Slovēnijas eksprestestēšana.
Manā iztē lē jau sen bija nobriedusi ideja uz daž ā m dienā m apmeklē t Slovē nijas Republiku. To kavē ja tikai tieš o lidojumu trū kums no Ukrainas un karantī nas ierobež ojumi pē dē jā pusotra gada laikā . 30.06. 2021 Ryanair paziņ oja akcijas cenas (no 9.99 ЕУ) lidojumiem Kijeva-Vī ne-Kijeva lī dz 31.08. Godī gi sakot, par Slovē niju tobrī d ī paš i nopietni nedomā ju, jo tobrī d š ī valsts vē l bija slē gta ne ES valstu pilsoņ u tū risma braucieniem. 15.07. 2021 Slovē nijas valdī ba paziņ oja par atļ auju Ukrainas pilsoņ iem apmeklē t Slovē niju, tostarp tū risma nolū kos. Izbraucieniem visizdevī gā kie datumi bija no 21. lī dz 24. augustam. Sā ka pē tī t loģ istikas jautā jumus. Saskaņ ā ar "ļ aunprā tī bas" likumiem Ryanair lidoja no Kijevas uz Vī ni katru nedē ļ as dienu, izņ emot sestdienu, un 21.08 bija tieš i sestdiena.
WizzAir arī nederē ja (tikai pirmdien un ceturtdien), UIA atcē la savus lidojumus uz Vī ni pirms labā kiem laikiem (varbū t vienkā rš i neizturē ja konkurenci š ajā marš rutā ), vē l bija Austrian Airlines, bet cena par tā s vienī go ikdienas lidojumu bija necilvē cī gi tik ī sam braucienam (4500+ grivnas), turklā t diezgan vē lā ieraš anā s (16:40) apgrū tinā ja nokļ ū š anu Slovē nijā tajā paš ā dienā , jo vienī gais pieejamais Flixbus reiss uz Ļ ubļ anu izlidoja tikai 21:40. , ierodas krietni pē c pusnakts. Neskatoties uz to, es tik un tā nopirku atgrieš anā s biļ eti Vī ne-Kijeva (23.19E aptuveni 30 dienas pirms izlidoš anas, ar iespē ju atcelt un atmaksā t bonusa kontā turpmā kajiem braucieniem ne vē lā k kā.7 dienas pirms lidojuma). Sā ku rū pī gi aplū kot Kijevas-Pulas vasaras č arterreisus, kas arī lidoja sestdienā s. Protams, Flixbus kursē ja arī no Pulas uz Ļ ubļ anu.
Cena par š o č arteru arī sā kā s necilvē cī gos lī meņ os (4200+ UAH), tač u apmē ram 3 nedē ļ as pirms lidojuma tā pamazā m pazeminā jā s un 4-5 dienas pirms izlidoš anas bija 2700-2900 UAH. Situā cija mainī jā s 02.08. , kad Austrian Airlines pievienoja rī ta reisu, kas atseviš ķ os datumos, tostarp 21.08. , izlido 06:55. Biļ etes uz manu randiņ u tika pilnī bā izpā rdotas 3 dienu laikā . Man izdevā s to iegā dā ties par 2266 UAH. Pirku Lufthansa mā jaslapā , jo tur kā norē ķ inu valū tu varē ja uzstā dī t grivnu, austrieš u bija tikai dolā rs, turklā t pē c tobrī d ne pā rā k izdevī ga kursa. Ar Flixbus Vī ne-Ļ ubļ ana biļ etē m problē mu nebija, jo bonusa kontā vē l bija palikuš i lī dzekļ i par iepriekš ē jo gadu. Atgrieš anā s lidojums no Ļ ubļ anas uz Vī ni bija grū tā ks, jo tas bija naktī un nesavienoja ar manu atgrieš anā s lidojumu. Man nā cā s izpē tī t Austrijas dzelzceļ a vietni (www. oebb. at).
Atradu divus loģ istikas variantus par tā du paš u cenu: ar pā rsē š anos augstajā Austrijas dzelzceļ a stacijā Villach (tikai 7 minū tes) un otrajā lielā kajā Slovē nijas pilsē tā Mariborā (33 minū tes). Es izvē lē jos otro variantu, jo, manuprā t, tas bija mazā k riskants. Turklā t 39 minū tes pē c vilciena Maribora-Vī ne atieš anas tajā paš ā marš rutā no stacijas laukuma izbrauca arī Flixbus. Ja vien es bū tu zinā jis, ka nepā rvarama vara var notikt tur, kur to vismazā k gaidā t...
Tā tad, pirmssvē tku dienā , 20. augustā , strā dā jis pilnu slodzi saskaņ ā ar trolejbusa-metro-aeroexpress shē mu, viņ š Borispiļ as lidostā ieradā s ap pusnakti. Terminā lī D š ajā vē lajā stundā bija ā rkā rtī gi noslogots, jo laikā no 01:00 lī dz 5:00 izlidoja pat 6(! ) daž ā du aviokompā niju č arterreisi uz Turciju, neskaitot vē l vienu regulā ro Turkish Airways reisu.
Iekā pš ana manam lidojumam tika atklā ta neparasti agri — pulksten 4:20 pie reģ istrā cijas galda nekavē joties sā ka pieprasī t negatī vu PCR testu (protams, man tas bija), lai gan mani zvani uz Austrijas konsulā tu mani pā rliecinā ja. ka tranzī tam caur Austriju (ne vairā k kā.24h) testu nevajag, aviokompā nijas CC par to vispā r nebija informā cijas. "Check-innica" ilgi pē tī ja manu testu un pedantiski (uzņ emts 20. augusta rī tā , ceļ ā no mā jā m uz darbu), piereģ istrē ja mani lidojumam, norā dot, ka antigē nu tests š eit nederē s. Lai gan teorē tiski man nav jā iet pie letes, jo reģ istrē jos internetā iepriekš ē jā dienā , 42 stundas pirms izlidoš anas, un pa pastu saņ ē mu iekā pš anas karti milzu QR koda veidā . Interesanti, ja es uzreiz dotos uz kontroli ar rokas bagā ž u, mani laistu cauri? Neviens neprasī ja PCR testu kontrolei...
Kā jau minē ju, lidojumu apkalpoja Austrian Airlines.
Saskaņ ā ar Austrijas valsts prasī bā m ieceļ oš ana valstī bija iespē jama, tostarp ar FFP2 standarta masku klā tbū tni. Norā dī tā standarta masku kaste stā vē ja lidmaš ī nas salona sā kumā (nelielā tehniskajā telpā starp pilotu kabī ni un kabī ni, un ikviens, kurš vē lē jā s, varē ja bez maksas paņ emt neierobež otu skaitu masku.
Es sagatavojos iepriekš , pasū tot FFP2 komplektu ar 4 daļ ā m par UAH 98 veikalā Rosetka. Pa vienam netika pā rdots. Raugoties uz priekš u, teikš u, ka FFP2 klā tbū tni neviens nekontrolē ja. "Parastā s vienreizē jā s medicī niskā s maskas / FFP2 maskas" attiecī ba Vī nes lidostas pasaž ieriem bija aptuveni 50:50. Kā zinā ms, Austrian Airlines korporatī vā s krā sas ir sarkana un pelē ka, kas atspoguļ ojas arī stjuartu formā s: stjuartes bija ģ ē rbuš ā s sarkanā s kleitā s, sarkanos T-kreklos, sarkanā s zeķ ubikses, sarkanā s kurpē s, manikī rā un lentē s. savos matos, protams, bija arī korporatī vajā krā sā.
Nez kā pē c uzreiz atcerē jos ukraiņ u izcelsmes padomju-amerikā ņ u repa dziedā tā ja Bohdana Titomira Dž . dziesma ar tā du paš u nosaukumu.
Vī nē viņ i apsē dā s pat 15 minū tes atpaliekot no paredzē tā laika. Robež kontrolē viņ š uzreiz kopā ar pasi uzrā dī ja autobusa biļ eti un bez jebkā diem jautā jumiem saņ ē ma pasē zī mogu. Tad bija interesantā k. Daž as dienas pē c paziņ ojuma par ukraiņ u ieceļ oš anu Slovē nija no savas profila vietnes izņ ē ma Ukrainas laboratoriju sarakstu, kuru testi tika atzī ti par derī giem ieceļ oš anai valstī . Sarakstā palika tikai ES valstu laboratorijas. Tā pē c man bija nepiecieš ams jauns tests (tostarp antigē ns), kas izgatavots ES, lai iebrauktu. Š ajā situā cijā ideā ls variants bū tu Vī nes lidostā veikts tests. Tā da iespē ja, protams, bija (galu galā cilvē kiem! ).
Izrā dā s, Vī nes lidostā , kas atrodas tieš i aiz viesnī cas NH, ir Veselī bas centrs, kur rezultā tu var iegū t par 25 eiro un 30 minū tē m (maksā jums tikai ar karti, rezultā ts tikai elektroniskā veidā ). Ja kā ds to vē las iegū t drukā tā veidā , NH hotel to jums izdrukā s par simboliskiem 10 eiro centiem. Atlikuš ajā laikā apskatī ju lidostas veikalus BILLA, INTERSPAR (kā pē c tikai vā ciski runā još o valstu lidostā s ir normā li lielveikali ar normā lā m cenā m?? ? ) un BIPA (vā cu ķ ē des "dm" austrieš u analogs), lai gan kā zinā ms, "Bipa" dibinā ja cilvē ki no Odesas).
Tagad ir laiks doties uz autoostu. Ceļ š uz to vispirms ved pa S2 uz Wien Mitte staciju, pē c tam pā rsē dieties uz U3 un izbrauciet Erdberg stacijā . Es pē rku biļ etes automā tā tunelī pirms nokā pš anas uz perona (4.30 E). Uz S2 bija kontrolieri.
Kas bija ļ oti pā rsteidzoš i - tikai vienas pieturas attā lumā no lidostas atrodas milzī gs industriā lais objekts, kas sastā v no daudzā m caurulē m un milzī giem dabasgā zes atradnē m raksturī giem konteineriem, kā arī piebraucamie dzelzceļ a sliež u ceļ i ar lielu skaitu gā zes tankkuģ u. Tā kā es nekad nebiju dzirdē jis par gā zes atradnē m Vī nes priekš pilsē tā s, es š o iekā rtu identificē ju kā sadedzinā š anas iekā rtu, kas pā rvē rš dū mus no sadedzinā tiem atkritumiem gā zē , ko pē c tam var izmantot kā degvielu. Ceļ š no lidostas lī dz autoostai man aizņ ē ma 40 minū tes (20 minū tes ar vilcienu, 5 minū tes ar krustojumu, 5 minū tes gaidu metro, 6 minū tes ar metro, 4 minū tes izkā pjot no pā rvada, kur atrodas Erdbergas stacija, lī dz autoostas tā sauktā s "A , B, C, D, E, F platformas".
Lieta tā da, ka Vī nes centrā lajā autoostā š obrī d notiek rekonstrukcija un pasaž ieri tiek izlaisti/paņ emti tieš i uz ielas zem pā rvada pie stabiem ar atbilstoš ajiem burtiem. Mans autobuss (no Prā gas uz Rijeku) ieradā s 13:20 un izbrauca 13:38 (plā nots izbraukt 13:40). Kopā.11 pasaž ieri katrā.49-vietī gajā kajī tē un 2 vadī tā ji. Autobuss ar horvā tu numurzī mē m, vadī tā ji arī horvā ti. Erdbergas rajons ir industriā la Vī nes priekš pilsē ta, burtiski blakus tai (nā kamā metro stacija) atrodas ļ oti interesantais Gazometrijas rajons, tur 19. gadsimta beigā s. Tika uzbū vē tas milzī gas cilindriskas formas ķ ieģ eļ u gā zes krā tuves. Tagad tiek izmantotas citas dabasgā zes saglabā š anas metodes, un "gā zes skaitī tā ji" ir pā rveidoti par sociā li kultū ras struktū rā m. Mē s pat pabraucā m garā m viņ u rindai, bet nebija laika nofotografē t. Uzreiz pē c Vī nes viņ i iebrauca ā trgaitas autobā nī . Apstā š anā s Austrijā š im lidojumam nebija paredzē tas, bet bija.
Pē c katra pusotras stundas brauciena autovadī tā ji uz 10 minū tē m apstā jā s degvielas uzpildes staciju stā vvietā s. Jau daž us gadus braucu ar Flixbus, tač u nekad iepriekš nebiju piedzī vojis š ā du ceļ oš anas stilu. Kaut kas man atgā dinā ja autobusu tū res pirms 10-15 gadiem. Galvenā mē rķ auditorija š ā dā s stā vvietā s ir baikeri un kemperu tū risti, kas dodas uz Adrijas jū ras piekrasti. Ļ oti patika plakā ts uz galdiņ iem pie stā vvietā m, kas aicina neatstā t pā rpalikumus uz galdiem, bet iemest tos aizveramajā s atkritumu tvertnē s. Tā kā mež acū kas uz benzī ntanku nā k no apkā rtē jiem mež iem...
Jo tuvā k autobuss tuvojā s robež ai, jo vairā k automaģ istrā le gā ja dziļ ā k Alpos, apkā rtē jie kalni kļ uva augstā ki un skati pastorā lā ki, vairā kas reizes braucā m cauri tuneļ iem. Uz robež as ar Slovē niju mū su autobuss nemaz netika apturē ts (tas ir, mans Eiropas antigē nu tests vispā r nebija vajadzī gs).
Iespaidi no pirmajiem Slovē nijas ceļ ojuma kilometriem. Valsts ir ļ oti lauksaimnieciska, ar daudzā m saulespuķ u, ā bolu un vī nogu plantā cijā m (pē c baumā m š ajā apvidū ir arī olī vu birzis).
Atš ķ irī bā no Austrijas, kur Grā cas apgabalā mē s braucā m garā m nelielai TPP, gandrī z nebija rū pniecisku objektu. Reiz mē s tikko braucā m garā m marmora karjeram
Ļ ubļ anā tika iebraukts no ziemeļ iem, caur Bež igradas jaunbū vju rajonu. Gandrī z paš ā sā kumā - Centrā lais stadions un Sporta pils. Uz ielas Dunayska sasniedzam centrā lo autobusu un dzelzceļ a staciju. No centrā lā s stacijas lī dz manai viesnī cai "B&B Ljubljana Park" ir tikai 800 m. Labā k ir staigā t pa Kotnikova utca, tā ir treš ā iela pa kreisi, ja stā vat ar muguru pret staciju un skaitā t no Ģ enerā ļ a pieminekļ a Rū dolfs Meisters. Teritorija ir sena, aptuveni 1920-1930 gadi (spriež ot pē c tam laikam raksturī gajiem bareljefiem). Uzreiz no pirmajā m minū tē m es iepazī stu slovē ņ u valodas garš u:
com/newimg/3/800x600/00/02/69/17/2691775.jpg" style="height: 600px; platums: 800 pikseļ i" />
"enotno" burtiski tiek tulkots kā "patī kams, ē rts".
Ir arī vairā kas modernas ē kas ar veikaliem un bē rnudā rzu pirmajā stā vā . Un š eit ir mana viesnī ca:
14 stā vi, redzami no jebkura vecpilsē tas punkta, nakš ņ oš anas maksa 139 eiro/3 naktis, brokastis papildus 10 E. Ja atbraucat uz daž ā m dienā m un nevē laties tē rē t daudz laika pā rvā kš anā s - tieš i tā . Starp citu, meklē jot viesnī cu, ievē roju, ka Ļ ubļ anā ir ļ oti maz viesnī cu vidē jā cenu kategorijā (40-80 YE vienai personai), daudz hosteļ u un dā rgas viesnī cas 80+ YE pilsē tas biznesa centrā . ). Esmu apmierinā ta ar savu viesnī cu. Pagalmā ir sestdienas vakars, un svē tdienā s Ļ ubļ anā visi veikali ir slē gti, tā pē c, uzzinot reģ istratū rā kā da veikala adresi ar pagarinā to darba laiku, dodos to meklē t, rajonā pretī vē sturiskajam centram. . Viesnī ca atrodas uz ielas ar eksotisko nosaukumu Tabor. Tieš i pa š o ielu.
Starp 2-3 stā vu ē kā m izceļ as š ā da ē ka:
Nez kā pē c lī dz š im "Tabor" manī asociē jā s ar citu cilvē ku kopienu. Un izrā dā s, ka "Tabor" var bū t sporta biedrī ba
10 minū tē s sasniedzu veikalu (atvē rts no pirmdienas lī dz sestdienai 3 7-21), tas ir valstī izplatī tā kā un nez kā pē c dā rgā kā tī kla "Mercator" veikals. Aptuvenais cenu lī menis: vī nogas 1.89E/kg, tomā ti 3.20E/kg, sieri 1.40E/0.2kg, ū dens 0.6E/1.5l, saldē jums 0.75E/0.1kg. Daudzi produkti tiek raž oti Horvā tijā . Tai ir sava maizes ceptuve un ē diena gatavoš ana. Pē c tam jau krē slā pa Iliriyska un Komenskoho ielā m sasniedzu vē sturisko centru. Manuprā t, tas sā kas no Primož a Trubara ielas, kas ved uz vienu no Ļ ubļ anas vizī tkartē m - Pū ķ a tiltu. Š ajā ielā ir daudz kafejnī cu, lē ti restorā ni, tostarp etniskā s virtuves ē dieni, ir lietotu preč u veikals un vinila ierakstu veikals (pē kš ņ i kā ds ieinteresē ).
Trubara iela iet cauri krustojumam uz pilsē tas centrā lo laukumu - Preš erna laukumu, kur atrodas Franciskā ņ u Pasludinā š anas baznī ca un tieš i piemineklis Slovē nijas nacionā lajam dzejniekam, valsts himnas autoram Francim Preš ernam. No laukuma daž ā dos virzienos ved vairā kas gā jē ju ielas, un no viena laukuma stū ra paveras skats uz Ļ ubļ aņ icas upes krastmalu, proti, uz vietu, pā r kuru tika uzcelti trī s seni akmens tilti. Uz tā siltā sestdienas vakara laukuma un tiltiem notika kaut kā di pilsē tas svē tki, bija daudz ielu muzikantu, amatieru dī dž eju, pa upi peldē ja mazi "peldoš ie bā ri", patiesī bā lielas motorlaivas, uz kurā m uzbū vē ta konstrukcija ar bā ra lete un neliela vieta pasaž ieriem un nojume:
Uz viena no tiltiem tika uzstā dī ts batuts un notika grupas batutu š ovs (sacensī bas? ):
No krastmalas paveras labs skats uz Ļ ubļ anas pili, uz kuru mē ģ inā š u nokļ ū t parī t:
Abā s krastmalas pusē s ir daudz kafejnī cu, galdiņ i tikai uz ielas. Atgriež oties pa Ļ ubļ anas otru pusi, garā m slavenajai kolonā dei, kurā atrodas arī restorā ni:
Starp Trimostovu un Pū ķ a tiltu atrodas moderns "stikla" tilts (tilts ar caurspī dī gu grī du), uz kura margā m iemī lē juš ies pā ri karā jas slē dzenes kā mī lestī bas neaizskaramī bas zī mi. Atslē gas, protams, tiek iemestas no tilta ū denī J. Paš a tilta sā kumā un beigā s ir abstraktas skulptū ras tipiskā Ļ ubļ anas stila "gaismas nolaiš anā s" stilā (autors nav zinā ms), š ā dā stilā . manis pieminē tais piemineklis R. Meisteram un skulptū ras parkā izveidots "Tivoli".
Nā kamā s dienas rī tā pē c brokastī m (zviedru galds ir ļ oti daudzveidī gs - sagriezts siers, desiņ as, š ķ iņ ķ i, desiņ as, omletes, vā rī tas olas, pastē tes, gurķ i, tomā ti, paprika, biezpiens, maize, divi saldo rullī š u veidi, divu veidu sulas, ievā rī jumi, medus, apelsī ni, ā boli), dodos uz dzelzceļ a staciju. Š odien plā noju apskatī t 2 slavenā kos Slovē nijas apskates objektus - Postojnas alu un Predjam pili. Izlasot tieš saistes atsauksmes par garajā m rindā m, ī paš i nedē ļ as nogalē s, nolē mu iegā dā ties biļ etes internetā . Izvē lieties laiku 11:00. Samaksā ju (34.90E kombinē tā biļ ete), bet kad biļ ete atnā ca pa pastu, bija rakstī ts, ka jā bū t pie alas ieejas ne vē lā k kā.30 min. Pamatojoties uz to, es izveidoju loģ istiku. Tā tad, vilciens ir pulksten 08:15 un pienā k 09:20 Postojnā . Saskaņ ā ar atsauksmē m no stacijas lī dz Peč erai ir ne vairā k kā.1, 5 km. Es tur ieradī š os pē c stundas. Ar biļ etē m ir interesants stā sts. Mē ģ inot iegā dā ties internetā , biļ etes cena ir no 5.80 lī dz 7.
Ir 30 (atkarī bā no tā , vai tas ir iekš zemes vai starptautisks vilciens). Bet kad iepriekš ē jā dienā pē c izkā pš anas no autobusa devos uz biļ eš u kasi stacijā un jautā ju, vai ir biļ etes uz izvē lē to vilcienu - kasiere man teica, ka cena ir 1.40 E! Brī nums! . Biļ ete arī izskatī jā s dī vaini - plastikā ta karte un kvī ts. Tā pat arī atgrieš anā s reisam - autobusu kompā nijas mā jaslapā biļ ete tieš i no Peč eras uz Ļ ubļ anu tika piedā vā ta par cenu 6 Е, bet iekā pjot kopā ar š oferi maksā ja 1.30 Е. Vienī gais slikti ir tas, ka š is autobuss kursē tikai 2 reizes dienā . Tā tad, es esmu dzelzceļ a stacijā . Trases ir pā rsteidzoš i daudz (ne mazā k kā.12), attā lā kā s var sasniegt vai nu braucot pa speciā lā m sliedē m, vai pa pazemes eju, bet tā atrodas perona pretē jā galā .
Vilcieni Slovē nijā ir sadalī ti iekš zemes:
un starptautiskā:
Opicina jau ir Itā lija.
Es dodos iekš zemes marš rutā.
Vilciena sastā vs ī ss, 2-3 vagoni, konstrukcija vienlaidu, sē dekļ i mī ksti, ir konduktora kontrolieri. Pie katrā m durvī m ir pudele ar dezinfekcijas lī dzekli. Kontrolei kontrolierei nepiecieš ama plastikā ta karte, č eks viņ u neinteresē . Nepiecieš amā informā cija ir izlasī ta, bet tā kā kartē ir tikai 1 brauciens, vai ir jē ga to izmantot tā lā k? Vai pasaž ieris-tū rists atceras? Neekonomiski un nepraktiski no ekoloģ ijas viedokļ a. Uzreiz pē c Ļ ubļ anas vilciens dodas dziļ ā k kalnos, skati galvenokā rt ir mazi ciematiņ i nogā zē s, kalnos grū ti izjaukt dā rzu un sakņ u dā rzu. Daudz seno akmens tiltu:
Kamē r ir laiks, es domā ju par Slovē niju. Ne velti tas ir iekļ auts Balkā nu valstī s. Etniski, manuprā t, slovā ki ir tuvā ki č ehiem un slovā kiem nekā horvā tiem un serbiem.
Slovē ņ u valodā ir vairā k vā rdu no č ehu un slovā ku nekā horvā tu, lai gan man tas ir grū tā k saprotams nekā iepriekš minē tie 2. Un gan laikabiedru, gan vē sturisko personu uzvā rdu vidū Centrā leiropas uzvā rdi ir populā rā ki nekā Balkā nu uzvā rdi. Piemē ram, Jozefs Pleč niks (slavens slovē ņ u arhitekts, pē c viņ a projektiem tika uzceltas daudzas ē kas Vī nē un Prā gā ), Valentī ns Vodniks (baznī cas un izglī tī bas darbinieks), Hermanis Potoč niks (izgudrotā js), Antons Slomš eks (baznī cas figū ra). Un Francs Preš erns un Rū dolfs Meisters parasti ir austrieš u/vā cu izcelsmes. Teoriju par slovē ņ u tuvumu slovā kiem un č ehiem apstiprina tas, ka Ļ ubļ anā ir vismaz divas ielas, kas nosauktas slavenu Č ehijas Republikas vē sturisko personu vā rdā : Jana Masarika un Jana Amosa Komeniusa. Nemanā mi aiz domā m pagā ja stunda un 15 minū tes, un te nu es esmu Postojnas dzelzceļ a stacijā (izbraukš ana aizkavē jā s par 10 minū tē m).
Stacija atrodas nogā zē , un uz pilsē tu var nokā pt pa diezgan stā vā m kā pnē m. Travņ a ielā.1 (kura nemitī gi lī kumota) mē ģ inu nokļ ū t lī dz centram, orientē jos no interneta izdrukā tā kartē . Ir svē tdienas rī ts, ielas ir pilnī gi pamestas. Beidzot sasniedzu lielu krustojumu blakus autoostai un lielam iepirkš anā s centram. Tā lā k straujš pagrieziens un jau ieraugu viesnī cas "Triglav" norā di, no tā s jau ir norā des alas virzienā . Ceļ š ē rts, ietves abā s pusē s, soliņ i atpū tai. Mā ja pā rsvarā ir veca. Atcerē jos š o ar vecā m koka ž alū zijā m, pie mums tā das neesmu redzē jis:
Un š eit ir ala. Nobraukumu neskaitī ju, viss ceļ š aizņ ē ma 40 minū tes.
Pulksten 10:24 es eju pie kontrolieres pie ieejas, viņ a redz manā biļ etē norā dī to laiku un lū dz ierasties pē c 20-30 minū tē m.
Tā tad informā cija par nepiecieš amī bu ierasties 30 minū tes pirms seansa ir kā kaut kā ds joks. Ir tikai laiks paskatī ties apkā rt. Ieeja alā atrodas kalnā , zem kalnu masī va, netā lu no vairā kiem suvenī ru veikaliem un kafejnī cā m, tai skaitā paš apkalpoš anā s. Nedaudz tā lā k - divas č etrzvaigž ņ u viesnī cas "Jama" ē kas. Vislabā kā suvenī ru izvē le ir veikalā , kas atrodas vistuvā k ieejai. Tur arī pē rku kalendā ru ar Slovē nijas skatiem nā kamajam gadam (6.95 EUR), citus kalendā rus nekur neesmu redzē jusi. No kalna apakš as iztek Pivkas upe, kas faktiski iecirta ciemos alas. Uz tā s tika uzceltas nelielas ū densdzirnavas un dambis:
Pā ri upei ir trī s lielas stā vvietas tū ristiem — atseviš ķ as automaš ī nā m, tū ristu autobusiem un treileriem (kemperiem, kemperiem):
Tū risma autobusi ar č ehu, ungā ru, itā ļ u, vā cu numurzī mē m. Kemperi pā rsvarā ir vā cieš i.
Tagad ir pienā cis mans laiks. Es ieeju alā ar biļ eti. Pie ieejas tiek izsniegts bezmaksas audio gids. Pieejams slovē ņ u, itā ļ u, angļ u, vā cu, franč u un ķ ī nieš u valodā s. Ukraiņ u nav : -(. Ceru, uz laiku. Brauciena plā ns: vispirms vilciens aizved tū ristus uz vietā m, kur var staigā t kā jā m, tad tū risti patvaļ ī gā tempā pā rvietojas no vienas atrakcijas uz otru pie katra no apskates objektiem, kas atzī mē ti ar numuriem , viņ us gaida "vietē jais gids", kurš stā sta par š o alas daļ u un tū risti dodas tā lā k. Kamē r apmet pilnu apli un atkal dodas ā rā uz vilcienu. Kurš aizvedī s lī dz alas izejai. Temperatū ra alā +10 C, uz ielas +30 C, tā pē c ideā ls apģ ē rbs ir rudens jaka, ko var paslē pt mugursomā. Alu no kaļ ķ akmens slā ņ a izgrebuš i Pivkas upes ū deņ i pā ri tū kstoš iem gadu, un norā dī tie skaitļ i radā s tū kstoš iem gadu, pateicoties noteiktam mikroklimatam paš ā alā .
Vilcieni izskatā s š ā di:
Neatkarī gā ekskursija pa alu ar audio gida palī dzī bu aizņ ē ma apmē ram 2 stundas. Uzņ ē ma vairā k nekā.100 fotoattē lu (daž i ar zibspuldzi, daž i nē , lai gan bija zī mes, kas aizliedz fotografē t ar zibspuldzi, bet lielā kā daļ a tū ristu joprojā m to izmantoja).
Š eit es parā dī š u tikai nozī mī gā ko (manuprā t)
Golgā ta (Alas augstā kais punkts virs jū ras lī meņ a. Nav noslē pums, ka visā Alā ir augstuma starpī ba, tū ristu taka ved augš ā , tad lejā ). Uz tā atrodas lielā kie stalaktī ti: 
2. Baltā zā le (nereā li baltas krā sas stalaktī ti akmeņ u piemaisī jumu dē ļ ):
3. Rozā zā le (lī dzī gi, piemaisī jumu dē ļ ):
4. Aizkars:
5. Kolonna un dimants:
6. OrgAn:
Krievu tilts (bū vē ja Pirmajā pasaules karā sagū stī tie Krievijas armijas karavī ri):
Gandrī z ekspozī cijas beigā s ir monitors, kurā tiek pā rraidī ta vienī gā dzī vā radī ba, kas spē j dzī vot š ā dos dabas apstā kļ os - proteas, kas izskatā s kā mazas baltas ķ irzakas. To fotografē š ana ir stingri aizliegta. Ir suvenī ru veikals, kur jo ī paš i varat iegā dā ties pastkarti un pastmarku (jo ī paš i pastmarka tika izgudrota Slovē nijā ) un iemest to pastkastī tē .
Ekskursija atstā ja neaizmirstamus iespaidus.
Ir pusdienlaiks, tā pē c es nolē mu izmē ģ inā t 3 visvairā k reklamē tos slovā ku virtuves ē dienus: "Krania desa" un "kremna rezina" tuvē jā s sabiedriskā s ē dinā š anas iestā dē s. Diemž ē l visas iepriekš minē tā s iestā des vairā k atgā dinā ja ā trā s ē dinā š anas pakalpojumus un ē dienkartē bija tikai otrais ē diens.
"Silī cija gumija":
ir kū ka, uzglabā ta ledusskapī , tai ir ā bolu garš a. Cena, ņ emot vē rā vietas tū ristisko raksturu, ir 4.50 E. Ļ ubļ anā laikam lē tā k, bet speciā li nemeklē ju.
Tā lā k ar bezmaksas marš ruta autobusu
Es doš os uz Predjamas pili. Autobuss pietur netā lu no viesnī cas Jama,
pietura ir atzī mē ta ar atbilstoš u kolonnu un soliņ iem zem nojumes. Iekā pjot viņ i pā rbauda, vai ir pieejama biļ ete uz pili. Attā lums ir 9 km, autobuss to veic 15-20 minū tē s. Pilnī gi neiespē jami staigā t, ne tik daudz attā luma, bet gan ietvju un gā jē ju zonu trū kuma dē ļ . Uzreiz aiz ceļ a sā kas vai nu akmeņ i/klintis vai privā tmā ju pagalmi.
Predyamskyi Grad ir arī sava veida tū risma pilsē ta, tur ir autobusu stā vvieta un automaš ī nu stā vvieta (starp pē dē jā m es redzē ju vienu ar Ukrainas numura zī mē m (AR — Transcarpathia).
Š eit nav viesnī cu un suvenī ru veikalu, tikai kafejnī cas un restorā ni.
"Atver, Pū ce, Lā cis ir atnā cis. " Pat divi
Netā lu no pils zā liena daļ u ieņ ē ma restauratori vē sturiskos tē rpos, kas kaut ko kaldina un kniedē . Tač u viņ i tomē r izš ā va katapultu:
Nav skaidrs, no kurienes fotografē t. Varbū t tikai paredzē ts maksas fotoattē liem. Un pati pils izskatā s š ā di:
Tā ī patnī ba ir tā da, ka tā ir uzcelta klintī , un daļ a no tā s sienā m patiesī bā ir klints.
Pie ieejas ir pieejams arī audiogids. Arī pilī ir forš i. Kā pnes ir izkaltas klintī , autentiskas viduslaikos, ļ oti augstas:
Es nestā stī š u stā stu par pils ieņ emš anu, tikai pieminē š u, ka tā nebija bez nodevī bas un katapultas.
Vairā ki viduslaiku interjeri:
Viduslaiku ieroč u zā le:
Skats no pils torņ a:
Viduslaiku paceļ amais tilts pā r grā vi:
Pils ir pietiekami ar pusotru stundu.
Pē c tam atkal ar autobusu uz alu. Lī dz autobusam uz Ļ ubļ anu man vē l bija palikusi pusotra stunda, ko pavadī ju, vienkā rš i baudot svaigo kalnu gaisu un ainavu.
Arī autobuss no Postojna Pechera uz Ļ ubļ anu ilgst aptuveni 1 stundu. Tas iet cauri kalniem, pa, vietā m ļ oti serpentī nam lī dzī gu trasi. Daž reiz viņ š apmeklē ciematus un mazpilsē tas.
Ļ ubļ anā ir ap pulksten 20.00. Atš ķ irī bā no sestdienas centrs ir pilnī gi tukš s un kluss. Tikai pie Universitā tes uz lielā s skatuves notiek kaut kā da teā tra festivā la mē ģ inā jums. Nogarš oju vietē jo smago saldē jumu (cenas no 1.40 Е lī dz 2.50 Е), izvē lē jos manuprā t netriviā lā ko (nevis mango, vī ģ es vai rozes, bet plū mju ar konjaku.
Kā izrā dī jā s, nekas ī paš s).
Nā kamā s dienas plā ni: pilsē tas centra izpē te un Ļ ubļ anas iepirkš anā s testē š ana divos iepirkš anā s centros, kas atrodas tā lu no centra: "BTC" un "CITY-center". Uz abiem no centrā lā s dzelzceļ a stacijas var nokļ ū t ar attiecī gi 27. un 12. autobusu. Autobusu braukš anas maksas apmaksas sistē ma Ļ ubļ anā tū ristiem ir ļ oti neē rta: š oferis biļ etes nepā rdod, biļ etes ir ierakstī tas kartē , ko par 2E var iegā dā ties avī ž u kioskos un degvielas uzpildes stacijā s. Iekā pjot autobusā , karte jā validē pie vadī tā ja blakus esoš ajā validatorā . Kur atgriezt izlietoto karti pirms izbraukš anas no Ļ ubļ anas, nav zinā ms. Vismaz autoostā un dzelzceļ a stacijā karti L atdot nav iespē jams. Ceļ š uz tiem ved cauri jauniem dzī vojamiem rajoniem:
Daž ā m mā jā m pirmajā stā vā ir noliktavas (pagrabi):
Tā pē c vispirms es apmeklē ju BTC.
Neē rti novietots. Tas aizņ em lielu teritoriju, uz kuras ir uzbū vē ti ducis angā ru, kas nedaudz atgā dina lielu preč u tirgu. Kuru paš ā s beigā s ir vairā k vai mazā k interesanti veikali: C&A, LiDL, EuroSpin utt. "CITY-centrā " gluž i pretē ji, visi veikali (izņ emot "Hofer") atrodas vienā ē kā : Primark, H&M, Deichmann, CCC utt. Ap pusdienlaiku pē c iepirkš anā s atgriezos viesnī cā . Ir pusdienas laiks. Pusdienā s tomē r nolē mu pamē ģ inā t "Krania desu". Visticamā kā vieta, kur to izdarī t, ir centrā ltirgus V. Vodņ ika laukumā . Tač u rī ta lietus dē ļ tirgus ap 15:00 vairs nestrā dā ja (vai varbū t todien vispā r netika vaļ ā? ).
Tā pē c es nolē mu izmē ģ inā t š o ī paš o ē dienu vienā no Kolonā des kafejnī cā m lī dzņ emš anai. Tas maksā ja 6.80 E + 1.30 E vī nu:
Nā kamais plā ns ir braukt ar funikulieri uz Ļ ubļ anskas Gradas pili. Funikuliera stacija atrodas turpat, laukumā B.
Vodnika (starp citu, š ī s vē sturiskā s personas uzvā rds no slovē ņ u valodas tulkots kā "ceļ vedis, tas, kas ved". Nezinu, varbū t tas ir pseidonī ms). Bet pa ceļ am uz funikulieri ieraudzī ju š ā das ierī ces:
Kā izrā dī jā s, tie ir piena, medikamentu un (uzmanī bu! ) vistu olu tirdzniecī bas automā ti paplā tē s!
Kā tas darbojas (piemē rā ar piena tirdzniecī bas automā tu): vispirms automā tā iegā dā jaties tvertni pienam (0.3E plastmasa, 1.0E stikls), tad izvē laties, cik daudz piena nepiecieš ams (0.1L - 0.1). E), ievietojiet monē tas un nospiediet pogu "apstiprinā t". Iekā rta pieņ em tikai monē tas un neizsniedz izmaiņ as. Ļ ubļ anas leļ ļ u teā tris atrodas arī laukumā iepretim funikulierim:
Funikulā rs:
Ceļ ojuma izmaksas: OW 2.20 Е, RT 4 Е.
Kā jū s acī mredzot uzminē jā t, pils atrodas kalnā , un kalnā zem pils atrodas automaš ī nu tunelis, kas ved no otras klints puses uz citu pilsē tas daļ u. Ielu, kas ved no Pū ķ a tilta uz tuneli, sauc Kopitarž eva.
Interesanti, ka Slovē nijas slavenā kais hokejists (Stenlija kausa ieguvē js) ir Andž ejs Kopitars. Iespē jams, ka tā nosaukta viņ a vā rdā . Vietē jie iedzī votā ji to nevarē ja apstiprinā t.
Brauciens ar funikulieri (un patiesī bā tas ir lifts ar caurspī dī gā m sienā m aizņ em lī dz 5 minū tē m un te es esmu uz pils mū riem. Skati uz pilsē tu (galvenokā rt uz mū sdienu daļ u) ir ļ oti skaisti :
Gradā ir vairā ki muzeji. Ir daļ ē ji moderni paplaš inā jumi:
Senie artefakti:
Ir arī vī nu ekspozī cija:
Ieeja ir bez maksas, tā s mē rķ is nav zinā ms.
Atpakaļ devos kā jā m, godī gi sakot, neiesaku, ceļ š neaprī kots, bez ž oga. Tad es eju pa ielu. Kirils un Metodijs (paralē li krastmalai).
Izrā dā s, ka ukraiņ u un slovē ņ u valodā s ir arī kopī gi vā rdi:
Š ajā ielā ir daudz suvenī ru veikalu, lielā kā izvē le ir pirmajā labajā pusē (ja dodaties uz Sv. Nikolaja katedrā li).
Š eit var nobaudī t "Krā nijas desu" par viszemā kajā m cenā m (no EUR 5.90).
Sv. Nikolaja katedrā le:
Pamazā m sasniedzu Rā tslaukumu:
Tad caur Trimostovju es dodos uz Preš ernas laukumu. Uz tā uzstā dī ts piemineklis dzejniekam.
Turpmā k mans ceļ š ved garā m Pasludinā š anas baznī cai un Hauptmaņ a namam
Wolfova ielā (Vilks?
), pa kuru sasniedzu Kongresu laukumu. Š eit monumentā li paceļ as Ļ ubļ anas Universitā tes galvenā ē ka, ko no visā m pusē m ieskauj slavenu slovē ņ u zinā tnes un tehnikas figū ru krū š utē li, kas kaut kā dā veidā saistī ti ar to.
Filharmonijas ē ka atrodas ļ oti tuvu:
Pē c tam es turpinu savu pastaigu pa ielu. Gosposka un tai paralē lā Vehova, es apbrī noju Mā kslas akadē mijas ē kas fasā des neparasto skaistumu:
Tad es pagriež os taisnā leņ ķ ī uz Grigorcič eva ulica, mans nā kamais galamē rķ is ir Valdī bas kvartā ls. Pa ceļ am - š ķ ē rsoju krustojumu ar plaš u un ļ oti noslogotu ielu Slovenska cesta (manuprā t "cesta" no slovē ņ u un slovā ku valodas tulkots kā "bulvā ris". Krustojumā - ieraugu tā du dī vainu daudzdzī vokļ u mā ju:
Ļ oti dī vains stils, Kijevā ir lī dzī gi, celti 1980. gados.
Drī z sā kas Valdī bas kvartā ls, kas ir interesants, tam pretī - protams, skola.
Es atkal pagriež os taisnā leņ ķ ī un iznā ku uz Presernova cesta (Presernova cesta). Teritorija ir ļ oti unikā la - vienu ielas pusi aizņ em monumentā las ē kas, otru mazas 2-3 stā vu mū ra kotedž as (bet abas nepā rprotami ir 19. gs. ). Visu kvartā lu aizņ em Slovē nijas prezidenta rezidence:
Pē c diviem kvartā liem otrā pusē kreisajā pusē ir ē ka, kuras pagalmā ir uzstā dī ti milzī gi Slovē nijas, ES un NATO karogi. Kā jau droš i vien uzminē jā t, š ī ir Ā rlietu ministrijas ē ka:
Labajā pusē — Republikas laukums ar divā m “briesmoņ u mā jā m”:
(kreisajā pusē ir Slovē nijas Centrā lā tehniskā bibliotē ka, labajā pusē ir viena no komercbankā m).
Vē l tā lā k — Slovē nijas Nacionā lais muzejs (faktiski — vē stures muzejs):
Tad nedaudz dziļ ā k - Nacionā lā opera, kurai izaicinoš i piestiprinā ta melna biroja kaste (man izdevā s izvē lē ties leņ ķ i, no kura minimā li redzama modernā piebū ve):
Un vē l tā lā k, Č ankarž evas gā jē ju ielas otrā pusē , atrodas Nacionā lā galerija:
Es vē rš os pie Č ankarž evas. Kreisajā pusē - Modernā s mā kslas muzejs:
Ē kas forma ir nestandarta un, iespē jams, vislabā k atbilst muzeja saturam.
Es vē lē jos teikt vē l daž us vā rdus par moderno mā kslu Liuyulian valodā . Varbū t pat supermoderns. Savas divu dienu uzturē š anā s laikā es Ļ ubļ anā grafiti nemaz nemanī ju. Tā pē c es redzē ju atseviš ķ us uzrakstus uz sienā m, bet nekā dus nopietnus darbus. Izrā dī jā s, ka pilsē tas vadī ba pamestā industriā lajā zonā Meteļ kova ielā visiem "grafiti" (grafomā ņ iem? ) izveidoja mā kslas objektu un pā rvē rta to par tā da paš a nosaukuma brī vdabas muzeju (Art-center Metelkova):
Č ankarž eva iela aiz operas un Nacionā lā s galerijas ved uz perpendikulā ro Bē thovena ielu. Pē dē jā s ē kas gar Č ankarž eva ielu ir luksusa daudzzvaigž ņ u viesnī cas, kas celtas 20. gadsimta sā kumā vai, vē l precī zā k, pirms Pirmā s pasaules. Karš (manuprā t, modernā stilā ).
Bē thovena stū rī , iespē jams, ir vienī gā valsts pā rvaldes iestā de Ļ ubļ anā , kas strā dā visu diennakti (neskaitot medicī nas, militā rā s un policijas iestā des):
Š ī ir Ļ ubļ anas galvenā pasta nodaļ a.
Pretī — Slovē nijas Nacionā lā banka:
Tā vienmē rī gi pā riet (vai tas ir turpinā jums) vienai no pilsē tas vizī tkartē m:
Š is ir debesskrā pis (slovē ņ u valodā Nebotycnik).
Tikai 13 stā vi, bet savam laikam (celta 1909. gadā ) tā bija otrā augstā kā dzī vojamā ē ka Eiropā . Tagad divos augš ē jos stā vos atrodas luksusa veikali, luksusa restorā ni un luksusa dzī vokļ i.
Pretē jā pusē - it kā pretstatā senajai klasiskajai Nacionā lajai bankai, paceļ as neregulā ras formas ē ka (bet ne mazā k iespaidī ga ir Ungā rijas OTP bankas ē ka):
Tad es dodos uz paralē lo Diamantova ielu. Nosaukums attaisno nosaukumu no paš as pirmā s mā jas:
Kam ir š ie bareljefi – es nezinu, bet tie ir ļ oti iespaidī gi.
Un ko jū s domā jat par š ā du "dimantu":
Pē dē jais dimants š odien ir Slovē nijas Augstā kā s tiesas ē ka (iela joprojā m ir tā pati):
Tas ir viss, š odienai pietiek ar arhitektū ras pē rlē m. Ir jau vakars, laiks doties atpakaļ uz viesnī cu. Rī t agrā izbraukš ana.
Vē l daž i vā rdi par iepirkš anos Slovē nijā . Pirms 5-6 gadiem vienā no braucieniem uz kaimiņ valsti Ungā riju veikalā nopirku melleņ u sulu (š eit tā du neraž o). Melleņ u ungā ru valodā raksta "Afonya". Sula bija litra stikla pudelē . Š odien veikalā "LiDL" pamanī ju sulu, arī litra stikla burkā ar uzrakstu "Aronia". Vakarā atverot, sapratu, ka garš a nav melleņ u, bet ļ oti skā bena un pī rā ga. Internets ierosinā ja, ka "Aronia" no slovē ņ u valodas ir melnaugļ u pī lā dzis (pie mums arī tā dus neraž o).
Tas izrā dā s ļ oti noderī gs, tač u, lietojot lielos daudzumos, tas var izraisī t strauju asinsspiediena pazeminā š anos. Pirms pirkš anas uzmanī gi izlasiet etiķ etes
Stā sts par Slovē nijas gardumiem nebū tu pilnī gs bez Slovē nijas medus. Slovē nija sevi pozicionē kā profesionā lā s biš kopī bas dzimteni. Galu galā tiek uzskatī ts, ka pirmo rokasgrā matu biš kopjiem, kas sasniegusi mū su laiku, sarakstī jis slovē nis Antons Janš a (tā lajā.18. gadsimtā.
) Un privā tā s dravas atrodas uz daudzu augstceltņ u jumtiem. Lī dz ar to medus izvē le tirdzniecī bas tī klos ir ļ oti plaš a. Papildus tradicionā lajiem garš augiem un akā cijai slovē ņ i medus ieguvei izmanto arī savas ekosistē mas iezī mes. Ņ emot vē rā , ka ievē rojamu procentuā lo daļ u valsts teritorijas klā j mež i, slovē ņ iem izdevā s iegū t mež a medu:
Pē dē jā ceļ ojuma diena. Brokastis viesnī cā no -6:30 darba dienā s un no 7:00 brī vdienā s. Tas man ir tieš i piemē rots, jo mans vilciens uz Mariboru ir pulksten 8:05. Atkal braucam cauri kalniem, izbaudu skatus uz Slovē niju, un gribas salī dzinā t ar Š veici, lai gan maz ticams - kalni zemā ki, un nav sniegotu virsotņ u. Bet mazi kalnu ezeri un upes ir klā t. Mariborā.09:53 (pē c grafika tiem vajadzē ja bū t 09:48). Mariboras stacija man nepatika jau no pirmā s minū tes, te kaut kas nebija kā rtī bā.
Pirmkā rt, tiek izslē gti dē ļ i virs peroniem (kuriem jā norā da vilciena virziens un laiks), otrkā rt, visa informā cija pa skaļ runi ir tikai slovē ņ u valodā , treš kā rt, stacijas darbinieki nerunā arī angliski (Mariborā stacijas darbinieki runā angliski). Vilcienam Zagreba - Vī ne no Mariboras jā atiet plkst. 10:21, gala stacijā (Vī nes galvenajā ) jā ierodas plkst. 14:02. Pē c viena no paziņ ojumiem pasaž ieru pū lī (un lielā kā daļ a arī bija no Ļ ubļ anas vilciena) atskanē ja vilš anā s sauciens. Izrā dā s, ka mū su vilciens kavē jas 40-50 minū tes! Ņ emot vē rā , ka mans lidojums Vī ne-Kijeva bija pulksten 17:00 un vilcienu intervā ls starp Vī nes staciju un lidostu ir 30 minū tes, plus 20 minū tes paš am pā rsē š anā s, situā cija man kļ uva ļ oti nopietna. Sā ku nopietni domā t par Flixbus reisu (tas pats pulksten 11:00). Vienī gais, kas mani atturē ja, bija nepietiekamā s zinā š anas par Mariboras pilsē tu. Tieš i iepriekš ē jā vakarā internetā izlasī ju, ka 23.
08. gadā uz Vā cijas dzelzceļ iem sā kā s vilcienu vadī tā ju streiks, domā ja, ka tā atbalsis sasniedza arī kluso Slovē niju. Viss izrā dī jā s daudz vienkā rš ā k. Viena no pasaž ieru grupā m negaidī ti reaģ ē ja uz manu akcentu. Izrā dī jā s, ka lielā kā daļ a no viņ iem ir Ukrainas pamatiedzī votā ji, un ģ imenes galva jau ilgā ku laiku dzī vo Mariborā . Pē c viņ a teiktā , š is vilciens (Zagreba-Vī ne, atcerieties) IKDIENĀ kavē jas 35-45 minū tes. Prč ina ir ļ oti gara robež a un muitas kontrole uz Horvā tijas un Slovē nijas robež as. Tač u viņ š nekad nekavē jā s vairā k par 45 minū tē m. Veicot atbilstoš u tuvinā jumu, es nolē mu, ka manas iespē jas darbojas. Vilciens ieradā s 10:54. Iekļ ū š ana vilcienā bija daž u sekunž u jautā jums. 10:56 viņ i jau devā s prom. Brī vu vietu bija pā rsteidzoš i maz. 2. klases vagons bija nodalī jums 6 sē dvietā m. Viņ š apmetā s kupejā ar saviem jaunajiem paziņ ā m.
Ļ oti interesants jauns pā ris: viņ a ir ukrainiete no Ļ vovas, bet vairā kus gadus dzī voja Slovē nijā , viņ š ir spā nis no Bilbao. Ņ emot vē rā manu ilgstoš o aizrauš anos ar Spā nijas ziemeļ iem kopumā un jo ī paš i ar Basku zemi, sarunu tē mu bija vairā k nekā pietiekami. Un gandrī z č etras stundas brauciena paskrē ja nemanā mi un ļ ā va nedaudz novē rst uzmanī bu no vilciena kavē š anā s. Skati aiz logiem arī ik pa laikam lika aizmirst par slikto. Rezultā tā vilciens pa ceļ am neko nepanā ca un stacijā "Vī ne-Holovny" (Wien-Hbf) ieradā s plkst. 14:36. Pa kuru sliež u ceļ u atbraucā m un no kuras ir tuvā kais vilciens uz lidostu. Zinā ju tikai laiku - 14:40. Uzlecot uz perona, gandrī z refleksī vi paskatī jos uz grafiku (laba Austrijas un Vā cijas dzelzceļ u tradī cija ir izlikt sarakstu pa visu staciju uz katras perona). Ieradā mies pa 5. sliež u ceļ u (un pē c grafika mums vajadzē ja ierasties 9. ), un vilciens uz lidostu aizbrauca no 10. sliež u ceļ a. Lai sasniegtu norā dī to platformu, vajadzē ja 3 minū tes.
Viss ir kā rtī bā . Man izdevā s. Gaidā ms lidostā.15:00. Tā lā k ī sa Ryanair reģ istrā cijas galdu meklē š ana (169-176 izrā dī jā s lī dz pat 3. terminā lim, un pusstunda stā vē š ana rindā (pie š iem galdiņ iem pasaž ieri tika reģ istrē ti visiem Ryanair reisiem). Bija pat laiks aizbrauca uz duty-free, bet Vī nē ir dā rgi. Izlidojā m 30 minū tes vē lā k par paredzē to laiku, bet kavē jā mies tikai par 10. Dē lis atkal bija 100% pilns, strā dā ja stjuartu un stjuartu komanda no Maltas lidojums. Jau pirmajā s minū tē s bija skaidrs, ka viņ i ir iesā cē ji. Nez kā pē c sā ka nevis ar dzē rieniem un pā rtiku. Bet ar korporatī vo loteriju. Ratiņ i ripoja ļ oti lē ni un neveikli un no abiem lidmaš ī nas galiem vienlaicī gi laikā . Un nelaiž ot cauri pasaž ierus, kā dē ļ izveidojā s pū lis un pasaž ieri pauda savu nepatiku daž ā dā s valodā s.
Nolaiš anā s laikā pa iluminatoru izdevā s ieraudzī t lielu pilsē tu mež a vidū , kuru š ķ ē rso š aura upī te, tad vē l vienu mazā ku pilsē tu, jau bez upes, un tad lidostu.
Pē c nelielas pā rdomā š anas norā dī tā s pilsē tas es identificē ju kā Č erņ igovu un Brovari. Ņ emot vē rā pirmā s ģ eogrā fisko stā vokli, nebiju pā rliecinā ts, ka mē s nepā rlidojā m Baltkrievijas teritoriju : -(.
Robež a ir ļ oti ā tra, 80% pasaž ieru sniedza vakcinā cijas sertifikā tus. Tā di kā es muitas darbinieka vadī bā instalē ja aplikā ciju VDOMA. Nā kamā s dienas rī tā tradicionā li pa ceļ am uz darbu izturē ja testu (š oreiz tas bija eksprestests uz antigē nu), pē c 30 minū tē m saņ ē ma negatī vu rezultā tu. Un vē l pē c 3 stundā m aplikā cijā tika saņ emta ziņ a par paš izolā cijas beigā m. Tagad ceļ ojums beidzot ir beidzies. Uz drī zu tikš anos, Slovē nija!
