Eiropas uguņošana — iespaidu spektrs (ceturtā daļa)
valsts (lielhercogiste) Rietumeiropā . Eiropas Savienī bas dalī bvalsts kopš.1957. Nosaukums cē lies no augš vā cu "lucilinburch" - "mazpilsē ta".
Valsts atrodas Rietumeiropā , robež ojas ar Beļ ģ iju, Vā ciju un Franciju. Kopā ar Beļ ģ iju un Nī derlandi tā ir daļ a no Beniluksa valstī m. Austrumos valsti ierobež o Mozeles upe. Reljefs galvenokā rt ir paugurains paaugstinā ts lī dzenums, kura ziemeļ os paceļ as Ardē nu smailes (augstā kais punkts ir Kneifa kalns, 560 metri). Valsts kopē jā platī ba ir aptuveni 2586 km2.
Lielā kā daļ a tū ristu ierodas Luksemburgā kā daļ a no ekskursijas pa š ī reģ iona valstī m. Programmas galvenie elementi: pilsē tas centrs, hercoga pils, kazemā ti, brauciens treileros pa Petrusia ieleju. Tomē r, lai patiesi sajustu š o valsti, jums tajā jā dzī vo un jā parunā ar daž iem vietē jiem iedzī votā jiem.
Fakts ir tā ds, ka š ajā mazajā valstī galvenā s ziņ as tiek pā rraidī tas no mutes mutē un interesantas vietas gandrī z nemaz nereklamē.
Luksemburgas galvenā populā cija ir luksemburgieš i, Lö tzeburger (paš vā rds). Viņ i dzī vo arī Itā lijā , Vā cijā un Francijā . Kopē jais skaits ir 473 tū kstoš i cilvē ku, tostarp 285 tū kstoš i cilvē ku Luksemburgā . Viņ i runā indoeiropieš u ģ imenes ģ ermā ņ u grupas luksemburgieš u valodā . Plaš i runā arī vā cu un franč u valoda. Rakstī š ana, pamatojoties uz latī ņ u alfabē tu. Lielais vairums ticī go ir katoļ i, ir protestanti (saskaņ ā ar Vikipē diju).
Maza valsts ar ļ oti augstu dzī ves lī meni. Valsts, kurā vidē jais dzī ves ilgums ir 77 gadi (vī rieš iem - 74 gadi, sievietē m - 81 gads). Valsts ir otrā pasaulē pē c IKP ienā kumiem uz vienu iedzī votā ju. Un š ajā mazajā valstī Luksemburgas pilsē tā mē s esam iekļ uvuš i milzī gā sastrē gumā!
Č etrdesmit minū tes mē s kratī jā mies pa ielā m, sī ki izpē tot pilsē tu. Beidzot autobuss mū s izsē dinā ja laukumā , no kura pavē rā s fantastisks skats uz kalnu ar pili. Laukumu un pili š ķ ī ra dziļ š kritums, zem kā jā m zaļ oja koki un ideā las puķ u dobes. Puskilometra attā lumā esoš ais arkveida tilts š ķ ita kā bē rnu rotaļ lieta, uz kuras bija izliktas maš ī nas. Apbrī nojuš i, dodamies ekskursijā.
Š ķ iet, ka š ajā pilsē tā pat laiks rit lē nā k nekā citā s: maš ī nas brauc ar ā trumu ne vairā k kā č etrdesmit kilometru stundā , cilvē ki lē nā m iet savā s darī š anā s, pat luksofors pā rslē dzas raiti un laiski; . Uzraksts "Casemates" nenozī mē drū mus dungeonus, bet vienkā rš i ...tualeti. Uz liela laukuma atrodas piemineklis lapsai. Nez kā pē c viņ a ir kļ uvusi slavena pilsē tā . Lidmaš ī nas lido zemu virs galvas, lidosta atrodas burtiski pā ris kilometru attā lumā no š ejienes.
Liela katoļ u katedrā le ir iespiesta starp divā m dzī vojamā m ē kā m. Visas statujas attē lotas ar aizvē rtā m acī m, š ķ iet, ka arī tā s padevuš ā s miegainajam pilsē tas noskaņ ojumam un nosnauduš ā s; . Paš ā katedrā lē neviena nav. Vispā r nē , ne kalpotā ju, ne draudzes locekļ u. Tikai pē c pā ris minū tē m sirmais vectē vs izrā pā s no cietuma un, aizkaitinā ti grimasē dama, sā ka gaidī t, kad mē s dosimies prom. Neviens neizteica vē lmi te uzkavē ties, un, lai neviens cits neieiet katedrā lē , vectē vs aiz mums aizvē ra durvis ar atslē gu.
Tikmē r sā ka lī t, kas aptuveni divdesmit minū š u laikā pā rvē rtā s par lietusgā zi. Lieliski, un mē s atkal bez lietussarga! Pā rē jo ekskursijas daļ u pavadī jā m tropiskā lietusgā zē . Lietus dē ļ ē ku aprises bija vā ji nojauš amas, un visi gaidī ja komandu doties uz autobusu. Un tikai mē s ar Anyutu nesteidzā mies un ar interesi klausī jā mies gidu - bijā m jau pavisam slapji un sliktā k nebū tu palikuš i; .
Gide ir pabeigusi savu stā stu, un mē s braucam uz autobusu.
Pamanī ju, ka daudziem no grupas bija vienā di lietussargi (ar uzrakstu "Van Goga muzejs"). Es jau sā ku domā t, ka Amsterdamā ir kaut kā da lietussargu akcija, bet viss izrā dī jā s daudz prozaiskā k: lielā kā daļ a no mū su grupas nolē ma doties uz š o muzeju, un, kad mē s aizgā jā m, mē s redzē jā m lietusgā zi uz ielas. un, lai nesamirktu, skopojies ar lietussargiem tieš i muzeja veikalā . Pie autobusa palū dzu š oferim atvē rt mums bagā ž as nodalī jumu, lai paņ emtu sausā s mantas. Pā rģ ē rbjamies autobusa tualetē , un esam vairā k vai mazā k gatavi turpinā t braucienu.
Dodamies uz Nī derlandi nakš ņ ot. Nakš ņ oš ana Nī derlandē ir priekš nosacī jums mū su ceļ ojumam, jo no Nī derlandes vē stniecī bas saņ ē mā m Š engenas vī zas un š ajā valstī jā pavada vairā k naktis. Pa ceļ am piestā jā m Beļ ģ ijas teritorijā.
Izrā dī jā s, ka dienas laikā paviesojā mies č etrā s Eiropas valstī s (Francijā , Luksemburgā , Beļ ģ ijā , Nī derlandē ). Pilsē tu, kas mū s š onakt pasargā s, sauc par Mā strihtu.
Mē s nokļ uvā m š ajā pilsē tā jau tumsā . Mū su š oferi ilgi braukā ja pa pilsē tu, mē ģ inot no navigatora izdomā t, kurp doties. Navigators mums spī tī gi norā dī ja uz tuksnesi. Tā kā viesnī ca nevarē ja izkrist cauri zemei, viņ i sā ka meklē t š o viesnī cu aplī . Uz ielas nebija kam pajautā t, jo ielas bija pilnī gi tukš as. Viss agri vai vē lu beidzas, un mū su pā rbaudī jumi ir beiguš ies.
Viesnī ca saucas "NH Maastricht 4*". Mū sdienī ga ē ka, ē rti numuriņ i. Kas vē l vajadzī gs noguruš ajiem ceļ otā jiem? Nokā pju uz reģ istratū ru, manu uzmanī bu piesaista vestibilā izliktie skrejriteņ i. Divvietī gā skrejriteņ a noma maksā.45 eiro uz trim stundā m un 59 eiro par astoņ ā m stundā m. Jautā ju kā diem dokumentiem jā bū t lī dzi, saņ emu atbildi, ka tikai autovadī tā ja apliecī ba.
Kas palika mā jā s, somā ar dokumentiem maš ī nai. Ž ē l ...Dodamies gulē t ar vieglā m skumjā m par zuduš o iespē ju naktī braukt pa Holandi.
Urrā ! Beidzot normā las brokastis, ar gaļ u un piedevu! Sā tī gas brokastis, pā ris svaigu rullī š u ar ievā rī jumu un sulu un esam gatavi doties ceļ ā . Pa ceļ am ieraudzī jā m milzī gu rū pnī cu, no kuras skursteņ iem gā zā s biezi dū mi. Dū mi bija balti, atš ķ irī bā no mū su rū pnī cu emisijā m, kas dū mos spē lē visas varavī ksnes krā sas. Beidzot ieradā s Ķ elnē.
Ķ elne (sā kotnē jais nosaukums lat. Colonia Claudia Ara Agrippinensium - Colonia Claudius, Agripinu upurē š anas vieta; vā ciski - vā cu) ir pilsē ta Vā cijas Federatī vajā Republikā , Ziemeļ reinā -Vestfā lenē , tā s paš as valdī bas apgabala galvaspilsē ta. nosaukums. Ķ elne ir ceturtā apdzī votā kā un treš ā lielā kā pilsē ta Vā cijā , kā arī viens no lielā kajiem valsts ekonomikas un kultū ras centriem.
"Metropole pie Reinas", kā Ķ elni mē dz dē vē t, ir viena no vecā kajā m Vā cijas pilsē tā m, kas visā tā s pastā vē š anas laikā , kopš romieš u laikiem, spē lē jusi nozī mī gu lomu Eiropas vē sturē . Ķ elne ir slavena ar savu galveno templi – Ķ elnes katedrā li, vienu no galvenajā m katoļ u baznī cā m Vā cijā.
Pilsē tas galvenā atrakcija, protams, ir Ķ elnes Vissvē tā kā s Jaunavas Marijas un Svē tā Pē tera katedrā le. Viņ š brī numainā kā rtā izdzī voja karā , izturot tieš u 3 bumbu triecienu, un š odien ir viens no retajiem pilsē tas tempļ iem, kas saglabā jies oriģ inā lā . Š ī gotiskā s arhitektū ras š edevra celtniecī ba sā kā s 1248. gadā arhibī skapa Konrā da fon Hohstadena vadī bā . Pirms tam mū sdienu katedrā les vietā atradā s vē l viena, romā nika.
1164. gadā imperatora Frī driha Barbarosas kanclers Rainalds fon Dasels (1159-1167), uzvarot Milā nas pilsē tu un š tatu, izņ ē ma no tā s Trī s karaļ u (pareizticī go teoloģ ijā - Trī s gudrie) relikvijas. Tas neticami paaugstinā ja pilsē tu kristieš u pasaulē . Tā rezultā tā pilsē ta nepieņ ē ma luterā nismu un palika kā katolicisma cietoksnis Vā cijas ziemeļ os. Pē c tam, kad trī s burvju relikvijas tika pā rvestas uz Ķ elni, vecā katedrā le vairs nevarē ja uzņ emt svē tceļ nieku pū ļ us no visas pasaules, kā rezultā tā tika nolemts uzcelt lī dz tam nepieredzē tu piecu navu katedrā li. Mū sdienā s katedrā les galvenā svē tnī ca glabā jas krā š ņ ā zelta š ķ irstā (saskaņ ā ar Vikipē diju).
Nedaudz riņ ķ ojā m pa pilsē tu un nokļ uvā m Ķ elnes katedrā lē . Virs pilsē tas paceļ as divas drū mi melnas smailes. Tie ir melni, jo Ķ elne savulaik bija industriā la pilsē ta, un astoņ simt gadu laikā uz katedrā les ir nosē duš ies neaprē ķ inā mi daudz sodrē ju.
Š obrī d notiek izmē ģ inā juma darbi, lai attī rī tu sienas un jumtu no aplikuma (viena siena ir gandrī z tī ri balta).
Otrā pasaules kara laikā Ķ elne tika smagi bombardē ta, amerikā ņ iem un britiem iznī cinot aptuveni deviņ desmit procentus pilsē tas ē ku. Tač u Ķ elnes katedrā le izdzī voja, tajā trā pī ja tikai pā ris noklī duš as č aulas. Tač u tā nebija nejauš ī ba, kas to izglā ba no iznī cinā š anas, vienkā rš i š ī milzī gā katedrā le bija lielisks atskaites punkts artilē rijas novē rotā jiem un bumbvedē ju pilotiem. To iznī cinā t nebija izdevī gi, un izpostī tajā pilsē tā tas palika drū ms obelisks...
Atrodoties zem paš as katedrā les, mē s apbrī nojam skaisto apmetumu un izsmalcinā tā s velves. Apejam katedrā lei apkā rt, aiz stū ra deguns pie deguna sastopam...romieš u leģ ionā ru un neandertā lieti, kuri jauki sarunā jas un dzer kafiju no plastmasas krū zē m. Tie ir aktieri, kas atpū š as starp fotosesijā m .
Pabeiguš i apli, atkal esam pie galvenā s ieejas.
Mē s ejam uz vidu. Ir ļ oti grū ti aprakstī t š o krā š ņ umu, kā arī nodot š ī kolosa diž enuma un lū gš anu neaizmirstamo atmosfē ru.
Uz ielas izlemjam, kur virzī ties tā lā k. Pē kš ņ i mums garā m paskrien bā rdains vī rietis ar sagrozī tu seju. Viņ š dauzā s, kliedzot: "Harold, Harold! ! ! ". Viņ am aiz muguras lido sieviete, kliedzot tā du paš u vā rdu. Cik es saprotu, viņ i š ajā kņ adā zaudē ja bē rnu un tagad steidzas viņ u meklē t. Pie viņ iem pieskrien divi policisti, klausā s un radio informā ciju par notikuš o. Trū kst vā rdu, nedod Dievs pā rdzī vot tā du stresu!
Notikuš ā iespaidoti, dodamies tā lā k uz iepirkš anā s centriem. Š eit ir Rolex zī mola veikals, cenas no pusotra lī dz divdesmit tū kstoš iem par pulksteni. Patika veikals, kurā tika prezentē tas daž ā das dzī vnieku metā la skulptū ras. Izmē ri ir visdaž ā dā kie: no maza krupja lī dz gorillai trī s cilvē ka augumos.
No milzī gā daudzuma daž ā du veikalu mū su uzmanī bu piesaistī ja bē rnu kafejnī ca. Ieguva daž ā dus saldē jumus, ž eleju un divus augļ u salā tus. Garš ī gi! ! ! Milzī gā elektronikas lielveikalā paš i nopirkā m...kafiju. Es nezinu, kā pē c, bet starp monitoriem un kamerā m bija neliels stends ar kafiju. Bū tu gā jusi garā m, bet Anyuta pā rliecinā tā balsī piedā vā ja paņ emt pā ris iepakojumus š ī s Lavazza kafijas, sakot, ka te maksā.11 eiro, te divreiz dā rgā k. Labi, ņ emsim, ceru, ka sievai taisnī ba (pareizi teica, Kijevā viņ š maksā.34 eiro par kilogramu paku). Mū su brī vais laiks beidzas, dodamies uz autobusu.
Nakš ņ osim Koenigslutter pilsē tā . Maza pilsē tiņ a, bet ļ oti mā jī ga un tī ra. Gids ieintriģ ē ja tū ristus ar ziņ u, ka viesnī cā ir bezmaksas baseins, kas atvē rts lī dz deviņ iem vakarā . Visi ar interesi sā ka sekot lī dzi laikam un izdomā t, vai bū sim laikā vai nē.
Man tas bija pilnī gi vienaldzī gi, es vienkā rš i gribē ju klusumu un pabū t vienatnē ar savu Mī ļ oto.
Pusastoņ os autobuss aizbrauca uz Park Avalon 4 * viesnī cu. Kamē r mē s nesteidzī gi izkraujā mies un klejojā m uz viesnī cu, pē c baseina izslā puš ie jau bija reģ istratū rā . Sagaidī juš i, kad galvenais pū lis norims, saņ ē mā m atslē gas un devā mies meklē t savu numuru. Iepriekš ē jā teikumā galvenais ir vā rds MEKLĒ T!
Mazliet par viesnī cu. Persona, kas projektē ja š o viesnī cu, š ķ iet, agrā k ir bū vē jusi labirintus. Un viņ š lieliski iemiesoja savas zinā š anas par to dizainu š ajā viesnī cā ! ! ! Neko citu es nevaru izskaidrot gaiteņ u un kā pņ u shē mu, kas ved jū s jebkur, bet ne uz jū su istabu!
Tā tad, reģ istratū rā viņ i mums parā dī ja pa kreisi. Labi. Mē s ejam pa kreisi. Ejam garā m nelielam koridoram, tad diviem tuneļ iem. Bez jebkā dā m identifikā cijas zī mē m. Mē s uzminē jā m, kurš mums ir vajadzī gs, mums priekš ā ir kā pnes un pagriezieties pa labi. Rā dī tā js mums apliecina, ka esam augš ā.
Mē s ejam augš ā , apejam visu stā vu, mū su numura nav. Labi, ejam uz indeksu, izlasiet to vē lreiz. Pē c daž ā m domā m un aplē sē m pa kreisi no kā pnē m pamanu nelielas durvis. Jā , tā tad rā dī tā js mū s sū tī ja nevis augš ā , bet gan pa š ī m durvī m. Labi, ejam tā lā k. Koridorā pā ris lī kumi un beidzot lifts. Lieliski, mums vajag treš o stā vu, es nospiež u pogu "3" un mē s nonā kam ...ceturtajā stā vā . Atceros par Eiropas stā vu numerā ciju, bet š eit visu izdarī ju pareizi. Mē s nokā pjam zemā k esoš ajā stā vā , pagriež amies pa labi un, vivat, esam savā istabā.
Degvielas uzpildes stacijas veikals strā dā lī dz 21:00, tā pē c ā tri nometu mantas un skrienu pie viņ a. Neparedzē ta kavē š anā s – vienā no gaiteņ iem satiku kā du padzī vojuš u pā ri no mū su grupas. Viņ i ir klaiņ ojuš i pa viesnī cu jau DIVDESMIT minū tes, cenš oties atrast savu istabu. Es ā tri paķ eru viņ u koferi un vedu pa iemī to taku. Klausos paldies, pamā ju un pazū du. Man vajadzē ja desmit minū tes, lai nokļ ū tu veikalā.
Nopē rku martini, sulas, cepumus un minerā lū deni un apmierinā ts dodos atpakaļ . Straujā solī man pretī soļ o mū su tū ristu gā jiens. Nav grū ti uzminē t, kur viņ i steidzas. Veikalam š odien bū s ikmē neš a solī š ana...
Istabā mē s ar sievu ieturē jā m atvadu vakariņ as. Nā kamā nakts bū s vilcienā , tā pē c mē s staigā sim š eit. Š o brī niš ķ ī go vakaru noslē dza neliela pastaiga pa pilsē tu...
Brokastis, izbraukš ana uz Potsdamu. Visi autobusā jau ir noguruš i kustē ties, visi ir izpildī juš i minimā lo programmu, sapirkuš i suvenī rus, un visi ir labā noskaņ ojumā . Ierodamies Potsdamā.
Potsda ( vā cu : Potsdam, n. -puddle. Podstupim ) ir pilsē ta Vā cijas austrumos ar aptuveni 1.000 iedzī votā ju. Brandenburgas federā lā s zemes galvaspilsē ta. Atrodas Havela upē un vairā ku savstarpē ji saistī tu ezeru krastos, 26 km uz dienvidrietumiem no Berlī nes (saskaņ ā ar Vikipē diju).
Dosimies pastaigā pa Sansusī pils parku.
Skaistas strū klakas, gleznainas alejas un neliela pils harmoniski iederas mež ainā apvidū . Ja godī gi, visam emociju vienkā rš i nepietiek, apskates objektus uztveram kā "pienā kumu".
Pā rbaude beigusies, dodamies uz vietu, kur koncentrē jas kafejnī cas un suvenī ru veikali. Kā ds vā cietis stā v gā jē ju krustojumā , ģ ē rbies ekipē jumā , ar kuru cep desiņ as. Protams, tam ir grieš anas galds, gā zes deglis un pusfabrikā ti. Pusotra eiro porcija, ņ emam divas. Keč ups ir salds un satriecoš s, fu.
Netā lu no autobusa pieturas redzu lielu kiosku, kur pā rdod vienkā rš u pā rtiku, desiņ as, frī kartupeļ us un tā tā lā k. Pie sienas karā jas liels stends, kur uzzī mē ts ē diens, rakstī ts tā nosaukums un cena. Problē ma ir tā , ka es nemaz neprotu lasī t vā ciski. Prā tā nā k problē mas risinā jums: no statī va nofotografē ju nepiecieš amos traukus tuvplā nā un savukā rt rā du fotogrā fiju vā cietei logā.
Viņ a smaida un apstiprinoš i pamā j ar galvu, saka, izkā pusi; . Pieņ emam pasū tī jumus un pusdienojam. Netā lu no mums kā da meitene dzenā “usi-pusi, tā da manyunya” š ķ irnes suni. Suns ir uz pusi mazā ks par parastu kaķ i, viss lokos un volā nos, bet ā tri skrien. Suns ir nepā rprotami apmierinā ts ar savu uzvedī bu un kategoriski netiek nodots saimnieka rokā s. Kad viņ a (suns) paskrien man garā m, es strauji noliecos un satveru viņ u aiz skaustiem. Viņ a mē ģ ina satvert manu roku, bet es veikli pā rtveru viņ u aiz purna un iedodu pieskrē juš ajai saimniecei. Viņ a izplū st pateicī bā un aiziet kopā ar savu laupī jumu.
Klī st pa lauku, skatā mies uz letiņ iem. Anyuta pamana vietu, kur meitene cep pankū kas un pilda tā s ar karstu š okolā di. Tuvojamies, ir cenu zī mes, bet es nezinu, kā vā cu valodā bū s “sasodī ts”. Domī gi jautā ju garā mejoš ajam tū ristam Genā dijam:
– Gena, vai tu zini, kā angļ u valodā bū s vā rds "sasodī ts"?
Viņ š padomā un pakrata galvu.
Es domī gi saku skaļ i:
– Interesanti, cik maksā viena pankū ka ar š okolā di?
- Č etri piecdesmit.
Tā bija meitene aiz letes, kas man atbildē ja! Skaidrs, ka "vā cietis" nav ī sts 4; . Meitene izrā dī jā s no Baltkrievijas, apprecē jā s ar vā cieti un jau piecus gadus dzī vo Vā cijā . Nedaudz parunā jā mies, kamē r viņ a uzcepa pankū ku, paņ ē ma laupī jumu un dodamies uz autobusu.
Autobuss mū s aizved lī dz Cecilienhofas pilij. Visa grupa devā s apskatī t pili, un mē s ar sievu (viņ ai sā pē ja kā ja) devā mies klī st pa veco parku. Milzī gi koki mums aizsedza sauli, apkā rt dziedā ja putni, romantika! Maza vā vere izlē ca uz ozola apakš ē jā zara un domī gi skatī jā s uz mums. Viņ a uzreiz paķ ē ra piedā vā to biskvī tu, kritiski to nopē tī ja un vilka augš ā.
Mē s devā mies uz upi, apbrī nojā m ainavu un dodamies uz autobusu. Grupa ir piekrauta, un mē s dodamies uz pilsē tas centru. Pa ceļ am paķ eram mū su Potsdamas ceļ vedi. Gida nosaukums sā kotnē ji ir vā ciski – Faina.
Pē c gida ieteikuma dodamies uz kafejnī cu, kur pasniedz labā ko karsto š okolā di Vā cijā . Anyuta pasū tī ja tikai š okolā di, un es pasū tī ju amaretto. Gaidā m pasū tī jumu, un garš ojam. Vai nu mē s paš i tā iekā rtojā mies, vai arī viņ i tieš ā m š eit gatavo, bet mē s bijā m sajū smā par š okolā des garš u. Karstā š okolā de pati par sevi ir rū gta, bet kombinā cijā ar “nē ” krē mu tika iegū ts uzkrī toš s efekts. Un amaretto to tikai uzsvē ra. Mē s nož ē lojam, ka atstā jā m š ejieni.
Lielajā lielveikalā mē s uzpē rkam vilciena sastā vu. Paņ emam pā ris pudeles dzē riena, kas ļ oti garš o pē c Baileys, bet ir uz pusi lē tā ks. Grupa pulcē jas pie autobusa, atvadā mies no Fainas un dodamies ceļ ā.
Paskrē ja divarpus stundas. Pirms dzelzceļ a stacijas apstā jā mies degvielas uzpildes stacijā . Oksana brī dinā ja, ka tualete stacijā strā dā lī dz 17.00, tad ciet un VISS! Citu tualetes tur nav, un vilciens pienā k jau 23.48! ! !
Eiropa, sasodī ts...Benzī na uzpildes stacijā uzreiz vē rsu uzmanī bu uz to, ka veikalā visas baloniņ as ar auto eļ ļ u bija pieskrū vē tas pie sienas ar vī tni. Jā , tas nozī mē , ka Dzimtene nav tā lu . Nu, nekur Eiropā es to neesmu redzē jis, bet š eit ...
Rzepina stacija mū s sagaidī ja ar lietu, un, kad mē s izkraujā mies un devā mies zem š ķ ū nī š a, lietus pā rvē rtā s par lietusgā zi. Atkal! Aukstais vē jš noskaņ ojumu nevairoja, bet mē s ar sievu, gide un pā ris sievietes stā vē jā m ā rā zem nojumes un dalī jā mies iespaidos. Es no somas izņ ē mu pudeli martini, Oksana atnesa glā zes, un mums kļ uva daudz jautrā k stā vē t un apspriest ceļ ojuma peripetijas; . Divas sarunas stundas pagā ja ā tri, un mē s skrienam uz pareizo platformu. Vilciens ieradā s 23.35 un izbrauca 23.39, deviņ as minū tes pirms grafika! Kam nebija laika, tas kavē jā s. Maš ī nas numurs (tas pats, ar kuru mē s š eit braucā m) mani noveda pie sliktas domas, ka, ja rī t bū s karsts, tad mums ceļ ojums cepeš krā snī garantē ts; .
Izpakojamies, ejam gulē t. Tač u uzkā pt uz treš ā plaukta nemaz nebija tik vienkā rš i – kā pņ u nebija! Lieliski, atveram kā pš anas kursus: augstais krē sls, otrais pulks, pā rtverš ana aiz roktura, un esmu augš ā . Labi, gulē sim...
Rī ts bija saulains, kas mani nemaz neiepriecinā ja. Izstaipā mies, savedamies kā rtī bā , brokastojam. Lī dz pusdienlaikam kariete uzsilst un gludi pā rvē rš as par pirti. Savā cu mū su š okolā des un saldumus un aiznesu uz nā kamo maš ī nu, kurā ir gaisa kondicionē tā js. Tur atrodu tū ristus no mū su grupas un lieku saldumus tuvā k aukstā gaisa plū smai. Es nevē los nonā kt ellē , bet negribī gi dodos uz mū su maš ī nu. Es neaprakstī š u š ī s spī dzinā š anas, jū s varat pā rlasī t stā sta sā kumu, kur es aprakstī ju ceļ u š eit.
Polijas muita ā tri apzī mogoja mū su pases un palaida mū s mierā . Riteņ u maiņ a, mū su paraž as. Automaš ī nā iekā pj divas muitas darbinieces, kas mū s vē rtē još i nopē ta.
Mani izvē las par upuri, prasa parā dī t somu. Atveru, viņ i saš ķ iro bē rnu rotaļ lietas (mums ir mazs bē rns un trī s krustbē rni). Man jau sen jautā ja, kur pirkts un cik maksā . Nu vismaz uz kastē m bija uzlī mē tas cenu zī mes, un tā s atpalika. Kaimiņ u kupejā sieviete nesa daž us augus, viņ i sā ka pret viņ u vē rst pretenzijas, tač u, saņ ē muš i desmit eiro, acumirklī pazuda. Kukuļ devē ji...
Mū su teritorijā visi tū risti ieslē dza savus telefonus un sā ka dalī ties iespaidos par ceļ ojumu ar draugiem un radiem. Lī dz vakaram karstums sā ka rimties, un visi ar nepacietī bu gaidī ja ceļ ojuma beigas. Ierodamies Kijevā , mū s sagaida "Feyeria Mandriv" pā rstā vis Vitā lijs ar š ampanieti. Izdzeram pā ris pudeles turpat uz perona, atvadā mies un dodamies mā jā s. Eiropā ir labi, bet mā jā s bē rns ...
Rezumē ju ceļ ojumu: bija lieliski noorganizē ts, marš ruts pā rdomā ts un laicī gi izplā nots.
Gide Oksana operatī vi atrisinā ja raduš ā s problē mas, zinā ja daudz par mū su apmeklē to valstu realitā ti un informē ja par tā m tū ristus. Atmiņ as par š o brī niš ķ ī go ceļ ojumu paliks mū su atmiņ ā uz ilgu laiku .. .
