Slovēnija tranzītā. Iepazīšanās.
Nesen Poļ ina mums pastā stī ja par Slovā kiju, kas tiek sajaukta ar Slovē niju. Gribu pastā stī t par Slovē niju, kas ir sajaukta ar Slovā kiju : )
Un mē s sā ksim savu iepazī š anos ar Slovē niju, apmeklē jot tā s galvaspilsē tu, apbrī nojamo mazpilsē tu Ļ ubļ anu. Vai tā nav taisnī ba, pilsē tas nosaukums runā pats par sevi. Tā tad mē s redzē sim kaut ko mī lestī bas piepildī tu, maigu un siltu. . . Jā , š ajā pā rsteidzoš ajā pilsē tiņ ā ar ļ oti bagā tu vē sturi gan senatne, gan mū sdienu ē kas un paraž as ir neticami harmoniski apvienotas. Pilsē tas eiropeiskā greznī ba ir cieš i saistī ta ar trauslo un grezno senatnes vē sturi: pilis, š auras ieliņ as, laiku un dvē seļ u romantika – tā ir visa Ļ ubļ ana. Nav brī nums, ka to sauc par "Prā gu miniatū rā ". Ļ ubļ ana lielā mē rā ir parā dā savu paš reizē jo izskatu slavenajam slovē ņ u arhitektam Jož e Pleč nik, kurš arī uzcē la Vī ni un Prā gu. Viņ š ir arī krā š ņ ā arhitektū ras ansambļ a Congress Square autors.
Kongresa laukums nenotika vienkā rš i. Napoleona kari bija beiguš ies, un š ajā gadī jumā bija paredzē ts Svē tā s alianses kongress, kuru bija paredzē ts rī kot Ļ ubļ anā . Mē s paskatī jā mies apkā rt, bet laukumi bija niecī gi, un tagad Jož e Pleč nik saņ ē ma rī kojumu uzcelt lielu laukumu, kurā bū tu viss kongress. Tā pē c Kongresu laukums ir lielā kais laukums Ļ ubļ anā . Uzziņ ai: zem laukuma ir liela autostā vvieta, kur var atstā t savu auto un tā pē c no š ejienes visē rtā k ir sā kt pilsē tas izpē ti.
Tieš i laukuma priekš ā mū su uzmanī bu piesaista slī pais jumts ar baroka dekoru. Š ī ir Sv. Trī svienī bas Ursulī nas baznī ca, kas ir sena katoļ u baznī ca. Tempļ a altā ri cē lis slavenais itā lis Franč esko Robba, arī paš u ē ku cē lis ne mazā k slavenais itā lis Karlo Martinuci. Baznī ca ir skaista un ir viena no slavenā kajā m pilsē tas apskates vietā m.
Kopumā itā ļ i vienmē r ir skaisti. Ziniet, baroks, iespē jams, ir galvenais pilsē tas arhitektū ras stils, vismaz mums tā š ķ ita.
Laukuma labajā pusē atrodas vienas no lielā kajā m universitā tē m Eiropā - Ļ ubļ anas Universitā tes ē ka.
Tā celta neorenesanses stilā kā Hercoga pils, un 1919. gadā š eit tika dibinā ta universitā te. Es gribē tu tā dā vietā mā cī ties. Pateicoties universitā tei, Ļ ubļ anā ir daudz jaunieš u un dzī va atmosfē ra. Izglī tī ba Slovē nijā ir bezmaksas (protams, tiem, kas vē las mā cī ties). Tiesa, nedaudz savā dā ka pieeja eksā menu kā rtoš anai. Ja eksā menu nenokā rto trī s reizes pē c kā rtas, tiek doti seš i mē neš i materiā la apguvei un tikai pē c tam ir tiesī bas kā rtot eksā menu atkā rtoti. Jū s atkal neizturē jā t, gatavojieties vē l seš us mē neš us, un tikai tad, ja neesat apguvis programmu trī s gadus, jū s tiekat izslē gts.
Apskatī sim pilsē tas centru. Pilsē tas sirds ir Centrā lais Preš eren laukums, kas atrodas Ļ ubļ anicas upes krastā . Š is laukums ir skaistā kais Ļ ubļ anā , lai gan tas ir ļ oti mazs.
Tač u pati Ļ ubļ ana ir niecī ga salī dzinā jumā ar citā m mums pazī stamajā m Eiropas galvaspilsē tā m. Laukums nosaukts dzejnieka Franca Preš erena vā rdā . Š eit tika uzcelts arī piemineklis Preš erenam.
Pievē rsiet uzmanī bu tam, kas vainago š o pieminekli. Dzejniekam, protams, bija sava mū za, un tē lnieks kronē ja dzejnieka pieminekli ar š o puskailo mū zu. Visa situā cijas komē dija slē pjas apstā klī , ka tū lī t aiz pieminekļ a atrodas Mayer pils, kurā kā dreiz atradā s bī skapa rezidence. Un, protams, Ļ ubļ anas bī skaps bija š ausmī gi saš utis, bet pilsē tniekiem skulptū ra iepatikā s un, lai kaut nedaudz mazinā tu baznī cas dusmas, viņ i iestā dī ja divus bē rzus, un tā di tie aug lī dz pat mū sdienā m. Pats dzejnieks skatā s uz mā jas logu, kurā dzī voja viņ a mī ļ otā Jū lija. Un pie pieminekļ a satiekas visi mī lē tā ji.
Apkā rt laukumam ir ļ oti jaukas savrupmā jas. Piemē ram, š o š auro mā ju ar sarež ģ ī tu ornamentu un nogrieztu stū ri sauc par Hauptmaņ a mā ju.
Š eit uz laukuma atrodas lielā kā un skaistā kā baznī ca Slovē nijas galvaspilsē tā - Franciscan Baznī ca Pasludinā š anas baznī ca. To 1660. gadā uzcē la Augustī nieš u ordeņ a mū ki.
Tā sauktais Trī skā rš ais tilts savieno Preš erena laukumu ar vecpilsē tu, un paš u vietu sauc par Tromostovie.
Ko tad? Pā rejam uz otru Ļ ubļ anicas upes krastu un ejam pa to, apbrī nojot dabu.
Varat izbraukt ar laivu
Varat braukt ar autobusu
Mē s sasniedzam Rā tsnamu, bet ne, lai uz to paskatī tos. Š ajā vietā mū s interesē tikai ļ oti slavenā Franč esko Roba strū klaka, ko sauc par “Trī s karniola upju strū klaku”.
Starp citu, stilistiski tas atgā dina strū klakas, kas rotā Romas laukumus, un ir stē la, ko ieskauj trī s ū dens dievu statujas. Dievi personificē trī s Slovē nijas upes - Krku, Savu un Ļ ubļ anicu. Strū klakas pamatne veidota kā strū klaka - Ļ ubļ anas vecpilsē tas zī mogs.
Gandrī z visu mū ž u, pē c izcelsmes venē cietis, Franč esko Robba dzī voja Ļ ubļ anā , kuru viņ š ļ oti mī lē ja, un upes un tilti viņ am atgā dinā ja dzimto Venē ciju. Š ī skaistā strū klaka ir tē lnieka pē dē jais darbs. Bet diemž ē l tā ir kopija. Oriģ inā ls atrodas Ļ ubļ anas Nacionā lajā galerijā .
Apkā rt ir daudz kafejnī cu, un vienā no tā m varat apsē sties, jo ir darba diena un ielā s ir maz pilsē tnieku.
Ko mē s darā m. Turklā t mē s redzē jā m visvairā k reklamē to tū ristu ē dinā š anas iestā di - restorā nu Sokol.
Ī paš a izsalkuma nebija, tač u ir kaut kā necienī gi apiet restorā nu ar savu uzmanī bu, tā pē c apsē ž amies un pasū tā m Gibanitsa ī paš o desertu un kafijas krē jumu. Prezentā cija ir pā rsteidzoš a, garš a ir pā rsteidzoš a!
Nedaudz tā lā k atrodas Vodnika laukums, uz kura atrodas vē l viena 18. gadsimta reliģ ijas un arhitektū ras kultū ras ē ka - Sv. Nikolaja katedrā le.
Ļ oti interesanta sā nu ieeja katedrā lē
Š eit, Vodnika laukumā , atrodas pilsē tas tirgus
Š eit tiek pā rdoti tik krā saini trauki
Tirgus sortiments nav nekas ī paš s
Izbaudī juš i desertu un kulturā li bagā tinā juš ies, turpinā m ieplā noto marš rutu. Plā ns ir š ā ds: noteikti uzkā piet Pils kalnā , kur atrodas slavenā Ļ ubļ anas pils.
Ir divi veidi, kā izvē lē ties — vai nu ar kā jā m kalnā , vai ar pacē lā ju. Jautā juma cena? To, tikai 2 eiro, protams, brauksim. Sasniedzam Krekova laukumu
kur mū s ved funikulieris.
Oho! No tā paveras elpu aizraujoš s skats uz pilsē tu un Alpiem.
Ainavas apbrī noš ana
Pils š ķ iet maza, bet savā ziņ ā interesanta (atgā dinā ja mū su pili Aizkarpatijā , Sv. Miklosu)
Mē s ieejam pagalmā .
No pils nolē mā m doties lejā pa mež u pa taku kā jā m. Viss jau bū tu labi, un skati satriecoš i skaisti, bet odi uzbruka no visā m pusē m un apē da visas manas neaizsargā tā s un aizsargā jamā s vietas (tā pē c ieteikums ceļ otā jiem - iemetiet makā mazo pudelī ti repelenta).
Es pat nedomā ju, ka mazajai Ļ ubļ anai ir tik daudz lielisku tikumu.
Pirmkā rt, š ī ir ļ oti zaļ a pilsē ta, un mana obligā tā programmas daļ a ietver lielā kā un gleznainā kā parka - Tivoli Park apmeklē jumu (jau viena lī dzī ba ar itā ļ u Tivoli netā lu Roma neļ aus man paiet garā m). Ejam pastaigā ties pa parku. Ceļ š uz Tivoli ved mū s garā mOperas teā trim, kas nedaudz atgā dina Odesas operu.
Tikai š eit nez kā pē c pie vecā s fasā des tika pielī mē ta melna moderna papildu ē kas kaste, kas ļ oti izkropļ o teā tra fasā di.
Ak! Š eit atrodas Nacionā lā galerija, kur glabā jas oriģ inā lā Roba strū klaka.
Š ķ iet, ka pilsē ta beidzā s un priekš pilsē ta sā kā s ar mā jā m, ko ieskauj apstā dī jumi. Š eit tas ir Tivoli parks — pamatī gs š arms, pamatī gs mež s
Ejiet, es negribu
Kartē pils ir iezī mē ta, labi, paskatī simies.
Mē s atrodam un...nelielu vilš anos. Pils maz lī dzinā s pilij tā s parastajā izpratnē . Tas ir mazs, kaut kā baroka stilā , bet ļ oti pieticī gs.
Un pili nesargā tradicionā lā s lauvas, bet kurš , jū suprā t, ir? Vilki! Pirmo reizi pilī redzu š ā dus sargus.
Noteikti uzkā piet uz pils terases. Tas ir nedaudz pacelts virs zemes, un no tā paveras lielisks skats uz visu Ļ ubļ anu, un ir redzama pat Ļ ubļ anas pils.
Tad devā mies meklē t ezeru ar ū densrozē m, ezera vietā atrodam daž us vē stures pieminekļ us
Es negribē ju pamest parku — es dzirdē ju, kā putni dzied, cikā des kaut kur č ivina, daba dzī voja un iedvesmoja. Bet daba ir daba, un pusdienas ir pē c grafika, drī zā k pat vakariņ as. Atgriezā mies pilsē tā un atradā m nelielu ē stuvi ar krā sainu nosaukumu "Klobasarnya".
Kafejnī ca ir niecī ga, bet slavenā s Kraņ skas desiņ as var nobaudī t tikai š eit. Pasū tā m vienkā rš as pusdienas, viesmī lis puika griež desiņ as
lejot refosko vī nu
un voila - pusdienas ir gatavas!
Viss bija garš ī gi un salī dzinoš i lē ti. Ieteikt. Protams, š is nav restorā ns, bet mums patika, ī paš i cena : )
Ejam un atvadā mies no Ļ ubļ anas, ir jau vakars, un mums nav nakš ņ oš anas Slovē nijā , nakš ņ ojam Trevī zo, lī dz kuram vē l jā nokļ ū st.
Kā suvenī ru ieteicams augļ u degvī ns "Pleterskaya bumbieris" (tā da pudele ar vē deru, kurā ir vesels bumbieris). Gribē ju pirkt, bet cena lielveikalā bija 27 eiro un uzreiz apriebā s š ņ abis. Vispā r Slovē nijā neko neieguvā m un devā mies iekarot Itā liju.
