Райский остров Ко Липе. Paradīzes sala Koh Lipe.

Taizeme 2017

Ceļ ojums sā kas š eit

Š ī ir pirmā valsts no tā lā s Ā zijas, kurā atgriezā mies otro reizi. Pirmā Taizeme notika jau pirms vairā k nekā č etriem gadiem, un ar to sā kā s mū su neatkarī gie ceļ ojumi. Tad tā bija cietzeme. Tagad mū su mē rķ is ir viena no skaistā kajā m salā m – Koh Lipe. Tā bija Daš a, kas viņ u iepazī stinā ja ar mū su marš rutu. Ceļ vež os tas parā dā s kā Taizemes Maldī vija. Tā kā esam jau apmeklē juš i ī stā s Maldī vu salas, tad tagad paskatī simies, kas mums kopī gs. . .

Mū su prā mis bija ceļ ā jau vairā k nekā stundu, siltā ziemas jaka, kas gulē ja uz mū su mugursomas, deva mums smagumu š ajā s karstajā s zemē s. Parasti š ā dos braucienos ģ ē rbjamies vasaras drē bē s vē l Kijevā , bet š eit bija izņ ē mums. Tā kā pirmā valsts š ajā marš rutā bija 13 stundu Stambula, lī dzi bija jā ņ em siltas drē bes. Par laimi Kijevā no skapjiem tika savā kts pilns siltais komplekts, kuru bija pienā cis laiks izmest. Bet silta jaka bija laba. Tā dē jā di Kualalumpuras lidostas apkopē jas miskastē atradī s sievieš u dž insus, vī rieš u dž insus un pat sievieš u rudens jaku) Un tagad mums ir vasara, tā rit pilnā sparā . Prā mis samazinā ja ā trumu un apstā jā s maksimā lajā attā lumā no sē kļ a. Mū s visus pā rstā dī ja laivā , kura arī baidī jā s aizpeldē t lī dz paš am krastam. Iepazī š anā s ar salu sā kā s ar lē cienu ar mantā m siltā ū denī . Tas bija apmē ram lī dz ceļ galam. Tas viss man atgā dinā ja "Pē dē jā varoņ a" siž etu. Sā kumā domā jā m, ka mums tajā dienā nepaveicā s ar laikapstā kļ iem. Saule bija ā rā , bet biezā dū makā . Tirkī za ū denim ir vajadzī gas zilas debesis, pretē jā gadī jumā ū dens var kļ ū t pilnī gi parasts. Tač u arī š ā dos laikapstā kļ os tas izrā dī jā s liels pluss, bija vienreizē ja iespē ja izbraukt ar kajaku, nesadegot miskastē . Pases mums tika atņ emtas Malaizijas ostā . Tagad jums tie ir jā atgriež un jā uzliek ieejas zī mogs. Viss bija ļ oti aizraujoš i. Es gribē ju pē c iespē jas ā trā k sā kt izpē tī t salu. No vī zu mā jas iznā ca nopietns virsnieks, paskatī jā s uz pirmā s pases fotogrā fiju, tad uzmanī gi nopē tī ja simts atbraukuš os tū ristus. Skaļ i nosauca pirmā laimī gā vī rieš a vā rdu un uzvā rdu. Satraukta malajieš u sieviete piegā ja pie virsnieka. Puisis bargi paspieda viņ ai roku, iedeva pasi un, saglabā jot vē su seju, asi pamā ja pā r plecu. Vē l satrauktā ka meitene devā s pē c ieejas zī moga. Virsnieks turpinā ja militā ri sveicinā t pirmo tū ristu partiju, kuras uzturē š anā s salā bija mazā ka par dienu. Kad beidzā s pirmā pasu kaudze, virsnieks salocī ja divus pirkstus dakš as formā un sā ka staigā t gar atlikuš ajiem tū ristiem un teica: “Divas minū tes! ” vienlaikus attē lojot tā , it kā ar dakš iņ u visiem iedurot krū tī s. Tas bija sava veida veltī jums tiem, kas ieradā s salā . Š ā da tikš anā s pareizi mainī ja noskaņ ojumu. Mū su pases nonā ca otrajā partijā . Pa to laiku no mū su viesnī cas piebrauca taksists un apsē dā s ē nā zem palmas. Pē c zī moga mums vē l bija jā maksā par salas apmeklē jumu, bet neplā nojā m mainī t dolā rus, tā pē c vienojā mies, ka samaksā sim vē lā k. Taizemieš i dzī vo pē c “sawaidi” principa, lai neviens nesaspringtos, viss izdodas un prieks. Puisis nekavē jā s mū s ielaist un pē c vakariņ ā m mē s viņ am samaksā jā m. Salas taksometri ir motorizē ti tuk tuks.

Taksists mū s atveda uz mū su eksotisko viesnī cu. No š ī brī ž a sā kā s mū su š ī ceļ ojuma debesu lapa. Mū su viesnī ca sastā vē ja no atseviš ķ iem bungalo dž ungļ os, kas atradā s virs jū ras. Reģ istratū rā mums iedeva vē sus slapjus dvieļ us un ziedu sulu. Auksts dvielis sejai, tas tieš ā m bija tas, kas bija vajadzī gs.

“Jū su istaba ar skatu uz jū ru bū s gatava vē lā k, pā rģ ē rbieties, atstā jiet visas mantas reģ istratū rā , mē s paš i atvedī sim uz jū su istabu. Ap salu ir taksometri, maskas ar snorkeliem, lai skatī tos zivis ar koraļ ļ iem un caurspī dī gi kajaki, tas viss ir bez maksas. Lejā pa kā pnē m ir piekļ uve vienai no galvenajā m pludmalē m. Š ie vā rdi ir kā medus ausī m. Bezmaksas taksometrs? Maskas? Forš i! Un kā di skati!

Tā tad, steidzami fotoaparā ts rokā un uz priekš u uz pludmali. Mū su pludmali sauca Saulriets. Ū dens š ajā gaismā bija caurspī dī gs smaragds. Uzņ ē mā m virkni fotogrā fiju, bet bija skaidrs, ka tad, kad debesis bū s zilas, viss bū s jā fotografē no jauna. Taksometrs, kur sā kt. Droš i vien no kajaka. Tikko atgriezā s nā kamie tū risti un nesa airus uz reģ istratū ru. Kajaks bija no caurspī dī gas plastmasas. Peldoties tajā , varē ja vē rot zemū dens pasauli. Saulrieta pludmalē , zem un virs ū dens, bija dū š ī gi laukakmeņ i.

Uz blokiem gozē jā s desmitiem daž ā da lieluma krabju. Piepeldot lī dz akmenim, krabji sā ka izklī st. Uz palmu krastu un smaragda ū dens fona tas izskatī jā s ļ oti valdzinoš i. Nebija iespē jams novē rst skatienu. Ī paš i tajā s vietā s, kur nebija pludmales un no ū dens uzreiz sā kā s dž ungļ i. Ik pa laikam piestā jā m neapdzī votā s mikro pludmalē s. Vienam pat bija ala. Es gribē ju peldē t bezgalī gi, bet spē ki tā nedomā ja. Arī atpakaļ ceļ š bija mazliet pret straumi. Citiem tū ristiem paveicā s mazā k un viņ i ieguva ļ oti dī vainu airu formu. Redzot, ka braucam atpakaļ , viņ i piekrita apmainī ties ar mums viesnī cā . Mū su laivai bija ē rti piepū š amie paliktņ i, acī mredzot muguras komfortam. Reizē m pa airiem laivā ieplū da nedaudz ū dens. Pat tad es domā ju: "kaut kas ir par daudz ū dens"....

Bija silta februā ra diena. Mums nezinā mas viesnī cas tū risti privā tā pludmalē laiski sauļ ojā s, lasī ja grā matas un dziedā ja dzē rienus, uz paradī zes jū ras fona. Nā kamajā mirklī burtiski visi tikpat laiski vē roja, kā Daš a ar airiem rokā s peldē ja uz krastu. Pē c Daš as es uzkā pu krastā , izvelkot no ū dens nogrimuš u kajaku. . . Mē s ar “to vienkā rš i gribē jā m” gaisu ar grū tī bā m izlē jā m ū deni no laivas. Viņ i apsē dā s, nopeldē ja trī s metrus un atkal noslī ka. Sejas plaukstas jau bija par maz, lai aizsegtu seju no smieklī gā s situā cijas. No otrā gā jiena veiksmī gi burā jā m.

Sā kotnē ji, kad pamanī ju, ka ū dens lī menis laivā ceļ as, sapratu, ka kā du manevru veicam nepareizi. Kad sapratu, kas tas par manevru, bija par vē lu. Nedomā jot, es izlē cu no laivas, mē ģ inot aptvert gaidā mā s katastrofas lielumu. Daš a sē dē ja priekš ā un neredzē ja visu attē lu no aizmugures, un aiz muguras nebija pat laivas gala. Daš as pē dē jā iespē ja noturē t laivu virs ū dens bija izlē kt. Es kā ī sts kapteinis kliedzu “Steidzami lec! Daš a nekavē joties izpildī ja kapteiņ a pavē li, tač u kuģ i vairs nevarē ja glā bt. Daš a ā tri pieķ ē rā s airiem, no grimstoš ā kuģ a virspusē izcē lā s piepū š ami piesieti spilveni. Tagad ir skaidrs, kā dam nolū kam tie bija. Avarē juš o kreiseri varē ju aizvilkt lī dzi krastā . Kā pē c otrreiz noslī kā m tieš i startā , paliek noslē pums, acī mredzot ļ oti asi izspiedā mies no krasta. Aizbraukuš i uz savu viesnī cu, ar lepnumu nodevā m airus puiš iem, ar kuriem vienojā mies. Š is ceļ ojums bija ī sts eksotisku piedzī vojumu safari. Mums ļ oti, ļ oti patika. Pē c tam devā mies ar taksi apskatī t otro pludmali un Walking Street galveno ielu. Otrajā pludmalē ū dens bija nedaudz tirkī zzils, tač u skaidru debesu trū kuma dē ļ bija skaidrs, ka potenciā ls nav pilnī bā atklā ts. Lai gan godī gi, tas bija ļ oti skaisti. Koh Lipe valda nepiespiesta atmosfē ra. Visiem vajadzē tu uzvesties laiski un nekur nesteigties.

Daš a bija pirmā , kas uztvē ra š o vilni. Pē c Malaizijas tempa gribē jā s steidzami kaut kur tikt. Lai gan patiesī bā , kur š ajā mā jī gajā salā kaut ko steigties. Sā ku skaidrot savu redzē jumu Daš ai, kas jā dara un kur jā iet. Savu interpretā ciju laikā es apsē dos safī ra ū denī un teicu: “Zini, tieš ā m, aizmirsti. ” Tū lī t visu ķ ermeni bez siltā ū dens piesā tinā ja dī kdienī bas viļ ņ i un pilnī gi nepielā dē ts noskaņ ojums.

Patieš ā m, visu, kas mums š ajā salā jā dara, paš reizē jā s divā s dienā s var atkā rtot 1000 reizes, un pat atliks laiks) Esam Taizemē . Esmu pieradis iet ā tri, bet ne uz š ī s salas. Š eit kā jas pat necentā s paā trinā t tempu. Š is tieš ā m ir tā ds zemes stū rī tis, kura iedomī ba neder. Neskatoties uz to, ka Malaizija bija tikai stundas attā lumā no mums, š eit viss bija pavisam savā dā k. Taizeme visā dā ziņ ā ļ oti atš ķ iras no Malaizijas. Lai gan ir kopī gi punkti, piemē ram, Taizeme ir tikpat forš a. Taizemes smaidi ir plaš ā ki un priecī gā ki, malajieš u smaidi ir sirsnī gā ki.

Daš a sē dē ja krastā , es iemē rcu siltā ū denī , mē s runā jā m par kaut ko patī kamu. Tas bija ļ oti viegli un mierī gi. Saule pamazā m sā ka virzī ties pretī apvā rsnim, parā doties cauri zilajam. Vodichka sā ka spē lē ties ar vē l spilgtā kā m krā sā m. Mē s tagad sē dē jā m Sunrise Beach, uz tradicionā lo saulrieta satikš anos bija jā dodas uz Sunset Beach, kas atrodas salas pretē jā pusē .

Lai gan sala ir salī dzinoš i neliela, tač u katrs patstā vī gs mē ģ inā jums tai š ķ ē rsot beidzā s ar episkā m klejojumiem.

Principā var klī st pa paradī zes salu, bet galvenais, lai nesadurtos ar svelmainu sauli. Mums vajadzē ja 40 minū tes, lai nokļ ū tu mū su kotedž ā . Izmetuš i mantas un pā rģ ē rbuš ies vakara drē bē s (tā das paš as kā dienas drē bes, bet sausas), devā mies lejā uz pludmali.

Gandrī z visa sala jau ir sapulcē jusies pludmalē , pat suņ i ir atnā kuš i. Visi gaidī ja, kā nosaukta Sunset Beach. Ap restorā niem bija bezmaksas paklā jiņ i, lai bū tu vieglā k baudī t saulrieta skaistumu.

Kā ds uzstā dī ja profesionā lu sē rijveida š auš anu, kā ds palaida dronu, kas aizlidoja aizdomī gi tā lu un pazuda pā ri salas malai. Sā kumā bija skaisti, bet, kad Taizemes saule devā s pā ri apvā rsnim, kļ uva 3 reizes skaistā ka. Visa sarkanā krā sa, kas apgaismoja krastu, sā ka projicē t uz mā koņ iem. Tas bija tik burvī gs un eksotisks saulriets, ka manā vē rtē jumā iekļ uva labā ko trijniekā - saulriets bē rnī bā pie vecmā miņ as un saulriets no Cukura klaipa Rio.

Varē ja uzņ emt simtiem fotogrā fiju, un tā s visas izrā dī jā s ļ oti skaistas. Kad no mā koņ iem sā ka izgaist sarkanā gaisma, sā ka izgaismoties attā lā ki debesu slā ņ i. 15 - 20 minū tes un viss, kolektī vā s maģ ijas sesija š odien ir beigusies. Vē l viena debesu diena pagā ja uz nakts svē tku skatuves. "Taksometrs! Walking Street lū dzu! ". Vzhik, un mē s atrodamies salas rosī gā kajā vietā , uz galvenā s ielas. Kur sā kt? Vispirms atradī sim labā ku taju restorā nu. Taizemes ē dieni ir lī dzī gi malajieš u ē dieniem, tač u tajā ir arī kas ī paš s. Mums bija neparasts deserts - kokosriekstu saldē jums kokosriekstā . Tas garš o vairā k sā ļ š nekā salds, bet tajā paš ā laikā garš ī gs. Es teiktu, ka sā kumā ir sā ļ š , un tad š ķ iet, ka ir salds. Vispā r viss ir sarež ģ ī ti) Pē c vakariņ ā m pastaiga pa nakts promenā di. Ž ē l, ka tumsā ū dens nespī d ar tirkī zzilu gaismu. Es mī lu salas, jo pat naktī tā s ir skaistas savā veidā . Kad visi restorā ni gar krastmalu iededzina ugunskurus, un tū risti bezmē rķ ī gi klī st, lai satiktos viens ar otru. Mums jau ir č etru gadu taju tradī cija - Taizemē nav nevienas dienas bez masā ž as! Iespē jams, ka salā ir vairā k masā ž as salonu nekā veikalu un viesnī cu kopā . Cenas visur ir fiksē tas, jū s vienkā rš i izvē laties salonu, kas ir tuvā k jū su dvē selei. Pē c paš reizē jā kursa pilna ķ ermeņ a masā ž as stunda maksā aptuveni 12 USD. Cenas daudz neatš ķ iras no Kijevas cenā m, bet tomē r tas ir ī sts taju) Pirmā diena salā bija ideā la.

Chalet mū s sagaidī ja ar gaisa kondicionē tā ju.

Ja pirmā diena bija ideā la, tad otrā s svē tlaime nav aprakstā ma. Biezie aptumš ojoš ie aizkari noturē ja tumsu pat no rī ta. Modinā tā js teica, ka ir pienā cis laiks! “Atveriet aizkarus! Daš a sacī ja, aizturot elpu, gaidot, kā di bū s laikapstā kļ i. Atveru aizkarus, perfekti zilas debesis ar pā ris mā koņ iem, spož a saule, koš i zila no koraļ ļ iem svī traina jū ra! Tiesa, aizkarus nā cā s pē kš ņ i aizvē rt, jo acis tik pē kš ņ i nespē tu pielā goties. Izgā jā m uz balkona – eksotisko putnu dziedā š ana, kukaiņ u skaņ as. Iespaidī gs skats, kā ds ir attē lots uz viesnī cu bukletiem, kur tā das jū ras nemaz nav) Otrajā lī menī mū s jau gaida brokastis un svaiga lič ī sula. Sula bija ne tikai garš ī ga, bet arī auksta. Garš ā tai ir izteikta ziedu-pikanta nokrā sa. Parasti tik skaistā s vietā s agrā k jā ceļ as, jā pabrokasto un ā tri jā skrien debeszilos krastos. Bet ne uz Koh Lipe februā rī . Daudzi cilvē ki š eit ceļ as agri, tā pat kā mē s.

Bet tikai tā pē c, lai paē stu mē renas brokastis un iesū ktos bezrū pī gas dzī ves gaisotnē . Visa mikroshē ma rī ta bē guma laikā . Jū ra ir tik sekla, ka saulrietā nav jē gas peldē ties. Paisums krastus piepildī s lī dz pulksten 11:00. Tā pē c tiem, kas mostas pulksten 8:00, var pilnī gi lē nā m iziet rī ta procedū ras. Š is parasti ir mū su skaistā kais skats no viesnī cas visiem ceļ ojumiem.