Страна сакуры и красных кленов Sakuru un sarkano kļavu zeme

Viena no Sharganskaya Osmitsas panorā mas pieturā m

Š ajā stā stā jū s kopā ar mums brauksiet ar maģ isku mazo vilcieniņ u augstu kalnos, bezgalī gi apbrī nosiet ķ irš u ziedus, ē dī siet daudz gardu, kaut arī virtuā lu ē dienu, baudī siet Norvē ģ ijas skatus sniegotu kalnu virsotnē s un arī izdzī vo daž ā dus gadalaikus vienā dienā ! Braucam uz Serbiju!

Mazliet prieka par Sky Up

Kā dreiz UIA bija mū su favorī ts ar saviem zemajiem tarifiem, jau domā ju, ka tie laiki neatgriezī sies, bet tad Sky Up ļ oti veiksmī gi sā ka attī stī t savu uzņ ē mumu. Biļ etes uz Serbiju maksā ja 3248 UAH divā m personā m, un par to pat nebija jā gaida gads, mē s tā s iegā dā jā mies marta sā kumā un izlidojā m aprī ļ a vidū . Pamata cenā ir iekļ auta liela rokas bagā ž a 9 kg liela un, pats galvenais, ir zvanu centrs, kurā operatoriem ir informā cija par PCR ņ emš anas niansē m katrai valstij. Biju nobaž ī jies, ka bū s pozitī vs PCR tests un ceļ ojums tiks slē gts, tač u meitene mani mierinā ja, sakot, ka pozitī va PCR gadī jumā Sky up ļ aus mainī t datumus. Es bezgala novē rtē ju š ā du klientu uzmanī bu pandē mijas laikā , ceru, ka jū s nekad nepasliktinā sit un vienmē r mū s iepriecinā siet.

Belgrada

Viss ceļ ojuma prieks sā kā s no lidostas, tas bija tas retais lidojums, kas ir tieš i dienas vidū . Un tā kā uz kartē m esam aktivizē juš i atpū tas zonu, tad lidostā ieradā mies diezgan agri. Rezultā tā mē s sē dē jā m atpū tas telpā par lielumu ilgā k, nekā ilga mū su lidojums. Un vispā r pirms Serbijas nedaudz baidī jos, ka atpū tas zona bū s ceļ ojuma spilgtā kais notikums. Pats vā rds Serbija man kaut kā neš ķ ita priecī gs, es pat nezinu, kā pē c, kaut kā da asociā cija no bē rnī bas. Bet tagad, pē c ceļ ojuma, š is vā rds manī raisa maģ ijas un mierinā juma sajū tu. Lidojā m mazā un pustukš ā lidmaš ī nā , lidojums ilga nepilnas divas stundas, aizlidoja nemanot. Paš ā Belgradā viss noritē ja ļ oti ā tri.

Iespieda pasē , izņ ē ma naudu, izgā ja uz ielas un pē c 7 minū tē m piebrauca pilsē tas autobuss. Autobusā samaksā jā m ar paypas no telefona un pē c 40 minū tē m esam pilsē tā , kas pamazā m tī ta vakara saules sarkanajos staros. Iekā rtojā mies savos mā jī gajos apartamentos un devā mies uz vienu no galvenajiem apskates objektiem – pili. Š eit pirmo reizi tikā mies ar serbu sakurā m, tā s bija vidē ja auguma koki, blī vi nokaisī ti ar rozā ziediem.

Mazā bulvā rī auga koki, otrpus bulvā rim cilvē ki sē dē ja pie galdiņ iem un baudī ja vakara debesis. Romantika virmoja gaisā .

Pils teritorija diezgan liela, visiem pietiek, kā ds izcirtumā spē lē ja ģ itā ru, kā ds atlaidā s uz soliņ iem, cilvē ku bija diezgan daudz, viņ us visus vienoja relaksā cijas atmosfē ra, serbi prot atpū sties. Cik labi, kad pilsē ta tā ienā k jau no pirmā s minū tes.

Mē s pievienojā mies vakara saules vadiem un kopā ar visiem pazudā m kaut kur gaisā lī dz ar pē dē jiem saules stariem. Kā ds brī niš ķ ī gs un silts vakars, bet laika prognozes rā da, ka š o vakaru vajag izbaudī t pilnī bā , jo rī t bū s otrā di. Gā jā m pa galveno gā jē ju ielu, š eit bija neparasti daudz cilvē ku, sen nebiju redzē jis tā du skaitu uz vienas ielas. Serbiem kaut kā ī sti nerū p karantī na, vismaz tā ds iespaids mums radā s.

Kas man patī k ceļ ojot karantī nas laikā , ir cilvē ku skaits pie apskates vietā m, vairumā gadī jumu tas ir negatī vs. Kad nonā cā m vienā no galvenajā m tū ristu ielā m Skadarlie rajonā , tur vispā r nebija neviena. Bet diemž ē l iemesls bija tas, ka iela bija izrakta un viss tiek remontē ts. No otras puses, ko tur brī nī ties, kandidā ts uz iestā š anos Eiropas Savienī bā , un tur viss nemitī gi tiek izrakts un tiek remontē ts. Es nekā dā gadī jumā nesaku, ka tas ir slikti vai labi, bet tas ir jautrs fakts. Bet, no otras puses, restorā ns Zavi? aj Skadarlija mū s ļ oti iepriecinā ja. Bija garš ī gi, mā jī gi un ē dieni tika pasniegti autentiskos ē dienos. Runā jot par serbu virtuvi, tā izrā dī jā s ļ oti lī dzī ga Melnkalnes virtuvei, un mē s to neapš aubā mi uzskatā m par vienu no labā kajā m.

Visiem serbu restorā niem raksturī gs lielas porcijas, daudz gaļ as, zemas cenas. Runā jot par porcijā m diviem, mē s parasti pasū tī jā m vienu pirmo ē dienu, vienu otro ē dienu un vienkā rš us salā tus, ar to pietika, lai mē s ar Daš u ē stu. Vari pieļ aut kritisku kļ ū du, pasū tot divus pamatē dienus diviem cilvē kiem. Tajā paš ā laikā serbi visi ir parastas miesasbū ves, nepavisam nav resni. Acī mredzot grib pabarot visus tū ristus, lai vē lā k vinnē tu tievē š anas konkursā . Interesantā kais fakts ir mū su vidē jā pā rbaude. Dā rgā kā cena bija aptuveni 1600 dinā ru (17 USD), bet daž kā rt mū su maltī te maksā ja 400 dinā rus (5 USD) un rekordzemu 200 dinā ru (2.05 USD).

Restorā nam ne vienmē r bija laiks un spē ks, tā pē c vienmē r varē ja nopirkt divas lielas picas š ķ ē les un ieturē t pilnvē rtī gu maltī ti. Viena liela gabala izmaksas ir aptuveni dolā rs. Vai arī dodieties uzkodas "maizes ceptuvē ", š eit vienmē r atradī siet boreki un serbu saldumus. Saldumu ziņ ā patī kami pā rsteidza arī Serbija, kuru ī patnī ba ir garš ī gs krē ms. Kopumā rezumē š u - Serbija ir lieliska gastronomiskai tū rei. Pē c sā tī gā m vakariņ ā m krastmalu plā nojā m vakara pastaigai. Kalorijas kaut kā jā sadedzina. Krastmala š eit ir labi izveidota. Bū tu laiks iet gulē t un uzkrā t spē kus pirms grū tā marš ruta, bet es gribu staigā t un staigā t, kā da brī niš ķ ī ga diena, kā da brī niš ķ ī ga pilsē ta! Pē dē jā s romantikas notis ieviesa sarkanā kļ ava, kuru apbrī not lidojā m uz Japā nu.

Domā ju, ka pē c 10 gadiem Japā nai bū s spē cī gs konkurents kļ avā s un sakurā s. Varbū t pat tehnoloģ iskā progresa dē ļ , bet tas acī mredzami nav tagad. Arhitektū ra un transporta infrastruktū ra š eit ir ļ oti atpalikuš ā stā voklī . Š eit redzē jā m fantastiskā kā s formas un arhitektonisko risinā jumu ē kas, bet diemž ē l no Padomju Savienī bas viedokļ a. Man pat grū ti iedomā ties, kā kā dreiz tai vajadzē ja sajū sminā t kā da acis, tagad var tikai nojaust, kā pē c š ī ē ka ir tik padomju veidolā , kā du autors bija domā jis. Bet, tā kā mē s š eit nedzī vojam, bija ļ oti interesanti atklā t š ā dus "š edevrus". Ar transporta struktū ru problē ma ir tā da, ka nav vietņ u, kur internetā var iegā dā ties autobusu biļ etes, vismaz mē s tā das neatradā m, un tas pats attiecas uz viņ u kustī bas grafikiem internetā . Vienī gā vieta, kur var uzzinā t, kur tieš i un kad aties autobuss, ir autoosta, bet Belgradas autoostā kasieres ik reizi nekaunī gi cenš as krā pties ar sī knaudu. Par laimi, š ī ir vienī gā muš a uz Serbijas pusi, visā s citā s ziņ ā s no tū risma un paš u iedzī votā ju viedokļ a - viss ir super!

Baina Baš ta

Tā s nav sakuras, tač u to ir daudz

Es parasti aizmiegu uz ilgu laiku, bet acī mredzot ķ ermenis bija garī gi sagatavojies un mani momentā li izslē dza. No rī ta ar č etru stundu autobusu braucā m uz citu valsts daļ u. Ceļ a pirmā daļ a bija diezgan parasta, izņ emot strā dniekus, kuri kaut ko ē da, š is fakts ir smieklī gs, jo, braucot atpakaļ , viņ i arī ē da. Bet tas nav pā rsteidzoš i, ja valstī ir tik daudz garš ī gu ē dienu - ē st vajag! Pirms iebraukš anas kalnos bija ilga pietura, tikai maltī tei ar pankū kā m, kuras Daš a mums uzcepa atpakaļ ceļ ā Kijevā . Š ī vispā r ir forš a tē ma, ja ceļ ojumā ir viens dzī voklis bez brokastī m, tad siera kū ku vai pankū ku krā jums ietaupa daudz laika. Tā lā k ceļ š gā ja daudz interesantā k, tie bija augsti kalni, no kuriem pavē rā s krā š ņ i skati uz mazā m apdzī votā m vietā m un pilsē tiņ ā m ielejā , vienī gais, kas saspieda š o sniega daudzumu, kura kļ uva arvien vairā k un lejā vispā r bija skaidrs, ka bija spē cī gā lietus. Vē l vakar vakarā , kad gā jā m, es paskatī jos uz tī ro mē nesi un lū dzu, lai viņ a turpina bū t skaidrā vē l tā lā k, bet tas viss bija velti.

Tā tad, mē s tuvojamies, mums vajadzē s laicī gi izkā pt no autobusa, netā lu no slavenā s mā jas uz ū dens. Pē c tam lī dz pilsē tai ar kā jā m bū s pā ris kilometri. Vienī gā problē ma ir tā , ka š eit neviens nerunā angliski. Mē s saprotam cilvē kus, viņ i nesaprot mū s. Jū s vienmē r varat mē ģ inā t uzminē t, kā vā rds bū s serbu valodā , bet, ja kļ ū dī sities vismaz vienā burtā , viņ i jū s nesapratī s. Ilgi mē ģ inā jā m š oferim skaidrot, ka mū s vajag izlaist pie mā jas. Kā ds viņ am to vē l pā rtulkoja, piemē ram, ok. Pie mā jas ieejas pasaž ieri un š oferis sā ka mums rā dī t pa logu, saka, paskatieties, cik tas ir skaisti. Bet mums jā tiek ā rā . Š eit neviens nevarē ja iztulkot, vā rdi stop un finish arī bija bezspē cī gi. Š oferis saprata, ka divi pasaž ieri kaut ko no viņ a vē las, tač u viņ š pat nenojauta, ko tieš i viņ i varē tu vē lē ties. Š eit arī neizdodas zī mju valoda, vā rdu sakot, Brazī lija numur divi. Pasaž ieri un vadī tā js sā ka ī stu instruktā ž u serbu valodā . Bija redzams, ka kā ds viņ am ar ž estiem rā da, ka gribam izkā pt, tač u š oferis nepā rprotami nepiekrita, ka te varē tu bū t kā dam jā apstā jas. Nā c, pā rliec š oferi! Pretē jā gadī jumā mums nā ksies samazinā t papildu divus kilometrus. Tad š oferis apstā jā s un atvē ra durvis, bet likā s, ka viņ š tomē r ir pā rliecinā ts, ka ā rā netaisā mies iet. Aiz autobusa mū s gaidī ja smaragda krā sas upe un tā pati mā ja.

Otrā upes pusē ir Bosnija un Hercegovina. Viņ a bija tik tuvu, bet tuvumā nebija atvē rtu robež u.

Apskatot mā ju, nolē mā m paē st vienā no diviem š eit izvietotajiem restorā niem. Starp citu, restorā ni Serbijā jā izvē las pē c cigareš u dū mu blī vuma pakā pes iekš ā , uzreiz atcerē jos teicienu “smē ķ ē pat cirvi nokar”. “Divas liepas” izvē lē jā mies, jo tur bija vē l nebijusi greznī ba – nesmē ķ ē tā ju istaba. Lē mums ē st pie mā jas uz ū dens bija patieš ā m veiksmī gs, jo divi vienī gie restorā ni visā pilsē tā ir tikai tepat nomalē , paš ā pilsē tā ir tikai kafejnī cas un ā trā s uzkodas. Lai gan ā trā s uzkodas ir jā uzteic, š eit ir š iks!

Mū su pusdienas sastā vē ja no cevapi, salā tiem un teļ a gaļ as zupas. Chevapi ir kaut kas lī dzī gs maziem š ļ akatā m, tikai citas formas)

Vienī gā problē ma š ajā restorā nā ir serbu ē dienkarte, tač u puiš i ā tri pielā gojas klientiem. Pē c viesmī les meitenes sarež ģ ī tajiem mē ģ inā jumiem angliski izskaidrot, kas tie par ē dieniem, restorā ns jau nā kamajā dienā sastā dī ja ē dienkarti angļ u valodā . Cik mums tas bija garš ī gi! Tagad esam enerģ ijas pilni, sā kam savu marš rutu. Pirmkā rt, ar lietā m, divi kilometri lī dz dzī voklim. Tā lā k 6 kilometru pā rgā jienu marš ruts uz Rač as klosteri.

Visu ceļ u pavadī ja stabils lietus. No interesantajā m lietā m ceļ ā satikā m salamandru, no pē kš ņ as satikš anā s mana sirds gandrī z apcē lā s no š ausmā m.

Tad tā lumā bija kalns, kas lī dzī gs Ķ ī nas Avataru kalniem.

Un patiesī bā arī pats klosteris. Klosteris izskatā s patieš ā m skaisti.

Tiklī dz iegā jā m teritorijā , pie mums uzreiz pieskrē ja kaķ is, kurš kļ uva par mū su labā ko draugu - nelejiet ū deni. Viņ a noteikti mū s š eit gaidī ja, kaķ i mū s vē l nekad nav sagaidī juš i ar tā du prieku. Kā izrā dī jā s, interesantā kā marš ruta daļ a mū s gaidī ja aiz klostera. Tur tek upe, kuras tece tika mā kslī gi mainī ta un galvenā ū dens daļ a izlaista caur slē gtu levadu. Pastaiga pa levadu ir ā rkā rtē ja un gleznaina.

Sapratā m, jo ​ ​ tā lā k, jo ilgā ks laiks bū s, lai atgrieztos, bet acis teica: “Nā c! Uz priekš u! Pat tā lā k! " Fotogrā fija, diemž ē l, nenodos visu situā cijas skaistumu un mā jī gumu, ir tikai viens veids - to sajust, ielidot un pastaigā ties. Lī dz beigā m nevarē jā m apstā ties, tas papildina marš rutu lī dz diviem kilometriem.

Acī mredzot š eit tika mainī ta upes gultne, lai raž otu elektrī bu, bet ū dens labirinti, kas š eit tika uzbū vē ti š im nolū kam, ir jā redz savā m acī m. Gadī jies pat tā , ka daļ a upes dabiski tek taisni, bet daļ a š ķ ē rso to perpendikulā ri pa tiltu. Mē s nevarē jā m saprast visu š o kanā lu loģ iku.

Bet atceļ ā bija par ko pā rrunā t. Kad beidzot tikā m lī dz pilsē tai, kā jas jau krī t nost, bet paē st gribē jā s kā dā omulī gā restorā nā , nezinot, ka viņ u š eit nav. Ē dienu meklē š ana ilga apmē ram stundu, lī dz vienas kafejnī cas ī paš nieks mums paskaidroja, ka vai nu ejam divus kilometrus lī dz mā jai pa ū deni, vai arī ejam uz tuvē jo ā trā s ē dinā š anas vietu. No domas, ka vē l divus kilometrus vajag kaut kur nogriezt, biju pavisam nemierī gs. Tā pē c ā trā s ē dinā š anas restorā nā pasū tī jā m divas milzu picas š ķ ē les un burgeru ar lielu š ļ akatu. Par to visu mē s samaksā jā m apmē ram 400 dinā rus (4.1 USD). Tas bija ne mazā k garš ī gs kā diena Lipijā . Un tagad mē s ar sausā m kā jā m sē ž am savos tematiskajos apartamentos.

Dzī vokli es raksturotu kā mā kslas objektu, izskatā s, ka kā dreiz bija restorā ns, bet tagad mā jī ga vieta.

Mokra Gora

Tagad sā kas ī stā maģ ija. No rī ta ieradā mies autoostā , bet kasiere pateica, ka uz Mokra Gora jā brauc ar taksi, lai gan vakar viņ a vē l bija pā rliecinā ta, ka jā brauc ar diviem autobusiem. Noķ ē ra taksistu, viņ š piekrita mū s aizvest par 2000 dinā riem (20.5$), starp citu, pē c skaitī tā ja, maksa bū tu lielā ka. Ceļ š aizņ em apmē ram č etrdesmit minū tes, bet kā ds ceļ š ! Mē s uzkā pā m augstu kalnos, paš os mā koņ os. Viņ iem pat palika skumji, ka viss bū s miglā tī ts, bet serbu pasaka, priekš tam tā ir pasaka, tajā galvenajiem varoņ iem vienmē r viss izdodas. Vispirms uzkā pā m neticami sniegotā mež ā , katrs zars, katrs zariņ š bija sniegs. Š ī ir ī sta melnbalta valstī ba.

Taksists labprā t apstā jā s, lai mē s varē tu baudī t ziemu blī vos mež os. Tā bija visu laiku dziļ ā kā ziema.

Burtiski desmit minū tes nobraucot, iebraucā m tunelī , izbraucot redzē jā m tū kstoš iem purpursarkanu ziedoš u puķ u izlauž amies cauri sniega segai, braucā m cauri ī stam pavasarim, tagad ainavas bija rozā un baltas, ziema jau bija kaut kur aiz muguras. , baudam pavasari! Bet š eit ir vē l viens tunelis, kas tā lā k?

Un tad rudens, visu klā j bieza, smaga migla. Te nemaz negribē jā s apstā ties dē ļ tā da mitruma, uzreiz var samirkt un bū s auksti, dodiet nā kamo tuneli! Pa to laiku skaitī tā js bija tikko sasniedzis 2000, un š oferis to izslē dza. Un aiz nā kamā tuneļ a mū s atkal gaidī ja pavasaris, bet jau diezgan vē lu, sniega bija arvien mazā k, gaiss bija pilnī gi caurspī dī gs, bija redzamas miglā tī tas kalnu virsotnes. Mē s jau bijā m diezgan tuvu savam punktam. Vī rietis mū s izsē dinā ja pie neliela tū ristu tuneļ a un teica, ka mums jā dodas pa to lī dz vilcienam. Aiz tuneļ a mū s jau gaidī ja pavasaris visā savā krā š ņ umā , koš i ziedoš i koki, lekna zā le un tas pats miniatū rs vilcieniņ š , ar kuru tagad dosimies ceļ ojumā .

Sharganska Osmica

Aprī ļ a vidū vilciens kursē ja divas reizes dienā.10:30 un 13:30, sarakstu var atrast pa telefonu no interneta, vietas var rezervē t pat dienu iepriekš . Biļ etes maksā.1000 dinā ru (10.3 USD).

Apkā rtne ļ oti atgā dina Japā nu. No rī ta tū ristu nebija daudz, uz č etriem vagoniem bija divdesmit cilvē ku. Viņ i ielika maisu maš ī nā , un paš i ieņ ē ma vietu pie margā m starp piekabē m.

Kustamies! Sā kas mū su pusotru stundu garais ceļ ojums pa Kusturicas filmas "Dzī ve ir brī nums" vietā m. Vilciens kā pj arvien augstā k kalnos, tā sliedes veido astoņ u figū ru rakstu, tā pē c arī nosaukums Osmica.

Brauciena atmosfē ru lieliski papildina diriģ ents, kurš pastaigā jas starp maš ī nā m, stā sta interesantus faktus un ar visu savu labsirdī go noskaņ ojumu ienes komfortu un siltumu š ajā braucienā . Interesantā kā s vietas, kā jau man, ir starp maš ī nā m un uz balkona pē dē jo ganī bu galā . Sā kumā bija nedaudz baisi stā vē t starp vagoniem, kad vilciens iebrauca tumš ajos garajos tuneļ os.

Bet tad mē s kļ uvā m tik drosmī gi, ka pat gandrī z pilnī gā tumsā š ķ ē rsojā m starp maš ī nā m. Vilciens cē lā s arvien augstā k, vē l bija pavasaris, skaidrs laiks, varē ja redzē t tā lu tā lumā , purpursarkani ziedi jau biezi klā ja kalnus bez sniega.

Brauciens lī dz gala stacijai kalnos aizņ ē ma 45 minū tes, vilciens turp brauc bez pieturas. Atceļ ā vilciens veica foto pieturas vietā s, no kurā m paveras panorā mas skats.

Vienā no pieturā m mums bija 30 minū tes. Uzreiz izmantojā m iespē ju un kā pā m vē l augstā k kalnā , meklē jot interesantas panorā mas. Š eit ir tikai neliels pā rgā jienu marš ruts.

Pasā kums izrā dī jā s veiksmī gs! Kā balvu saņ ē mā m vē l vienu panorā mu no augsta kalna uz zemā kiem pauguriem, kā arī vienu no vilciena tuneļ iem.

Stacijā ir arī restorā ns, un atpakaļ ceļ ā varat nopirkt sev kafiju. Vilcienā visi jau bija pazī stami un brauca kā viena liela ģ imene. Dalī š anā s ceļ ojumu pieredzē covid laikos. Š im vilcienam ir jā bū t “jā redz! ” sarakstā , ceļ ojot pa Serbiju. Un kā paveicā s ar laikapstā kļ iem!

Taras nacionā lais parks

Taksi, esam atpakaļ Mokra Gora stacijā , dienas vilcienā var redzē t, ka brauc daudz vairā k cilvē ku. Labi, ka atnā cā m uz rī tu. Tā lā k, pē c plā na, mums ir Kusturicas ciems, un jā noskaidro, kad nā kamais autobuss brauks tā lā k pa marš rutu, un nā kamais autobuss ir pē c 4 stundā m. . . Atbraucā m. Bet kas gan ir pasaka bez laimī gā m beigā m? Mums priekš ā apstā jā s maš ī na, kurā vī rietis jautā ja, kur mē s braucam. Viņ am nebija jā dodas uz ciemu, bet viņ š var mū s izlaist kā dā pilsē tā , ja mums vajag. Jautā ju, kā ds viņ am marš ruts, viņ š grasī jā s ar maš ī nu apbraukt visu Taras dabas rezervā tu. Uzreiz pā rskatī jā m savus plā nus, pajautā ju, vai viņ š neiebilstu, ja pievienosimies viņ a marš rutam, viņ š laimī gi piekrita, un uzreiz devā mies ceļ ojumā ! Mū su jauno draugu sauc Makss, tagad viņ š ir lielā vienpadsmit dienu ceļ ojumā pa Serbiju. Dodieties piedzī vojumos ar Maksimu! Mū su pirmā pietura atkal bija agrā pavasarī , kur skaistas puķ es metā s cauri sniega nogulumiem. Pastā vī go gadalaiku maiņ u uz vienu dienu esam jau sā kuš i uztvert kā paš saprotamu. Tagad esam nolaiduš ies vē lā un pat jau saulainā pavasarī , pie vienas no ī sā kajā m upē m pasaulē - Vrelo.

Tā s garums ir tikai 365 metri, un upe sā kas un beidzas ar lieliskiem ū denskritumiem. Pati upe ietek smaragda Drī nā .

Jū s varat apbrī not otrā s upes krā su mū ž ī gi un pat vietē jo putnu dziesmas.

Otrs svarī gais apskates punkts bija kā ti, tie ir no 14. -15. gadsimta kapakmeņ iem, kas iekļ auti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā . Viens no Maksa svarī gā kajiem ceļ ojumu mē rķ iem ir apmeklē t UNESCO objektus visā pasaulē . Vē l pirms pā ris stundā m es pat nezinā ju par š iem skursteņ iem, un tagad mē s kļ ū stam par ekspertiem tajā s. Marš rutā bija tikai divas vietas ar š ā diem kapakmeņ iem, otrā pie Maksa tika atzī mē ta tieš i serbu vectē va mā jas teritorijā . Bet nepalaidiet garā m, jo ​ ​ š ī tagad ir UNESCO vietne. Gā jā m meklē t akmens kapu pieminekļ us pie vectē va dā mas, bet neatradā m, vē lā k iznā ca neapmierinā ts vectē vs un ar ž estu norā dī ja, ka jā kā pj ā rā no viņ a dā mas. Bet mē s nevaram vienkā rš i ņ emt un padoties, acī mredzot vectē vs pats nezina, kā da bagā tī ba viņ am ir teritorijā , vai kartes ir kļ ū dainas. Tomē r mē s nolē mā m tikt lī dz patiesī bai, labi izpē tot neapmierinā tā vectē va mā ju, noskaidrojā m, ka viņ am patieš ā m nav kapu pieminekļ u. Un es baidos iedomā ties, cik vē l tū risti ir pieļ ā vuš i š ā du kļ ū du, vectē vs droš i vien jau ienī st š o pasaules mantojumu, kas nokritis uz viņ a dā mu. Rezultā tā cī ņ a starp serbu un zī mi kartē s beidzā s par labu iedzimtajam, senie stechki atradā s tieš i aiz viņ a teritorijas ž oga. Nu, vismaz viņ š nesaņ ē ma “rougeau” ar sā li. Bet ideā lā gadī jumā pie ieejas kotedž ā vienkā rš i pakariet bultiņ u pa kreisi, kas norā dī ja uz ceļ u uz skursteņ iem.

Bet atpakaļ pie upes. Iegriezā mies restorā nā un pasū tī jā m sev zupu, lai ā trā k paē stu un dotos tā lā k pa marš rutu, lai netē rē tu dā rgo laiku. Bet tieš i š is restorā ns nez kā pē c rekordilgi lē ja zupu š ķ ī vjos, acī mredzot visiem todien vajadzē ja savu zupu. Bet te atnesa zupu, dzē ra ā trā veidā un vē l un vē l. Tagad mums ir pietura pie dambja. Interesants fakts, bet upe š eit nav tik skaista, daudz skaistā k uz to skatī ties no augš as, tā pē c pē c desmit minū š u gā jiena metā mies uz kalniem. Jau paš ā pirmajā krā š ņ ajā panorā mā mū s sagaidī ja vasarī gi saulains laiks.

Neticami skaista panorā ma uz aizsprostu un upi, kas iet aiz horizonta. Bija ļ oti neierasti š odien redzē t sauli pē c rī ta dziļ ā s ziemas un vakardienas stabilā lietus. Vairā k fotogrā fiju, vē l vairā k prieka, mē s esam kā zaķ i, kas izkā puš i saulainā zā lienā ! Un cik savlaicī gi tas iznā ca!

Sā kotnē ji mū su marš rutam vajadzē ja beigties š ajā vietā nā kamajā dienā , bet tā kā tagad esam ar auto, tad ievē rojami apsteidzam grafiku un varam pacelties vē l augstā k! Nā kamā panorā ma no asas klints bija vairā k š ausmī ga nekā skaista, š eit es vairs nebiju kā zaķ is zā lienā , bet kā izbijies zaķ is pē c vilka satikš anā s. Bet tas nav pats tops. Atzī me kartē liecina, ka tur augstu kalnos mū s sagaida vislabā kā š o vietu panorā ma. Uz priekš u vasara beidzā s tikpat ā tri kā sā kā s, aiz logiem atkal sniegotas ainavas, atkal esam ziemā , braucam pa blī viem mež iem. Drī z vien labais ceļ š beidzā s un sā kā s bezceļ u rallijs. Par laimi Maksims bija pā rliecinā ts par savā m braukš anas prasmē m, un esmu gatavs izstumt maš ī nu no jebkuras bedres. Nonā cā m maksimā li tuvu atzī mei kartē , tas bija blī vs mež s bez mazā kajā m civilizā cijas pē dā m. Atlika noiet 600 metrus lī dz atzī mei. Bet kur iet, ja apkā rt ir birzs un sniega kupenas. Mana pirmā doma bija tā da, ka Maps Me atkal nolē ma no mums atbrī voties. Otrs minē jums bija, par ko tieš i noskaidroju ar Maksimu - vai viņ š ir maniaks. Patiesī bā mē s iekā pā m maš ī nā ar nepazī stamu vī rieti, un viņ š mū s iedzina dziļ i mež ā , atsaucoties uz atzī mi, kas viņ a kartē tikai spī d. Makss teica, ka viņ š , par laimi, nav maniaks. Nu vismaz labi, ar viņ u var iet dziļ i brikš ņ os. Tagad mē s paņ ē mā m droš u kursu dziļ i mež ā , dodoties cauri sniega kupenā m pa iedomā tu taku. Uzreiz uzdū rā mies lā č a pē dā m, tā ķ epas izmē rs pā rsniedza manu pē du.

Š ķ ita, ka viena no ķ epā m ir viegli ievainota. Mē s trī s bijā m mazliet pā rsteigti, bet tomē r turpinā jā m ceļ u. Un pē das turpinā jā s, kā ds inteliģ ents lā cis noķ ē ra, acī mredzot arī nolē ma pastaigā ties uz apskatu. Es domā ju tā : ja mū su ceļ i tomē r krustosies, tad lā cis varē s apē st tikai vienu no trim visdrī zā k, bet kuru viņ š izvē lē sies no diviem ukraiņ iem vai vienī go krievu, tad sā ku skaļ i domā t un tā izrā dī jā s, ka Makss jau ar galvu bija izdomā jis Kuram no mums trijiem ir lielā ks risks tikt apē tam. Par laimi, mū su ceļ i ar krospē du š ķ ī rā s daž ā dos virzienos. Ā , un te ir zī me ar krā sotu lā ci un ļ oti svarī gu tekstu serbu valodā “Uzmanies no lā č iem! ”. Es nekad neesmu domā jis par to, cik bezjē dzī gs š is uzraksts. Mē s zinā m, ka te klī st liels lā cis, bet kā ir “uzmanī ties”? Kā tas mums palī dzē s, kad viņ u satiksim. Jā , un koki, kā laime, daž i bez mezgliem, lai tiem uzkā ptu. Un no otras puses, ja lā cis izvē las nevis mē s ar Daš u, tad mē s nemā kam braukt ar maš ī nu, lai izbrauktu. . . Tad diskusija nonā ca pie tā , ka vismaz pirksts jā paliek neapē sts, lai mē s var atbloķ ē t telefonu. . .

Tā tad, atpakaļ uz virsotni, no kuras paveras panorā ma. Mū su pū les tikt lī dz skatu platformai tika atalgotas ar ī stu Norvē ģ ijas panorā mu. Serbija ir vienkā rš i wow! Pieci no pieciem! No rī ta mū s sajū sminā ja vilciens, un tagad š ī “Norvē ģ ija”. Cik forš i, ka mū su planē ta ir tik atš ķ irī ga!

Un atkal tā prieka sajū ta, kad skaties un neredzi pietiekami daudz! Cik lieliski, ka mē s krustojā mies ar Maksu. Tagad nekas cits neatliek, atgriezties pie maš ī nas. Tiklī dz mē s apsē dā mies un aizvē rā m durvis, mē s visi uzreiz jutā mies labā k. Tomē r š o punktu sauc Banjska Stena, un tam vajadzē tu bū t arī obligā tajā apmeklē juma sarakstā . Tad mums bija skaists vakars pavasara stilā , debesis bija sarkanas no saulrieta, slaidas priedes un zaļ a daba. Atkal atgriezā mies Bajina Bashta uz nakš ņ oš anu, kur Makss mums sarī koja no daž ā dā m Serbijas vietā m savā kto tinktū ru degustā ciju, un tad ar vieglu galvu un noguruš ā m kā jā m devā mies svinē t veiksmī gu dienu mū su jau iemī ļ otā s “Divas liepas”. Š oreiz tur mū s gaidī ja gardā s vietē jā s desiņ as un, protams, serbu zupas, bet desertā apbrī nojot vakara mā ju uz ū dens.

Atvadī jā mies no jaunā un jau mī ļ ā drauga un devā mies uz viesnī cu, lai labotu marš rutu, jo patiesī bā mums tagad ir vē l viena diena. Pē c Maksa ieteikuma esam to pielā gojuš i par labu Novisadas pilsē tai. Tovakar nelikā m nevienu bildi, nesazvanī jā m radus, steidzī gi bija jā iet gulē t, jo agrā k bija izbraukš ana jaunajā marš rutā un autobuss bija jau pusseptiņ os no rī ta.

Novi Sada

Nakts paskrē ja kā viena sekunde, it kā viņ i nebū tu devuš ies gulē t, autoostā palū dza nomainī t mū su iepriekš iegā dā tā s biļ etes. Kasieres procedū rai bija nepiecieš ami pā ris zī mogi un korektors. Autoosta š eit vispā r ir interesanta, ir liels grafiks, kas jau ir novecojis. Tā pē c meitene uz papī ra lapas raksta visiem interesē još ā s dienas autobusu grafiku nā kamajai dienai, viņ a to dara pē c atmiņ as un daž reiz pieļ auj kļ ū das. Tā tad š odien mē s gulē jā m vē l par 15 minū tē m mazā k. Pē c mums atbrauca autobuss ar to paš u š oferi, kurš pā rsteigts, pa ceļ am uz š ejieni mū s izsē dinā ja pie mā jas. Lielā kā daļ a no č etru stundu marš ruta lī dz Belgradai bija sapnī . Tā nu paš ā galvaspilsē tā ieradā mies jau dzī vespriecī gi. Bet tā kā Novi Sad ir vē l tā lā k, bez iereģ istrē š anā s viesnī cā , uzreiz lē cā m nā kamajā autobusā , kas izbrauca pē c 7 minū tē m. Š eit viņ i dodas ik pē c 30 minū tē m lī dz vē lam vakaram.

Brauciens ilga vē l 01:15. Un, ierodoties pilsē tā , mantas tika izkrautas autoostas noliktavas telpā . Tiesa, kameras atraš ana izrā dī jā s vē l viens meklē jums, jo š im nolū kam bija jā zina, kā serbu valodā bū s noliktavas. Kaut kā pē c visiem š iem autobusiem atkal bijā m noguruš i, bet tikai dienas sā kumā ))) Protams, lai papildinā tu spē kus, devā mies uz vietē jo maizes ceptuvi, kur mū s pasniedza lieliski boreki ar sieru un kartupeļ iem.

Neskatoties uz miruš o izskatu, Violeta Pekara gatavo lieliski.

Bet patiesī bā izrā dī jā s, ka Serbijā visi maiznieki un konditori gatavo garš ī gus ē dienus! Un tagad, patiesī bā , par paš u pilsē tu, tā radikā li atš ķ iras no Belgradas. Novi Sadas pastaigu iela ved uz Eiropu. Lai gan neesam Eiropas gā jē ju ielu cienī tā ji, bija priecī gi malku no Eiropas slē gto robež u laikā . Un, ja jums ir apnikusi visa š ī Eiropa, tad pā rvā cieties uz Japā nu, lai Dunavska parkā ziedē tu ķ irš us.

Lai gan Serbijā jū s varat viegli atrast sakuras un ne tikai parkos. Sakuru skatī š anā s, protams, bija lielisks atklā jums š ajā braucienā , mē s pat nenojauš ā m, ka viņ i š eit ir tik lielā mē rogā . Kā pē c cilvē kiem sakuras joprojā m asociē jas tikai ar Japā nu? Bet, ja esat ļ oti dī vains tū rists, tad š eit ir patiesi milzu sakuras koordinā tas š ajā pilsē tā.45 ° 15'14.1 "N 19 ° 51'46.1" E, š ī ir netā lu no "Samostan svetog Јurјa".

Bet tā kā esam jau š ajā pilsē tas daļ ā , tad jau pilī jā uzkā pj. Starp citu, zī mes liecina, ka esam jau Petrovaradinas pilsē tā , lai gan tikko š ķ ē rsojā m tiltu pā r upi. Arī pils mē rogs š eit ir iespaidī gs, lai gan pati ē ka aiz mū riem izskatā s ļ oti blā vi, bet ir kur uzkā pt un apskatī t daudzas panorā mas.

Pa ceļ am uz pili, protams, vē l var apbrī not tulpes, tač u sakuras noskaņ as tā s aizē no.

Un finā lam var kā rtī gi pastaigā ties pa krastmalu, ž ē l, ka š eit nav velosipē du nomas, bet krastmala ir vienkā rš i krā š ņ a.

Bet diemž ē l pilsē tā viss nebija tik ideā li, ja Belgradā kaut kā bloķ ē š ana neatstā ja spē cī gu efektu, tad š eit bija atvē rtas tikai vasaras terases, un ā rā bija tieš ā m auksts sē dē t zem klajas debess. Kurš gan mū s nepaturē s kā kā rtē jo gardo konditorejas izstrā dā jumu, kurā gardi ē da picas un kū kas par aptuveni 500 dinā riem ($ 5.1). Kā rtē jā superdiena mā jī gajā Serbijā . Mē s uzkā pā m autobusa otrajā stā vā un atkā pš anā s rež ī mā braucā m atpakaļ uz Belgradu. Š odien bija daudz autobusu, lai gan ne tik daudz kā sarkano automaš ī nu š ajā valstī .

Mē s ar Daš u pamanī jā m, ka š eit dominē automaš ī nu sarkanā krā sa, un pat spē lē jā m spē li "Uzmini, cik automaš ī nā m sarkanā izbrauks cauri".

Atkal Belgrada

Pilsē tā mums bija palikusi nedaudz vairā k kā puse dienas, bet tā kā lidosta atrodas ļ oti tuvu pilsē tai, un nokļ ū š ana neaizņ em daudz laika, tagad mums bū s pilna diena. Pirmo pusi pavadī jā m pastaigai pa Zemun rajonu, kas agrā k bija atseviš ķ a pilsē ta, bet tagad saplū da ar galvaspilsē tu.

Es vē lreiz pastā stī š u par fantastiskajiem ķ irš u ziediem, kas aug tepat netā lu no pasā kumu centra Glamoure, bet drī zā k pastā stī š u par gulbjiem, kuri nolē ma mū s paņ emt lī dzi un pā r viņ u galvā m riņ ķ oja balož u bars.

Principā mē s vairs ne par ko nebrī nī jā mies, mums bija apnicis visu laiku to darī t Serbijā ) Un kā das omulī gas ieliņ as ar krā mu tirgu š eit ir. . . Un, protams, viens no galvenajiem apskates objektiem ir Gardosh tornis .

Iesakā m rajonu, tieš ā m apmierinā ts. Un tagad pā riesim pie ceļ ojuma visilgā k gaidī tā s daļ as. Pirms daudziem gadiem, ilgi pirms kļ uvu par ceļ otā ju, mana vecmā miņ a televī zijā rā dī ja interesantu lietu - elektrisko torni, pie kura rokā s spī d dienasgaismas spuldzes. Es biju ļ oti pā rsteigts, tik ļ oti, ka pē c daudziem gadiem es periodiski atcerē jos š o programmu. Pirms kā diem trī s gadiem teicu Daš ai, ka vajag pameklē t googlē , kas tas ir un kur atrodas, jo mē s daudz ceļ ojam un kā dreiz viesosimies valstī , kur ir muzejs ar š o eksponā tu. Bet google rokas nesasniedza. Un tagad, daž as nedē ļ as pirms Serbijas brauciena, uzzinā m, ka Teslas muzejā mū s gaida mans bē rnī bas sapnis. Visu ceļ ojumu nevarē ju sagaidī t š o brī di, un tagad man rokā s ir lampiņ a!! !

Meitene, kura vadī ja ekskursiju pa muzeju, jautā ja, vai mums tas patī k, es viņ ai pastā stī ju, kā es gaidī ju š o brī di vairā k nekā.20 gadus! Es nebiju tikai laimī gs, es biju septī tajā s debesī s! Tagad plā ns ir pā rpildī ts un var lidot mā jā s un gatavoties nā kamajam braucienam, jā paspē j paspē t uz pagā juš ā gada zaudē to laiku!

Serbijas spriedums. Tagad jums ir izvē le, kur lidot uz ķ irš u ziediem - uz Japā nu vai Serbiju))))

Ceļ ojuma informā cija

Ceļ ojuma datums: 10.03. 2021. –17.03. 2021.

Lidojumi: Sky Up

Viesnī cas: rezervē š ana

Ekskursijas: viens pats

Ceļ ojuma grū tī bas: 4/10 (Internetā ir maz informā cijas par autobusiem)