O'Srbija!
Par saimniekiem: iedzī votā ji, pā rsvarā serbi, ir draudzī gi, emocionā li, sabiedriski. Lielā kajai daļ ai no tā m ir tipisku dienvidnieku, tumš matainiem ar tumš ā m acī m vaibstiem. Augstums virs 170cm. Ir ļ oti maz resnu cilvē ku, kā arī tievu cilvē ku. Parkos ir pieprasī ti skrieš anas un veloceliņ i. Pat mazajā s pilsē tā s mē s redzē jā m fitnesa klubu pazī mes. Viņ iem patī k nacionā lā mū zika. Viņ as motī vi skan gan popā , gan rokā . Diezgan biež i var satikt cilvē kus ar grā matu. Serbu valodu var izjaukt ar slā vu ausi. Zī mes un cita drukā tā informā cija ir viegli lasā ma. Gadā s, ka “izraujot” teikumu no konteksta, nav skaidrs, par ko ir runa. Tiek izmantota gan kirilica, gan latī ņ u valoda. Daudzi cilvē ki vismaz mā jsaimniecī bas lī menī zina angļ u valodu. Noderē ja arī serbu vā rdnī ca.
Viņ i baidī jā s no neliela noziedznieku trakot. Bet nekas tamlī dzī gs nebija redzē ts. Dzelzceļ a staciju tuvumā un daž kā rt uz ielā m tika manī tas morginā las personī bas.
Ceļ š : Maskava-Frankfurte pie Mainas-Belgrada. Kopē jais ceļ ojuma laiks ir aptuveni 7 stundas. Pasu kontrole Belgradas lidostā : pā rbaudi bā zē , esoš ajos zī mogos var uzlikt ieceļ oš anas zī mogu. Viņ i neliek zī mogu par izbraukš anu, tikai uz iekā pš anas kartē m.
Valū ta: dinā rs. Brauciena brī dī.116-118 dinā ri par 1 eiro. Lidostas valū tas maiņ as punktā ("mainī tā jā " vietē jā ) maiņ as kurss, kā vienmē r, nav ī paš i izdevī gs (1 EUR - 114.5 din. ).
No lidostas uz daž ā m viesnī cā m kursē autobusi.
Izmitinā š anas viesnī ca: "Slavia" ** (Savskaya str. , 1-9). Netā lu atrodas "Slavia" ****. Mē beles joprojā m atceras Dienvidslā vijas laikus. Bet viss ir tī rs un kā rtī gs. Atkritumi tika izvesti katru dienu. Sakopa, ja pie durvī m piekā ra attiecī gu zī mi. Personā ls ir pieklā jī gs un efektī vs. Salī dzinoš i lē ti un garš ī gi varat pusdienot viesnī cas restorā nā . Mē s atceramies vakariņ as. Kā pirmā tika izvē lē ta sē ņ u chorba (zupa). Vī rieš u puse vē lē jā s gaļ u. Un apdomī gi tika pasū tī ta neliela š ļ akata. Tā da liellopa gaļ as kotlete ar sī poliem, kā izrā dī jā s, bija tē jas apakš tasī tes lielumā . Interesanti, kā ds izmē rs ir liels? . Tā kā bija "jā glā bj" draugs, ziņ kā re netika apmierinā ta. Brokastis ir tradicionā lā s bufetes tipa brokastis. Pā ris reizes bija gaļ a, pilnī gi ē damas desiņ as, aukstie gaļ as gabali, sautē ti dā rzeņ i vai salā ti, musli, olu kultenis, daž ā das bulciņ as un kā rtainā s, sieri, sviests, ā boli, apelsī ni, banā ni. Š ī s viesnī cas lielais pluss ir atraš anā s vieta. 20 minū š u gā jienā lī dz dzelzceļ a stacijai un autoostai. Blakus veikali, kafejnī cas, tirgi. Netā lu atrodas arī galvenā s apskates vietas. Reģ istratū rā varat paņ emt diezgan precī zu Belgradas karti bez maksas.
Kas attiecas uz pā rtiku un dzē rieniem. Pirmajam viņ i pasū tī ja zupu (vietē jā č orbā ). Papildus jau pieminē tajai sē ņ u zupai-biezenim izmē ģ inā jā m zivis, teļ a gaļ u un vistas č orbu. Papildus gaļ ai tiek pievienoti daž i kartupeļ i, sī poli un zaļ umi. Diezgan garš ī gi un apmierinoš i. Serbu salā ti pē c sastā va ir lī dzī gi grieķ u salā tiem. Tikai pipari - paprika. . . Atkal tikā mies ar š o paš u papriku Madzharitsa picā . Viņ i atnesa picu, kas ļ oti atgā dinā ja Ņ ujorku. Tas ir tikai ar zaļ ajiem pipariem. Kā viņ š iekoda. . . $@&. Viņ i dzē ra ū deni un alu. Viņ i ē da mē rci. Lai gan tas nebija ass. No vietē jiem aliem man patika gaiš ais "Elen". No vī na - baltais "Riesling". Uz katra stū ra ir daudz daž ā du "maiznieku", kur viņ i pā rdod visdaž ā dā kos konditorejas izstrā dā jumus. Lielveikalā viņ i paņ ē ma ī stu jogurtu, nevis to muļ ķ ī bu, ko mē s par to izdalā m. Vairā kas reizes daž ā dā s pilsē tā s viņ i dzē ra zā ļ u tē ju un espresso kafiju. Kafija ir lieliska visur. Pē c vī rieš a acī m bija redzams, ka viņ iem tē ja garš oja : ) Arī saldē jums sanā ca garš ī gs. Augļ i un ogas ar ļ oti dabī gu krā su, garš u un smarž u, ī paš i tirgū lē ti.
Transports. Visas pilsē tas tika sasniegtas ar autobusu no autoostas. Blakus dzelzceļ am ir starpreģ ionā ls un starptautisks, un pā ri ceļ am ir piemē rots. Autobusi kursē gandrī z precī zi pē c grafika, diezgan biež i.
Ja dodaties tā lā k pa to paš u Savu lī dz Svē tā s Savas templim. Arhitekti izmantoja imperatora Justiniā na I valdī š anas laikmeta klasisko bizantieš u stilu. Kā tieš s piemē rs kalpoja Bizantijas impē rijas galvenā baznī ca – Konstantinopoles Svē tā s Sofijas katedrā le. Tomē r savā izkā rtojumā Sv. Savas templis joprojā m atš ķ iras no Konstantinopoles modeļ a, jo bazilikas un centrā lā s struktū ras saplū š ana nenotika. Serbijas viduslaiku stila elements ir č etru torņ u pievienoš ana ap galveno kupolu. Ļ oti skaista ē ka, ī paš i fona apgaismojumā . 09:00 zvani sauc Serbijas himnu.
Mū su uzmanī bu piesaistī ja vē l viena reliģ iska ē ka - Svē tā Marka baznī ca, kas atrodas Tasmajdansky parkā pie Serbijas parlamenta ē kas. Tas tika veidots serbu-bizantieš u stilā , imitē jot Gracanicas arhitektū ru. Baznī cas dienvidu daļ ā atrodas sarkofā gs ar Serbijas valdnieka Stefana Dusana mirstī gajā m atliekā m, bet marmora kriptā atdusas patriarhs Germans. Baznī cā ir viena no lielā kajā m 13. -19. gadsimta ikonu kolekcijā m Serbijā . Tajā atrodas krievu pareizticī go kapela.
Brī vā s dienas vakarā parkā pie baznī cas var klausī ties un vē rot gaismas un mū zikas strū klaku. Repertuā rā ir klasika. Un vispā r Serbijas pilsē tā s ir daudz parku, skvē ru, zaļ o zonu, ziedu. Laukumos ir strū klakas. Ū deni no tiem izmanto mazgā š anai karstā dienā .
Sekojot kartei, pabraucā m garā m parlamentam un citā m valdī bas ē kā m. Ziedu laukumā vietē jā mazgā š anas lī dzekļ u firma sarī koja svē tkus. Dzī vespriecī gā raidī juma vadī tā ja uzrunā ja garā mgā jē jus un uzdeva jautā jumus. Atbildot, dā vanā saņ em veļ as pulvera paku. Arī mā jsaimniecī bā nepiecieš amo dabū jā m. Mazliet malā atradā s retro auto ar krā sainu afroamerikā ni, kas bija tē rpies 30. gadu Č ikā gas gangsteru stilā . Pastaigā jā mies pa š iko prinč a Maikla gā jē ju ielu un devā mies uz Kalemegdanas cietoksni. Nosaukums cē lies no turku vā rda "Pils laukums" (tur. Kale Meydanı ). Saskaņ ā ar citu viedokli, nosaukums Kalemegdan cē lies no diviem turku vā rdiem "Kale" ("cietoksnis") un "Megdan" ("kauja"). Turki Kalemegdanu sauca par Fikir-bayir (fikir bayı r), kontemplā cijas kalnu. Tagad diezgan biež i paš u Belgradas cietoksni sauc par Kalemegdan. Cietoksnis atrodas kalna galā.125 metru augstumā virs jū ras lī meņ a Donavas un Savas upju satekā . Cietokš ņ a iekš pusē atrodas Militā rais muzejs, kurā eksponē ti daž ā du vē stures periodu ieroč u paraugi.
Izstaigā jā m vē l vienu apskates objektu, kur Belgradas Skadarlijas rajonā ir tieva robež a starp reā lo un gleznoto pasauli. Pā rsvarā š eit dzī vo radoš o profesiju cilvē ki.
Kā NATO sprā dzienu "pieminekļ i" tika saglabā tas Aizsardzī bas ministrijas ē kas un pretē jā pusē "dvī ņ u" ē kai. Simboliski mē s domā jā m. . . Un Amerikas vē stniecī bas baltā ē ka izskatā s pavisam dī vaina. Logi aizmū rē ti lī dz pē dē jam stā vam. Iela bloķ ē ta transportam, uz ž oga ir “ē rkš ķ is”, pastiprinā ta apsardze. Serbi atceras visu. Bet viņ i dzī vo tagadnē .
Nikola Teslas muzeja radiotehnika. Teslas patenti un teorē tiskais darbs nodroš inā ja pamatu daudzu modernu ar maiņ strā vu darbinā mu ierī č u, daudzfā zu sistē mu un elektromotora izgudroš anai un attī stī bai, kas ļ ā va ī stenot tā saukto industriā lā s revolū cijas otro posmu. Magnē tiskā s plū smas blī vuma (magnē tiskā s indukcijas) mē rvienī ba nosaukta N. Teslas vā rdā . Starp daudzajiem zinā tnieka apbalvojumiem ir E. Kresona, J. Skota, T. Edisona medaļ as. Viņ š ir pazī stams arī kā ē tera esamī bas hipotē zes atbalstī tā js. Mū sdienu biogrā fi Teslu uzskatī ja par "cilvē ku, kas izgudroja 20. gadsimtu"[4] un par mū sdienu elektrī bas "aizbildni"[5]. Pē c radio demonstrē š anas un uzvaras "Strauju karā " Tesla ieguva plaš u atzinī bu kā izcils elektroinž enieris un izgudrotā js. [6]
Klausī jā mies tū ri un skatī jā mies biofilmu serbu valodā . Galvenais ir diezgan skaidrs. Tas ir iespē jams angļ u valodā (ja nemaldos, un vā cu valodā ). Eksponā ti ir aktī vi. Vienā no istabā m metā la lodī tē glabā jas ģ eniā li traka zinā tnieka pelni. Viņ a vā rdā nosaukta Belgradas lidosta.
Botā nikas interesentiem un tiem, kas vienkā rš i vē las atpū sties no pilsē tas burzmas, var ieteikt apmeklē t botā nisko dā rzu. Tikai klusuma saliņ a lielas pilsē tas burzmā .
Vē lme apskatī t pilsē tu impē riskā stilā mū s veda uz Zimunu. No "Slavia" var nokļ ū t ar pilsē tas autobusu ar numuru 82 (tagad tas jau ir daļ a no pilsē tas). Diezgan kluss un nesteidzī gs. Un tas ļ oti atgā dina ungā ru Sentendri. Acis meklē marcipā na muzeju. Un tas nav pā rsteidzoš i, jo. Szentendre (Hung. Szentendre) ir pilsē ta Ungā rijas centrā lajā daļ ā , dibinā ta 17. gadsimtā . Serbi, kas bē g no satricinā jumiem savā valstī , ko izraisī ja Turcijas iebrukums. Szentendre ir pazī stama kā mā kslinieku pilsē ta ar daudzā m galerijā m un darbnī cā m.
Atrodas vē sturiskajā Bač -Bodrog reģ ionā uz Bač kas un Sremas robež as. Pilsē tā ir daudznacionā ls sastā vs - tajā dzī vo serbi, ungā ri, slovā ki, rusī ni, vā cieš i u. c. . Pilsē ta dibinā ta 1694. gadā , kad serbu tirgotā ji izveidoja apmetni Donavas pretē jā krastā no Petrovaradinas cietokš ņ a. XVIII-XIX gs. Novi Sada kļ uva par nozī mī gu tirdzniecī bas un amatniecī bas centru, kā arī serbu kultū ras centru reģ ionā , izpelnoties iesauku "Serbijas Atē nas"[2]. Pilsē ta tika smagi bojā ta 1848. gada revolū cijā , bet pē c tam tika pā rbū vē ta. Paš laik Novi Sada ir Serbijas ekonomikas rū pniecī bas un finanš u centrs, kā arī nozī mī gs kultū ras centrs. Netā lu no pilsē tas ir lidosta. Pilsē ta radā s 18. gadsimta vidū kā pareizticī go serbu apmetne, kam bija aizliegts apmesties katoļ u Pē tervā rdeinā , pilsē tā Donavas pretē jā krastā , kas izveidojā s ap neieņ emamo Pē tervā rdes cietoksni.
Š eit ļ oti harmoniski savijas mū sdienī gums un vē sture. Zem tilta, kas ved uz Petravaru, ir milzī gas fotogrā fijas par to, kā tilti izskatī jā s pē c to celtniecī bas un pē c bombardē š anas. Tagad tilti ir kā jauni. Tikai saburzī tie balsti un viena no tā m ķ ermeņ a fragments ir kluss atgā dinā jums par tiem briesmī gajiem notikumiem. Uz atjaunotā tilta dodamies uz Petravardinas cietoksni. Pati Petravara ir kā funkcionē još s pagā juš o gadsimtu piemineklis. Tas, protams, tiek atjaunots. Bet cietokš ņ a stā voklis ir vienkā rš i lielisks. No tā augstuma paveras pā rsteidzoš s skats uz kalniem un starp tiem vijas Donavu.
Viens no lielā kajiem cietokš ņ iem Eiropā Smederevo pilsē tā nevar lepoties ar š ā du stā vokli. Daļ a no tā ir atjaunota vairā k vai mazā k sā kotnē jā formā . Un viņ i tur organizē ja brī vdabas teā tri. Vienā no atsauksmē m bija lasā ms, ka tur notiek bruņ inieku turnī ri (http://weleda. hiblogger. net/364319.html). Bet, kad bijā m tur, mē s satikā m tikai tos paš us dī kdieņ us. Mē s apbrī nojam š ī s struktū ras spē ku un apbrī nojam skaisto skatu uz majestā tisko Donavu. Smederevo (serb. Smederevo) ir pilsē ta Serbijā Moravas un Donavas satekā , 50 km attā lumā no Belgradas. Tas ir Podunavlye rajona un Smederevo kopienas administratī vais centrs. Viduslaikos pilsē ta bija Serbijas galvaspilsē ta un lielā kā pilsē ta, par ko liecina senais pilsē tas centrs, kas celts no 1427. lī dz 1459. gadam un labi saglabā jies. 1458. gadā pilsē tu pilnī bā ieņ ē ma Osmaņ u impē rija un 1459. gadā tā tika pā rveidota par Smederevo sanjaku. Smederevo cietoksnis, kas celts 15. gadsimtā , š obrī d ir viens no galvenajiem pilsē tas apskates objektiem.
Mū su pirmais iespaids par Serbiju ir vislabā kais. Iestatiet, lai turpinā tu iepazī š anos!
