В «Тридевятом царстве». Часть третья. Самостоятельная (в поисках Кёнинсгберга) Tālajā tālajā valstībā. Trešā daļa. Neatkarīgs (Koningsbergas meklējumos)

Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>

Un vē l viena brī va diena, bija tikai daudz plā nu, vē l vajadzē ja redzē t paš u Kaļ iņ ingradu (citā di visas priekš pilsē tas lī dz pilsē tas centram iet tikai cauri), pareizā k sakot, jā atrod Koningsberga. Rī ts tā ds drū ms un ne visai jautrs, bet tomē r ceļ ā . Pirmais ir kv. Uzvara (agrā k laukumu sauca Hansa Platz), pilsē tas galvenais laukums un svē tku norises vieta. Laukumā atrodas administrā cijas ē kas, iepirkš anā s un izklaides centri, ī paš a vieta laukumā . Uzvaru ieņ em Kristus Pestī tā ja katedrā le - pareizticī go baznī ca un Sv. Pē teris un Fevronija. Templis ir unikā ls, tam ir divi kupoli, it kā simbolizē laulā to pā ru vienotī bu, templī notiek kā zas un kristī bas.

Un š ā di laukums izskatā s vakarā

Triumfa kolonnas laukumā , strū klakas, kopumā viss ir smuki, bet tikai lietus mē ģ inā ja sajaukt manus plā nus, kamē r es iegā ju templī , lietus joprojā m sā kā s. Kā ir, brī va diena un laiks nav staigā š anai pa pilsē tu, skumjas, un pē kš ņ i kā Pē terburgā laiks ir neprognozē jams, pē c piecā m minū tē m iznā ca saule, nomazgā ja tī ru pilsē tu - ej un paskaties, "Far Far Away" nolē ma sevi parā dī t visā savā krā š ņ umā .

Neliels laukums un avē nija ar jaunā m, vecā m mā jā m, padomju piecstā vu ē kas Pasaules kausa izcī ņ ai lī dz 2018.  gadam. Atjauninā ja ē ku fasā des, stilizē tas kā Kē nigsbergas mā jas, tā s izskatā s tik jauki, visi ir tik daž ā di, jū s varat nejauciet, kā dam nepatika, izlasiet, kā vienmē r daudz strī du. Man patika, viņ i jū tas labi, lai gan fasā des ir atjauninā tas, un daž as no mū su mā jā m ir slē gtas ar bildē m un priecā jas (diezgan skumji), un tad viss stā sts vienkā rš i tiks izjaukts.

Es ievā cos paš ā pilsē tas sirdī , un es piedzī voju daudz interesantu lietu. Padomju nepabeigtā mā ja (š eit ir pilnī gi neinteresanti) atrodas Kē nigsbergas karaļ a pils vietā , no š ī s pils sā kā s pilsē tas vē sture. Pils vairs nepastā v, bet tā joprojā m ir uz iespieddarbiem un suvenī ru izstrā dā jumiem. Karaliskā pils tika dibinā ta 1255. gadā un bija koka, un 1262. gadā jau tika uzcelti akmens mū ri, vē lā k tie tika celti, nostiprinā ti, pā rbū vē ti, paplaš inā ti, dekorē ti, un tad pils kļ uva par neieņ emamu cietoksni. Un, kad pils zaudē ja aizsardzī bas spē jas, tā kļ uva par prū š u zemju kultū ras centru, 1525. gadā pils kļ uva par Prū sijas valdī bas mī tni, vē lā k pils tika pā rveidota par muzeju. Kara laikā pils tika smagi bojā ta, gadu gaitā nopostī ta. Pils vietā sā ka celt Padomju namu - un tam nav lemts pabeigt, jau grasā s to demontē t. Tagad no pils palikuš as tikai atklā tā s pamatu daļ as, pā rvē rstas par muzeja ekspozī ciju (pagā juš as garā m).

Laiks ir pilnī bā noskaidrojies, un es jau mierī gi dodos uz Kanta salu – agrā k sala saucā s Kneiphof (tulkojumā “Ū dens ieskauta, upe”). Kanta sala patieš ā m atrodas Pregoljas upes ieskautā paš ā pilsē tas sirdī .

Un š ī ir Kē nigsberga

Jauks publisks dā rzs, Koka tilts ar skaistu rež ģ i (vē sturisks) un Medus tilts, pretē jā gadī jumā uz salas netiksiet. Uz Medus tilta atrodas Holmina figū ra - pasakaini radī jumi, piemē ram, rū ķ i vai braunijus, saskaņ ā ar leģ endu, viņ i dzī vo blakus cilvē kiem, un naktī no tiem izgatavo dzintara izstrā dā jumus, protams, tie nes laimi un labestī bu mā jā . . Holmiņ u figū riņ as ar tik labsirdī gā m sejā m un “peļ u ausī m” ir diezgan mazas (atgā dina Vroclovas rū ķ us) un atrodas daž ā dā s pilsē tas vietā s pie slaveniem apskates objektiem.

Kaļ iņ ingradas Kholminy ir vienas ģ imenes locekļ i no vecā kā s paaudzes lī dz jaunā kajam. Kopumā paredzē tas septiņ as skulptū ras, pagaidā m tikai piecas, un es atradu tikai trī s (ir doma: kad visas homlinas bū s izgatavotas, taisī t starp tā m tū risma marš rutu).

Vectē tiņ š Holmins Kā rlis sē ž uz Medus tilta margā m (gā jē js) netā lu no Kanta salas, Dzintara muzejā satiku Holmina vecmā miņ u Martu, tē tis Holmins sē dē ja uz estakā des tilta margā m (bē rnus neredzē ju) .

Un š eit atrodas Kaļ iņ ingradas nozī mī gā kā vē sturiskā un kultū ras vieta – katedrā le jeb Dievmā tes un Svē tā Adalberta Doma katedrā le (agrā k Kē nigsbergas katedrā le). Pirmā katedrā les pieminē š ana ir 1333.  gadā , un tā tiek uzskatī ta par dibinā š anas datumu. “Teitoņ u ordeņ a mestrs pieš ķ ī ra vietu celtniecī bai” - tā stā sta, ka katedrā le tika uzcelta un pā rbū vē ta: tā bija gan katoļ u, gan luterā ņ u.

Kara laikā tā tika smagi bojā ta, 90. gados sā kā s restaurā cija, un tagad katedrā le izskatā s vienkā rš i krā š ņ a, š obrī d netiek izmantota paredzē tajam mē rķ im un ir kultū ras centrs. Tur man jā iet, tur notiek ē rģ eļ koncerti, un ē rģ eļ u klausī š anā s ir obligā ta, un man par laimi, koncerti notiek laicī gi, urrā! ! !

Paņ emu biļ eti un, kamē r dodos izpē tī t blakus esoš o teritoriju:

Netā lu no Kanta kapa atrodas bronzas piemineklis hercogam Albrehtam, Kē nigsbergas universitā tes "Albertina" dibinā tā jam. Pirmā universitā tes ē ka atradā s netā lu no katedrā les uz salas.

Uz katedrā les sienā m pa perimetru ir vē sturiskas epitā fijas ar attē liem un tekstiem vā cu un latī ņ u valodā (ir tulkojums krievu valodā ). Imanuela Kanta kaps vienmē r pulcē daudz tū ristu, Kants tika apglabā ts 1804. gadā , un š is bija pē dē jais apbedī jums katedrā lē .

Priekš katedrā les galvenā s ieejas atrodas kompozī cija miniatū rā "Kē nigsbergas simboli 1930".

Pie ieejas koncertzā lē atrodas divas akmens lā č u skulptū ras, skulptū ras atradā s uz Kneiphofas rā tsnama kā pnē m un saglabā juš ā s kara laikā , par izgatavoš anas datumu tiek uzskatī ts 1697. gads.

Katedrā les zā lē atrodas ē rģ eļ u komplekss, kas sastā v no divā m ē rģ elē m - lielajā m un mazajā m. Katedrā les mehā niskā s ē rģ eles, pievienojot elektroniku, izgatavoja vā cu firma "Alexander Schuke". Lielas ē rģ eles katedrā lē tika uzstā dī tas 2008. gadā , un tagad tā s ir lielā kā s ē rģ eles Krievijā .

Pirms koncerta sā kuma es paskatī jos pa zā li, katedrā les zā lē atrodas vē sturiska relikvija - Kristī bas kauss-kristā mtrauks. Domā jams, ka bļ oda parā dī jusies Kē nigsbergā , lī dz 1350. gadam atradusies Altš tates baznī cā , vitrā ž as ar masonu simboliku.

Pē c koncerta es arī devos ekskursijā uz telpu aiz altā ra. 2009. gadā tika uzsā kti restaurā cijas darbi pie lielā kā s epitā fijas, kas saglabā jusies pē c kara. Š is ir 14 metrus augsts kapa piemineklis pirmā Prū sijas hercoga Albrehta (1570) kapam. Uz sā nu sienā m ir epitā fijas abā m hercoga sievā m (pā rtaisī jums, bet izgatavots tā , ka to nevar atš ķ irt no oriģ inā la).

Izkā rtojums parā da, cik blī vi apbū vē ta ir sala, un atkal palī dz internets.

Skulptū ru parks ir zaļ š parks un brī vdabas muzejs, tā sauc zaļ o pastaigu laukumu. Es arī pastaigā jos, bet drī zā k ā trā tempā . Protams, es gribē ju pastaigā ties, sala ir ļ oti skaista, bet plā ni man neļ ā va to izdarī t. Pē dē jo reizi apbrī noju salu, katedrā li, parku no Estakā ž u tilta.

No tilta pavē rā s brī niš ķ ī gs skats, un muzejs, kas atrodas 1870. gadā celtajā Kē nigsberas birž as ē kā , kas izskatī jā s tik lieliski no ū dens, arī tagad ir labs.

Un tad Yandex kartes mani nedaudz pievī la (bet tas izrā dī jā s uz labu, man nebija laika ar kartē m draudzē ties), tā s aizveda mani uz citu atrakciju - Sv. Dž ordž a slimnī cas ē ku. . Sv. Dž ordž u dibinā ja Teitoņ u ordeņ a mestrs 1329. gadā . Slimnī ca (toreiz spitā lī go kolonija) atradā s priekš pilsē tā vienā no pilsē tā m, kas vē lā k kļ uva par Kē nigsbergas daļ u. 1531. gadā tika likvidē ta spitā lī go kolonija un slimnī ca kļ uva par veco ļ auž u patversmi-klosteri, un, kā vienmē r, posta ugunsgrē ki nepā rgā ja, bet vienmē r tika atjaunoti. Slimnī cā bija skola, kurā mā cī jā s Imanuels Kants. Svē tā Jura slimnī cas jaunā ē ka celta 1894. gadā un kalpoja lī dz 1945. gadam. Š odien tā ir Kaļ iņ ingradas Jū ras zvejniecī bas koledž a. Viss izskatā s ļ oti iespaidī gi: torņ i ar smailē m, fasā de, oriģ inā la ieeja, kopumā skaisti un nedaudz noslē pumaini. Interesanti, kā ir mā cī ties un dzī vot tik vē sturiskā vietā ?

Mē rķ is bija atrast Kaļ iņ ingradas filharmonijas koncertzā li un apmeklē t citu ē rģ eļ koncertu. Un pats galvenais, koncertzā le atrodas Svē tā s Ģ imenes baznī cas ē kā - katoļ u baznī ca, arhitektū ras piemineklis. Ē ka celta 1907. gadā , tač u, izstrā dā jot projektu, tika ņ emti vē rā visi noteikumi un detaļ as par Teitoņ u ordeņ a ē kā m, kas atradā s Prū sijas teritorijā . Svē tā s Ģ imenes baznī cā tika kristī ti jaundzimuš ie, salaulā ti jaunlaulā tie, viņ i lū dza par slimajiem, bet viņ i nekad neapglabā ja miruš os. Kara gados baznī ca nav smagi cietusi, un pē c restaurā cijas ē kā tika atvē rta filharmonijas biedrī ba. Pē c atsauksmē m zā lei ir laba akustika, altā ra vietā uzstā dī tas firmas Rieger-Kloss ē rģ eles, savulaik Filharmonijā notika pirmais ē rģ eļ mū zikas festivā ls. Koncerti nenotiek katru dienu, un man nepaveicā s (nu labi, vienu jau noklausī jos), iespē jams, divi koncerti vienā dienā bū tu par daudz, tomē r piedā vā ja ekskursiju aiz ē rģ elē m un zā lē . (atvainojiet, nebija pietiekami daudz laika).

Un tad man bija jā atrod Kē nigsbergas rajons ar skaisto nosaukumu Amalienau, un š eit Yandex nepievī la, ieteica visu pareizi, un es ieraudzī ju vē l vienu skaistu Tā lo Tā lu Valstī bas gabalu.

Turpinā jums š eit >>>