s tautas: ukraiņ i, poļ i un ebreji. Un ebreju kopiena š eit kā dreiz bija ļ oti liela.
Š eit ierodas rabī ni no Izraē las un, saskaņ ā ar leģ endu, gaida, kad š eit ieradī sies viņ u misija. Ir veca ebreju kapsē ta un sinagoga. Belcas hasī di tiek uzskatī ti par bagā tā kajiem.
Paš laik pilsē tā dzī vo tikai ukraiņ i.
Belca ir pilsē ta, kuru tatā ri-mongoļ i nevarē ja ieņ emt, tā s atraš anā s vietas dē ļ tā atrodas purvos un purvos.
Pilsē ta saņ ē ma Magdeburgas tiesī bas, saņ ē ma sā ls tirdzniecī bas un uzglabā š anas tiesī bas, kas tajos gados bija svarī gas.
Š eit ir svē tas pielū gsmes vietas un kristieš i. Tur bija Dievmā tes ikona, kas tika uzņ emta 14. gadsimtā Č enstohovā un tagad atrodas tur un tiek saukta par "Melno Madonnu". Tiek uzskatī ts, ka ikona palī dzē ja apturē t tatā ru-mongoļ u baru. Ir arī akmens kodols, kurā ir Jaunavas pē das nospiedums.
Man š ī pilsē ta likā s interesanta un kaut kā dā veidā noslē pumaina.
Iesaku apskatī ties un kā dreiz apmeklē t.
Un mē s ar pē dē jiem saules stariem devā mies pa laukiem uz savu jauno nakš ņ oš anas vietu - bē rnu nometni "Lī dzaudzi". Nometnē s atjaunosimies =)
Irina Ž uravela
Ekskursija Embroidered Way ir pā rsteidzoš s ceļ ojums uz marš ruta Embroidered Way forš ā kajā m vietā m, ko veic č etri populā ri Ukrainas ceļ otā ji 2017. gada 5. –28. jū nijā . .
Pasā kuma mē rķ is ir atklā t Ukrainas tū risma potenciā lu, daudzveidī bu un skaistumu, simboliski saliedē t rietumu un austrumu reģ ionus, veicinā t lauku teritoriju attī stī bu, veicinā t aktī vu atpū tu un veselī gu dzī vesveidu.
Sekojiet lī dzi projekta jaunumiem NVO "Izš ū ts ceļ š " mā jaslapā un sociā lajos tī klos:
Vietne: http:// ornamentway. com /
FB: https:// www. facebook. com / VyshyvaniyShlyakh
Instagram: https:// www. instagram. com / ornaments. veids /
