Сербия - перекрёсток Европы Serbija ir Eiropas krustceles

Brauciena laikā uz bijuš ā s Dienvidslā vijas valstī m ar tū roperatoru Art Service apmeklē ja Serbiju, valsti, kuru mū su tū risti apmeklē reti un tū roperatori apbrauc un velti! Serbija ir Eiropas krustpunkts starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļ iem un Dienvidiem. Š ajā teritorijā notika tautu migrā cijas, mainī jā s daž ā das kultū ras un civilizā cijas, radā s spē cī gas valstis un gā ja bojā spē cī gas karaļ valstis. Valstī ir saglabā juš ies daudzi vē stures un kultū ras pieminekļ i no senā s Romas un Bizantijas, viduslaikiem (katedrā les, baznī cas, klosteri un cietokš ņ i) lī dz mū sdienā m. Pē c Dienvidslā vijas sabrukuma un kara tū risma nozare Serbijā (kā arī Bosnijā un Hercegovinā un Maķ edonijā ) ir krasi atpalikusi no Horvā tijas, Melnkalnes un Slovē nijas, bet pē dē jā laikā sā kusi augt. Mē s š ķ ē rsojā m visu Serbiju no dienvidrietumiem uz ziemeļ austrumiem no Melnkalnes lī dz Ungā rijai.

Sā kotnē ji ainava bija tā da pati kā Melnkalnes ziemeļ os – mež ainos kalnus ī paš i ietekmē ja tī rie egļ u mež i kalnu nogā zē s gar kalnu upju kanjoniem un Belgradas dzelzceļ š no Melnkalnes augstu kalnos, kas daudzviet iet pa š oseju. Tuvā k Nova Varos pilsē tai kalni ir zemā ki un vietā m reljefs pā rvē rš as lī dzenumā . Serbijas ciemati ar pareizticī go baznī cā m un moš ejā m, turku iekaroš anas un slā vu iedzī votā ju islamizā cijas pē dā m ir izkaisī ti pa lielceļ iem un upē m. Atpū tai un pusdienā m piestā jam pie Zlatara ezera, tuvē jo pilsē tu iedzī votā ju iecienī tā kā s atpū tas vietas, gleznainā ezerā ar attī stī tu infrastruktū ru atpū tai. Ū dens tajā bija ī paš ā debeszilā krā sā , bet dubļ ains, pē c tam, kad Adrijas jū ra negribē ja tajā peldē t. Nā kamā pilsē ta pa ceļ am ir Uzice.

Sociā listiskā s Dienvidslā vijas laikā to sauca par Titovo-Už ici, pē c VUGD sabrukš anas pā rdē vē ja. Zinā ms, ka 1941. gadā (6 mē neš i) tā bija partizā nu republikas galvaspilsē ta. Ir saglabā juš ā s vecpilsē tas paliekas. Izbaudiet skaistu pilsē tu Jetinas upes krastā . Nā kamā pilsē ta Cacak, tā pat kā Uzice, ir viena no lielā kajā m Centrā lā s Serbijas pilsē tā m pē c vietē jiem standartiem (mazā k nekā.100 000 iedzī votā ju). Blakus pilsē tai Rietummoravas upes aizā atrodas Trī svienī bas klostera komplekss, ko sauc arī par "Serbijas Athos". Netā lu no Č ač akas pilsē tas atrodas 8 klosteri un viduslaiku baznī cas. Tuvā k Belgradai apgabals ir lī dzens, un klimats ir atš ķ irī gs. Bija jū lija beigas, un, ja Adrijas jū ras piekrastē bija 30-32 grā di un kalnos 20-25 grā di, Belgrada mū s sagaidī ja ar 42 grā diem. Vakarā ieradā s Belgradā un palika viesnī cā pilsē tas centrā - noguris un vakarā nepazī stamā Belgrada karstumā neuzdroš inā jā s iet.

No rī ta bija Belgradas apskates ekskursija. Belgrada ir sena pilsē ta, kas ir vairā k nekā.2400 gadus veca. Belgradai ir pilsē tas slava, kas paceļ as no drupā m; pagā tnē pilsē ta tika nopostī ta 38 reizes un pā rbū vē ta 38 reizes. Jaunajā Belgradā ir plaš as avē nijas un ielas, iepirkš anā s centri, administratī vie kompleksi, kas palikuš i pā ri no bijuš ā s Dienvidslā vijas, kā arī daudzi parki un bulvā ri. Pē c 90. gadu kara un NATO bombardē š anas pilsē ta un tilti tika uzcelti no jauna, bet vairā kas ē kas tika saglabā tas nolietotas, lai pieminē tu to gadu notikumus, un biež i vien var bū t lieli burti "Krievija", kas atbalstī ja Serbiju š ajā karā . redzams uz sienā m. Belgradas sirds ir Kalemegdanas cietoksnis, kurā saglabā juš ā s romieš u, bizantieš u, turku un austrieš u celtnes.

Kalemegdana ir militā rais muzejs ar daudziem unikā liem eksponā tiem, no cietokš ņ a paveras lielisks skats uz Jaunbelgradu, Donavas un Savas upju sateces vietu netā lu no cietokš ņ a un unikā ls parks ap cietoksni, kurā aug gandrī z visa Eiropas flora.

No Kalemegdanas cietokš ņ a sā kas Stari Grad, pilsē tas vecā kā daļ a. Š eit atrodas gandrī z visi muzeji, dā rgā kie restorā ni un veikali un skaistā kā s pilis. No cietokš ņ a sā kas Prinč a Maikla gā jē ju iela, kas ir sava veida Brodveja Belgradas iedzī votā jiem un beidzas Republikas laukumā.

, Republikas laukumā atrodas Nacionā lais muzejs, kurā atrodas interesanta arheoloģ iskā kolekcija un Eiropas gleznu kolekcija. Nacionā lā muzeja priekš ā atrodas piemineklis princim Mihaelam, kurš cī nī jā s par Serbijas neatkarī bu no turkiem.

Viens no galvenajiem Belgradas apskates objektiem ir Sv. Savas baznī ca, viena no lielā kajā m pareizticī go baznī cā m pasaulē , kuru sā ka bū vē t 1935. gadā , atklā ja 2004. gadā , un apdares darbi vē l nav pabeigti.

Interesanta ir Nacionā lā s asamblejas ē ka, slavenā kā ē ka Belgradā kopš Dienvidslā vijas.

Ir vē rts apmeklē t Veco pili, vienu no skaistā kajā m pilī m Eiropā , prinč a Miloš a mā ju, un tā dē jā di

kurš vecā ks un tvē ra PSRS un sociā listiskā s Dienvidslā vijas laikus bū s interesanti

apmeklē t Ziedu mā ju - leģ endā rā marš ala Tito mauzoleju, kurš ilgu laiku valdī ja

Dienvidslā vija.

Pa autoceļ u no Belgradas lī dz Ungā rijas robež ai 150 kilometru garumā ceļ š iet netā lu no tā das

Lielā kā s pilsē tas, piemē ram, Novi Sada (slavena ar savā m baznī cā m un Petrovaradinas cietoksni, kas celta pē c Vobana zī mē jumiem) un Subotica (rā tsnams un pilis) ir visvairā k apmeklē tā s pilsē tas pē c Belgradas.

Kā izrā dī jā s, tikai vienam Ukrainas tū roperatoram ir ekskursijas uz š ī m pilsē tā m - Ļ vovas piramī das tū re, un es vē lē tos apmeklē t Smederevo ar viduslaiku cietoksni un Golubaku. - skaistā kā s vietas pie Donavas). Ir vē lme pē c mā cī bu ekskursijas vē lreiz apmeklē t Serbiju - š im pietiks ar 7 dienā m.