В «Тридевятом царстве». Часть третья. Самостоятельная (в поисках Кёнинсгберга). Продолжение Tālajā tālajā valstībā. Trešā daļa. Neatkarīgs (Koningsbergas meklējumos). Turpinājums

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Un es turpinu savu ceļ ojumu. Nav laika domā t tā lā k, pē dē jā diena, un viena no vislabā k saglabā tajā m teritorijā m un viena no skaistā kajā m - Amalienau - palika atklā ta. Tā pē c ā tri veldzē jos un skrē ju uz autobusu. Yandex nepievī la un precī zi norā dī ja pieturu kur jā izkā pj, viņ š to norā dī ja un es izkā pu - viss pareizi.

Bet ar to, ka š oreiz es ī paš i nesasprindzinā ju sevi tā dā nozī mē , ka skraidī ju (un smadzenes jau bija pieraduš as strā dā t mierī gā rež ī mā ) un redzē t Kē ninsbergas vecā s mā jas (nelasot zī mi, kas konkrē ti parā da kurā virzienā ir Amalienau rajons), pagriezos otrā virzienā un nokļ uvu citā vē sturiskā apvidū - Hufen (tas izrā dī jā s jau atbraucot mā jā s).

Rajoni ir tik tuvu, ka nav pā rsteidzoš i sajaukt, atkal izrā dī jā s, ierodoties mā jā s.

Un rajons ir interesants, mā jas daž ā das, bet daudzdzī vokļ u, apstā dī jumos iegrimis, ļ oti smuki un mī ļ i, un es vairs neš aubī jos, ka š ī ir veco vā cu ē ku rajons. Un diena nav bezizmē ra un jau dienas otrā puse, nā cā s nedaudz paā trinā ties.

Tā tad, Hufen, vē sturiskais Kē nigsbergas rajons, ir cē lies no lauku kopienas un pirmo reizi minē ts 1286.  gadā . Nosaukums "Hufen" cē lies no vā rda "hufa" - mē rvienī ba zemnieku zemes gabalu mē rī š anai Vā cijā.9. -18. gadsimtā . 1786. gadā Kē nigsbergas mē rs apmetnē iegū st ī paš umu un, protams, pē c viņ a norā dī juma tiek ieklā ts ceļ š , kuru sauca par Hufen aleju un bez tā nebija arī karaliene Luī ze, viņ ai ļ oti patika š ī vieta un 19. gs. apvidus sā ka aktī vi attī stī ties. Tiek celtas skolas, sporta laukumi, sporta zā les un, protams, vē l daudz vairā k, lai cilvē ki dzī votu ē rti, tikai apbū vē jot teritoriju, tika noteikti neizteikti noteikumi - stā vu skaita ierobež ojums un dekoru klā tbū tne.

Pastaiga pa apkā rtni ir patī kama, daž ā s ielā s ir saglabā juš ies bruģ akmeņ i, daudz koku. Zemas mā jas, skaistas fasā des ar milzī giem logiem un dekoru, kolonnas, bareljefi, vispā r viss, kam vajadzē tu bū t manā Tā lajā valstī bā .

Un jau saprotot, ka š is ir mazliet savā dā ks (joprojā m bija interesanti apskatī t š o apvidu), izeju uz prospektu un ieraugu Amalienau zī mi - man tur jā iet.

Amalienau kopš.1900.  gada ir apbū vē ta tuvā k muiž ai, kur karaliene Luī ze pavadī ja vasaras mē neš us. Projektu ī stenoja "Bū vniecī bas un nekustamā ī paš uma biedrī ba", kuru 1898. gadā izveidoja Frī drihs Heitmans (un š is bija viņ u svarī gā kais un apjomī gā kais projekts) un piedā vā ja tajā laikā modē esoš o "dā rza pilsē tas" projektu. laiks, kas ietver mazstā vu ē kas, koku un ziedu pā rpilnī bu. Un tā kā tā bija elitā ra priekš pilsē ta, tad katra mā ja tika celta pē c sava projekta, un nebija divu lī dzī gu mā ju (skatos uz savu rajonu, visi dvī ņ ubrā ļ i), un arī tad mā jā s bija ū dens, gā ze, elektrī ba un viss. ē rtas dzī ves prieki.

Amalienau bija Prū sijas pilsē tai neparasts plā nojums: daudzas alejas, apļ veida laukumi, izliektas ielas, š ā di rajoni pē c “dā rza pilsē tas” apbū ves principa bija divi Koninsbergā , Amalienu rajonā un Maraunenhofā (kas bija redzama no plkst. manas viesnī cas logs). Parasti mā jas-villas nosaukums tika iegū ts pē c ī paš nieku vai arhitektu-dizaineru vā rdiem. Un te es pati visu skatī jos un pē tī ju, un kad atbraucu un uzkā pu internetā , atradu daž u villu nosaukumus un celš anas gadu.

Schmidt Jr. Villa

Villa Ruth 1905

Villa Makovska 1905.  g.

Š ajā vietā es tikai vē los parā dī t visu š ī s vietas skaistumu un pievilcī bu. Ž ē l, ka laika palika arvien mazā k, katra mā ja piesaistī ja ar savu individualitā ti un gribē jā s katru apskatī t.

Apļ veida kvadrā ti

1891.  gada villa Yafa, tagad tiek atjaunota

Pā rvietojoties no mā jas uz mā ju, fotografē jot visu, es izeju uz Float dī ķ i vai Khlebnoye ezeru, kas ir ļ oti lī dzī gs ezeram netā lu no manas viesnī cas, ne velti projekts ir viena "dā rza pilsē ta" un tas ir ž ē l, ka bija tik maz laika apmeklē t š o rajonu (bū s pamats atbraukt vē lreiz un jau ar izstrā dā tā ku plā nu).

Attī stī bas plā nus nedaudz apgrū tinā ja Pirmais pasaules karš un, protams, tam sekoja finanš u krī ze, un tad teritorija tika apbū vē ta bez tā da apjoma, viss bija vienkā rš ā k, bet tomē r smuki.

Kaut kā sā ka palikt tumš s un telefons neizturē ja tā du slodzi, č ī kstot pilnī bā izlā dē jā s (bet bija arī fotoaparā ts, kurš uzreiz darbojā s), bet tomē r bija jā atgriež as.

Un par š o mā ju vietē jais iedzī votā js (ar seno laiku inteliģ ences pē dā m uz sejas un zilums zem acs) teica, ka mā ja atceras Napoleonu un ļ oti vē lē jā s, lai viņ a mā ju parā dī tu cilvē kiem

Kaut kā tajā dienā autobusi nebija ī paš i labi, un es turpinu ceļ u kā jā m, ar cerī bu, ka nā kamajā pieturā autobuss mani panā ks, un kā tas ies. Un viss izrā dī jā s pareizi, pa ceļ am uzduros Centrā lajam kultū ras un atpū tas parkam, tas kā dreiz bija “Luizenvā la parks”, un tas ir arī piemineklis.

Pie ieejas Sv. Luī zes baznī cas parkā . Tā celta 1899. -1901. gadā . 19. gadsimta sā kumā parks nonā ca Prū sijas karaļ a ī paš umā un pā rvē rtā s par karalienes Luī zes Kē nigsbergas rezidenci, kura ļ oti mī lē ja tur viesoties ar saviem bē rniem. Kirkha ir labi saglabā jusies, un 1976. gadā tā tika pā rveidota par bē rnu leļ ļ u teā tri.

Un, tā pat kā visur citur, veikali ar daž ā diem slavenu cilvē ku teicieniem

Parks ir diezgan mazs, bet kā man patī k - ar ē nainā m alejā m, tiltiņ iem, kā savvaļ as dzī vnieku saliņ a pilsē tas centrā , tur, protams, ir rotaļ u laukumi, vasaras teā tris (viss kļ uva skaidrs ierodoties mā jas).

Un tad bija daž ā das interesantas vietas, kuras es pa ceļ am nofotografē ju.

Un vienā no vakariem pē c ekskursijas, vakarā staigā jot pa rajonu, es pamanī ju tik skaistu laukumu, protams, man tas ir jā redz.

Taka gā ja garā m Rossgarten vā rtiem (kur bija vakariņ as zivju restorā nā ) un vajag paskatī ties uz tiltu un redzē t, kā viss ir sakā rtots jau dienas gaismā (tas ir interesanti) - to dara grā vis, sienas, torņ i nedod man mieru (pilsē tas vē sture).

Pretī laukumam un Aleksandra Ņ evska pareizticī go baznī cai, skaisti labiekā rtota teritorija, rotaļ u laukums, brī niš ķ ī ga pastaigu vieta.

Tā lā k, viesnī ca Residence of the Kings ir jauna ē ka, bet stilizē ta kā Kē ninsbergas cietokš ņ i un ē kas, ieeja bez maksas, fotografē jieties, cik vē laties, tur es atrā vos, pā rfotografē ju visas rozes, mā jas, teritorija un kad atbraucu paskatī jos - un ak, cik maz noš ā vu laika trū kuma dē ļ .

Š ajā vakarā bija vē l viens vē lmju saraksts, lai izstaigā tu un apskatī tu Lietuvas mū ri - vē l vienu Koninsbergas nocietinā jumu daļ u, un es tur devos.

Turpinā jums š eit >>>