Iespaidi par Slovēniju
2021. gada septembrī –oktobrī viņ š devā s uz Slovē niju. Viņ š dzī voja Rogaš ka Slatinā , INA apartamentos, ī rē jot niecī gu mā ju no Vesnas saimnieces, kura kopā ar dē lu Manuelu pā rvalda č etrus dzī vokļ us (bet tur dzī vo tikai Vesna). Ilgu laiku izvē lē jos vietu, kur ī rē t mā ju, bet izvē lē jos š o variantu, jo tā atrodas paš ā centrā un netā lu no Donat Magnesium minerā lū dens avota. Ī res cenas Slovē nijā ir dā rgas, lai gan rezervē ja uz 31 nakti, kaulē jas nelabprā t, turklā t par katru uzturē š anā s dienu jā maksā arī tū risma nodoklis 2 eiro 50 centu apmē rā dienā . Mā ja, ar kopē jo platī bu aptuveni 27 kvadrā tmetri. m man izmaksā ja 1240 eiro, t. i. , 40 eiro dienā bez ē dienreizē m (gatavoju pati). Ū dens krā nā ir mī ksts, bet hlorē ts, droš i vien der dzerš anai, bet prieka maz. No Ukrainas nav tieš ā reisa savienojuma ar Slovē niju, un, lai tur nokļ ū tu, bija nepiecieš ama vesela diena, lidojot no Kijevas uz Frankfurti, tad uz Zagrebu un no turienes ar taksometru lī dz Rogaska Slatinai. Ja braucat pa š o paš u marš rutu, iesaku pievē rst uzmanī bu savienojuma laikam starp lidojumiem no Frankfurtes uz Zagrebu, jo, ja tas bū s ī ss, varat to palaist garā m. Nopirku byletus no Lufthansa, serviss š ī s aviokompā nijas mā jaslapā ir drausmī gs, un vispā r nevar tikt cauri, ilgi nā cā s klausī ties robotā , bet operators nekad netika pieslē gts, lai gan zvans tika apmaksā ts (pa pastu saņ ē mu vē stuli par izmaiņ ā m lidojumā angļ u valodā , ak, pē c -angļ u valodas zinu tikai daž us vā rdus, tā pē c gribē ju noskaidrot kā das izmaiņ as, jo tekstu iztulkoju un nebija konkrē ti norā dī ts kas izmaiņ as bija un vai lidojums vispā r notiks). Tomē r gribu teikt, ka darbinieki Vā cijas lidostā ir ļ oti draudzī gi un gatavi palī dzē t visos jautā jumos.
Š ī bija pirmā reize, kad ceļ oju vienatnē , tā pē c lidoju ar ī su pā rsē š anā s laiku, kas bija kļ ū da, jo savienojums starp reisiem ir tikai 40 minū tes, un man paveicā s, ka izlidoš ana no Kijevas aizkavē jā s 45 minū tes, tā pē c man nebija problē mu nomainī t biļ eti Frankfurtē pret citu lidojumu, Lufthansa nomainot ar Croatian Airlines, kas pacē lā s pē c stundas. Mums paveicā s, jo, ja bū tu vē ls, tad nakti bū tu jā pavada lidostā . Frankfurtē ir 2 terminā ļ i, bet lidosta un terminā ļ i ir desmitiem reiž u lielā ki par Borispiļ u, t. i. , jums ir nepiecieš ams laiks kustī bai. Ja jums ir tikai rokas bagā ž a, tad alkoholu vai tualetes ū deni ar tilpumu, kas pā rsniedz 100 ml, jū s nevarat iegā dā ties beznodokļ u rež ī mā , jo š ī s preces ir atļ auts pā rvadā t tikai no ES valstī m.
Pirms lidojuma Manuelam pasū tī ju transfē ru (taksometrs par 80 eiro). Taksists no Slovē nijas vā rdā Stanko brī vi pā rvalda krievu valodu, brauca ā tri (viņ u ceļ i nemaz nav ukraiņ u), un attā lums no Zagrebas lī dz Rogaš ka Slatinai ir tikai 85 km. Pa ceļ am sarunā joties jautā ju Stanko, kā du vī nu viņ š varē tu ieteikt nogarš ot vietē jo produkciju un kā du iestā di ir vē rts apmeklē t, lai sajustu vietē jo garš u. Stanko ieteica sauso baltvī nu Malvasia un sarkano Refoshk, kā arī melleņ u tinktū ru Borovnitsa un apmeklē t vietē jā s sievietes kafejnī cu, kurai jau ir 90 gadi - Matilda Tilchka (pē c saimnieces teiktā , viņ ai ir 89). Godī gi sakot, jū s nevarat dzert ū deni un alkoholu, bet es gribē ju izmē ģ inā t vī nu un, protams, Borovnitsa.
Es gribu teikt, ka man ļ oti nepatika vī ni un Borovnitsa. Pirmo pudeli nopirku Malvasia, bet tas ir rū gten-skā bs dzē riens, otro pudeli nolē mu nopirkt par 15 eiro (veikalā nebija dā rgā ki vī ni) Merlot Refoshk vietā , jo š o vī nu daž reiz pē rku Ukraina, bet sarkanvī ns, diemž ē l, nav apmierinā ts. Pie Matildes izmē ģ inā ju glā zi Borovnicas un izrā dī jā s, ka tā nav nekā da tinktū ra, bet gan mē ness sī rups, kam pievienots saldskā bs melleņ u sī rups. Man nepatī k š ie dzē rieni. Matildes iestā dē vispā r negatavo, bet visiem viesiem pasniedz vienu un to paš u uzkodu, proti: uz maza dē lī š a maizes grieš anai pasniedza pusi sakapā tas vā rī tas olas, apmē ram 20 gramus plā nā s š ķ ē lī tē s sagriezta speķ a, 40.50 grami jē lkū pinā tas desas, tikpat daudz kū pinā ta laš a, puse plā nā s š ķ ē lē s sagriezta tomā ta un daž as baltmaizes š ķ ē les. Par š ā du "gardē ž u maltī ti" samaksā ju 4 eiro + kafija 1.35 eiro un 2 eiro par glā zi Borovnitsa. Apš aubā ms prieks, kā man, bet es nevē los slovē ņ u virtuvi, kur nu vē l alkoholiskos dzē rienus. Ē dienkarte ar cenā m karā jas pie ieejas kafejnī cā , kas atrodas aptuveni 800 metrus uz augš u no minerā lū dens sū kņ u telpas un Aleksandra viesnī cas. Matildes kafejnī cā , pie sienas aiz kafijas automā ta, biju pā rsteigts, kad atradu citu, sveš iem skatieniem paslē ptu ē dienkarti, uz kuras bija norā dī tas cenas tieš i divas reizes lē tā kas tiem paš iem ē dieniem, cik sapratu - tā s bija cenas vietē jiem iedzī votā jiem. Tie. ja esat slovē nis - jums ir viena cena, un ja esat tū rists, tad, lū dzu, maksā jiet divreiz vairā k.
Rudens laiks Rogaska Slatinā ir lietains un drē gns, tā pē c gandrī z visus kokus ielā s skā ruš as sē nī š u slimī bas, vispā r nav gā zes apkures (tiek apsildā ma ar malku), un man nā cā s silda gaisa kondicionieri mā jā . Apkā rtne ir lī dzī ga mū su Skhidnicai, ap Alpiem un mež u. Ielas ir tī ras, tī ras, koš as puķ u dobes. Atpū ta š ajā mazajā ciematā nebija vispā r. Ekskursijā s doties nebija iespē jams, jo tas laika gaitā ir piesiets pie ū dens avota, un ā rstniecisko ī paš ī bu zuduma dē ļ ū deni nav vē lams ņ emt lī dzi. Preci iegā dā jos SPAR lielveikalā , paš ā pirmajā dienā kur izsniedzu tī kla karti, jo bez tā s akcijas precē m atlaides nebū s. Slovē ņ i ir draudzī gi cilvē ki, bet esiet uzmanī gi, viņ i var krā pties veikalā . Pirmajā s dienā s ar mani tā notika trī s reizes, proti: preces, kurā m bija atlaides, man tika uzskatī tas, neskatoties uz tī kla karti, kuru es uzrā dī ju pā rdevē jam par pilnu cenu. Divas reizes redzē ju mā jā s, laicī gi nepā rbaudot č eku, un treš o reizi veikalā , un man atdeva sī knaudu, tomē r nesamaksā jot sī kumus par diviem eiro, bet tad jautā jumu vairs nebija, visi apsvē ra pareizi.
Daž os veikalos centrā pē rkot drē bes un apavus (iesaku veikalu pie tirgus un autoostas) ir Tax Free, bet par to nerunā ja vien nepajautā , bet pieticī gs , maza zī me, ka š ā ds serviss ir pieejams, stā v neuzkrī toš ā vietā . Ne visos veikalos ir pieejams Tax Free. Var izsniegt tikai tad, ja summa vienā č ekā ir no 60 eiro (man ir vairā ki č eki par 55-58 eiro netika pieņ emti). Kvī tā s norā dī ts PVN 22%, bet kasē norā dī ta cita, mazā ka atmaksas summa (nezinot valodu, grū ti saprast, kā pē c). Izsniegtajiem č ekiem jā bū t apliecinā tiem ar zī mogiem Zagrebas lidostā , kā arī Frankfurtē , kas apliecina preč u eksportu no ES. Zagrebas lidostā eiro neatdod (ir sava valū ta), un Frankfurtē vakarā varē ju tikai uzlikt zī mogus uz dokumentiem, un kiosks, kurā atgrieza PVN, vairs nedarbojā s. Ar PVN atmaksu nodarbojas Slovā kijas uzņ ē mums Global Blue, un Ukrainā es pieteicos atmaksai caur Pravex banku. Nauda tiek atgriezta grivnā s pē c tā s bankas valū tas pā rdoš anas kursa, kurā izsniegta kredī tkarte. Pē c č ekiem, ja rē ķ ina atdevi 22%, man vajadzē ja saņ emt apmē ram 54 eiro, bet viņ i bankā izsniedza atmaksu 31 eiro, un faktiski saņ ē ma apmē ram 820 grivnas, atzvanī ja banku un viņ i man teica. ka Global Blue tika nosū tī ts divas nedē ļ as pē c pieteikumu nosū tī š anas ar č ekiem pā rskaitī ti 30 dolā ri 94 centi, un uz jautā jumu, kā pē c ne 31 eiro, viņ i man ieteica noskaidrot Global Blue. Global Blue neatbild uz e-pastiem (nosū ta tikai automā tisku apstiprinā jumu par apelā cijas saņ emš anu, tač u atbildes nav lī dz pat š ai dienai).
Mē nesi jautā ju daž ā diem taksometru vadī tā jiem, vai ir iespē jams izbraukt no Rogaskas uz Zagrebu par 70 eiro, bet neviens nepiekrita braukt lē tā k par 80, es jautā ju Manuelam, kā atgriezties, izņ emot taksometru, viņ š tur saka savā dā k nevar, un uz jautā jumu, vai var dabū t atlaidi un aizbraukt par 70, viņ š uzmeta seju un teica: ko tu runā , tas ir ļ oti lē ti. LABI. Nav ko darī t. Man paš am bija jā meklē varianti. Autoostā , kas, tā pat kā dzelzceļ a stacija, atrodas blakus dzī voklim, uzzinā ju, ka ar autobusu nav iespē jams nokļ ū t, bet dzelzceļ a stacijā nopirku biļ eti par 10 eiro 40 centiem uz Zagrebu bez jebkā dā m problē mas. Nokļ ū š ana, protams, nav ī paš i ē rta vairā ku pā rsē š anā s dē ļ , bet man bija laiks, jo lidmaš ī na no Zagrebas uz Frankfurti pacē lā s vakarā . Lasī tā jam var š ķ ist, ka esmu slikts, bet esmu pieradis tē rē t naudu, lai saņ emtu atbilstoš u pakalpojumu par viņ u izmaksā m. Es rakstu tiem, kam mans marš ruts varē tu bū t noderī gs.
Ar vilcienu izbraucu no Rogaš kas plkst. 9:21 un plkst. 10.01 ierados Dž urmaņ ecā (pa ceļ am izdarī ju atzī mi pasē par izbraukš anu vagonā ). No Dž urmaņ ecas plkst. 10.04 braucu ar citu vilcienu uz Zaboku (tā jau ir Horvā tija), otrs vilciens stā vē ja netā lu uz kaimiņ u dzelzceļ a sliedē m. No Zabokas bija transfē rs no dzelzceļ a stacijas ar autobusu (viss uz vienu biļ eti un kopē jā s izmaksas 10.40, pirkts Rogaskā ) uz Zapresic (Zagrebas priekš pilsē ta), kur ierados 11.38. Vilciens Zapresič ā izbrauca uz Zagrebu 10-15 minū š u laikā pē c tam, kad sē dvietas bija pilnī bā piepildī tas ar pasaž ieriem, un ieradā s galvenajā dzelzceļ a stacijā.25-30 minū tē s, tas ir, ap 12.25-12.30. Tad 15 minū tes gā ju kā jā m lī dz autoostai un no turienes par 35 Horvā tijas kunā m (apmē ram 5 eiro) devos ar autobusu uz lidostu. Iesaku samainī t eiro pret kunā m bankā Rogaš ka Slatina (kurss ir daudz izdevī gā ks). Tā dē jā di, ja esat bez bagā ž as, jums ir brī vais laiks, tad Zagrebā varat nokļ ū t nevis par 80 eiro, bet par 10.40, un kopē jā s izmaksas ceļ am no Rogaska Slatina lī dz lidostai bū s aptuveni 15 eiro.
P. S. Manuels, uzzinot, ka braukš u ar vilcienu, dienu vē lā k man piedā vā ja 15% atlaidi transfē ram (taksometram), t. i. , par 68. Ja viņ š bū tu agrā k vienojies par 70, es nezinā tu ka var par 15. Es arī brī nī jos, ka viņ am ir maš ī na, bet viņ š pat nepiedā vā ja braukt pats, lai gan varē ja saņ emt papildu ienā kumus. Slovē nijā daudzi brauc ar dā rgā m automaš ī nā m (lielā kā daļ a brauc ar Mercedes). Man radā s iespaids, ka cilvē ki dzī vo bez sasprindzinā juma, katrs "uz sava viļ ņ a". Vienlaikus jā atzī mē , ka daudzi strā dā jau no agra rī ta, piemē ram, frizieri no plkst. 6. Autobusi Rogaskā kursē no plkst. 4.30-5 lī dz plkst. 15-16.00, tač u satiksme ir slikti organizē ta. Tā tad, pat uz Slovē nijas galvaspilsē tu Ļ ubļ anu (apmē ram 100 km. ) No kū rortpilsē tas Rogashki Slatina nebija tieš a savienojuma ne ar autobusu, ne ar vilcienu. Tie ir slovē ņ i, draudzī gi, bet noslē gti, un daž i, ja rodas iespē ja, labprā t nedaudz piekrā pj. . .
Es ceru, ka lasī tā jiem mans pirmais ceļ ojumu apraksts bū s noderī gs.
