Tālajā tālajā valstībā. Trešā daļa. Neatkarīgā (Kranz)
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Lī dz ar to mana ekskursiju programma beidzā s un palika divas brī vas dienas, man bija plā ni par tā m mā jā s, galvenais, lai laikapstā kļ i mani nepieviltu. Rī ts, brī niš ķ ī ga saule, silti, viss kā nā kas. Ieskrē ju marcipā nu veikalā , lai uzzinā tu, kad atbrauks maš ī na ar marcipā nu, viss skaidrs, tagad var sū tī t ceļ ā . Š odien es dodos uz krastu pie jū ras, saules, un š ī ir vē l viena maza pilsē tiņ a - Zeļ enogradska, aicinu jū s ar mani pastaigā ties. Autobusa pieturā , gaidot autobusu, satiku jaunu pā ri, viņ i arī bija neizturami gaidī t autobusu, braucot ar taksi, pē c 25 minū tē m bijā m Zeļ enogradskā .
Zelenogradska (Kranca) cē lusies no neliela Prū sijas zvejnieku ciema, pirmā pieminē š ana ir 12. gs. Un jau 13. gadsimtā iedzī votā ji apkalpoja ceļ u no Kē nigsbergas uz Kurš u kā pā m. Tā pamazā m ciems auga, parā dī jā s muitas mā ja, krogs, un š ī jau ir maza apmetne. Kopš.18. gadsimta beigā m Krants vā cu presē minē ts kā veselī bas uzlaboš anai labvē lī ga vieta, viss izdevā s lieliski - dziedinoš s jū ras gaiss, ā rstniecisko ū deņ u klā tbū tne, jaukti mež i ar tī rā ko gaisu un Kē nigsbergas tuvums. .
Krantzas kā kū rorta straujā attī stī ba sā kā s 1816. gadā pē c Kē nigsbergas ā rsta Frī driha Kristiana Kesela iniciatī vas – tieš i viņ š ierosinā ja š ajā s daļ ā s izveidot kū rortu ar divā m (vī rieš u un sievieš u) pirtī m krastā . Kū rorta popularitā te pamazā m auga, 1829. gadā tajā viesojā s slavenais poļ u dzejnieks Ā dams Mickevič s, 1843. gadā karalis Frī drihs Vilhelms IV apmeklē ja jau tā mazo pilsē tiņ u un bija vienkā rš i sajū smā , un pē c tam Krancs ieguva "karalisko statusu". Un, protams, sā kā s liela celtniecī ba - pansionā ti, sanatorijas, kafejnī cas, restorā ni, nu, vispā r, viss, kam vajadzē tu atrasties ā rstniecī bas un atpū tas vietā , kas ir modē starp Prū sijas aristokrā tiju. Attī stī jā s arī dzelzceļ š , kļ uva vieglā k nokļ ū t modernajā kū rortā , ievē rojami pieauga tū ristu plū sma un pilsē ta kļ uva par populā rā ko atpū tas un ā rstniecī bas vietu.
1913. gadā jau bija 29 pansionā ti un viesnī cas, daudz izklaides - dienu un nakti, kopumā dzī ve pilsē tā ritē ja pilnā sparā .
Un š ā di izskatā s neliels “hronogrā fs” vienā no pilsē tas laukumiem ar nozī mī gā kajiem notikumiem Zeļ enogradskā .
Viss izdevā s ideā li, sasniedzā m pilsē tas centru, no š ofera saņ ē mā m norā des, kurā virzienā : jū ra, pilsē ta, centrs. Mans marš ruts sā kā s no pilsē tas galvenā s gā jē ju ielas - Kurortny Prospekt (Kö nigsbergstrasse), nemaz nebija plā nots izpē tī t pilsē tu, tā pē c vienkā rš i staigā ju, skatī jos, fotografē ju un baudī ju, ķ ē ru pē dē jā s atvaļ inā juma dienas un gribē ju ņ emiet lī dzi tikai labas atmiņ as un pozitī vas emocijas. No visa, ko paguvu izlasī t un atcerē ties pirms aizbraukš anas, ka kara laikā pilsē ta praktiski nav cietusi, kas nozī mē , ka ir daudz vietu un mā ju ar vē sturi.
Tā parā dī jā s Kurortnija avē nija. Sarkano ķ ieģ eļ u ē ka ir bijusī pasta nodaļ a, ē ka ir saglabā jusies gandrī z sā kotnē jā formā , ē ka ir no 20. gadsimta sā kuma, tagad ē kā atrodas kafejnī ca. Un tad ir ienesī gas 20. gadsimta sā kuma mā jas un pat neliels zils kiosks, kas celts 1905. gadā - tajā bija maizes ceptuve un tirgoja maizi lī dz 2019. gadam, un tagad š eit var iegā dā ties ekskursijas katrai gaumei.
Tā di jocī gi cā ļ i mani satika avē nijā , un meistaram tas jā dara tā , lai visu cā ļ u “sejas” izteiksme bū tu atš ķ irī ga:
Un tad mana "Far Far Away Kingdom" mani pamudinā ja skatī ties un skatī ties ne tikai uz galveno ielu, bet arī staigā t apkā rt un redzē t vecpilsē tas mazā s ieliņ as un kaktus.
Daudzas mā jas joprojā m ir nož ē lojamā stā voklī , bet restaurā cija rit pilnā sparā , un, protams, notiek pā rtaisī š ana, protams, cilvē ki vē las uzlabot savus dzī ves apstā kļ us.
Jā , cilvē ki vecajā s mā jā s liek plastikā ta logus, tie dabiski izceļ as no kopē jā skata, bet nez kā pē c š ajā brī dī es vienmē r vairā k domā ju par cilvē kiem un tikai tad par vē sturi (tī ri no savas pieredzes).
Klī stot pa alejā m, izeju uz "Eņ ģ eļ u mā jas" muzeju, privā tu nelielu muzeju, aizgā ju, nenož ē loju, palasī ju tā dus interesantus komentā rus (par daž iem lasī ju un domā ju) interesanti.
Un atkal Kurortny prospekts - ļ oti mā jī ga un skaista iela, mā ja ar pū ķ iem - tā es to nosaucu sev, un joprojā m biju pā rsteigts: "Pū ķ i? ". Atbraucot, lasu, izrā dā s, tolaik bija modē.19. -20. gadsimta mā ja un skandinā vu pū ķ i (instinkts nepievī la).
Tas bija interesanti, kad es lasī ju un tad atradu vecpilsē tas fotoattē lu
Krantsevsky Kurhaus Prū sijā bija lielā kā un vislabā k aprī kota kū rortviesnī ca. Tā s ē ka celta 1840. gados, tagad tā ir privā ta viesnī ca ar nosaukumu "KurhausKranz" 3 *, 20 numuriņ i.
Ū denstornis ir arhitektū ras piemineklis un pilsē tas simbols. Tā celta 1904. gadā un kalpoja pilsē tas ū densapgā des uzlaboš anai, torņ a augstums ir 40 metri, skatu laukums atrodas 24 metru augstumā , tornī atrodas Murarium kaķ u muzejs (es nedarī ju t iet, tur ir pietiekami daudz kaķ u pat bez muzeja). Arī š is ir privā ts muzejs, tā ds pats kā "Eņ ģ eļ u mā ja", kur visam ir "kaķ a virziens" (no muzeja apmeklē tā ju stā stiem).
Un kaķ i Zeļ enogradskā ir visur - uz mā jā m ir grafiti, visā das skulptū ras, kaķ im lī dzī gs luksofors, soliņ i, stā dī tā ji un pat kaķ i lī gavas un lī gavaiņ a tē lā stā v pie dzimtsarakstu nodaļ as. .
Pestī tā ja Apskaidroš anā s katedrā le agrā k bija Sv. Adalberta baznī ca, kas celta 1897. gadā , arī ar savu interesantu vē sturi (internets man palī dzē s). Baznī cā bija ē rģ eles, un trī s lielie zvani Pirmā pasaules kara laikā tika izkausē ti frontes vajadzī bā m, bet drī z vien tika pā rlieti par Krantz kopienas ziedojumiem (interesanti lasī t un apskatī t vecas fotogrā fijas).
Bet tas joprojā m bija tā lu no jū ras, nevis attā luma ziņ ā (pilsē ta ir maza un viss ir tuvu), bet gan apskates ziņ ā , un katrā pagriezienā kaut kas interesants.
Kurortny prospekta sā kumā atrodas piemineklis kaķ iem. Loga rā mī sē ž kaķ is un skatā s uz visiem no augš as, pie pamatnes ir plekstes attē ls - Zeļ enogradskas simbols. Dizains rotē - "Pieminekļ u karuselis" ir paredzē ts braukš anai bē rniem un pieauguš ajiem - kā rakstī ts uz pamatnes "Aplis ar prieku", es tieš i tā arī izdarī ju un devos uz jū ru pa promenā di.
Ceļ ā uz jū ru jū s saskaraties ar Hohenzollernstrasse (ļ oti maza), tagad tā ir Moskovskaya iela. Karaļ u dinastijas vā rdā nosauktajā ielā atradā s daudzģ imeņ u villas un slavenā karalienes Luī zes viesnī ca (viesnī cā netiku, nezinā ju, bet tagad saprotu, ka biju pavisam tuvu), daž as mā jā m joprojā m ir uzraksti vā cu valodā .
Tā pamazā m un lē nā m nokļ uvu parkā , parks atrodas netā lu no pilsē tas pludmales un jau var dzirdē t jū ras š alkoņ as, kaiju saucienus, es mī lu dabu un man jā iet un jā iet dziļ ā k parkā , bet laika un enerģ ijas var nepietikt, bet ir ko redzē t.
Parkā ir ē nainas alejas, viss ir dabisks un dabisks, bē rni rotaļ ā jas un rotaļ ā jas, jaunieš i sarī koja fotosesiju plī vojoš u koku ē nā , pilnī ga idille, izrā dī jā s, ka ir arī dī ķ is un strū klaka parkā , un arī izrā dī jā s (jau tagad), ka parks saplū st ar Kurš u kā pu nacionā lā parka priež u mež u.
Zelenogradskas promenā de tiek uzskatī ta par vienu no galvenajiem Zeļ enogradskas apskates objektiem (man tas, iespē jams, nav lī dz galam skaidrs, jo es nenonā cu pie jū ras, bet gan uz Tā lo Tā lo karalisti). Pirmā koka jū ras promenā de tika uzbū vē ta Krancā pē c Pirmā pasaules kara, tā s garums bija 900 metri.
Mū sdienu promenā de ir plata un gara, var staigā t vai braukt ar velosipē diem un skrejriteņ iem, ir piestā tne, kas iedziļ inā s jū rā , promenā dē ir daudz kafejnī cu, kur var pasē dē t ar skatu uz jū ru (to es arī darī ju).
Un netā lu no promenā des atrodas arī minerā lū dens avots, Queen Louise sū kņ u telpa. Ū dens tiek iegū ts no atradnes 240 metru dziļ umā , kas radusies apmē ram pirms 160 miljoniem gadu, ū dens mazina nogurumu un uzlabo organisma darbī bu, tas ir ļ oti noderī gi, visi iegū st (baidī jos, ka ķ ermenis var pā rprast).
Sū kņ u telpai ir jauks mazs dā rzs
Netā lu no sū kņ u telpas 20. gadsimta sā kumā celta Vā cijas kū rortpilsē tas Krantsevo administrā cijas ē ka un Draudzī bas aleja, jauka vieta atpū tai un protams suvenī ri un viss, kas ir paredzē ts kū rortpilsē tai.
Kaķ i ir neoficiā ls pilsē tas simbols. Viņ u attē li ir atrodami uz mā ju sienā m, suvenī ru veikalos ir iecienī tas figū riņ as kaķ u formā , oficiā lā kaķ u baroš anas vieta ir Kotofeynya laukums, es tur paskatī jos pa ceļ am uz staciju, un tur ir arī kaķ u mā jas. aukstajai sezonai.
Bet tā ds smukulī tis dzī vo kafejnī cā , kur pē c pasē dē š anas un kafijas ar garš ī gu cienastu izdzerš anas es vienkā rš i izbaudu labu dienu.
Ceļ ā uz staciju gandrī z nokavē ju Zeļ enogradas pulksteni, pulkstenis š ajā vietā ir bijis kopš Kranca laikiem.
Uz ķ ieģ eļ u sienas ir bareljefs "Zeļ enogradskas karte", kas parā da pilsē tas svarī gā kā s ievē rojamā kā s vietas, un pats interesantā kais ir tas, ka tajā redzama gan Krancas vecpilsē ta, gan mū sdienu Zeļ enogradska.
Publiskā bibliotē ka
Un pa ceļ am sastapā s vē l viena jauka vieta — Karalienes Luī zes laukums. Laukums tika atklā ts 2010. gadā par godu Austrumprū sijas slavenā kajai sievietei. Laukuma centrā liels koks - goba, ap stumbru ir soliņ i. Pilsē tas leģ enda vē sta: "Ciemojoties Krancā (1843), Prū sijas karalis Frī drihs Vilhelms IV laukumā iestā dī ja koku par godu savai mā tei karalienei Luī zei. " Laukuma centrā uz postamenta atrodas karalienes krū š utē ls, slavenā tē lnieka H. D. Rauha darba bronzas kopija, ko pilsē tai dā vinā juš i vā cu partneri.
Tā lumā ir koks, ko karalis iestā dī ja par godu savai mā tei
Es pats apmeklē ju tik skaistu pilsē tiņ u un tas bija daudz labā k nekā skriet pē c ekskursijas, mē ģ inot dzirdē t, redzē t un fotografē t to, kas interesē , pateicoties internetam var uzzinā t visu, galvenais lai uzņ emtu pē c iespē jas vairā k fotoattē lu.
Un š ī s divas vā verī tes mani izlaida stacijā .
Turpinā jums š eit >>>
