Тайская рапсодия. Пестнь восьмая Taizemes rapsodija. Astotā dziesma

Sā ciet š eit >>>

Ko Hong nebija iekļ auts obligā tajā programmā  — man š ķ ita, ka tas ir nedaudz dā rgi. Bet kā du dienu man nebija ko darī t, un es sā ku skatī ties rū pī gā k. Laiva 5 cilvē kiem maksā.2500 - tas ir 500 no cilvē ka, ja mums paveicas savā kt kompā niju, un 833, ja esam tikai trī s. Plus nodoš anas maksa 300 batu apmē rā . Kaut kā dī vaini: uz daž ā m salā m 400, uz citā m - 300! Pajautā ju vienai ceļ ojumu aģ entū rai par ceļ ojuma izmaksā m. Meitene prasī ja 1200 par cilvē ku. Jā , ar pusdienā m. Dā rgas pusdienas, izrā dā s. Turklā t man nepatika, ka viņ i mū s savā ca no viesnī cas jau pulksten 8.30, tad lī dz visi tika savā kti...Ī sā k sakot, kas pie velna! Sevi, sevi, sevi! Viņ i pagriezā s, lai dotos prom, un meitene pastiepa man kalkulatoru, lai es pierakstī tu savu cenu. Es to nedarī ju. Mē s aizgā jā m.

No rī ta mē s piestā tnē ieradā mies piecpadsmit minū tē s lī dz astoņ iem. Vecā kais jautā ja, kā parasti, kur mē s gribam iet? Izdzirdē jis "Hongas sala", viņ š cieņ pilni pamā ja ar galvu un devā s prom. Sē ž am un gaidā m, kad atvē rsies kase. Pienā ca pā ris krievvalodī go. Es uzreiz uzmetu viņ iem acis, bet es kaut ko gaidī ju. Viņ i klī da apkā rt un apkā rt, un es, izvē loties brī di, piegā ju pie viņ iem un jautā ju, kur viņ i ziepē juš ies? Tas izrā dī jā s uz Koh Poda, kur jau bijā m bijuš i. Tad es viņ iem izteicu piedā vā jumu, no kura viņ i galu galā nevarē ja atteikties. Izstā stī ju par mū su pusotras stundas pā rbaudī jumiem, gaidot kompā niju viņ u izvē lē tajā virzienā . Viņ i joprojā m vā ji pretojā s, apgalvojot, ka no Puketas varē s aizpeldē t uz Koh Hong, no turienes tas bija tuvā k. Viņ i devā s uz Puketu pē c Krabi. Bet es, plakstiņ u nepasitinot, teicu, ka nekas tuvā ks nav. Tad pē c kartes apskatī š anas uzzinā ju, ka neesmu pat prā tu zaudē jis! Koh Hong atrodas tā lā k no Puketas nekā no Krabi. Ī sā k sakot, es piespriedu puiš iem sodu, un mē s nopirkā m biļ etes kasē s. Tā dē jā di mē s ietaupī jā m 2 batu gabalus.

Kā du iemeslu dē ļ viņ i mū s nesū tī ja no krastmalas — vai nu bija augsts vilnis, vai arī kaut kā ds duļ ķ ainums. Otrais ir ticamā ks. Kopumā mū s iekrā va songteo un aizveda uz upes grī vu aiz kalna, kas atdala Ao Nang un Nopparattara pludmales.

Kurā ja 45 minū tes. Zinā ju, ka tur ir lagū na, un mani mocī ja jautā jums, vai mū s tur atvedī s, vai kā ? Peldē t, lai tur nokļ ū tu, tā pat kā Fr. Nā c, tas nedarbosies. Es domā ju lū gt, ja kas, kapteini, lai viņ š vispirms atved viņ u uz turieni. Š iem nolū kiem paņ ē mu dā vanu - paciņ u Marlboro. Bet tas nedarbojā s. Mū s uzreiz aizveda apskatī t lagū nu.

Godī gi sakot, nekas ī paš s. Tikai ieeja tajā ir forš a.

Š eit cilvē ki jau bija sakā rtoti: gan uz katamarā na, gan uz jahtas, gan arī uz longtail. Kad tev bija laiks? Acī mredzot mē s š eit nakš ņ ojā m.

Pē c lagū nas apsekoš anas no laivas mē s aizpeldē jā m uz pludmali. Mū su drosmī gais kapteinis mē ģ inā ja mū s š ķ irt, prasot par nosē š anos nevis 300 batus, bet 400 batus. Nevis brauciens – bijā m brī dinā ti pie kases. Jā , internets daž kā rt noder. Viņ š , plakstiņ u nepasitī dams, pieņ ē ma tik, cik mē s iedevā m. Nē , nē !

Nič e tā da sala! Š eit jū s varat pavadī t pā ris dienas. Tikai, tā pat kā Koh Podas gadī jumā , krastā nebija pietiekami daudz palmu. Nevis Bounty. Un š ņ ā kš ana š eit bija vē l sliktā ka nekā uz Koh Poda. Bez dzeltenvē dera ū deļ u vaļ iem pie austerē m apauguš a akmens redzē ju papagaiļ u un vē l kā du zivju baru. Ū dens, dī vainā kā rtā , bija diezgan dubļ ains. Bet smiltis bija balti baltas! Š eit kā jas izskatī jā s daudz labā k nekā pē c Princeses lagū nas.

Mē s krū mos redzē jā m ķ irzaku:

Pludmalē krabis diezgan labprā t pozē ja visiem:

Puiš i, kas ieradā s kopā ar mums, tik tikko uzkā puš i krastā , devā s meklē t ē nu. Sā kotnē ji tie bija no Ufas un tos nemaz nesabojā ja saule. Pē c viņ u teiktā , š ogad viņ iem vispā r nebija vasaras. Tamā ra jau otro dienu paspē jusi izdegt, tač u Rustems viņ u izglā ba pavisam brutā lā veidā – ilgu laiku viņ š apdeguš ā s vietas berza ar veļ as lupatiņ u. Pirmo reizi par š o dzirdu! Tač u tā izrā dī jā s tikai daž ā das informā cijas krā tuve. Piemē ram, es nekad neesmu dzirdē jis par to, kā pē c crests (mē s, tas ir) tik ļ oti mī l bekonu. Tas vienkā rš i bija vienī gais produkts, ko tatā ri-mongoļ i neņ ē ma no vietē jiem iedzī votā jiem. Kā š is! Dzī vo un mā cies. Un tu nomirsi muļ ķ is. Bet es ļ oti mī lu speķ i.

Es biju gatava nemitī gi tē rzē t ar puiš iem. Man š ķ ita, ka es viņ us pazī stu jau ilgu laiku. Tā pat kā mē s, viņ i vairā kas reizes ir bijuš i Š rilankā un Goa. Un, kad Rustems man pastā stī ja, ka viņ iem dienas laikā ar sabiedrisko transportu izdevā s nobraukt no Hikaduvas uz Sigiriya un atpakaļ , es viņ u ļ oti cienī ju. Viņ a jautā ja, vai viņ i sē ž kā dā s tū risma vietā s? Nē , viņ i nesē ž . Informā cija tiek vienkā rš i meklē ta Google tī klā . Lū k, tie ir ieslē gti! Tas notiek! Turklā t viņ i arī brauc, tomē r nevis uz slē pē m, kā mē s, bet gan ar sniega dē ļ iem. Vispā r es viņ u sejā s atradu radniecī gus garus. Un izrā dī jā s, ka viņ i dzī vo vienā ielā ar mums! Nu beidz! Tā nenotiek! Viņ u viesnī ca (Silver Orchid) tomē r atrodas vē l tā lā k no galvenā s ielas nekā mū su bungalo. Rezervē ts caur Booking. Maksā ja 1200 batus par nakti. Tiesa, viņ iem bija kondicionieris, kuru neieslē dza, jo uzreiz saaukstē jā s, un televizors, kuru arī neieslē dza. Un skaņ as izolā cija nav laba. Tiesa, uz pludmali ir marš ruta autobuss. Ja vari. Bet ne! Mū su bungalo par 350 batiem, miers un klusums, bet Dieva ž ē lastī ba. Ja jū s nogriež at gaiļ us.

Kā du vakaru mē s sē dē jā m savā verandā , dzē rā m rumu un klausī jā mies Lepsu vai varbū t Š nuru. Pie mums pienā ca strā dnieks, kurš teritorijā bū vē ja jaunus cementa celiņ us un č etrdesmit piecas reizes paklanī jā s un jautā ja, vai viņ š mums netraucē ? Man kļ uva neē rti. Viņ š , atš ķ irī bā no mums, neradī ja ne mazā ko troksni. Jā , un kaimiņ i nedzirdē ja.

Par ko es runā ju? O jā ! Par brī niš ķ ī gu salu. Tā tad. Nopeldē juš ies dubļ ainajā ū denī , mē s ar Vadiku devā mies klī st pa mež a taku. Nekā interesanta tur nav. Ja vien viņ i neredzē ja monitoru ķ irzaku uz koka. Un ko viņ š aizmirsa? Vai viņ am tur ir ligzda?

Mē s esam atpakaļ . Peldē jā mies arī dzelteno ū deļ u vaļ u barā . Es jums saku, tas ir saistī ts ar zinā mu risku tikt sakostam. Ieskatieties š ī m zivī m acī s. Nu tī rie dzī vnieki!

Lū dzu, ņ emiet vē rā : mā ls no zem nagiem vakar pē c uzkā pš anas Princeses lagū nā neizskalojā s, lai arī kā es centos.

Mums bija lī dzi paņ emts rī su kumoss ar olu/vistu. Gā ju meklē t vietu, kur nolikt miskasti. Netā lu no organizē to apskates objektu ē dinā š anas vietas es atradu atkritumu tvertni. Un netā lu no pā rpalikumu maisa es atradu ķ irzaku ar vē deru, kas aprija vistas kaulus. Pienā ca ē dinā š anas darbinieks un, paņ ē mis tukš u plastmasas pudeli, sā ka dzenē t dzī vnieku prom no barotavas. Par ko viņ š saņ ē ma asti sejā . Tas man bija diezgan negaidī ti. Zvē rs, kuru strā dnieks mī ļ i sauca par Lapsu (iespē jams, meitene), strā dā ja labi, kā pā taga. Es pat nezinā ju, ka viņ i to var izdarī t. Tač u iepļ aukā tais strā dnieks nepadevā s, un viņ am izdevā s Lapsu padzī t. Bet ne tā lu. Pē c tam viņ š atlasī ja kaulus no miskastes un sā ka tos mest monitora ķ irzakai. Viņ š (viņ a) norija tos veselus, nekoš ļ ā jot.

Pē c baroš anas procesa apbrī noš anas es atgriezos pie sava. Devos kopā ar Vadiku vē l pamaldī ties. Bet nekas cits uz salas nebija interesants. Tad nolē mu apskatī t evakuā cijas ceļ us cunami gadī jumā . Bija jā kā pj kalnā pludmales galā , turoties pie virves. Vadiks aizgā ja, un es iekā pu. Nu es nezinu. Es domā ju, ka tas ir neliela cunami gadī jumā . Es nezinu, vai raustī ties vai samierinā ties ar neizbē gamo.

Kad atgriezos, kur zivs mē ģ inā ja grauzt manus pirkstus, tur jau bija smilš aina iesma. Jū ra aizgā ja. Un lī dz ar to arī mana interese par salu. Labi, ka bija jau 14:00. Pē c pusstundas mū s aizveda. Atceļ ā uz jū ru sastapā m kā du kratongu. Kā da vē lme piepildī sies!

Mū s atgriezā s tajā paš ā kanā lā , no kura kuģ ojā m. Tač u paisums bija zems, un mē s nolaidā mies tā lu no krasta. Man bija jā iet pa smirdī gā s upes atstā to muljaku. Neviens mū s nav paņ ē mis. Man bija jā iet ar netī rā m kā jā m uz Ao Nang. Tomē r ko darī t?

Š ī ir mū su iela:

Mē s atkal vakariņ ojā m pā rtikas centrā . Verka vē lē jā s zivis. Viņ a manī neradī ja uzticī bu. Neapstrā dā ta, viņ a izskatī jā s ļ oti labi – rozā , vē dervē deraina. Š ķ iet, ka sarkanā telapija. Bet viņ i to pagatavoja...Nelobojot to no zvī ņ ā m, viņ i to dā sni iemē rca sā lī un cepa uz grila š ā dā formā ! Ā da bija bezcerī gi sabojā ta. Proti, š ī zivju daļ a man pā rstā v visvairā k tsimes. Verkam patika. Mē s ar Vadiku pasū tī jā m garneles kaut kā dā mē rcē .

Mums vē l bija atlikuš as divas pilnas dienas. Gribē ju atkal peldē t uz Railay, jo pagā juš ajā reizē nesanā ca apmeklē t Tonsai Beach. Puiš i izteica vē lmi braukt mums lī dzi.

Turpinā jums š eit >>>