Luksemburga ir mazs Eiropas skaistums

19 augusts 2012 Ceļošanas laiks: no 08 augusts 2012 ieslēgts 08 augusts 2012
Reputācija: +4971.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

"Mē s vē lamies palikt tā di, kā di esam" (valsts devī ze)

Par valsti, tā s vē sturi un cilvē kiem


Luksemburgas Lielhercogiste ir neliela valsts Rietumeiropā . Tā robež ojas austrumos ar Vā ciju, dienvidos ar Franciju un rietumos ar Beļ ģ iju. Mazā Luksemburgas valsts nav zaudē ta uz lielo kaimiņ u fona. Tulkojumā no vecā vā cu valodas Luksemburga nozī mē "maza pils". Luksemburga ir tik maza, ka lielā kajā daļ ā Eiropas karš u tā s nosaukuma burti pat neiederas, tač u valsts savu nenozī mī gumu pilnī bā kompensē ar savu ainavu skaistumu, bagā to vē sturi un patiesi eiropeisku š armu. Š ī s valsts zaļ ā s ainavas caurvij upes, un tā s rotā jauki ciematiņ i, it kā cē luš ies no pasaku lappusē m. Lai gan tā ir tikai 82 km gara un 58 km plata, tā s teritoriju veido daž ā das ainavas: no mež ainiem augstienē m ziemeļ os lī dz auglī giem lī dzenumiem dienvidos. Reljefs galvenokā rt ir paugurains paaugstinā ts lī dzenums, kura ziemeļ os paceļ as Ardē nu spuras (augstā kais punkts ir Burgplatz kalns, 559 m). Č etras galvenā s upes valstī ir Alzete, Mozele, Ū ra un Sur, tač u ir daudz mazā ku upju un kanā lu. Kopē jā platī ba ir aptuveni 2.6 tū kstoš i kvadrā tmetru. km.

Tik pieticī ga izmē ra valstī un daž ā dā s valsts daļ ā s klimats ir gandrī z vienā ds. Mainoties gadalaikiem, arī klimats maz atš ķ iras. Lielā ko daļ u gada Luksemburgā ir vidē jā temperatū ra, vasaras parasti ir siltas un ziemas vē sas, diezgan auksts ir tikai no novembra lī dz februā rim, bet temperatū ra gandrī z nekad nenoslī d zem nulles. Saulainā kais periods ir maijs-augusts, š ajā laikā vidē jā temperatū ra dienā ir ap 20 °C, bet naktī ap 10 °C. Ardē nos sniegs biež i guļ visu ziemu, un š ajā laikā saule parā dā s tikai daž as stundas dienas laikā . Nokriš ņ i lī st gandrī z vienmē rī gi visa gada garumā , vidē ji ik pē c trim dienā m nokrī t viens labs lietus.

Administratī vi Luksemburga ir sadalī ta 3 apgabalos (Luksemburga, Diekirš a, Grevenmahera), kuri savukā rt ir sadalī ti kantonos, bet kantoni - komū nā s.

Neatkarī gā Luksemburgas apgabals tika izveidots 963. gadā , sā kot no XIV gs. - Luksemburgas hercogiste, kas veicinā ja luksemburgieš u etnisko izolā ciju. Vē lā k tā atradā s Burgundijas, Spā nijas, Austrijas un Francijas pakļ autī bā . Kopš dinastijas dibinā tā ja grā fa Konrā da laikiem (1060) valsti pā rvalda Luksemburgas nams. 1815. gadā tika izveidota Luksemburgas Lielhercogiste. Mū sdienu valsts robež as tika noteiktas 1839. gadā ar Londonas lī gumu. Vā cija valsti okupē ja Pirmā un Otrā pasaules kara laikā . Otrā s okupā cijas laikā Luksemburga tika oficiā li iekļ auta nacistu reihā .


Š obrī d valsts ir dalī bvalsts 49 starptautiskā s organizā cijā s, tostarp ANO, PTO, ES, Beniluksa valstī s, NATO uc Luksemburgas hercogiste ir viena no bagā tā kajā m valstī m Eiropā ar augstā ko dzī ves lī meni. Daudzas ES organizā cijas atrodas Luksemburgas pilsē tā . Pateicoties labvē lī gajiem apstā kļ iem un ā rzonu zonai, galvaspilsē tā atrodas aptuveni 1000 investī ciju fondu un vairā k nekā.200 banku – vairā k nekā jebkurā citā pasaules pilsē tā . 4. vieta pasaulē iedzī votā ju ienā kumu ziņ ā (2010. gadā.128 806 USD uz cilvē ku gadā ). 70% no valsts IKP veido dzelzsrū das ieguve, dzelzs un č uguna raž oš ana. [

Luksemburgas galvenā populā cija ir luksemburgieš i, Lö tzeburger (paš vā rds). Viņ i dzī vo arī Itā lijā , Vā cijā un Francijā . Kopē jais skaits ir 473 tū kstoš i cilvē ku, tostarp 285 tū kstoš i cilvē ku Luksemburgā . Viņ i runā indoeiropieš u saimes vā cu grupas luksemburgieš u valodā , kuras pamatā ir lejasvā cu dialekti (mozeles-franku un rē ni-franku). Plaš i runā arī vā cu un franč u valoda. Rakstī š ana, pamatojoties uz latī ņ u alfabē tu. Lielais vairums ticī go ir katoļ i, ir protestanti.

Valstī ir augstā kais dzī ves lī menis Eiropā un pasaulē , un katrs treš ais iedzī votā js ir ā rzemnieks. Un galvaspilsē tā vispā r ir apgabali, kur ā rzemnieki ir 2/3 no kopē jā iedzī votā ju skaita. Kopumā luksemburgieš i ir gara auguma, kā Ā dolfa tilts galvaspilsē tā . Spē cī gā kais cilvē ks uz planē tas ir luksemburgietis. Tajā paš ā laikā luksemburgieš i ir labsirdī gi, mierī gi un ļ oti nesteidzī gi. Luksemburgieš i ļ oti mī l savu valsti un ne velti uzskata to par vienu no gleznainā kajā m Eiropas valstī m. Tā pē c savā valstī viņ i dod priekš roku ceļ oš anai ar kā jā m vai ar velosipē du.

Vidē jais dzī ves ilgums: 72 gadi - vī rieš iem, 79 gadi - sievietē m. Dzimstī ba (uz 1000 cilvē kiem) ir 11.1. Mirstī bas rā dī tā js (uz 1000 cilvē kiem) - 9.3.

Luksemburga ir nozī mī gs finanš u centrs ar daudzā m ā rvalstu banku filiā lē m, kuras piesaista zemie nodokļ i.

Pastaiga pa Luksemburgas galvaspilsē tu

Luksemburgas pilsē ta (galvaspilsē ta) tika dibinā ta pirms vairā k nekā.1000 gadiem, bet pilsē tas statusu un tiesī bas saņ ē ma tikai 1244.  gadā . Tā ir skaista, glī ta un dzī vī ga pilsē ta ar 86 tū kstoš iem iedzī votā ju. Daudzveidī gā kie arhitektū ras tilti, piļ u un baznī cu konusi un smailes, pieminekļ i, parki, daž ā du laiku un stilu ē kas veido ļ oti harmonisku ansambli.


Ejam garā m Nacionā lā s solidaritā tes piemineklim, kas atrodas Lielgabalu kalnā , kas uzcelts 1971. gadā , pieminot Otrā pasaules kara upurus. Pieminekļ a iekš pusē tiek atjaunota cietuma un koncentrā cijas nometnes atmosfē ra. Akmens plā ksne kapelā kalpo kā piemiņ as piemineklis luksemburgieš iem, kuri gā ja bojā par savu dzimteni. Pieminekļ a iekš pusē deg mū ž ī ga liesma.

Tā lā k mū su ceļ ā ir katedrā le, kuras pirmo akmeni 1613. gadā pamatos lika jezuī ti, kas ir lielisks "liesmojoš ā s gotikas" paraugs. 1870. gadā pē c jezuī tu ordeņ a likvidē š anas 1773. gadā Dievmā tes baznī ca kļ uva par katedrā les baznī cu. Katedrā les trī s smailes veido svarī gu galvaspilsē tas silueta sastā vdaļ u pret debesī m.

Savu pastaigu ekskursiju pa galvaspilsē tu sā kam no vietas, kur atrodas piemineklis krituš o piemiņ ai. Obelisks ir vainagots ar "Zelta sievietes" statuju, kas attē lo dievieti. Piemineklis tika uzcelts karavī ru piemiņ ai, kas krita karos, kuros piedalī jā s Luksemburga.

Pa labi ir Ā dolfa tilts, kas celts 1903.  gadā , un no tā paveras skats uz lielu brī vas zemes gabalu un lielisku parku, kas robež ojas ar Petrusas upi. Aci priecē skaista puķ u dobe, kuras vidū augstā karoga mastā lepni plī vo Lielhercogistes karogs.

Ja paskatā s uz leju un pa kreisi, pie ieejas kazemā tos, kas palikuš i pē c 1644. gadā Spā nijas valdī š anas laikā celtā cietokš ņ a iznī cinā š anas, paveras pā rsteidzoš a panorā ma. Pē c tam nocietinā jumi tika izvietoti 180 hektā ru platī bā , pazemes aizsardzī bas galerijas, no kurā m daudzas bija iekaltas klintī s, stiepā s gandrī z 24 km garumā . Pateicoties viņ iem un ē rtajai atraš anā s vietai, pilsē ta iekarotā jiem bija nepieejama.

Iepretim piemineklim, Petrus pretē jā krastā , atrodas majestā tiskā Valsts krā jkases ē ka.

Dodamies uz centrā lo Gijoma laukumu, kas nosaukts valdoš ā s hercogu dinastijas vā rdā , kur atrodas informā cijas centrs un suvenī ru veikals. Galvenā pilsē tas laukuma rotā jums ir baroka stila Dievmā tes katedrā le, kas celta 1613. -1621. gadā . arhitekts J. du Bloks.

Gijoma laukuma dominē još ā iezī me ir jā tnieku statuja Viljamam II, kurš bija Zemvalstu karalis, Luksemburgas lielhercogs un Luksemburgas Lielhercogistes dibinā tā js.


Netā lu, Viljama II laukumā , atrodas 1830. gadā labā ko klasicisma tradī ciju garā celtā Hotel de Ville (rā tsnams), kuras galveno kā pņ u malā s atrodas divi bronzas lauvas.

Pilsē tas dzī ves epicentrā atrodas piemineklis nacionā lo dzejnieku piemiņ ai - Diksam, gan dzejniekam, gan komponistam, un Lencam, kurš sarakstī jis valsts himnas tekstu. Š eit parasti notiek tā di pilsē tas pasā kumi kā brī vdienas, parā des un svinī bas.

Augš pilsē tas centrā , netā lu no Gijoma laukuma, atrodas lielhercoga rezidence. Pils ar gracioziem tornī š iem un dī vaino mauru stila fasā di lieliski saskan ar parlamenta ē ku un rā tsnamu. Pie pils nav valsts karoga un apsardzes, kas nozī mē , ka š obrī d pilī neatrodas lielkņ azs. 23. jū nijā , Luksemburgas valsts svē tkos, ļ auž u pū ļ i plū st uz pili, lai sveiktu savu suverē nu.

Marche aux Poissons (Zvejnieku tirgus) atrodas vecpilsē tas sirdī . Gandrī z visas dzī vojamā s ē kas, no kurā m paveras skats uz laukumu, ir datē tas ar 18. gadsimtu. Vienas no vecā kajā m ē kā m "Um bok" celtniecī ba aizsā kā s XIII gadsimtā . Uz vienu no mā jā m ir uzrakstī ts Luksemburgas iedzī votā ju sauklis "Mē s gribam palikt tā di, kā di esam. "

Netā lu atrodas arī daž as ē kas, kas kā dreiz piederē ja Luksemburgas cietoksnim. Š is cietoksnis, ko 10. gadsimtā uzcē la marš als Vaubans, bija ī sts nocietinā juma brī nums. Lielā ko daļ u nopostī ja 1868. gadā . Š obrī d ir izveidotas atseviš ķ as sienas ar spraugā m, sava veida vā rti "Trī s balož i", Svē tā Gara citadele, Trī s zī ļ u torņ i, kazemā ti un garas ejas klints dziļ umos. saglabā jies. Vietā , kur atradā s senie nocietinā jumi, tagad ir parks, no kura paveras lielisks skats uz seno priekš pilsē tu Bokk un pilsdrupā m. Aplū kojot saglabā juš os mū ru akmeņ us, var tikai nojaust par kā dreizē jo "ziemeļ u Gibraltā ra" spē ku. Par laimi, viņ as attē li ir saglabā juš ies uz seniem audekliem, pē c kuriem tika izveidots brī niš ķ ī gs izkā rtojums.

"Boulevard on the Cornice" piekļ aujas nocietinā jumiem, ko 17. gadsimtā cē la spā ņ i un franč i.


Galvaspilsē ta ir hercogistes kultū ras centrs, š eit darbojas Nacionā lā bibliotē ka, Paš valdī bas teā tris, Konservatorija, Luksemburgas Radio simfoniskais orķ estris un filmu studija. Nacionā lais muzejs ir pelnī jis ī paš u uzmanī bu. Papildus Nacionā lajam muzejam pilsē tā ir arī daudzi citi muzeji un mā kslas galerijas: Luksemburgas pilsē tas vē stures muzejs, Dabas vē stures muzejs, Tautas dzī ves muzejs, Ieroč u un nocietinā jumu muzejs, Seno mū zikas instrumentu muzejs. , Pilsē tas transporta muzeji, Pasta un telekomunikā ciju muzejs, Pescatore paš valdī bas galerija ē kā Vauban Villas, paš valdī bas mā kslas galerija, Tutesal Nacionā lā galerija un citi.

Lielhercogienes Š arlotes (1896-1985) bronzas statuja pilsē tniekiem tika pasniegta 1990. gadā , un to grebja franč u tē lnieks Ž ans Kardo. Lielhercogiene valdī ja no 1919. lī dz 1964. gadam un ir kļ uvusi par vienu no ievē rojamā kajā m figū rā m jaunā kajā Luksemburgas vē sturē . Uzraksts uz statujas "Mē s tevi mī lam" ir pateicī bas zī me viņ as Luksemburgas pilsoņ iem.

Lielā s ielas stū rī , pilsē tas iepirkš anā s centrā , atrodas ļ oti skaista Luksemburgas tē lnieka Ville Loftija strū klaka. Tas attē lo "aitu gā jienu", un tas tika izliets bronzā.1982. gadā .

Papildus iepriekš minē tajiem arhitektū ras pieminekļ iem Augš pilsē tas apskates objekti ir romieš u sargtorņ a drupas, Saint-Cyrin klinš u kapela (VI un XV gadsimts), gotiskā Saint-Michel katedrā le (1519, zvanu tornis - 1634), Renesanses Tiesu pils (1556-1572, fasā de pā rbū vē ta 19. gadsimtā ), Radio nams (1937-1952) un Nacionā lais teā tris (1962-1966, arhitekts A. Burbone).

Pavisam nesen, 1992. gadā , Kirtbergas plato tika uzbū vē ts ultramoderns RTL komplekss no spoguļ stikla, kas galvaspilsē tai pieš ķ ī ra kontrastus. Izrā dā s, ka mū sdienu arhitektū ra ir blakus seno cietokš ņ a mū ru blokiem. Ievē rī bas cienī ga ir arī.1751. gadā celtā Ā rlietu ministrijas ē ka, lielkņ azu kaps, Bohē mijas karaļ a un Luksemburgas grā fa Jā ņ a Aklā kapenes Dievmā tes katedrā lē (1613-1621), Miķ eļ a baznī ca (X gs. ), Svē tā s Kvirinas kapela (XIV gs. ), Sv. Jā ņ a uz akmens baznī ca (XVII gs. ).

Luksemburga ir daž ā du festivā lu un trokš ņ ainu brī vdienu norises vieta. Februā rī š eit notiek Burgsonndeg festivā ls un krā š ņ s karnevā ls, aprī lī -maijā - Pirmo ziedu svē tki, Svē tā Vilibroda diena un katoļ u oktā vas svē tki. Sulī gi svē tki iekrī t 23. jū nijā , valsts neatkarī bas dienā , un augustā Luksemburgā tiek rī kots jautrais Š ū berfī rera festivā ls un sā kas vī na brī vdienas.


2011. gadā starptautiskā s konsultā ciju kompā nijas Mercer publicē tajā pasaules droš ā ko pilsē tu reitingā pirmajā vietā ierindojā s Luksemburga (2-4 vietas dalī ja Berne, Helsinki un Cī rihe).

Š ī skaistā pilsē ta, tā pat kā visa gleznainā valsts ar tā du paš u nosaukumu, patieš ā m negribē ja pamest. Š ī ī sā vizī te izraisī ja vē lmi atgriezties vē lreiz, lai uzzinā tu vairā k par š o mazo pirmatnē jo Eiropas valsti, izbaudī tu tā s gleznaino skaistumu.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Городская ратуша
Конная статуя Вильяма II
Музей истории города Люксембург
На
На этом доме начертан лозунг жителей Люксембурга
Вид на разрушенную крепость
Статуя Великой Герцогини Шарлотты
Такой он, красавец-Люксембург
Прекрасная клумба с флагштоком национального флага
Резиденция Великого Герцога
Вид Люксембурга сверху
Вид Люксембурга сверху
Монумент памяти павших
Государственный сберегательный банк
Мост
Вход в казематы
Фонтан
Монумент национальной солидарности
Кафедральный собор Богоматери
Внизу - церковь Св. Иоанна Крестителя
Līdzīgi stāsti
iemiesojums