Путешествие по Малайзии. Остров Пенанг Ceļošana Malaizijā. Penangas sala

Penanga (vai Penanga)

Ceļ ojums sā kas š eit

Pagriezusies par 180 grā diem, mū su laiva pilnā ā trumā metā s Malaizijas virzienā . Ā trums bija tik liels, ka, ja laivai bū tu spā rni, tā vienkā rš i paceltos. Nebija viegli atrauties no debesu Koh Lipe. Tu aizver acis un tev priekš ā ir tā s paš as palmas un debeszils ū dens. Nolē mu maiņ ai pastaigā ties pa kuģ a atvē rto daļ u un uzkā pu uz vaļ ē jā jumta. Viens no darbiniekiem ieraudzī ja manu ziņ kā ri un pat paskaidroja, ka tur nedrī kst iet. Bet tū ristam nevar atteikt) Augš stā vā bija ļ oti vē jains. Š ā dā ā trumā adrenalī ns bija jū tams visā ķ ermenī . Mums visapkā rt bija simtiem zaļ u salu. Mē s esam atpakaļ Langkawi. Vajadzē ja vē lreiz dabū t iebraukš anas zī mogu un pā rsē sties uz nā kamo prā mi. Pirms nā kamā prā mja mums bija vē l 53 minū tes. Bet tad es atcerē jos, ka Langkawi ir cita laika josla. Un izskatā s, ka mū su prā mis jau kursē . Tū risti rindā pie robež kontroles punkta laimī gi mū s izlaida cauri, un pat steidzī gais virsnieks iedeva iebraukš anas zī mogus. Aizskrē jis uz biļ eš u kasi, izrā dī jā s, ka pē dē jais prā mis bū s stundu vē lā k. Tač u ir viena problē ma – biļ etes ir izpā rdotas. Vai iespē jams, ka mū su marš ruts, kas bija ideā li veidots kā puzles, š odien izgā zī sies. No vienas puses, sapratā m, ka tā ir Ā zija, un te viss izš ķ iras par labu tū ristiem, no otras puses, panika tieš ā m pā rņ emta. Ko darī t, kaut kas steidzami jā dara! Š odien mums Langkavi nav pilnī gi nekā , ko darī t. Problē mas risinā jums nebija ilgi jā gaida. Pie mums pienā ca labi ģ ē rbies vī rietis un teica: “Puiš i, neuztraucieties, es zinu, kas jums ir nepiecieš ams, lai dotos uz Penanu. Es apsolu, ka š odien bū si tur. Bet vispirms nomierinies. ” Tač u situā cija ar biļ eš u trū kumu uz prā mi un steigu pā rsē š anā s laikā sirdi tik ā tri neatlaida.

“Puiš i, es redzu, ka jū s vē l neesat nomierinā juš ies. Atpū tieties, mē s par visu parū pē simies. " Puisis runā ja mierī gā un pā rliecinā tā balsī . Tas patieš ā m iedvesmoja pā rliecī bu un mieru. “Pē c 2 stundā m jū s braucat ar citu prā mi uz Kuala Perlisas pilsē tu, kur mans autobuss jū s sagaidī s un nogā dā s tieš i uz viesnī cu Penangas salā . Tas jums izmaksā s 100 ringgitus, cena par prā mi, kuram nebija laika, bija 70 ringgiti. Patiesī bā par diviem mē s pā rmaksā jam 360 UAH un sekojam marš rutam. Patieš ā m, tas ir labs lē mums! Bet kur mē s divas stundas tusē jam ar lietā m. "Ej ē st, kamē r ē d, un es stā vē š u tepat ar tavā m lietā m. Starp citu, mans brā lis Simferopolē studē ja medicī nu, noteikti vajadzē tu ar viņ u parunā t pa telefonu. ” Daš a runā ja pa telefonu ar krieviski runā još u malajieš u) Mē s atstā jā m visas savas lietas š im patī kamajam sveš iniekam un devā mies pastaigā . Š eit malajieš i ir lieliski, kā viss skaidri saplū st visur ar viņ iem. Ceļ š , ņ emot vē rā sastrē gumus, aizņ ē ma aptuveni pusi dienas. Bet jā , tā s paš as dienas vakarā mē s jau bijā m Penangā . Tiesa, bez viesnī cas, jo nezinā jā m, cik tuvu š ajā dienā varam nokļ ū t Penangai. Bija cerē ts reģ istrē ties dienu agrā k mū su rī tdienas viesnī cā , bet naktī reģ istratū ra bija slē gta. Drī zā k nokļ uvā m reģ istratū rā , bet tur neviena nebija. Bija apmē ram 22:00 Daš a palika ar savā m mantā m reģ istratū rā , bet es devos meklē t viesnī cu. Sā kumā meklē jumi nebija no tiem veiksmī gā kajiem. Viesnī cas reti saskā rā s ar jautā jumu "Vai jums ir brī va istaba? " viņ i man atbildē ja ar smaidu "Nē , piedod! ". Tā pē c, rā dot Ē rgli un astes, viņ i gandrī z vienmē r uz š o jautā jumu atbild “Jā ! ”. Vienā viesnī cā bija numuriņ i, bet tā s bija kapsulas. Mē s vē l nebijā m garī gi sagatavojuš ies kakpsulei. Citā viesnī cā bija labs numurs, bet cena bija lē tā ka, lai nopirktu biļ etes un pā rnakš ņ otu Honkongā . Nonā cis lī dz galvenajai ielai, ā tri atrisinā ju problē mu ar viesnī cu. Mani tur sagaidī ja par labu cenu. Pē c reģ istrē š anā s vakariņ ojā m turku restorā nā . Š ajā dienā Penanga svinē ja ķ ī nieš u Jauno gadu, bet diemž ē l mē s par to nezinā jā m. Kad devā mies gulē t, dzirdē jā m, ka kaut kas dā rd, bet tas neizskatī jā s pē c salū ta, bet gan, ka no viesnī cas birst ķ ieģ eļ i. Rī tu sā kā m no tempļ u kompleksa Kek Lok Si. Lī dz ar autobusu bija nepiecieš ama aptuveni stunda. Internetā bija diezgan pieticī gs š ī s vietas fotoattē ls. Tač u tū ristu atsauksmes mū s pā rliecinā ja tur doties. Un mē s rī kojā mies pareizi. Tas bija ķ ī nieš u tempļ u tempļ u komplekss. Ieeja bez maksas. Pa ceļ am ē dā m ļ oti smieklī gus saldumus. Tas bija kaut kas lī dzī gs mannas putras kū kā m riekstu panē jumā .

Kompleksa priekš ā atrodas ezers ar bruņ urupuč iem, kurus var pabarot par 2 ringgitiem ($0.5).

Bruņ urupuč i bija tik veseli un izsalkuš i, ka bū tu bijuš i priecī gā ki, ja es pats bū tu tajos iekritis.

Kek Lok Si tempļ u komplekss

Tempļ u komplekss, iespē jams, ir skaistā kais Ā zijā . Katrā ziņ ā skaistā ku vē l neesam redzē juš i. Tas ir liels, burtiski uz katra soļ a ir kaut kas interesants un neparasts. Daž ā das lapenes un ē kas. Daudz zaļ umu un skaistas statujas. Starp abā m daļ ā m uz sliedes darbojas neliels pacē lā js.

Daudz ķ ī nieš u dekoru elementu. Kompleksa teritorijā faktiski pavadī jā m vairā k nekā trī s stundas. Nopirkā m pat dakš iņ as templī kā suvenī ru, bet nā cā s tā s atdot, jo sapratā m, ka lidmaš ī nā nenesī sim. Tempļ u skaistules nevarē ja priecē t acis. Un es negribē ju doties prom pat pē c trī s stundu svē tkiem.

Bet tempļ i mums ir sagatavojuš i vē l vienu pā rsteigumu. Vairā kos fotoattē los mē s pamanī jā m, ka vakarā tie ieslē gs skaistu fona apgaismojumu.

Tā pē c mē s š odien atgriezī simies š eit. Netā lu no tempļ a atradā s kalns ar funikulieri. Pagā ja apmē ram 15 minū tes, bet, tā kā mē s to nezinā jā m, mē s gaidī jā m autobusa pieturā apmē ram stundu. Rinda uz funikulieri tika pā rvarē ta vecajā labajā veidā “Divi cilvē ki! ”. Kalna galā bija daudz izklaides. Bija iespē ja ar dž ipiem aizbraukt lī dz laivu dā rzam, izstaigā t parku ar maziem dž ungļ iem, baudī t panorā mas.

Izvē lē jā mies alternatī vu izklaides iespē ju. Apskatī juš i Dž ordž taunu no kalna, nolē mā m doties pa takā m un takā m lejā cauri ī stiem dž ungļ iem. Bija viena aizķ erš anā s. Nobrauciens ilgst vidē ji trī s stundas, saulriets pē c divā m. Dž ungļ os nekā dā gadī jumā nedrī kst atrasties tumsā .

Tā pē c mū su laikos nolaiš anos neviens neieteica. Ko mē s esam pē c aizliegtā mež a Kualalumpurā vai tā takas zem tilta uz Langkawi. Mums izdosies! Sā kumā viss bija daudzsološ i un jautri. Daš a pat jā ja ar liā nu kā š ū poles. Tas bija skaisti un ļ oti eksotiski. Visas dzī vā s radī bas lē kā ja pa kokiem, viņ i pat ieraudzī ja zilu augu un termī tu pilskalnus.

Bet bija liels skaits sliež u ceļ u, kurus ne vienmē r varē ja pā rvadā t.

Visdaudzsološ ā kajā taciņ ā bija zī me, kurā bija redzams, ka viens puisis ar lož metē ju tē mē uz otru. Nez kā pē c zī me mū s neapturē ja. Un pat uzraksts "Uzmanies no suņ iem! ". Tad bija skaidra zī me "Pā rbraukt aizliegts". Tieš i š ajā brī dī sapratā m, ka viss nenotiek pē c plā na. Lejā vedoš ā ceļ a meklē jumi bija ļ oti ilgi. Un biež i nā cā s strauji iet uz augš u. Kad lī dz saulrietam bija palikusi stunda, labā kajā gadī jumā varē jā m tikt augš ā . Nebija laika jau meklē t to paš u ceļ u. Pā ris reizes satikā m ķ ī nieš u tū ristu grupas, kuras arī it kā virzī jā s uz augš u, bet ļ oti lē ni. Ar viņ iem nebija vē rts pā rvietoties, jo pē c pā ris stundā m viņ us acī mredzot aprī s dž ungļ i. Sā ka jau satumst, bet to dž ungļ u mala vē l bija pazudusi. Par laimi daž us celiņ us sā ka apgaismot laternas. Atradā m pat karti, kas visu tikai sarež ģ ī ja. Tač u Malaizijā visas vē lmes piepildā s. Vienā brī dī man ļ oti gribē jā s parastu picu. Daš a jau toreiz teica, ka pat "nav iespē jams iedomā ties, ka š eit kaut kur tiks pā rdota pica. " Pē c aptuveni 20 minū tē m, kad mana vē lme piepildī jā s (Tik ilgs laiks nepiecieš ams, lai ī stenotos pā rtikas laukums ar picu), dž ungļ i paš ķ ī rā s, tā s bija beigas. Drī zā k tas bija tā ds pats sā kums kā pirms divā m stundā m. Un mē s sē ž am priecī gi, ē dot picu, un pat tā ķ ī nieš u grupa ieradā s pie maltī tes. Acī mredzot arī ķ ī nieš i laikus padomā juš i par ē dinā š anas vietu. Desertā dzē rā m vietē jo dzē rienu "Laima sī rups".

Garš o kā bā rbele. Kad izvē lē jos dzē rienu, meitene ā tri vien man paziņ oja, no kā viņ u kafejnī cā gatavo malajieš u dzē rienus. Viņ a pat stā stu stā stī š anas procesā iebē ra man mutē karoti piena pulvera. Mē s dzē rā m daudz sī rupa. Bija gara rinda, lai funikulieris nobrauktu. Pat mū su piespē le divu pirkstu formā š eit nederē tu. Tač u mums nebija atgrieš anā s biļ etes, atš ķ irī bā no citiem, un Daš a devā s noskaidrot, vai augš ā vispā r ir biļ eš u kase.

Š is jautā jums nez kā pē c beidzā s ar to, ka mū s nosē dinā ja ā rpus kā rtas uz funikuliera un pateica, ka jā pē rk biļ ete kasē pie izejas. Kā mē s pē rlē mam ar rindā m Malaizijā . Lejā piebrauca mums vajadzī gais autobuss, tač u š oferis teica, ka, kamē r tas ir gala pieturā , mums bū s vieglā k lī dz templim aiziet kā jā m. Pa ceļ am gā jā m garā m lielam vietē jam koncertam, bet vē lme tikt lī dz templim bija spē cī gā ka. Kek Lok Si nakts tempļ u komplekss naktī bija pilnī gi atš ķ irī gs.

It kā vienas dienas laikā mē s apmeklē jā m divus greznā kos tempļ u kompleksus. Kopē jais spuldž u skaits nepā rprotami pā rsniedza vienu miljonu.

Burtiski katrs š ī milzī gā kompleksa centimetrs spī dē ja. Tas bija tikai kaut kā ds gaismas š ovs planē tu mē rogā . Vietas, kur bijā m pa dienu, izskatī jā s pavisam savā dā k. Visticamā k, vakarā cilvē ku bija desmit reizes vairā k nekā dienā . Cik noskaidrojā m, apgaismojums templī bija par godu ķ ī nieš u Jaunajam gadam.

Es nedomā ju, ka mē s kā dreiz bū sim tik pā rsteigti par citu tempļ u kompleksu. Dž ordž taunā , Penangas galvaspilsē tā , mū s gaidī ja Sweet Pepper Hotel no Spicy Hotel Chain. Mū su numurs saucā s "Cubanela" - viens no piparu veidiem. Š ī viesnī ca izcē lā s ar savu apkā rtni. Un tieš ā m viss bija antī ks. Tiesa, tualete gatavoja sacelš anos un pati sā ka nolaist ū deni ik pē c 30 minū tē m. Kad es salaboju tualeti, elektrī bas mezglā kaut kas sā ka dungot. Kad mans vairogs bija salabots, es domā ju, ka viesnī ca man neatmaksā s. No rī ta mū s gaidī ja iekļ autā s brokastis kafejnī cā “Spicy”. Jums tieš ā m bija jā iet uz kafejnī cu. Bet galvenais jē dziens! Š ajā dienā plā nojā m braucienu uz Penangas nacionā lo parku. Atkal autobusā bija jā brauc stundu ā rpus pilsē tas. Ceļ š bija gar pludmalē m, ļ oti gleznains. Paredzē jā m sev pā ris pieturas, kas bū s jā veic atceļ ā . Rezervā ts bija dž ungļ u parks, kas aizņ ē ma lielu salas daļ u. Bija divi ceļ i — uz pē rtiķ u pludmali un uz bruņ urupuč u pludmali.

Nogā juš i daļ u ceļ a gar jū ru lī dz pē rtiķ u pludmalei, nospriedā m, ka tas ir pā rā k viegli. Atgriezā s un mainī ja ceļ u dziļ i dž ungļ os.

Un ceļ š lielā koties bija augš ā . Visa lieta ilga apmē ram divas stundas.

Bija ļ oti jā grib peldē t, lai pievarē tu š ā dus marš rutus pludmales dē ļ . Atkal, tas bija ļ oti skaisti. Bija pat celiņ i, kas veda cauri laukakmeņ iem.

Pie izejas mū s gaidī ja skaists tilts un patieš ā m skaista mež onī ga pludmale. Planš etē bija attē lots vī rietis, kuram uzbrū k medū zas, viļ ņ i un citi ienaidnieki. Brī dinā jums nepeldē ties un negadī jumu statistika par pē dē jo gadu. Bet patiesī bā pē c Langkawi un ī paš i Koh Lipes mū su peldē š anas plā ns jau bija izpildī ts. Bija patī kami klī st pa zaļ o, smilš aino un pamesto pludmali. Tiesa, č etru ķ ī nieš u grupa tomē r tika atrasta. Viņ i vienmē r ir tur. Uz koka sē dē ja vesels pē rtiķ is. Ieraudzī jusi ziņ kā rī go mani, viņ a sā ka skriet gar zariem manā virzienā . Godī gi sakot, mana sirds pā rsita pukstē t.

Bet mē rkaķ is vienkā rš i pā rlē ca pā ri kokam, kas bija man virs galvas. Bija vajadzī ga priekš puse. Karstums tajā dienā bija vislielā kais. Mē s apsē dā mies ar ķ ī nieš iem ē nā . Un viņ i vē roja krabi, kas raka sev ū deļ u. Blakus dē j bruņ urupuč u olas č aumalu. Kreisajā pusē ir dū š ī gi akmens laukakmeņ i un dž ungļ i. Tas bija kā pretstresa rotaļ u laukums.

Pilnī gi nebija kur steigties, tā pē c varē ji lī mē ties jebkur, cik gribi. Ar š ausmā m likā s, ka mums vē l divas stundas jā dodas cauri dž ungļ iem cauri kalniem.

Bet tā ir Malaizija, š eit viss ir jā izlemj tā , lai tas visiem nesagā dā tu stresu. Un tā arī notika. Š ķ ita, ka ķ ī nieš i š eit ieradā s ar laivu, un, kad laiva izbrauca uz krastu un visi tajā iekā pa, kapteinis mū s ar prieku pieņ ē ma par 40 ringgitiem (8 dolā riem). Par laimi, viņ iem izdevā s tikt vaļ ā . Kapteinis pulcē ja vairā k vienā du tū ristu daž ā dā s pludmales vietā s un aizveda mū s ekskursijā ! Pa ceļ am viņ š meklē ja pē rtiķ us un ē rgļ us, apstā joties, lai mē s nofotografē tos. Tikai viens no ē rgļ iem atklā ti ķ ē ra zivi jū rā . Kad ē rglis upuri noķ ē ra, visi viņ am aplaudē ja. Tad mums rā dī ja akmens bluķ us, kas izskatī jā s pē c daž ā diem dzī vniekiem. Daš a pat uzminē ja krokodilu, pirms viņ i norā dī ja uz akmeni. Lielisks ceļ ojums uz pludmali bija veiksmī gs. Ap š o brī di sapratā m, ka kamerai bū s jā iegā dā jas vē l viena atmiņ as karte. 16 GB karte bija gandrī z pilna. Un problē ma ar karti bū s jā atrisina š odien vai rī t.

Pie izejas no parka veldzē jā mies indieš u kafejnī cā , visu noskalojā m ar sī rupu un devā mies svinē t uz Hard Rock Hotel.

Tas bija zaļ ā kais un saulainā kais no Hard Rocks, ko esam apmeklē juš i. Ž ē l, ka uz firmas T-krekliem nebija valsts nosaukuma. Un tad “Hard Rock Penang” tikai daž i cilvē ki sapratī s.

Viesnī cai bija sava pludmale. Bet, godī gi sakot, Penangas pludmales ir ievē rojami zemā kas par kaimiņ u salas pludmalē m. Ē rtā k bū tu bū vē t cieto akmeni Langkavi.

Vē l nedaudz pabraukā juš i ar autobusu, devā mies ā rā , lai apskatī tu labā ko Batu Ferringhi pludmali. Tā dā karstumā pat vietē jie iedzī votā ji un tū risti bija slinki peldē ties. No š ī s pludmales mums ir vissiltā kā s atmiņ as par Malaiziju. Ū dens bija skaists, bet necaurspī dī gs. Tas man kaut kā atgā dinā ja jū ru Mariupolē . Personī gi mans viedoklis par pludmales brī vdienā m Penangā ir tā ds, ka jums nevajadzē tu tē rē t laiku. Neskatoties uz to, salas dž ungļ i ir vislabā kie. Pagā juš i garā m virknei pieturu, izkā pā m netā lu no peldoš ā s moš ejas. Moš eja balstā s uz pā ļ iem virs ū dens.

Tas ir, patiesī bā tas atrodas tieš i virs ū dens. Moš ejā ar paklā ju valdī ja nepiespiesta atmosfē ra. Viens no apmeklē tā jiem saldi krā kdams gulē ja. Aiz moš ejas viens makš ķ ernieks iemeta ū denī tī klus un izvilka desmitiem zivju. Es gribē ju ilgā k skatī ties uz makš ķ ernieku, bet saule beidzot pā rtrauca samaņ u. Pat autobuss ar gaisa kondicionē tā ju nepalī dzē ja. Rezultā tā nokļ uvā m viesnī cā un atpū tā mies zem kondicioniera. Tač u rī ta pā rgā jiens dž ungļ os bija tā vē rts. Pa ceļ am uz viesnī cu pabraucā m garā m McDonald's kas vairā k lī dzinā jā s Parlamenta namam. Uzlā dē juš ies vē sā istabā , devā mies uz Mall, lai iepazī tos ar Penang McDonald's. Garš a laikam tā da pati kā mums. Bet viņ i pā rdeva augļ u sniega pikas par vienu ringitu (0.25 USD). Katru reizi, kad bijā m tirdzniecī bas centrā , mē s devā mies pē c glā zes sniega. Staigā jot pa centrā lajā m ielā m, nokļ uvā m svē tku svinī bā s. Visur bija pasakainas gaismas figū ras, kuru centrā atvē rā s un pat aizvē ra muti naudas koks.

Skanē ja malajieš u un ķ ī nieš u mū zika, un cilvē kiem bija jautri. Tas notika koledž as teritorijā . Es pat apbalvoju ķ ī nieš u puiš us ar deju š ovu no Kijevas. Viņ i bija sajū smā , jo es biju pā rņ emta ar viņ u ķ ī nieš u dziesmā m. Š ajos svē tkos nopirkā m mā jai gailī ti un nosaucā m to par Kokote. Tagad viņ š sē ž uz mū su virtuves samovā ra. Š ī vakara spilgtā kais punkts bija romantiskas pulcē š anā s uz parapeta. Pirms mums bija smilš ains krasts un nakts jū ra. Vietē jie iedzī votā ji un tū risti š eit droš i pavada katru vakaru. Ļ oti atmosfē riska vieta. Smilš ainajā pludmalē klī st daudz krabju. Vieni gluž i kā tū risti vienkā rš i pastaigā jas, citi rok sev ū deles. Savā nagā nesa saujas smilš u no raktuvē m. Tajā paš ā laikā cī noties pret pā rē jiem, kuri vē las ieskatī ties sveš ā minkā . Š os krabjus varē ja vē rot stundā m ilgi. Vakara siltums patī kami apņ ē ma pē c dienas karstuma. Nervu sistē mai š is ceļ ojums ir vienkā rš i paradī ze. Malajieš i ir tik mierī gi un patī kami cilvē ki. Un š ķ iet, ka visi vienmē r ir laimī gi. Lai gan viņ i savu prieku pauž atturī gā k nekā taizemieš i vai š rilankieš i. Mē s virzī jā mies uz viesnī cu. Kad pagā jā m zem tilta, vietē jie jau gā ja gulē t. Viens puisis vē l pirms gulē tieš anas novē lē ja mums veiksmi, un mē s viņ am pateicā m ar labu nakti. Pozitī vais puisis apgū lā s uz sā niem un ē rti aizmiga. Labi, ka valsts ir pirmā pasaule un nav jā baidā s, ka uznā ks vē rpta! Principā ar š o mū su programma Penangā beidzā s, bet lī dz lidmaš ī nai vē l bija nā kamā puse dienas. Mē s nolē mā m vienkā rš i klī st pa ielā m, un pē kš ņ i kaut kas interesants un nā k pā ri. Ļ oti novē rtē ja Mazā s Indijas apgabalu.