Тайская рапсодия. Пестнь седьмая. Героическая Taizemes rapsodija. Septītā dziesma. Varonīgs

Sā ciet š eit >>>

Tā tad š odien mē s plā nojā m apmeklē t Railay pussalu un apmeklē t vietē jā s pludmales, no kurā m, kā zinā ms, ir č etras: patiesī bā Railay (rietumu un austrumu), Pranang un Tonsai pludmales. Par to pareizu pareizrakstī bu nevaru galvot, š eit viņ i vē l nav nonā kuš i pie vienprā tī bas. Zvaniet!

Pa ceļ am uz krastmalu nopirkā m naš ķ i - sev un Verkai rī sus ar dā rzeņ iem un olu kulteni (katram 50 bati) un Vadikam rī sus ar vistas kā ju (60 bati). Bija piecpadsmit minū tes lī dz astoņ iem, un kase vē l nebija atvē rta. Pie mums pienā ca kā ds vecā ks vī rietis un jautā ja, kur mē s ejam. Kompā nija sapulcē jā s ā tri, un vē l pirms biļ eš u kases atvē rš anas tikā m iekrautas garajā astē bez atpazī š anas zī mē m. Un viņ i neņ ē ma naudu.

Pē c 10–15 minū tē m mē s izkraujā mies uz Rietumu dzelzceļ a.

Cepurī te, stā vot ū denī , ar vienu roku vilka virvi, mē ģ inot noturē t laivu, bet otra vā ca no mums naudu. Saņ ē mis savu, viņ š nekavē joties devā s burā . Denyuzhki pagā ja garā m kasei.

Mugursoma bija viegla, tā pē c ļ ā vu Vadikam to nē sā t. Man rokā s bija soma ar uzkodā m, un Verkai bija sava soma.

Vadik mū s aizveda kaut kur Khashi — it kā Maps Me rā dī ja ī su ceļ u uz Pranang pludmali. Bet š is "ī sais" ceļ š patiesī bā izrā dī jā s gandrī z neizbraucams. Nobraucieni, kā pumi, kuscheri-dubļ i. Stulbas bļ odas ar ē dienu manā s rokā s, neļ aujot man kā pt. Un tomē r Vera bija jā velk lī dzi. Beigā s es paņ ē mu viņ as somu un gandrī z kliedzu neķ ī trī bas uz paš mā ju Susaņ inu, pieprasot atgriezties un doties pa garo ceļ u. Ceļ š kartē bija pilnī gi neskaidrs - piemē ram, "kaut kur š eit".

Diemž ē l skatu punktu sasniedzā m uz pusē m.

Un tad bija caurlaide ar piekā rtu virvi. Un Vadiks nopietni grasī jā s to pā rvarē t! Kapets! Nu, pieņ emsim, mē s droš i vien uzkā psim tur augš ā , un Verka? Mums bija jā atgriež as. Satikā m vē l divas nenormā las - sievietes ar nenoteiktu tautī bu, domā jams, mā ti un meitu. Es nesapratu no komunikā cijas ar viņ iem, viņ i nā ca no tā s puses vai, tā pat kā mē s, no West Railay.

Nedaudz pastaigā juš ies, mē s atgriezā mies pludmalē . Tikko zaudē ts laiks! Pusotru stundu vai divas. Š ajā laikā ieradā s dofigischa laivas ar baru cilvē ku.

Jau pa civilizē to taku, kas ved cauri viesnī cai, caur East Railay devā mies uz Pranang pludmali. Jā ! Interesants rajons!

Alpī nistu paradī ze!

Un š eit ir atrakcija - ala ar falliem.

Un cilvē ki! Man apnika vazā ties ar somu un uzreiz visu apē dā m. Verka, kā parasti, palika ar savā m mantā m, un mē s devā mies skatī ties, kas ir aiz stū ra. Tur bija labi. Un tur bija laivas ar pā rtiku. Un priekš kam es vilkos ar baseiniem? Man likā s, ka cenas š eit ir trakas, bet izrā dī jā s, ka nē ! Diezgan salī dzinā ms ar Aonang's.

Un š eit ir pā reja, caur kuru mē s gatavojā mies kā pt. No š ejienes viņ š izskatī jā s absolū ti neieņ emams. Vai tieš ā m kā ds tur iet?

Segli starp kalniem — hipotē tisks ceļ š

Pē c peldē š anā s mē s devā mies atpakaļ . Pē c grafika man bija vē l viens varoņ darbs - Princess Lagoon. Es negribē ju, lai Vadiks tur kā pj, bet viņ š atpū tinā ja ragu. Lasī ju, ka tur var nokļ ū t lī dz ausī m, tā pē c ģ ē rbā mies atbilstoš i - vecos Boloņ as š ortos. Gā ju basā m kā jā m - flip flops neizturē ja, un bija ž ē l nogalinā t gaiš i zaļ ā s sandales. Vadiks savus melnos nesaudzē ja un palika apauts.

Pacē lā js bija jautrs, bet diezgan caurbraucams.

Daudzi cilvē ki uzkā pa lī dz skatu punktam. No š ejienes jū s varat redzē t gan Railay, gan austrumus, gan rietumus.

Un tikai daž i cilvē ki iekļ uva lagū nā , izņ emot neprā tī gos mū s. Lai gan nolaiš anā s bija jautra, tas nebija grū tā k kā pacelš anā s uz skatu punktu. Man tas likā s dī vaini. Noslē pums tika atrisinā ts nedaudz tā lā k. Es redzē ju meiteni, kas lū kojā s bezdibenī un kaut ko kliedz saviem pavadoņ iem. Kuteris iedvesa zinā mas bailes. Bet mē s gā jā m. Bet meitene neuzdroš inā jā s.

Siena bija pilnī gi caurspī dī ga, tač u bija salī dzinoš i ē rti nolaisties. Bija pietiekami daudz turē jumu, ko alpī nisti sauca, kā teica Vadiks, “durvju rokturus”. Caurumi klintī , kur var iebā zt kā ju vai satvert roku. Arī virve ar mezgliem nebija lieka. Un viss bū tu labi, bet tas viss bija lipī gā , piemē ram, lī mes, sarkanā mā lā . Vienā vietā man arī nā cā s izspiesties pa š auru caurumu, kas veda uz citu milzī go klinti.

Un lagū na bija sekla dubļ aina peļ ķ e, kuras diametrs bija piecpadsmit metri. Dubļ ainais dibens sū ka manas kā jas. Kā ds tur bija ū dens, svaigs vai jū ras, es pat neteikš u, es nedomā ju to izmē ģ inā t ar mē li. Kopumā neko ī paš i burvī gu neredzē jā m. Nē , protams, lagū na nav bez noslē puma. Bet mē s uzkā pā m nemaz ne skaistuma dē ļ . Un, kā lai saka. . . Mē s kā pā m pē c sevis ("Es pierā dī š u! Es to parā dī š u! " (C) Mē s to izdarī jā m!

Tikai tagad jums joprojā m ir jā atgriež as! Viens puisis ar mugursomu iestrē ga bedrē un ilgi pū tā s, izkā pjot ā rā . Tikā m cauri - mugursoma palika pie Verkas, kura pacietī gi mū s gaidī ja pusotru stundu, sē ž ot uz soliņ a.

Viens pā ris skatī jā s uz mums ar neslē ptu apbrī nu un arī gribē ja iet. Bet laiks gā ja uz beigā m – pulkstens jau bija trī s. Es viņ iem neieteicu.

Mums joprojā m bija tas pats vidocq, bet es biju tik lepns par sevi, ka, nebū dams mazā kais apmulsums par savu izskatu, es atgriezos Railay Beach. Pa ceļ am satikā m briļ ļ u pē rtiķ us, kurus, domā jams, ir ļ oti labi redzē t.

East Railay neizskatī jā s ī paš i reprezentabls — paisums bija traks. Aizbraucē ji tika nogā dā ti laivā s uz traktora piekabinā tiem ratiem.

Tā izskatī jā s manas kā jas:

Mē s uzkā pā m seklā jū rā uz Rietumu Raila, cenš oties nomazgā ties vismaz kā pirmo aptuvenu.

Starp citu, dienu iepriekš es redzē ju č ali ejam pa ielu Aonangā basā m kā jā m. Viņ š bija padarī ts tī rā ks par mū sē jo, un pie mugursomas karā jā s netī ras kedas. Es uzminē ju, ka tas nā ca tieš i no Princess Lagoon. Es nezinu, kā pē c to tā sauc. Nez kā pē c es neizskatī jos pē c princeses. Drī zā k krupis, kuru vajag steidzami noskū pstī t.

Atpakaļ mē s atkal peldē jā mies ar zaķ iem. Garā s astes kapteinis, ieradies Aonangā , atsprā dzē ja vecajam daļ u. Mafija, sasodī ts!

Pa ceļ am uz mā jā m mē s devā mies pusdienot pā rtikas centrā , kas atrodas ap stū ri no Mamas Maš as. Tas bija neliels zemes pleķ ī tis ar plastmasas galdiem un krē sliem, ko ieskauj ducis ar pusi bodī š u-š markovu, kas gatavoja daž ā dus ē dienus par salī dzinoš i zemā m cenā m. Toties zivis visur maksā ja 200 batus. Es paņ ē mu sev zupu ar ķ epā m par 50 batiem, Vadik - tom yam par 150, Verka - pad thai ar garnelē m. Alus š eit bija izlejamais, katrs 100 bati, likā s, ka pat Heineken, bet nebija kam liet, un es braucu pie Mamas Maš as, kamē r gatavojā m ē st.

Pē c pusdienā m un nelielas atpū tas mē s devā mies atpakaļ uz krastmalu. Abi, kā parasti. Š odien bija 11. novembris, pilnmē ness. Pirms brauciena speciā li skatī jos, kad pienā ks. Solī ts 13. novembris. Labi, ka jau esmu tur, es vē lreiz jautā ju Google. Un viņ š izdalī ja tos 11! Dī vaini! Vai varē tu bū t, ka piecu stundu laika starpī ba kaut kā izstiepjas lī dz divā m dienā m? Tomē r mē ness patieš ā m bija pilns. Pilnī gā ka nekur nav.

Kā pē c mani tik ļ oti interesē ja š ī parā dī ba? Man patī k pilnmē ness pats par sevi. Un taizemieš iem, izrā dā s, arī tas patī k. Un viņ i pat svin. Varbū t ne visi pilnmē neš i pē c kā rtas, bet š ogad 11. novembrī viņ iem ir svē tki - Loy Krathong. Bija interesanti redzē t. Un Verka neinteresē .

“Restorā ni izgaismoja krastu ar gaismā m. . . ” (c)

Tie bija patieš ā m svē tki. No piekrastes viesnī cu restorā niem skanē ja dzī vā mū zika. Viņ i aicinā ja ikvienu par kaut kā du summu (manuprā t, 650 vienai personai) pusdienot pie viņ iem. Ā rpus viesnī cas Ao Nang Villa skaistas meitenes vilinā ja garā mgā jē jus, labprā t pozē jot tā diem fotogrā fiem kā es.

Restorā ni mani nevilinā ja, es biju pilns. Gribē ju redzē t kratongu palaiš anas rituā lu. Uz krastmalas kā pnē m sē dē ja ziņ kā rī go pū lis. Un nebija tik daudz krathong palaiš anas iekā rtu. Krathongs bija tā di grozi, kas bija austi no kaut kā dā m lapā m, palmā m vai kaut kā cita, dekorē ti ar ziediem un sveci. Pirms palaiš anas jū rā svecei bija jā bū t aizdegtai.

Pirmā kratona palaiš anas iekā rtu partija nolaida savas laivas ū denī , kas krasta tuvumā ir diezgan mierī gs. Mē s peldē jā mies. Viņ iem izdevā s pā rvarē t pusotru metru. Mazs vilnis - un tynts! Visi kratongi peld otrā di. Pē c kā da laika otrā puse mē ģ inā ja izdarī t to paš u triku. Bet ar tā diem paš iem panā kumiem. Kamē r skatī jā mies, nevienam neizdevā s izslī dē t cauri, lai arī neliels, bet neatvairā ms vilnis. Svē tki neizdevā s!

Pē c tam pā ris mē ģ inā ja iedarbinā t lukturī ti. Tač u arī š eit viss nogā ja greizi – viņ š spī tī gi negribē ja pacelties. Kā du laiku karā joties pusmetru no zemes, lukturī tis lē nā m rā pā s prom no jū ras, un beigu beigā s arī aizdegā s. Policists sā ka histē riski svilpt kā dam pā rim svilpē , un meitenei nekas cits neatlika, kā noslī cinā t lukturī ti jū rā . Ne visi sapņ i piepildā s!

Š ī s drū mā s nots svē tki beidzā s. Vismaz mums. Mē s aizgā jā m gulē t. Koh Hong mū s gaidī ja rī t.

Turpinā jums š eit >>>