Тайская рапсодия. Пестнь третья Taizemes rapsodija. trešā dziesma

Sā ciet š eit >>>

Naktī s slikti gulē ju. Sā kumā man apnika, ka ventilators pū š tieš i uz mani. Piecē los un izslē dzu. Tieš i tobrī d ielidoja ods. Un es naivi ticē ju, ka no mā jā m atnestais š ķ idrais fumigators mū s glā bj no odiem. Un vī ģ es tev! Virs gultas bija tī kls, bet bija slinkums to iztaisnot. Viņ a aizsedza galvu. Trijos naktī kaut kur netā lu dziedā ja gailis. Tad moš eja pamodā s. Viņ ai lī dzi dziedot, pē rtiķ i kaut kur dū cinā ja. Tad otrie gaiļ i. Es nesagaidī ju treš o. Piecē los. Vadiks, pamodies, jautā ja: "Ko, vai Verka devā s pie mums? " Viņ a atgū lā s. Vai jet lag mani panā ca vē lu?

Š odien esmu ieplā nojis ceļ ojumu uz kā du no salā m. Pē c atsauksmē m izrā dī jā s, ka Fr. Poda ir smieklī gā kā no trim (Poda, Vistas, Tub). Protams, es gribē tu visu apmeklē t, bet tas izrā dā s dā rgi. Papildus 300 batu cenai turp un atpakaļ , jums ir jā maksā arī.400 batu atlaiš anas maksa. Kopā.700 vienai personai. Un ekskursija pa 4 salā m, pē c atsauksmē m, ir par neko. Sevi, sevi, sevi!

Mē s nonā cā m krastmalā piecā s minū tē s lī dz astoņ iem. Kase joprojā m bija slē gta. Apsē dā s gaidī t. Pienā ca vī rietis zilā T-kreklā ar uzrakstu "Staff" un jautā ja, kur mē s ejam. ES teicu. Aizgā jis. Kases aparā ti ir atvē rti. Kasiere godī gi brī dinā ja, ka uz salas vē l bū s jā maksā par ieeju, kā arī jā gaida, kamē r sanā ks vismaz 6 cilvē ki. Nu, es zinu!

Pie biļ eš u kases tante pā rdeva ē dienu. Nopirkā m divas plastmasas bļ odas ar rī siem un dī vainiem atkritumiem par 50 batiem. Nolē mā m, ka ar to pietiks trim. Mums lī dzi bija arī lieli mango. Un ū dens, protams.

Cilvē ki nā ca, laivas devā s burā . Un kur viņ i visi dodas? Verka, neizturē dama, devā s uz veikalu, kur apkā rt karā jā s garenas cepures, T-kreklos ar identiskiem numuriem kā laivā m. Bet viņ i nosū tī ja viņ u atpakaļ gaidī t.

Mums bija jā gaida pusotra stunda. Uzasinā ts, gaida, viens no baseiniem. Viņ i nespē ja atpazī t nesaprotamos atkritumus. Vai olu lū ž ņ i, vai kaut kas cits. Bet diezgan apmierinoš i.

Beidzot laiva bija aprī kota ar pietiekamu skaitu pasaž ieru. Un mē s peldē jā m.

Tas bija mierī gi, paldies Dievam! Debesis ir salī dzinoš i skaidras. Podas salu var labi redzē t no Ao Nang pludmales.

Izbrauca. Č au, jaukums! Cilvē ku ir maz. Smiltis baltas, jū ra sekla. Verkinas paradī ze.

“Jū ras smiltī s es satiku Marusju. . . ”

Pē c peldē š anā s un bildē š anā s devā mies kā ierasts no Verkas sauļ oties zem š ķ idrajā m eglē m un sargā jā m atkritumus, savukā rt paš i, bruņ ojuš ies ar fotoaparā tu un telefonu, devā mies pa labi. Kartē es redzē ju kaut kā du "slepeno lagū nu" tajā virzienā . Ja tic tieš i š ai kartei, tad pirms tā s nekā nebija - metri 300. Nolē mā m mē ģ inā t tur nokļ ū t pa akmeņ aino piekrasti un, ja neizdodas, atgriezties, atstā t ekipē jumu un doties turp peldoties.

Akmeņ i krastā ir asi. Mē s gā jā m pa ū deni, kā pdami pa smilš ainiem laukumiem. Kad bijā m jau pavirzī juš ies diezgan tā lu, nebija nemaz comme il faut iet - smilš u salu palika arvien mazā k. Un es biju pā rā k slinks, lai atgrieztos. Tad Vadiks izkā pa krastā un paslē pa kameru ar telefonu starp akmeņ iem. Tad mē s kuģ ojā m. Es nezinu, kā di tur ir 300 metri? Š eit ir klints. Iespē jams, aiz tā jau bū s lagū na. Balalaika! Vē l viens akmens. Un vē l vienu. Š is stā vē ja atseviš ķ i, un mē s peldē jā m starp to un citu akmeni krastā . Viļ ņ i sitā s, atspī d vispirms no viena, tad no otra. Zem klints jū ra bija satriecoš i skaistā krā sā . Tas man atgā dinā ja vienu vietu Krimā , aiz Jaunā s pasaules un Karaul-Oboi. Ū denī ir arī akmeņ i. Vienkā rš ā tautā to sauc par "trī s piedzē ruš ies mū ki". Ak, Krima, Krima!

Pludmale beidzot parā dī jā s aiz stū ra. Bet joprojā m ir pienā cī gi peldē t uz to. Un es kritu panikā un sā ku kliegt Vadikam, kurš bija kuģ ojis pa priekš u, ka viņ am jā atgriež as. Viņ š negribē ja. Labi, peldē sim. Š eit ir piekraste. Absolū ti pamests. Pludmale ir maza. Divi pieklā jī ga izmē ra putni ar baltu vē deru un melniem spā rniem (vai otrā di) riņ ķ oja un kliedza debesī s. Ū denī mani ielenca strī painu dzeltenvē deru (jeb dzeltenvē dera ū deļ u vaļ u) bars, kas mē ģ inā ja nokost kā du jostas gabalu. Sū du tev! Ejiet prom, jū s nejaukie!

Atskatoties atpakaļ , es jau aizvē ru acis. Skaistules! Ieeju lī cī aizsedza klints. Un nav ko fotografē t! Muļ ķ i! Zem cepures varē ja pabā zt telefonu vai fotiku a la “Semjons Semenič s” un š ā di peldē t.

Man š ķ ita, ka kartē es salas dziļ umos redzē ju kā du citu lagū nas ezeru. Vai arī tas nav š eit, ko es redzē ju? Skleroze kļ ū st spē cī gā ka. Bet katram gadī jumam nogā jā m pā ris metrus pa taciņ u iekš zemē . Viņ a mū s nekur neveda, un mē s peldē jā m atpakaļ . Fotoaparā tu ar telefonu neviens nav nozadzis. Un nav gudrs. Pietauvoš anā s tur ir problemā tiska. Un citu idiotu starp asajiem akmeņ iem klejoja. Man joprojā m bija bail no paisuma. Bet tas nesanā ca.

Mē s nebijā m klā t divas stundas. Verka to stoiski izturē ja un mums neteica ne vā rda. Pabeidzu otro rī su bļ odu. Kur tu liktu miskasti? Visur ir rakstī ts, ka jā ņ em lī dzi. Š eit ir vē l viens! Par ko š ī nauda tiek maksā ta? Vpadlu, vai kā , viņ i izved atkritumus? Aiz apsarga kabī nes pamanī ju maisus ar bū vgruž iem un, zaglī gi skatoties ar muguru pret mani sē doš ā apsarga (vai glā bš anas kasiera) virzienā , pieliku viņ a somai savu atkritumu tvertni. Kasiere-glā bē ja-sargs pat neatskatī jā s. Š ķ iet, ka TV skatī jā s.

Vē l ir laiks, bet jums ir nepiecieš ams laiks, lai apmeklē tu otru pludmales galu. Un nenā ktu par ļ aunu arī nedaudz š ņ ā kt.

Mē s devā mies pa taku, kas veda dziļ i salā , uz otru pusi, nogriež ot stū ri.

Satiktie ķ ī nieš i jautā ja, kur atrodas tualete. Es viņ iem teicu: "Visur! ".

Es lasī ju, ka kā ds š eit atrada gan ananā sus, gan savvaļ as mango. Kur? Kas? Atrasti tikai daž i neskaidri sī krī ki.

Pirms nokļ ū š anas lī dz pludmales malai taciņ a pagriezā s uz jū ru. Verka atteicā s iet visu ceļ u. Mē s paņ ē mā m savus mango un devā mies skatī ties, kas tur ir. Un bija juceklis!

Acī mredzot tur tika atvestas organizē tas grupas, un neorganizē tas - nelielam ragam, kur mē s peldē jā mies. Bija arī ē dinā š anas iestā de. Pa ceļ am apē st mango izrā dī jā s tā da ideja. Mums izdevā s dabū t sulu lī dz ausī m, ā du un kaulu nevar mest. Vadiks to ē da tieš i ar ā du. Tad es atradu vietu, kur izmest bedrī tes un ā du no mana mango. Pie organizē tā ē dinā š anas punkta atradā s atkritumu maisi.

Pē c sulas noskaloš anas mē s devā mies aplū kot mū su reģ ionā neredzamu orientieri — no ū dens izlī duš o klints galvas akmeni. Sasnieguš i malu un nofotografē juš i to, viņ i atgriezā s.

Pastā stī jā m Verkai, cik tur ir skaisti, un piedā vā jā m aiziet to apskatī t. Ej blē ņ as! Tieš ā m! Atteicā s. Pē c tam devā mies snorkelē t. Mē s pat kaut ko redzē jā m. Pā ris tridaknī du, nemo zivis savā s aļ ģ ē s, daž i dzī vi koraļ ļ i. Nevis Ē ģ ipte. Un jo tā lā k no krasta, jo ū dens nez kā pē c duļ ķ ainā ks. Dī vaini, dī vaini! Bet tad es ieraudzī ju ragainu gliemež vā ku, un Vadiks to izvilka no apakš as. Es pats bū tu dabū jis, ir tikai 2 metri, ne vairā k, bet man nepatī k nirt - mans dupsis velkas uz virsmu.

Pē c izlietnes attē la uzņ emš anas novietojiet to vietā , kur tā auga.

Drī z mū su laiva aizbrauca mums aiz muguras kopā ar pā rē jiem pasaž ieriem, kas nolaidā s apmē ram. Caurule. Viņ i devā s prom ne bez nož ē las. Lieliska sala. Bet pirms Bounty tomē r neiztur. Nevajag plaukstas uz sē kļ a!

Un jū rā lija lietus. Mē s to netrā pī jā m, bet smiltis uz Ao Nang bija slapjas.

Vai redzat lietus?

Pulkstens 16:00 vē l nebija, kad mē s nolaidā mies. Tā pē c alus vē l nav pā rdoš anā . Atnā cā m mā jā s, pā rģ ē rbā mies un devā mies atpakaļ uz krastmalu, lai sagaidī tu saulrietu. Verka, kā parasti, palika.

Pa ceļ am nopirkā m alu. Saulriets bija labs. Vilks ar alu. Sam-vosem punkti.

Vakariņ ā s, tā pat kā vakar, viņ i dzē ra pina colada. Daž i sang-som (vietē jais rums), daž i kokosriekstu piens no maisiņ a, pā rē jais ir ananā su sula.

Es pamanī ju, ka mana acu gaisma periodiski izsmē rē jas labajā pusē . Viņ a jautā ja, kas tas ir? Palieciet prom, viņ š saka. Tas mani satrauca. Un es neapstā jos, kamē r viņ š man neparā dī ja. Bliiiin! Kā pē c viņ š klusē ja? !

Lieta tā da, ka divus mē neš us pirms ceļ ojuma bija kā ds traucē klis. Vadiks dabū ja cirkš ņ a trū ci. Smagas laivas neš anai, acī mredzot, bija ietekme. Mē s esam zvejnieki, ziniet! Nolē mā m, ka nepiecieš ama operā cija. Izlasī ju internetā , ka pē c 2 mē neš iem viss bū s ok. Ā rsts apliecinā ja, ka pat agrā k.

Mē s veicā m laparoskopiju. Viņ i ievietoja sietu, lai zarnas neizkristu. Un likā s, ka viss ir kā rtī bā . Lī dz š ai dienai. Tač u Vadiks stā stī ja, ka izkā pis divas dienas pirms brauciena. Kā jau ierasts, pirms svē tkiem jā savelk astes, tā pē c darbs bija milzī gs, un viņ š neatrada laiku, lai dotos pie ā rsta. Un viņ š man neteica, lai es neapbē dinu. Un ko tas mainī tu? Tas mainī tos, es saku. Vismaz es nebū tu licis jums nē sā t abas mugursomas, kad es reģ istrē jos viesnī cā . Tā s, protams, ir vieglas, bet kopā sver 12-13 kilogramus. Jā , un es tev neļ autu kā pt kalnā . Ohohohonyushki!

Kā es sabijos! Uz Vadika, uz ar izkapti bruņ ota kherurge, par ļ aunu likteni. Spož a, tā bija kristā ldzidrumā , karma, atkal apmā kusies un kļ uvusi melna. Nebija vā rdu. Tikai paklā jiņ i.

Naktī es dzirdu, kā Vadiks devā s uz vannas istabu un sā ka kaut ko maisī t, pē c tam atkal skrē ja atpakaļ . Es dzirdu, ka viņ š nav vemts kā bē rns. Man iekš ā palika auksti. Atgriež oties viņ š teica, ka ir nopī cis savu laupī jumu, pē c kā viņ š nolē ma apē st karoti sausas vē rmeles (tas ir mū su superlī dzeklis pret visā m zarnu problē mā m). Bet viņ a negā ja, un tā pē c vemš ana. Ak, Dievs, ne viens, bet otrs! Kas to izraisī ja, nez? Un tad es atcerē jos, ka es nepū lē jos mazgā t mango, un Vadiks to ē da tieš i ar ā du. Un nez kā pē c man pā ri rī klei bija pina colada. Varbū t viņ a atdeva savē jo? Xs.

Turpinā jums š eit >>>