Tālajā tālajā valstībā. Otrā daļa. Ekskursija (2)
Turpinā jums. Sā ciet š eit >>>
Š odien pastā stī š u un parā dī š u trī s savas ekskursijas, tā s notika daž ā dos laikos un daž ā dā s dienā s.
Pirmā ekskursija ir pilis.
Katras dienas rī ts sā kā s tieš i tā , jo katru dienu lija lietus, bet š odien bija labs laiks, un mē s kā pā m autobusos un devā mies uz pilī m.
Pirmā vieta, kur devā mies, bija Nesselbekas pils, viesnī ca un izklaides komplekss Orlovkas ciematā . Š is, protams, ir pā rtaisī jums, tač u tas tika projektē ts un bū vē ts Teitoņ u ordeņ a viduslaiku piļ u stilā . Pils viesnī ca izskatā s jauki un gribē jā s vismaz dienu padzī vot tā dā pilī , bija pat ekskursija ar nakš ņ oš anu pilī , bet š ajā konkrē tajā pilī vietas nebija un tika piedā vā ta cita pils stila viesnī ca. Vispā r man tas skaitļ u ziņ ā nederē ja, un labi, jo tuvumā nav kur iet, un nav ko redzē t.
Ierodoties mē s redzē jā m tik skaistu vī rieti
Mē s mē ģ inā jā m viņ u nofotografē t, bet tas neizdevā s. trenē jies bez cilvē kiem, bet tā da ir dzī ve , un tā tas bija
Pastaigā ties var tikai š ā dā laukumā pie pils
Tiesa, pati viesnī ca piedā vā peldbaseinu, spa procedū ras, alus vannas un kaut ko citu izklaidei, cī ņ as, uguns š ovu, un tas atkal pē c skaitļ iem un kā tur nokļ ū st, joprojā m nav zinā ms. Š eit mē s vienkā rš i apstā jamies fotografē š anā s pauzē , viņ i pat nelaida mū s pilī , tomē r viņ i nepaskaidroja, kā pē c, iespē jams, pandē mijas dē ļ mē s skatī jā mies, nofotografē jā mies - un tas ir labi.
Tā pat kā jebkurai pilij, š eit ir grā vis ar ū deni un ieslodzī to kamera
Uz Prū sijas zemes, tā pat kā visur citur, dzī voja sirdis, kas mī lē ja viena otru, vē sta Austrumprū sijas leģ enda par meiteni vā rdā Ragaina (Ragneta) un viņ as mī ļ ā ko Sklavu, un š is viņ iem ir piemineklis (vienkā rš i š ausmas).
Un tad Š akenas pils (atrodas Nekrasovo ciemā ), kur joprojā m ir saglabā jies gabaliņ š ī sto viduslaiku, nu, ļ oti mazs gabaliņ š . Schaaken pils ir vairā k nekā septiņ us gadsimtus veca. Nav brī nums, ka tajā ir tik daudz noslē pumu. Kad ieradā mies, es biju vienkā rš i š okē ta par to, ko redzē ju. Un bija ž ē l, ka ar laiku viss sabruks pavisam, bet ir cilvē ki, kas cenš as saglabā t un atjaunot kaut daļ iņ u no pagā tnes.
Un nedaudz vē stures. Vairā kus gadsimtus viņ š savā ca vairā k nekā simts stā stus, viss sā kā s ar Prū sijas cietoksni, ko sauca par Zoku. Pē c Teitoņ u ordeņ a cietokš ņ a iekaroš anas 1255. -56. cietokš ņ a vietā.1270. gadā tika uzcelta pils-cietoksnis (iespē jams, pareizā k) "Schaaken", prū š u valodā "Schaaken" nozī mē "zā le". Un, tā kā tas atradā s ļ oti tuvu Kurš u jomai un apkā rtne bija aizaugusi ar zā li, niedrē m, tad š ā di sanā ca “Shaaken”.
No Baltijas laukakmeņ iem celtā s pils mū ri veidoja astoņ stū ri un tos ieskauj grā vis, pie kam tika pievienotas ē kas, kas kalpoja kā dzī vojamā s telpas, kā arī ieroč u un pā rtikas noliktavas, virtuve, kapela un saimniecī bas ē kas. pils mū ri. Netā lu no pils parā dī jā s Liska-Shaaken ciems (tagad tas ir Nekrasovas ciems). Pē c tam pilī daudzkā rt viss tika celts un pā rbū vē ts, un pē c ugunsgrē ka 17. gadsimtā pili nā cā s gandrī z pilnī bā pā rbū vē t. Daž as ē kas celtas jau 20. gadsimta sā kumā .
Mū s sagaidī ja gids vē sturiskā apģ ē rbā , un sā kā s neliela ekskursija ar š ī s vietas vē sturi, un tad mē s ejam lejā pa vecajā m nolietotajā m kā pnē m uz pils pagrabu. Kā mums stā stī ja, pagrabs un pagalms nav mainī juš ies kopš seniem laikiem, drū majā pagrabā atrodas inkvizī cijas muzejs, kas izklā ts ar daž ā diem spī dzinā š anas instrumentiem ar attē liem un norā dī jumiem, nu, vispā r, kad es aizrā vos ar vē sturi , Es lasu daudz un par spī dzinā š anu, protams, tas ir rā pojoš i, bet š eit, lai pieskartos sienā m, kas joprojā m atceras bruņ niecī bas laikus, tas man ir vissvarī gā kais (sienas bija saskrā pē tas).
Uzmanī gi kā pjam augš ā , ejot pa vē sturiskajā m kā pnē m, augš ā ir pils vē stures muzejs, kaut kā nemaz neatcerē jos, un arī ieroč u novietne - tie nav vē stures eksponā ti, bet viduslaiku bruņ u un mū sdienu meistaru darinā to ieroč u kopijas, tač u tā s var pielaikot un nofotografē ties.
Tas arī viss, ekskursija ir beigusies, un esam aicinā ti uz tē ju ar pī rā gu. Pils pagalms, kas nav mainī jies pē dē jo 400 gadu laikā . Tā s centrā atrodas stadions, kurā notiek ī sti sacensī bu turnī ri.
Teritorijā (kaplič as vietā ) ir akmens labirints, kas tapis nesen, bet pē c klasiskiem modeļ iem un, izejot visus septiņ us apļ us un atkā rtojot savu vē lē š anos, tas noteikti piepildī sies (tā du ir daudz kas vē las, bet laika ir maz).
Kamē r mums gatavoja tē ju un veda pī rā gus, es apskatī ju pagalmu, izš ā vu no loka (tas viduslaiku), izrā dī jā s, ka bulta lidoja uz mē rķ i, nu vispā r es pā rstā vē ju laiks, vienalga ko.
Š ā das zī mes ir izkaisī tas pa visu pili, man tā s labi iekļ aujas atmosfē rā no pils
Taverna atseviš ķ ā.20. gadsimta sā kuma piebū vē , kopumā tā ir stilizē ta kafejnī ca. Tavernā ir visā di trauki un kostī mi, kuros var nofotografē ties.
Un to vajag - krodziņ a saimniece, nu kā var pietrū kt, gribē tā ju ir daudz un viņ a laipni piekrī t un nobildē jas ar visiem.
Varē ja nofotografē ties ar Valeru, bet tuvumā nebija neviena brī va cilvē ka (jā nopē rk selfiju nū ja).
Virs ieejas pilī Teitoņ u ordeņ a devī ze "Palī dzi. Sargā . Dziedini" - cē li, nav ko teikt, un pie ieejas pilī ir divi milzī gi zā baki kā bruņ inieka bruņ ā m. Viņ a jautā ja: "Ko tas nozī mē ? " - Viņ i to skaidroja tā : "Kas š ajā s kurpē s var paspert kaut soli, tas ir pils ī paš nieks. " Bet kurpes ir pieskrū vē tas tā , ka noplē st droš i vien var tikai ar traktoru (izmē ģ inā ju - bet kur tur, nepareizā s asinis! ).
Kū ka garš ī ga, tē ja karsta, viss kā rtī bā , un atvadā mies no pils un turpinā m ceļ u. Paspē ju arī nedaudz izskriet pa pilsdrupā m, bet vienalga lieliski, ka cilvē ki kaut kā mē ģ ina pili kopt.
Iekš ā ir fotogrā fijas ar cilvē kiem, kuri apmeklē ja pili
Es gandrī z aizmirsu, pilij, protams, ir savs spoks, bet mē s netikā m aizvesti uz vietu, kur spoks dzī vo. “Ekstrasensu kaujas” dalī bnieki pat nā ca pie viņ a dvē seles, lai uzzinā tu viņ a bē dī go stā stu.
Nesen netā lu no pils ir atvē rta siera fabrika (mē s tur negā jā m). Citā ekskursijā paredzē ts siera fabrikas apmeklē jums un siera degustā cija.
Nā kamā pils.
Valdavas pils ir viena no vislabā k saglabā juš ajā m pilī m Kaļ iņ ingradas apgabalā , kas atrodas Nizovye ciemā , pavisam netā lu no Kaļ iņ ingradas. Pats vā rds Waldau cē lies no senprū š u vā rda "Wald", kas nozī mē "ī paš ums". Un atkal viss ir saistī ts ar Teitoņ u ordeņ a bruņ iniekiem, par pils uzcelš anas datumu tiek uzskatī ts 1264. gads. Pils savā vē sturē daudzkā rt pā rbū vē ta gan ā rpusē , gan iekš ā , un tā mū su (manā ) izpratnē kļ uvusi nedaudz lī dzī ga pilij. Bet, spriež ot pē c plā nojuma, pils joprojā m pastā vē ja.
Pirms trī ssimt gadiem augstie torņ i un cietokš ņ a mū ris tika demontē ti ķ ieģ eļ os, telpas tika pā rbū vē tas, un laika gaitā pils zaudē ja savu sā kotnē jo aizsardzī bas izskatu ar cietokš ņ a mū riem, torņ iem un aizsarggrā vi. Un pils sā ka mainī t ī paš nieku, 1858. gadā tā bija lauksaimniecī bas. akadē mija, pē c tam skolotā ju seminā rs, pē c tam "Vecā pils skola", kas saistī ta ar Karalisko patvē rumu, kas pastā vē ja lī dz 1945. gadam.
Tagad no ē kā m ir saglabā jusies pils galvenā ē ka un sā nu spā rns. Un kā vienmē r pagrabi un neliela sienas daļ a starp spā rnu un pils ē ku saglabā jā s sā kotnē jā veidolā . Te pils spā rnā ir neliels muzejs, mū s sagaida gids un ar humoru sā k ekskursiju.
Pirmā ir pils ī paš nieku portretu galerija un pils izkā rtojums. Teitoņ u laikā lietotā s bruņ as, zobeni un cirvji, loki un bultas, š eit ir mē beles, trauki.
Ī paš s muzeja lepnums ir dzejnieka un rakstnieka Maksimiliā na fon Š enkendorfa zā le, kurš pilī dzī voja 1805. gadā .
Mē s ejam lejā , pa nolietotā m kā pnē m uz pagrabu, kaut kur ir skaidas, kuras, iespē jams, ir atstā juš as bruņ inieku spuras, kas gā ja pa š ī m kā pnē m (romantika, tas nav tikai Far Far Away).
Muzejs veltī ts ne tikai Valdavas pils vē sturei, bet arī novada vē sturei, ir zā les: akmens laikmets, Senprū sija, Amatu iela, pils gū steknis. Un viss notiek tik ā tri, ka nespē jam izsekot.
Viņ i stā stī ja par Pē tera I un Lielā s vē stniecī bas uzturē š anos pilī - nelielā telpā ir Pē tera I un vē stnieku portreti, Lielā s Krievijas vē stniecī bas marš ruts, daž i saglabā juš ies dokumenti, zī mē jumi, interjers. un sadzī ves priekš meti. Un Pē teris I arī bija Š akenas pilī . Viens no vē rtī gā kajiem eksponā tiem ir Sv. Endrjū pirmais izsauktais (kopija).
Skulptū ru zā le tika izveidota par godu pirmajam Barinova muzeja direktoram. Š eit ir viņ a veidotā s skulptū ras no daž ā diem koka veidiem. Barinovs savu skulptū ru kolekciju nosauca par "Dvē seles un sirds kokiem". Un katrā skulptū rā ir pavediens - no kā da koka tā ir izgatavota.
Un vē l viena neliela telpa ar mā jsaimniecī bas piederumiem:
Kamē r cilvē ki izkā pj no pils, es skrē ju un skatī jos un, protams, arku, kas ir saglabā jusies, noteikti izejiet tai cauri un izsakiet vē lē š anos.
Un nesen raidī jumā “Ē dam, ē dam” uzzinā ju, ka piebū ve, kurā atrodas muzejs, pieder vienai ģ imenei, pils ē ka – citai ģ imenei (ī re uz 25 gadiem). Kā vienmē r, visu klā j tumsa.
Valdau pilij, tā pat kā jebkurai pilij, ir savi spoki - Susanna un Hans, protams, mī las stā sts (spoki nav redzē ti).
Mē s apmeklē jā m arī Sv. Katrī nas baznī cu Rodniki ciematā . Par bū vniecī bas datumu tiek uzskatī ts 14. gadsimts, diezgan daudz skatī jā mies, klausī jā mies, ekskursija beidzā s un dodamies mā jup.
Un š odien Far Far Away Kingdom nepievī la, tā staigā ja pa pagrabiem un piļ u kā pnē m, kur staigā ja bruņ inieki.
Otrā ekskursija Kaļ iņ ingradā .
Ī sa vakara ekskursija pa pilsē tu un ar laivu, un pusdienas zivju restorā nā . Obzorka nav nekā ds jaunums, kā vienmē r braucā m ar autobusu - stā stī ja, bet es laivas dē ļ izbraucu.
"Cī ņ as bizoni" ir viens no slavenā kajiem Kaļ iņ ingradas pieminekļ iem, skulptū ru izveidoja slavens vā cu tē lnieks 1869. gadā un uzstā dī ja Kē nigsbergā.1911. gadā . Netā lu atrodas Kaļ iņ ingradas Valsts universitā tes ē ka, celta 1913. gadā , skaists portā ls (atgā dina Vī ni).
Viens no jaunajiem Kaļ iņ ingradas pilsē tas apskates objektiem ir Zivju ciems, kas pirms 10 gadiem parā dī jā s krastmalā , no kurienes izbrauca mū su laiva.
Zivju ciemats ir vē sturisks, etnogrā fisks, tirdzniecī bas un amatniecī bas komplekss - Kē nigsbergas vecpilsē tas kvartā la stilizā cija. Š eit viss atgā dina Kē nigsbergas vecos pilsē tas kvartā lus. Viņ i uzcē la Zivju ciematu vecā zivju tirgus vietā , daudzas ē kas ir stilizē tas kā vā cu karkasa mā jas. Internetā noskatī jos š ī s vietas vecā s Kē nigsbergas foto: mā jas ir ļ oti lī dzī gas, labi nostrā dā tas, centā s pieturē ties pie vecpilsē tas un š ī s vietas stila. Jauki, bet es jau izstaigā ju vecpilsē tu un redzē ju mā jas ar vē sturi.
Ekskursijā viss izvē rtā s smieklī gi, vai nu jū s klausā ties par š ī s vietas vē sturi un Kē nigsbergas vē sturi kopumā apakš ē jā klā jā , vai arī apbrī nojat augš ā esoš o skaistumu. Klā js vaļ ā , ir vakars, upe, nu, vispā r nav karsts, novē rtē jis un zinot upi, paņ ē mu jaku, par ko biju ļ oti apmierinā ts un mierī gi vē roju no augš ē jā klā ja. Atbraucot, izlasī ju internetā , ka viņ i kuģ ojuš i. Ekskursija nav gara 40-50 minū tes.
Ekskursijas laikā viņ š peld zem vairā kiem Kaļ iņ ingradas tiltiem - Visokoe, Jubileiny, Estakā des tiltiem. Zvejnieku ciemats no ū dens izskatā s vienkā rš i lieliski (maz palaidu garā m vē sturisko nodilumu), turpinā m ceļ u garā m Pasaules okeā na muzejam. Kompleksā ir vairā ki muzeji un izstā des.
Mū s iepriecinā ja bijuš ā s Kē nigsbergas birž as ē ka, tā stā v uz ū dens (tā ir tikai Venē cija), skatā s uz mums ar savu cē lo apģ ē rbu.
Piemineklis zvejniekiem un Nikolajam Brī numdarī tā jam tika apvienots vienā ansamblī :
2018. gadā uzceltais stadions FIFA Pasaules kausam:
Un pē kš ņ i mums tuvojas ļ oti smieklī ga un glī ta ē ka - š ī ir Augstā tilta uzrauga mā ja, to sauc arī par "barona Minhauzena mā ju", celta 1899. gadā , ir vairā kas leģ endas (varbū t taisnī ba ), viens no viņ iem stā sta: "Minhauzens, staigā jot pa pilsē tu, vakariņ oja netā lu krodziņ ā un gā ja klā t, un viņ š bija piesaistī ts nakš ņ ot uzrauga mā jā . Tas arī viss, brauciens ar laivu beidzā s.
Nā kam mē s pusdienojam zivju restorā nā . Braucot cauri Zvejnieku ciematam, fotografē jamies ar bronzas kapteini un pieradinā tu pē rtiķ i un kā du “Junge Frau”, var sē dē t tronī , kā arī uzkā pt Mayak torņ a skatu klā jā . Skaisti, bet š ī "Far Far Away Kingdom" ir ļ oti jauna un tikai pieņ emas spē kā .
Apstā joties uz fotografē š anas pauzi, lai vienkā rš i noklikš ķ inā tu, daudzi vairs nav gatavi atkal izkā pt no autobusa, bet manā galvā : "Pē kš ņ i es š eit netikš u" (viss notika). Mē s bijā m tikai daž i un viss notika ā tri. Karaliskie vā rti ir vieni no septiņ iem Kē nigsbergas aizsardzī bas lī nijas vā rtiem, kas celti 1843. gadā , tagad tajos atrodas muzeji.
Pusdienas (vai drī zā k vakariņ as) bija restorā nā Rossgarten Gate telpā s. Signature vecs ē diens Kö ningsber klopsy (kotletes) ar kartupeļ iem un kā postiem, un viņ iem tika pasniegta glā ze alus. Atlicis nedaudz laika (maigi izsakoties), restorā nā ir trī s zā les, apskatī ju visas zā les un arī aizskrē ju uz tiltu un paskatī jos tuvā k grā vi.
Varē ja palikt un mierī gi pasē dē t, bet tad paš am bū tu jā nokļ ū st viesnī cā , tā nav tā lu, bet ar kā jā m vienoties nevarē ja (no 7 lī dz 21) , viņ i smagi strā dā ja, cenš oties parā dī t pē c iespē jas vairā k, tā pē c ietina mani taisni uz autobusu. Un š odien man izdevā s apmeklē t vecā s Kē nigsbergas valstī bu un jau jaunajā Kaļ iņ ingradas pasakā .
Vē l viena ekskursija uz dabas liegumu ir Kurš u kā pas nacionā lais parks.
Un rī ts mani nemaz neiepriecinā ja, dabai, jū rai, priedē m, un uz ielas lija lietus un brrr, viss laikapstā kļ u prieks, ko sinoptiķ i solī ja visam manam ceļ ojumam, bet tas bija tikai viena diena no septiņ ā m (tas patī k). Nav kur iet, kraujam un ejam.
Kurš u kā pa jau 20 gadus ir iekļ auta UNESCO mantojuma sarakstā . Kurš u kā pas garums ir 98 km, platums no 400 m lī dz 3.8 km, kā pas atrodas starp Lietuvas pilsē tu Klaipē du un Krievijas pilsē tu Zeļ enogradu. Valsts robež a starp valstī m iet kaut kur iesmu centrā . Kurš u kā pa, arī smilš u kā pa, ir zemes (smilš u) josla vienā tā s pusē , Kurš u joma, bet otrā pusē Baltijas jū ra.
Kurš u kā pas nosaukums cē lies no seno kurš u cilš u vā rda, kas dzī voja š ajā apvidū pirms vā cieš u ienā kš anas Prū sijā . Zinā ms, ka vikingi š eit dzī vojuš i 10. -11. gadsimtā , vē lā k iesma pā rgā ja Teitoņ u ordeņ a bruņ inieku ī paš umā , un bez bruņ iniekiem neiztika (Far Far Away mani nepieviļ ). Koki tajos laikos tika nocirsti - kas gribē ja un kā gribē ja, kā pas sā ka “peldē t”, paslē pjot zem smiltī m veselas pilis un apmetnes.
Mums ir daudz daž ā du ekskursiju - Ekoloģ iskā taka "Efa augstums". Š eit viss ir skaidrs un saprotams. Lī st un smidzina, š ausmas, tā ekskursija pagā ja, bija bars cilvē ku, un sā kumā mē ģ inu kaut ko dzirdē t un atcerē ties. Nu vispā r mā jā s ir internets, izlasī ju - tas bija labā kais risinā jums š ā dā situā cijā .
Dejojoš ais mež s - pirmais, kas bija pa ceļ am, bija neliels priež u mež s, kur priedes ir savī tas pie pamatnes, saliektas daž ā dos virzienos. Cē loņ i tam visam nav zinā mi. Cilvē ku vienkā rš i ir ļ oooti daudz un jā mē ģ ina nobildē t, lai kadrā iekļ ū st vairā k savī ti koki, bet kaut kā nedaudz sanā ca.
Protams, tas viss ir interesanti, bet jū s nevarat pastā stī t par laikapstā kļ iem, redziet pats, bet es izgā ju visu taku vai, pareizā k sakot, skrē ju, un man ļ oti gribē jā s pastaigā ties starp priedē m un elpot tī ru gaisu. priedē s nevar iekā pt, lai netraucē tu apkā rtē jo vidi.
Atradu arī č iekuru, kurā izdī guš as sē klas, protams, aiznesu mā jā s ar sū nā m, joprojā m gaidu, kad nomirs. Balva par š ā du laiku bija neparasti garš ī gs kalmā rs un karsti kū pinā ts zutis un lietuvieš u alus (robež a ir netā lu). Zutis tika iepakots vakuumā un droš i nonā ca mā jā s. Zuš u aste un kalmā rs tika atstā ti vakariņ ā m ar alu, "purred".
Un tad mana "Tā lā valstī ba" mani iepriecinā ja.
Turpinā jums š eit >>>
