Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pievienojiet atsauksmi tūlīt Atgādināt man pa e-pastu ×

Īsas piezīmes par ceļojumu: Beirūta - Sidona - Tire - Byblos - Jeitas alas - Beqaa Valley - Damour

19 Decembris 2017 Ceļošanas laiks: no 06 Marta 2017 ieslēgts 11 Marta 2017
Reputācija: +10.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Oļ ega Beluš kina ekskursijas apskats

Ī sas piezī mes par ceļ ojumu: Beirū ta-Sidona-Tī ra-Biblos-Dž eitas alas-Bekas ieleja-Damū ra-Bā lbeka-El Qamar-Barouk

Marš ruts un vispā rē jais iespaids

Es jau ilgu laiku plā noju ceļ ojumu uz Libā nu. Viens no klasiskajiem pasaules ceļ otā ju marš rutiem jau daudzus gadus ir Sī rijas un Libā nas apvienotā tū re. Diemž ē l man nebija laika apmeklē t Sī riju, un tagad š ī senā valsts kara dē ļ ilgu laiku ir slē gta tū ristiem. Tač u Libā nā , par laimi, joprojā m ir mierī gi – neskatoties uz politisko konfrontā ciju ar Izraē lu, valsts jau sen ir stabilitā tes sala Tuvajos Austrumos.


Libā nas teritorija ir maza: apmē ram divsimt kilometru gar Vidusjū ru, piecdesmit no krasta lī dz Sī rijas robež ai. Bet, tā pat kā kaimiņ valstī Izraē lā , katra Libā nas zemes colla ir piesā tinā ta ar vē sturi, sā kot no seniem laikiem. Libā na ir viena no retajā m valstī m pasaulē , kur no ceļ vež a var dzirdē t frā zi “un tas ir pilnī gi jauns cietoksnis – celts 13. gadsimtā ” un nemaz nebrī nī ties. Neskatoties uz to, ka daudzas Libā nas vē sturiskā s vietas tika iznī cinā tas un zuduš as tā s nemierī gajā vē sturē , kamē r jauni arheoloģ iskie darbi tikpat kā netiek veikti, valstī joprojā m ir saglabā juš ies daudzi pasaules vē sturiskā s nozī mes objekti.

Libā nas galvenā kultū ras iezī me ir tā s pā rsteidzoš ais kosmopolī tisms un daudzveidī ba. Š eit (š ķ iet, gandrī z islā ma pasaules sirdī ), valstī , kas ir arī zvē rinā ts Izraē las ienaidnieks, nav pat ne miņ as no islā ma fundamentā lisma. Gluž i otrā di, pē c arā bu standartiem izcila tolerance it visā , un jo ī paš i - pret reliģ iju. Saskaņ ā ar Libā nas likumiem premjerministram un parlamenta spī keram ir jā bū t musulmaņ iem, un valsts prezidentam jā bū t tikai kristietim (! ). Š ī kā rtī ba tika ieviesta laikā , kad Libā na bija Francijas kolonija, un tā joprojā m nav mainī ta. Beirū ta ir gandrī z rietumu pilsē ta, ar aktī vu vakara dzī vi, tajā bezgalī gi notiek visa veida mū zika, filmas, koncerti un izstā des. Libā nas sievietes mierī gi staigā ī sos svā rkos un koš ā grimā . Bet tieš i š eit, netā lu no Izraē las robež as, atrodas Hezbollah kustī bas teritorija. Jū su auto tur ielaidī s tikai pē c apskates ļ oti drū mi bā rdaini arā bu vī rieš i ar kalaš ņ ikoviem gatavī bā . Libā na ir kā mozaī ka: reizē gan austrumu, gan rietumu, ļ oti sena un moderna, silta, viesmī lī ga un teju teroristiska. Vispā r neparasti tik mazai un pat islā ma valstij multikulturā la.

Libā nas vē sture

Beirū ta ir arā bu pasaulei neparasta galvaspilsē ta: gandrī z eiropeiskā garā un dzī vesveidā , bet elpo seno vē sturi un austrumu garš u. Beirū ta stiepjas daudzu kilometru garumā gar Vidusjū ras piekrasti. Beirū tas naksnī gā parā dī š anā s manī negaidī ti izraisī ja tā las asociā cijas ar Rio – pikantu nakts gaisu, lī kumotu, spilgti apgaismotu piekrasti ar daudzā m smilš ainā m pludmalē m un dī vainas formas pakalniem, uz kuriem blī vi ligzdo mā jas (gandrī z kā favelas). Beirū tā ir pat Jē zus statuja, lai gan tā ir maza. Lai gan, protams, citu Rio jaukumu (karnevā ls, samba un puskaili mulati pludmalē s) Beirū tā , protams, nav?


Beirū tas centrā , kas svē tdienas rī tā izrā dī jā s pavisam pamests, kopā ar krievu meiteņ u gidi pastaigā jā mies patī kami. Marta sā kumā Beirū tas centrs jau bija pilnos ziedos: koki ar spilgti dzelteniem un sarkaniem lapu vainagiem š ķ ita gandrī z pasakaini (foto augš ā ). Papildus valdī bas ē kā m Beirū tas centrs ir interesants ar vairā kā m kristieš u katedrā lē m, kā arī pē c pilsoņ u kara uzcelto jauno pilsē tas moš eju ar koš u interjeru dzeltenā s un sarkanā s krā sā s (foto pa labi). Jū rā , piekrastē , atrodas Beirū tas simbols - dabiska arka, ko sauc par balož u akmeni (foto), krasta segments pretī tiek uzskatī ts par romantiskā ko vietu pilsē tā .

Viena no galvenajā m Beirū tas apskates vietā m ir arheoloģ ijas muzejs. Tas ir maza izmē ra, tač u burtiski katrs tā eksponā ts ir rū pī gi atlasī ts un ir vē rts to attē lot vē stures grā matā s. Galvenais mantojums pieder Libā nas vē stures feniķ ieš u un romieš u periodam – iespaidī gi, bagā tī gi ornamentē ti, feniķ ieš u karaļ u kapenes, feniķ ieš u rakstī bas paraugi, daudzas iespaidī gas skulptū ras un mozaī kas.

Visi Beirū tas viesi ar funikulieri dodas uz kalna virsotni, uz kuras atrodas augsta marmora Dievmā tes statuja (foto pa kreisi) un vairā kas citas ē kas modernā s arhitektū ras stilā . Pats brauciens ar funikulieri ir ne mazā k interesants - ar skatu uz gleznainajiem, blī vi apdzī votajiem Beirū tas kvartā liem, kas atrodas stā vā s kalnu nogā zē s uz jū ras fona. Vakara dzī ve Beirū tā koncentrē jas piekrastē pilsē tas ziemeļ os. Š eit ir lielā kais kazino Tuvajos Austrumos, kas spī d ar greznī bu (es to apmeklē ju, bet, protams, nespē lē ju), labā kie restorā ni un naktsklubi. Neraugoties uz visu š ķ ietamo Beirū tas vieglprā tī bu, vakara dzī vē tiek ievē rotas arā bu uzvedī bas normas - nav dā rdoš u diskotē ku vai iestā ž u ar erotiskiem š oviem. Libā nieš i pā rsvarā nā k uz klubiem, piemē ram, bā riem – lai mazliet iedzertu un mierī gi papļ ā pā tu.

Jeitas alas ir galvenā Libā nas dabiskā atrakcija. Nesenajā globā lajā konkursā par “jaunajiem septiņ iem pasaules brī numiem” viņ i saņ ē ma ļ oti augstu novē rtē jumu, tikai nedaudz atpaliekot no kā rotajiem septiņ iem ? . Alas atrodas ē rtā vietā – Beirū tas priekš pilsē tā , un ir patieš ā m neparasti skaistas. Tie ir sadalī ti divos lī meņ os. Augš ē jā alā ir lielas “klasiskā s” zā les ar daž ā du formu stalaktī tiem un stalagmī tiem (daž i stalaktī ti ir vieni no lielā kajiem pasaulē ) un prasmī gu daudzkrā sainu apgaismojumu. Apakš ē jā alā atrodas lielisks pazemes ezers, kurā , braucot ar laivu (apakš ā pa labi), varat radī t nelielas, bet neparastas sajū tas. Esmu bijis daudzā s slavenā s alā s pasaulē , un Jeita noteikti ir viena no labā kajā m.


Sidona ir senā Feniķ ijas galvaspilsē ta, kas atrodas piekrastē , netā lu no Beirū tas. No feniķ ieš u un romieš u laikiem Sidonā nekas nav palicis pā ri, tač u š eit ir saglabā jies skaists 13.  gadsimta cietoksnis, ko uzcē la krustneš i. No cietokš ņ a augš ē jā s platformas paveras romantisks skats uz vecpilsē tu un jū ru. Ir arī ceturtdaļ a arā bu ielu ar akmens mā jā m un veikaliem, kas it kā nav mainī ti kopš.19. gadsimta.

Tira ir senā s Feniķ ijas galvaspilsē ta tā s ziedu laikos. Tiras drupas ir pasaules lī meņ a arheoloģ iskā vieta. Tieš i š eit, apmē ram tū kstoš gadus pirms mū su ē ras, atradā s visas Vidusjū ras tirdzniecī bas centrs. Gadsimtiem ilgi Tyre bija ienaidniekiem absolū ti neieņ emama - pilsē tas centrs atradā s jū rā , uz nelielas salas un bija nocietinā ts ar masī vā m cietokš ņ a sienā m. Feniķ ieš u varas saulrietā Tī rai tuvojā s Aleksandra Lielā armija, tač u pilsē tas iedzī votā ji atteicā s padoties. Aleksandrs, kurš iegā ja vē sturē kā cilvē ks, kurš nesaprata vā rdu "neiespē jams", pavē lē ja salai uzbū vē t dambi, kas iekļ uva militā rā s mā kslas annā lē s un kļ uva par vienu no Aleksandra spilgtā kajā m uzvarā m. Dambis (apmē ram kilometru garš ) tika uzcelts seš os mē neš os, pē c tam pilsē ta tika iekarota un iznī cinā ta ar ī paš u než ē lī bu, un joprojā m pastā v Aleksandra karavī ru izveidotais š aurums starp krastu un salu. Romas laikmetā Tira tika atjaunota, atkal kļ uva par lielu pilsē tu Tuvo Austrumu piekrastē , ar visiem atribū tiem – forumu, pirtī m, arkā m. Tagad tū risti apmeklē divas senā s riepas. Viena no tā m atrodas piekrastē , un tā s galvenā atrakcija (neskaitot citas romieš u celtnes) ir pasaulē lielā kais seno romieš u hipodroms, kurā notika slavenā s ratu sacī kstes (cik spilgtas un vardarbī gas bija š ī s sacī kstes, labi filmē ts klasiskajā filmā " Ben Hur"). Saglabā ts ne tikai hipodroma laukums, bet arī daļ a vairā kos lī meņ os izvietotu tribī ņ u, kas pē c skatī tā ju izvietojuma loģ ikas ir diezgan lī dzī gas mū sdienu stadioniem. Senā s Tiras otrā daļ a atrodas uz salas, no kuras paveras skats uz jū ru, uz romieš u kolonnu fona un cietokš ņ a akmens mū ru pamatiem, ko kā dreiz iznī cinā ja spī tī gie maķ edonieš i.

Biblos pilsē ta ir viena no vecā kajā m pilsē tā m, kas joprojā m pastā v pasaulē . Byblos tika dibinā ts 4. gadu tū kstotī pirms mū su ē ras, aktī vi tirgojā s ar Ē ģ ipti jau pirms piramī du uzcelš anas, un lī dz feniķ ieš u ē ras sā kumam tas jau bija vairā kas reizes iznī cinā ts. Par pilsē tas vē sturi pirms feniķ ieš u laikiem zinā ms maz, pā rsvarā skaistas leģ endas, ļ oti lī dzī gas seno ē ģ iptieš u leģ endā m. Ir zinā ms, ka Byblos bija Ē ģ iptes papirusa tirdzniecī bas centrs, grieķ u vā rds "byblos" (papiruss) cē lies no pilsē tas nosaukuma, no kura tad cē lies vā rds Bī bele (papirusa grā mata). Tagad Byblosā ir saglabā jies maz - tikai senā s pilsē tas aprises piekrastē . Bet neticamas senatnes atmosfē ra lidinā s pā r seno akmeņ u paliekā m. Biblosā ī paš i atceros manas brī niš ķ ī gā s gides meitenes seno leģ endu pā rstā stī jumus par pilsē tu, kā arī viena feniķ ieš u valdnieka majestā tisko akmens sarkofā gu. Tas atrodas š aurā pazemes kamerā , kurā tū ristiem nav ļ auts ieiet, bet mē s tik un tā nokļ uvā m (foto zemā k pa vidu). Paš ā Byblos pilsē tā ziņ kā rī gi ir veikali, kur tiek pā rdoti (diezgan dā rgi) akmeņ i ar seno zivju nospiedumiem (š ie nospiedumi ir simtiem miljonu gadu veci), kurus lielā skaitā atrod vietē jie puslegā lie arheologi. kalni netā lu no pilsē tas (foto pa labi).

Libā nas virtuve mani nepā rsteidza ne ar ko ī paš u, bet likā s diezgan patī kama. Galvenais gaļ as ē diens jebkurā kafejnī cā un restorā nā , protams, ir shawarma, ko pasniedz ar daudz zaļ umiem, skā bo krē jumu un skā bpiena dzē rienu. No augļ iem man patika mazi sarkanī gi apelsī ni, neparasti sulī gi un cukuroti saldi. Kā du vakaru Beirū tā es vakariņ oju valsts labā kajā zivju restorā nā . Lieliska pasaules klases maltī te ar vairā kā m daž ā dā m Vidusjū ras zivī m un pē c pasū tī juma ceptā m garnelē m, kā arī papildu ē dieniem, augļ iem un desertu par mazā k nekā.50 USD? .


Beqaa ieleja / Anjar

Bekaa ieleja ir Libā nas sirds, zaļ a klē ts, kas atrodas viduskalnos valsts rietumos. Ielejā ir attī stī ta lauksaimniecī ba, š eit, salī dzinoš i vē sā klimatā , top Libā nas slavenā kā s markas vī ns “Ksara” (man tas gan likā s ikdieniš ķ s). Beqaa ielejā atrodas arī Andž aras pasaules mantojuma vietas drupas. Š o pilsē tu 8. gadsimtā uzcē la arā bu kalifs, un tā joprojā m tiek uzskatī ta par vienu no labā kajiem agrī nā s arā bu arhitektū ras paraugiem. Gadsimtu vē lā k Andž aru daļ ē ji iznī cinā ja citi arā bu valdnieki, un kopš tā laika tā ir bijusi tikai neliela apmetne. Par laimi, 8. gadsimta pilsē tas drupas ir labi saglabā juš ā s, tostarp daudzas sarež ģ ī tas arā bu pusapaļ as arkas, kolonnas, ē ku sienas. Zī mī gi, ka Islā ma laikmeta paš ā rī tausmā radī tais un iznī cinā tais Andž ars jau pē c stila ir absolū ti lī dzī gs daudz vē lā kiem, nobrieduš iem viduslaiku arā bu arhitektū ras attē liem, kas saglabā ti, piemē ram, Spā nijas dienvidos.

Hezbollah (“Allā ha partija”) ir galvenā islā ma kustī ba Libā nā , kuras deklarē tais mē rķ is ir aizsargā t Libā nas teritoriju no iespē jamas Izraē las iejaukš anā s. Hezbollah radā s 80. gados, pilsoņ u kara kulminā cijā , kā partizā nu š ū na, bet kopš tā laika ir izaugusi par spē cī gu politisko spē ku. ASV un Eiropā Hezbollah nepā rprotami tiek uzskatī ta par ā rpus likuma teroristu organizā ciju, savukā rt paš ā Libā nā pret viņ iem izturas mierī gi - kā pret alternatī vu armiju, kas sargā robež u ar Izraē lu. Libā nas tū rismam Hezbollah kaujinieki netraucē . Tajā paš ā laikā Hezbollah simbolus - T-kreklus, cepures, karogus (zaļ us, ar citā tiem no Korā na un Kalaš ņ ikova triecienš autenes profilu) tū risti labprā t uzpē rk kā vienu no eksotiskā kajiem suvenī riem pasaulē . . Interesanti iedomā ties, ka Krievijas tū rists tā dā T-kreklā un cepurī tē iziet muitu Telavivas lidostā ? .

Pasaulē lielā kais apstrā dā tais senais akmens


Baalbeka ir Libā nas grandiozā kā atrakcija un viens no pasaules arheoloģ iskajiem dā rgakmeņ iem, kas atrodas tuvu Ē ģ iptes piramī dā m. Baalbeks ir pilns ar noslē pumiem, kurus fon Deinekina garā tik ļ oti mī l alternatī vie vē sturnieki. Saskaņ ā ar oficiā lo versiju Baalbekas kompleksu uzcē la romieš i, un tas tika izmantots kā cietoksnis Tuvajos Austrumos. Patieš ā m, š ī vieta ir minē ta romieš u avotos (lai gan taupī gi), un daudzas no saglabā juš ā s bū ves (kā pnes, kolonnas, pilis) tika uzceltas klasiskā romieš u stilā . Bet seko daudz jautā jumu. Pirmkā rt, konstrukciju izmē ri ir pā rsteidzoš i - nekur citur pasaulē romieš i neuzcē la tik augstas kolonnas (30 metri) kā Jupitera tempļ a kolonnas (foto augš ā ). Ļ oti liela izmē ra ir arī pilnī bā saglabā tais Bacchus lielais templis (otrais fotoattē ls no augš as). Tajā paš ā laikā tā s interjera ainava ir vairā k lī dzī ga senajai Indijas, nevis romieš u stilam. Visbeidzot, Baalbekā vispā r nav romieš u pilsē tas ģ enerā lplā na: vairā kas gigantiskas bū ves tika uzceltas burtiski uz kabatlakatiņ a (laukumā ar pā ris futbola laukumiem), un ā rpus tiem nav nekā cita: ne akvedukti, ne termā lā s pirtis, nav dzī vojamo ē ku - apkā rt tikai kalni un tī rs lauks. Bet pats pā rsteidzoš ā kais ir milzu akmeņ i, kas atrodas tempļ u pamatnē (foto pa kreisi zemā k). Katrs bloks sver no simts lī dz tū kstoš tonnā m, tie ir lielā kie mā kslī gie akmeņ i, kas saglabā juš ies pasaulē (salī dzinā jumam – piramī das veidojoš ie akmeņ i sver ne vairā k kā desmit tonnas). Pē c zinā tnieku domā m senos laikos, pat teorē tiski nevarē ja bū t ierī ces, kas varē tu pā rvietot tū kstoš tonnu smagus akmeņ us. Pasaulē lielā kais apstrā dā tais senais bloks, kas sver 1200 tonnas, uz visiem laikiem palika karjerā (es esmu zemā k esoš ajā fotoattē lā uz tā fona). Saskaņ ā ar vienu versiju, Baalbeku, tā pat kā piramī das, kā da noslē pumaina senā civilizā cija uzcē la vairā kus tū kstoš us agrā k, nekā vē sturnieki uzskata. Divus grandiozo Baalbekas tempļ us, iespē jams, tomē r uzcē luš i romieš i, tač u uz daudz agrā ku un, iespē jams, pat grandiozā ku celtņ u pamatiem. Nav š aubu, ka pasaules apceļ otā jam iepazī š anā s ar Baalbeku ir obligā ta.

Damū ra ir neliela pilsē tiņ a Libā nas dziļ umos, kas ievē rojama ar 18. -19. gadsimta Osmaņ u perioda arhitektū ru. Damurā , vecpilsē tas centrā , iespaidī gs karavā nserajs (viduslaiku viesnī cu analogs), kā arī simtgadī gā vietē jā valdnieka rezidence ar daž ā du izsmalcinā tu dekoru – mozaī kā m, greznā m hallē m arā bu stilā , kā arī kā arī vienas telpas neparastie griesti ar caurumiem, kas minē ti visos ceļ vež os Maltas krusta formā (foto pa labi).

Ciedri ir pasaulslavens Feniķ ijas un Libā nas simbols, kas attē lots pat uz valsts karoga. Kā dreiz majestā tiskie ciedru mež i klā ja visu Libā nas teritoriju, bet tagad pē c tū kstoš iem gadu ilgas izcirš anas nelielas seno ciedru birzis ir saglabā juš ā s tikai kalnos, rezervā tos pie Sī rijas robež as, kur katrs koks tiek aizsargā ts kā nenovē rtē jams. Nacionā lā bagā tī ba. Ž ē l, ka viņ u ir palicis tik maz - ciedru birzī ir apbrī nojams gaiss, kuru burtiski gribas dzert. Obligā ts Libā nas suvenī rs ir burciņ a ar ciedra medu. Š is patieš ā m ir izsmalcinā tā kais medus, ko esmu savā mū ž ā garš ojis

Iespaids par Libā nu ir gan dziļ š (no pieskā riena pasaules vē stures pē rlē m - Tyre, Baalbek, Byblos), gan viegls, kā pati valsts atmosfē ra. Ideja par ceļ ojumu uz Libā nu ī sā m pavasara brī vdienā m neapš aubā mi bija veiksmī ga visos aspektos?

Oļ ega Beluš kina marš s

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Анжар 1
Анжар 2
Līdzīgi stāsti
iemiesojums